Bijušais “Valmieras” kapteinis Mārcis Ērglis gaida jaunus izaicinājumus. Viņš ļoti vēlas spēlēt ārpus Latvijas, pat tika pārbaudīts Norvēģijā šogad. Covid-19 dēl tas nenotika, bet ir iespējami jauni virzieni. Spēlētāja galvā ir arī īpašs projekts!
Rafał Kobza (“Bałtycki futbol”): Kā iesākās jūsu futbolista karjera?
Mārcis Ērglis: Ar futbolu sāku nodarbodies no 7 gadu vecuma savā dzimtajā pilsētā Valmierā, jo mans tēvs Gatis Ērglis bija Valmieras komandas, kura tolaik spēlēja Virslīgā, profesionāls futbolists un kapteinis. Gribēju līdzināties tēvam, tāpēc likumsakarīgi, ka futbols bija vienīgā opcija. Ar laiku, futbols priekš manis no laba laika pavadīšanas kļuva par kaisli un dzīves veidu. Pārsvarā savu futbolista karjeru esmu pavadījis un pārstāvējis Valmieras futbola kluba kreklu.
Vai Valmierā futbols bija un ir sports nr. 1?
Uz doto momentu jā. Bet jāatzīst, ka ilgu laiku sports nr 1 Valmierā tomēr bija basketbols. Bet tagad, es uzskatu, ka vadībā ir futbols. Ja skatās dziļāk Valmieras sporta vēsturē, tad futbols vienozīmīgi ir dominējis.
Jūs esat bijis komandas kapteinis, kad Valmiera atgriezās uz Virslīgu. Tikai 8 punkti, pēdējā vieta turnīra tabulā. Vai jūsuprat tolaik klubs nebija gatavs spēlēt šajā līmenī?
Kad klubs atrgriezās Virslīgā, komandā bija daudz jaunu spelētāju, kuri Virslīgā nebija nekad spēlējuši, līdz ar to adoptācijas process bija diezgan ilgs un vieta tabulā par to lika manīt.
Tagad Valmiera ir pilnīgi cita komanda, kura spēlēs šogad Eirokausos.
Jā, pagājušo gadu uz 2019 gada sezonu komandas sastāvs nomainījās praktiski par 90%, tika izveidota konkurentspējīga komanda uz to brīdi ar nevienai komandai nevajadzīgiem spēlētājiem, bet ar meistarīguem futbolistiem, kuri vēl vēlējas vēl sevi pierādīt un rezultāta mums izdevās izcīnīt vietu Eirokausos.
Un kādēļ jūs izstājāties no komandas? Pagājušogad jūs esat spēlējis visu sezonu.
Jā, pagājuša sezona priekš manīm bija ļoti laba un izdevusies, biju komandas kapteinis. Uz šo sezonu daudzas lietas mainījās, klubam parādijās jauni investori, kuri vairāk ir ientresēti uz saviem spēlētājiem, turklāt mainījās komandas kodols, izjuka savstarpējā mijiedarbība gan uz laukuma, gan iekšienē, viss bija jāveido no nulles. Bet galvenais iemesles, kāpēc es pametu klubu bija tāpēc, ka man piedāvāja iespēju turpināt karjeru un spēlēt Norvēģijā, biju spēlējis jau Norvēģijā iepriekš 2015. gadā, zināju kā tur viss notiek uz ko man gatavities, zināju cik futbola sistēma tur ir sakārtota un augstā līmenī un cik skaista tur ir daba. Turklāt mans sapnis vienmēr ir bijis spēlēt futbolu ārzemes, ārpus Latvijas un Baltijas valstīm, izbaudīt citu valstu futbola kultūru un arī kaut ko pamainīt savā dzīvē. Tas tad arī bija galvenais iemesls, kāpēc es pametu Valmieras klubu.
Bet pašlaik jūs esat bez kluba. Kādēļ nesat Norvēģijā ja bija piedāvājums?
Ar Norvēģiju sanācā ļoti interesanta un neierasta situācija. Aizbraucu uz Norvēģiju nedēļu pirms Covid-19 pandēmijas. Aizvadīju tur 2 pārbaudes spēles, kopumā pavadīju vienu nedēļu, bet tad sāka aktīvi ipzlatīties Covid-19 vīruss, un sāka baumot, ka iespējams drīz viss tiks slēgts gan skolas, gan sports un tā tālāk. Neviens īsti nezināja jā rīkoties, tāpēc ar klubu nonācām pie secinājuma, ka leģionāriem labāk pamest Norvēģiju un doties mājās, jo neviens tad īsti nezināja, cik ilgi pandēmija un lockdowns var ieilgt, un kādas sekes būs kopumā. Tādēļ pēdejā dienā, kamēr robežas vēl bija vaļā, man nācās lidot atpakaļ uz Latviju. Tādēļ tagad esmu bez kluba.
Vai drīkstat pateikt kurš klubs tas bija?
Kluba nosaukumus lai paliek noslepumā, bet tā bija pēc spēka Norvēģijas 3. divīzija.
Parunāsim vēl par Norvēģiju. Kā jums patika Floro komandā? Jūs esi spēlējis tur pirms pāriem gadiem.
Jā, es esmu tur spēlejis 2015. gada sezonā. Ar Floro man saistās tikai un vienīgi pozitīvas un skaistas atmiņas. Guvu ļoti labu pieredzi ne tikai kā spēlētājs, bet arī sadzīvē. Ir daudz savādāk jad, tu esi viens svešā valstī, kad riņķī nav neviena pazīstama cilvēka un ir jāiemācās veidit savstarpējās attiecības pilnīgi no jauna un vēl pietam citā valodā.
Sākums Floro komandā nebija no tiem vieglākajiem, jo adoptēties pie Skandināvu futbola prasīja kādu laiku. Skandināvu futbols var būt nav tik tehnisks un taktisks, bet tas ir ļoti fizisks, futbolisti tur ir ļoti spēcīgi, izturīgi un ātri. Futbols tur ir līdzīgs britu stilam ar daudz divcīņām. Tāpēc pie šāda stila man vajadzēja pierast un atrast savu vietu, kā es varētu pielietot un apvienot savas spējas Skandināvu futbolā, lai palīdzētu Floro komandai. Uzskatu, ka man tas izdevās un ar laiku spēju sevi nostabilizēt komandas sastāvā, spēli uz spēli progresēju.
Un salīdzinot ar Latviju – kā Skandināvi izturas pret futbolu? Domāju piemēram mentalitāte.
Pirmāmkārtām Norvēģi ļoti atbalsta savu pilsētas klubu, katram pilsētas iedzīvotājam, tas ir gods un prestižs būt par sponsoru savam pilsētas klubam, redzēt viņa firmas nisaukumu uz komandas krekliem vai stadionā uz baneriem, tāpēc Skandināvu komandām vienmēr formas tērpi ir nolīmēti ar sponsoriem. Uz laukuma norvēģi ir lieli cīnītāji kā jau vikingi. Cīnās par katru milimetru un nekad nepadodās, tāpēc bieži viņi strīdās savā starpā par to kuram ir taisnība dotajā epizodē, ļoti nepiekāpīgi savos uzskatos un darbībās. Bet ārpus laukumu norvēği ir ļoti laipni un izpalīdzīgi cilvēki.
Kaut kur esmu lasījis interviju, kur jus pateicāt ka varējāt tālāk tur spēlēt, klubs piedāvāja jaunu līgumu. Un tajā intervijā bija teikums “tā bija mana kļūda, ka es nepieņemu šo piedāvājumu”. Es labi atceros?
Jā, tā bija. Floro klubs pirms pēdējās spēlēs veica pārunas ar mani, ka labrāt redzētu mani uz nākamo sezonu savās rindās. Klubs teica ka, varu apstiprināt uzreiz vai mierīgi atvaļinājuma laikā izdomāt. Varbūt nedaudz biju sadomājies un domāju, ka būs citi piedāvājumi. Tāpec, pateicu, ka padomāšu atvaļinājuma laikā. Bet, kamēr es domāju laiks gāja uz priekšu un Floro klubs jau bija paņēmis citus spēlētājus manā vietā. Tāpēc, es tajā intervijā teicu, ka vajadzeja apstiprināt uzreiz nevis vilcināties.
Floro bija labāka komanda nekā Valmiera tolaik?
Tolaik jā.
Saprotu ka gribējat pārbaudīt sevi ārzemēs, bet nav jums žēl Eirokausu dēļ? Var būtu iespējams spēlēt.
Uz doto momentu neko nenožēloju. Tas bija mans lēmums, un cenšos par to nedomāt.
No tava aģenta, Adama Čubaka zinu, ka viņš meklē tev klubu Vācijā un Polijā. Kur labāk jūs gribētu spēlēt?
Ja iet runa izvēlē starp Vāciju un Poliju, tad gribētos laikam pamēģināt Vācijā. Bet tas protams arī atkarīgs, kurā divīzijā. Bet, ja godīgi uz doto brīdi man ir vienalga, kurā valstī man tiktu dota iespēja spēlēt, vai nu ta būtu Vācija vai Polija, ļoti patīk šo abu valstu futbola kultūra, it īpaši fani un futbola infrastruktūra, tādēļ būtu priecīgs spēlēt gan Vācijā, gan Polijā.
Jo es esmu polis, man jājautā: kas jus zināt par futbolu Polijā?
Man kā latvietim polijas futbols ir pazīstams, jo Polijas Ekstraklasa ir spēlejuši daudz latviešu futbolisti. Polijas Ekstraklasa ir nākamais solis aiz Latvijas Virslīgas Latvijas futbolistiem. Izcils piemērs ir Artjoms Rudņevs, kurš, ja nemaldos Lech rindās guva hat trick pret tutulēto “Juventus” un pēc tam uguņoja Bundeslīgā. Vēl varu minēt, Denisu Rakelu, kurš pēc Polijas pārcēlās uz Anglijas Championship vienību “Reading”. Un vēl Polijas Ekstraklasē ir spēlejis mans draugs kopš bērnības Roberts Savaļnieks, kurš tagad pārstav Rīgas “RFS” komandu. Tā kā ar Polijas futbols man ir zināms.
Ko jūs varat pateikt par spēlēm starp Polijas un Latvijas izlasēm 2019. gadā?
Uzreiz varu teikt, ka Polija ir klasi augstāka un meistarīgāka komanda neka Latvija. Turklāt Polijas valstvienībā ir pieredzējuši futbolisti, kas spēlē Eiropas specīgāko līgu superklubos. Varu teikt, ka Polija apspēlēja Latviju uz meistarību, it īpaši otro spēli, Latvijā. Pirmājā spēlē, Polijas izlasei nedaudz bija jāiespringst, neskatoties uz lielo pārsvaru. Uzskatu, ka mums, Latvijas izlasei, ir kur augt un progresēt.
Dainis Kazakevičs sacīja, ka Latvijas nacionālā izlase spēlēs “Euro 2024” finālturnīrā. Vai jūsuprāt tas ir reālistisks plāns?
Es uzskatu, ka potenciāls latviešu spēlātājiem ir, lai spēlētu “Euro 2024” finālturnīrā, bet diemžēl ar to vien nepietiek. Manuprāt, lai tiktu uz “Euro 2024” ir nepieciešams izlases spēlētājiem spēlēt ārzemēs, ārpus vietējā čempionāta un gūt pieredzi tur, vismaz kādiem 7 spēlētājiem, tad ja spēlētaji gūs pieredzi ārvalstu čempionātos, tad es domāju, ka šis mērķis var tikt sasniegts. Bet es ceru, ka kļūdos.
Ok, pietiekami daudz par futbolu. Ko jums patīk darīt savā brīvajā laikā?
Diezgan daudz lasu grāmatas par biznesa attīstīšanu un par prāta spējām, intresē kā darbojas cilveka prāts. Uz doto brīdi brīvajā laikā cenšos veidot un attīstīt speciālas futbola zeķes, lai futbolists futbola apavos neslīdētu un justos ērti, tajā paša laika stilīgi. Pagaidām viss ir sākuma stadijā, un virzās uz priekšu soli pa solim. Tad jau redzēs kā šī lieta attīstīsies. Tās ir lietas, kas mani interesē ārpus futbola. Jo, diemžēl futbolu nav iespējams spēlēt visu mūžu, tāpēc lēnām sevi vajag sagatavot dzīvei pec futbola. Vēl man ir trenera apliecība, šad un tad individuāli patrenēju jaunos futbolistus. Un vēl esmu pabeidzis Universitāti būvniecības novirzienā ar specialitāti ekobūvniecībā.
Tiek teikts, ka cilvēka smadzeņu darbs ir ļoti maz zināms. Vai to, ko jūs uzzinājāt, var izmantot laukumā? Piemēram, pieņemot lēmumus?
Tā ir. Jā, viennozīmig tas, ko esmu lasījis un apguvis var izmantot uz laukuma. Tas bija galvenais motīvs, kapēc es vispār sāku interesēties par cilvēka prātu, lai palīdzētu sev uz futbola laukuma. Piemēram, kā uzvesties un ko darīt, kad esi pieļāvis kļūdu. Kā pārslēgties uz doto momentu pēc pieļautās kļudas. Kā kontrolēt sevi un tā tālāk. Bet jāatzīst, ka praksē ne vienmēr, tas izdodas.
Tās zeķes arī mani ieintriģēja. Es atzīstu, ka neesmu dzirdējis par sporta īpašību un stila apvienojumu vienlaikus. Diezgan avangardisks projekts (smejas).
Jā, cerams, ka izdosies. Jāpamēģina ir. Kad mēs atvērsim projektu vaļā, es Jums aizsūtīšu pāri, ja vēlaties.
Protams, es rakstīšu recenziju starp citu! Vai jūs saistāt savu nākotni ar futbolu vai biznesu pēc karjeras beigam?
100% nevaru vēl pateikt, pagaidām izskatās, ka no sākuma mēģināšu apbružāties biznesa pasaulē, pamēģināšu kaut ko jaunu, ja nesanāks vai nepatiks, atgriezīšos futbolā. Laiks rādīs.
Foto: Jānis Līgats
