Starp abiem klubiem ir tikai 2 kilometri. Tās ir tuvāk nekā jebkuram līgas pretiniekam. Kas viņus saista un kas viņus šķir? Jūsu priekšā, iespējams, vienīgā šāda dubultintervija! Latvijas FK “Valka” un Igaunijas Valga FC Warrior pārstāvji saņēma tieši tādus pašus jautājumus. Kā viņi atbildēja?
Jautājumu autori ir Rafals Kobza (Bałtycki futbol) un Davids Čemko (Estoński futbol).
Kad sākās jūsu abpusējie kontakti?
Raivis Graņics (FK Valka, valdes loceklis): Attiecības esam uzturējuši ar Valgas klubu kops dibināšanas 2006. gadā. Brīžam esam sadarbojušies labāk, brīžam sliktāk. Brīžam attiecības bijušas draudzīgās, brīžam noteikti ka arī situācija ir bijusi saspringtāka.
Meelis Kuivits (FC Warrior treneris, valdes loceklis): Mums ir kontakti kopš 1989. gada. Bērnībā spēlēju FK Valka jauniešu komandā.
Vai jūs sadarbojaties? Tas bija iespējams pandēmijas laikā?
Raivis Graņics: Jā, vairāk vai mazāk esam sadarbojušies visu laiku – Valkas klubs startē Warrior organizētajos sacensībās un otrādāk, spēlējām pirmssezonas pārbaudes spēles. Aizvadītos divus gadus no mūsu puses centāmies pastiprināti pievērsties sadarbībai ar Valgas Warrior, jo redzam lielu potenciālu šādā veidā attīstīt abas puses. Pandēmijas laikā Latvijā sports bija daudz ierobežotāks nekā Igaunijā, tāpēc pārgājām pāri robežai un aizvadījām treniņspēles ar Warrior klubu. Latvijā tajā brīdī varēja darboties tikai 10 cilvēku grupās, Igaunijā – visu drīkstēja. Izmantojām unikālo situāciju savās savtīgajās interesēs.
Meelis Kuivits: Jā, mēs regulāri organizējam draudzības spēles un piedalāmies kopīgos turnīros. Pandēmijas laikā kontakti bija minimāli vai vispār nebija.
Ņemot vērā abu klubu tuvumu, vai starp jūsu komandām ir notikušie spēlētāju transfērus/apmaiņas?
Raivis Graņics: Jā, pirms Valkas kluba dibināšanas vairāki pieaugušie startēja Warrior rindās (Mareks Cibuļskis, Agnis Kārkliņš u.c.), jau ar dibināšanu viņi pārnāca atpakaļ uz Valku. Ap 2010. gadu Valkas rindās startēja diezgan daudz Warrior audzēkņu, kam tā bija iespēja pamainīt vidi. Ir virkne spēlētāju, kas paspēlē vienā klubā – aiziet uz otru, tad atkal atgriežas pirmajā un šādā veidā cenšas apmierināt savas sportiskās ambīcijas. Klubu attieksme uz šo procesu ir saprotoša.
Meelis Kuivits: Vairāki Valkas futbolisti ir spēlējuši mūsu komandā. Agrāk mūsu komandās bija vairāki bērni un pieaugušie no Valkas. Pašlaik mums nav daudz bērnu, kas spēlē, šobrīd trenējas 1 zēns. Šogad galvenā komandā spēlē arī 1 spēlētājs no Valkas.
Vai starp jums ir kāda sāncensība?
Raivis Graņics: Es teiktu, ka šobrīd tiešā veidā nav.
Meelis Kuivits: Nav sāncensības, bet gan saprātīga sadarbība.
Kas biežāk uzvar jūsu mačos?
Raivis Graņics: Pēdējos gados bilance noteikti ir par labu Valgas Warrior komandas ziņā. Kopumā ņemot līmenis ir diezgan līdzvērtīgs galveno atšķirību veido vecums un pieredze – Valgas komandā ir daudz vairāk pieaugušo spēlētāju, bet mēs šobrīd cenšamies lielu uzsvaru likt uz jauniešiem un dodam viņiem patiešām daudz iespējas pierādīt sevi un krāt pieredzi. Šeit arī vēlētos izteikt komplimentu igauņu klubam un uzsvērt galveno atšķirību- Warriors neatkarīgi no spēka samēra vienmēr cenšas uzvarēt un spēlētājiem iekšā ir “sportiskā nekaunība”, kas ļoti izteikti dažreiz pietrūkst latviešu jauniešiem. To var vērtēt dažādi, bet ja runājam par rezultātu, tad ļoti bieži šis ir izšķirošais faktors.
Meelis Kuivits: Mēs biežāk uzvaram pieaugušo spēlēs. Attiecībā uz bērniem situācija ir vienlīdzīgāka.
Ar ko “igauņu” pilsētas daļa atšķiras no “latviešu”? Kādās valodās cilvēki runā katrā daļā?
Raivis Graņics: Valga puse šobrīd ir daudz blīvāk apdzīvota, ja nekļūdos tad aplūkojot Valkas novadu pret Valgas apriņķi, tad cilvēku attiecība ir aptuveni 1 pret 2. Līdz ar to arī cilvēkresursu un finansiālās iespējas noteikti Valgas pusei ir lielākas. Ja runājam par ikdienas sadzīvi parastam cilvēkam un iespējām, tad godīgi sakot to nejūt – cilvēki jau ir pieraduši izmantot abu valstu labumus. Darbā ar igauņu kolēģiem ļoti jūt to, ka paaudze līdz ~30 maz runā krieviski, bet pēc ~30 tieši pretēji runā daudz vairāk krieviski vai pat krievu valodu izvēlās kā pirmo valodu. Nespēšu pateikt politiski un juridiski korekti, bet Valgā visu šo laiku ir bijusi arī mācības iestāde, kur mācības notika krievu valodā – līdz ar to arī šī atšķirība. Pēc manas informācijas Igaunijā šobrīd notiek reformas, kas paredz šo krievvalodīgo plūsmu skolās likvidēt vai mazināt.
Meelis Kuivits: Igaunijas puse ir attīstītāka, ar vairāk lieliem veikaliem utt.
Fiktīvs scenārijs: par ko Latvijā un Igaunijā varētu cīnīties pilsētas komanda, kuras sastāvā būtu gan “Valkas”, gan Valgas “Warriors” spēlētāji?
Raivis Graņics: Šis scenārijs nav fiktīvs, jo sadarbības iespējas ik pa laikam izskata dažādi vietējie sporta veidi un arī vairākus gadus ir bijis kopējs basketbola klubs augstākajā Latvijas-Igaunijas līgā. Ja mēs aplūkojam finansiālās iespējas, cilvēkresursu, infrastruktūru, meistarības līmeni, tad ar apvienotiem spēkiem pie veiksmīga iznākumu varētu aizlauzties un startēt abu valstu otro spēcīgāko čempionātu līmenī (mūsu gadījumā Nākotnes līga). Šādu sadarbības modeli iepriekš jau biju iztēlojies un apsvēris, bet diemžēl dzīvē realizācija nav tik vienkārša, pirmkārt, jau dēļ tā ka šobrīd abi klubi ir pašpietiekami un nav tieša vajadzība un velme sadarboties. Otrkārt, gadu gaitā ir pierādījies, ka latviešu un igauņu mentalitāte un skats uz lietām mēdz būtiski atšķirties, tāpēc dažreiz pat vienkāršu jautājumu atrisināšana izrādās neiespējamā misija. Trešais noteikti ir identitātē, ko klubi negrib pazaudēt un arī personīgās ambīcijas gan vadībā, gan pašu spēlētāju vidū, kas vismaz šobrīd šādu projektu neļauj realizēt.
Varbūt tieši šī intervija kalpos kā grūdiens, lai visiem apsēstos pie viena galda!
Meelis Kuivits: Mūs šāda ideja īpaši neinteresē, jo mūsu klubā ir vairāk attīstīts darbs ar jauniešiem, un mēs jau piedalāmies Igaunijas čempionātā. Mūsu klubs tajās regulāri piedalās kopš 1990. gada, un mēs plānojam to turpināt.
Fot. FK Valka
