Helmuts Saulītis izmēģināja spēkus gan futbolā, gan basketbolā, taču ātri saprata, kurš sporta veids viņam patīk labāk. Viņš kā vārtsargs nav pārāk garš , bet cenšas atrast savas stiprās puses citur. Saruna ar Saldus SS/Leevon spēlētaju, kurš pateica arī dažus vārdus par savu pašreizējo komandu un nākotnes plāniem!
Jautājumu autori: Rafals Kobza un Krists Brutāns
Bałtycki futbol: Kā sākās Tava karjera? Vai esi no futbola ģimenes?
Helmuts Saulītis (Saldus SS/Leevon): Trenēties sāku 7 vai 8 gadu vecumā RFS pie Ilmāra Liepiņa. Pēc trenera došanās aizsaulē izlēmu izmēģināt spēkus basketbolā, taču pēc gada sapratu, ka futbols būs īstais sports un devos uz JDFS Alberts pie Andreja Jegorova un vārtsargu trenera Oskara Matisona. Par futbola ģimeni to laikam nevarētu nosaukt, bet sports ģimenē ir cieņā, sekojam un brīvajā laikā iespēju robežās paši pasportojam.
Neesi pārāk garš kā vārtsargs (1,82 m.), bet Ikera Kasiljasa vai Fabjēna Bartheza piemēri parāda, ka lai spēlētu šajā pozīcijā, 2 metri nav nepieciešami. Kā Tu redzi auguma nozīmi vārtsargiem?
Protams, augums ir svarīgs un tas dod lielu priekšrocību. Ja neesi garš, tad tas jākompensē ar, piemēram, labu lecienu vai spēles lasīšanu, ko arī cenšos darīt.
Ko Tu juti pēc Dāvja Oša aiziešanas no kluba? 2020. gadā, var teikt, biji “Mettas” pirmais numurs; kāpēc neizdevās arī šajā sezonā saglabāt vietu?
Dāvis man bija milzīgs piemērs, no kā daudz mācijos un vēljoprojām esam draugi. Pirmā sezona virslīgā teikšu, ka līdz galam neizdevās, gribēju nospēlēt labāk un arī komandas rezultāti sezonas otrajā pusē nebija labi. Šosezon klubs nolēma dot iespēju jaunajiem vārtsargiem un nonācām pie secinājuma, ka ceļiem jāšķiras.
Saldus komandā pirmo spēli Nākotnes līgā aizvadīji pret Dinamo Rīga, un jūs izcīnījāt pirmo uzvaru sezonā. Kā sanāca iejusties kolektīvā?
Debija sanāca lieliska. Komanda uzņēma patiešām labi, atbalstija un uzreiz lika justies kā savējam. Tas noteikti palīdzēja aizvadīt labu spēli.
Saldus SS/Leevon ir kaut kādā ziņā unikāls projekts Nākotnes līgas realitātē. Spēļu tiešraides ar komentāriem, aplādes, ārzemnieki no Āzijas… Kāds ir kluba ilgtermiņa redzējums?
Jā, Saldus projekts ir unikāls un liels paldies par to jāsaka Mārim Landmanim, kurš vada šo projektu un ir savedis šo komandu kopā. Klubs vēlas izveidot pievilcīgu komandu, ar eiropejisku pieeju. Attīstīt jauniešus, dot viņiem iespēju izaugt par konkurētspējīgiem futbolistiem. Klubs iet soli pa solim, necenšoties uzreiz vienā dienā ielekt eirokausos vai tamlīdzīgi. Sāka 2.līgā, šogad 1.līga un esmu pārliecināts, ka drīzumā neizpaliks arī Virslīga.
Šajā sezonā 5 reizes esi nosargājis vārtus sausā, augustā tevi līdzjutēji atzina par labāko spēlētāju, kā vērtē sezonu kopumā?
Sezona ir izvērtusies diezgan interesnati. Sezonas pirmo daļu tikai trenējos un nebija spēļu prakse, bet kopš pievienojos Saldus komandai ir izdevies palīdzēt komandai pacelties tabulā. Pats ar savu sniegumu laikam nekad nebūšu gana apmierināts, taču ir prieks, ka cilvēki no malas pamana un novērtē manu veikumu.
Kāpēc nevarēji aizvadīt Latvijas kausa 1/8 fināla spēli pret Dinamo Rīga, kurā zaudējāt 0:9? Cik dzirdēju, kaut kas bija noticis, nācās pēdējā brīdī meklēt kādu jauno (tajā momentā – 2006. gada dzimušo Tepļenkovu)?
Kausa spēlē gluži vienkārši vēl nebiju komandā. Tajā dienā aizvadiju spēli SK Skanste sastāvā. Dienu pirms manas debijas Leevon sastāvā atvērās transfēru logs un tad arī pievienojos komandai.
Kā vispār vērtē 1. līgas līmeni? Piemēram, kuras komandas varētu spēlēt Virslīgā?
Salīdzinot ar Virslīgu līmenis, protams, ir zemāks, taču komandas ir daudz līdzvērtīgākas. Domāju vienīgie, kas sastāditu labu konkurenci Virslīgā būtu Auda, kas to arī pierādija kausā, taču arī pārējām komandām ir laba bāze, lai pastiprinoties ar dažiem spēlētājiem spētu cīnities Virslīgā.
Kāds bija neparastākais mačs/moments Tavā karjerā?
Grūti teikt. U18 finālturnīrs Daugavpilī 2016 gadā noteikti palicis atmiņā. Noteikti nebijām favorīti, taču treneris Artūrs Zakreševskis lika mums noticēt, ka varam labi nospēlēt, katru spēli sitāmies kā pedējo, lielisks kolektīvs un beigās izcīnijām 2. vietu.
Kurš ir labākais spēlētājs, pret kuru esi spēlējis?
Pirmais prātā nāk [Nemanja] Belakovics, kurš man sagādāja pamatīgas galvas sāpes ar saviem soda sitieniem. Tāpat Šimkoviča centrējumi vienmēr bija labs pārbaudijums.
Jautājums vairāk par nākotni: vai ir kādi piedāvājumi, vēlme par Virslīgu?
Ļoti gribētos izmēģināt spēkus ārpus Latvijas, tāpat arī atgriezties Virslīgā būtu labi. Jāieliek kārtīgs darbs starpsezonā un tad jau redzēs, kāda būs situācija nākamgad un kur būšu vajadzīgs.
Foto: Personīgais arhīvs
