19 gadus vecais Sergejs Vilkovs ir Rīgas “RFS” trešais vārtsargs. Viņš pacietīgi mācās un gaida savu iespēju, ko cer iegūt nākamgad. Viņš ir liels Amerikas fans, un viņam ir mērķis kādreiz tur aizlidot. A futbolā rezultāti ne vienmēr ir vissvarīgākie.
Rafał Kobza (Bałtycki futbol): Par čempioniem pirmo reizi vēsturē kļuvis RFS. Lai gan šogad neesi spēlējis līgā, vai jūties lepns, ka esi šīs komandas daļa?
Sergejs Vilkovs (RFS): Protams jūtos lepns, šī sezona bija labāka RFS vēsturē, izdevās sasniegt visus mērķus, kā arī ļoti labi nospēlēt Eirokausos. Es pats dabūju nenovērtējamu pieredzi, kas man ļoti palīdzēs tālākajā karjerā.
Tu spēlēji bet Virslīgas Dublieru čempionātā, RFS finišēja 4. vietā. Kā tu vērtētu šo sezonu?
Salīdzinot ar pagājušo sezonu rezultāts, protams, nav labākais. Bet ļoti svarīgi ir atzīmēt, ka šogad dublieros spēlēja vairākie 2003, 2004 gada spēlētāji, tomēr pagājušajā sezonā lielu spēles praksi dublieru čempionātā dabūja Virslīgas spēlētāji un jaunajiem spēlētājiem bija ļoti maz iespēju. Manuprāt, dublieru čempionāta ir jāspēlē jaunajiem spēlētājiem, jāattīsta savu spēli un jāaug ka futbolistiem, rezultāts ir otrajā vietā.
Cik reizes savā karjerā esi uzvarējis ar 20:0? Spartaks-2 šajā mačā iedeva vismaz 1 sitienu?
Pēdējo reizi tāda spēle man bija kādos 10 gados. Neko tādu sen neesmu redzējis, bet atzīmēšu, ka spēles laika bija 2-3 sitieni pa vārtiem, tāpēc kaut kāds darbs man bija.
Pirms neilga laika dublieru čempionāts kā “1. līga B” bija trešā pēc spēka līga, un visas piramīdas daļa, taču jau pēc gada federācija no tā atteicās. Kā tu novērtētu šo ideju? Labāk būtu spēlēt ar, piemēram, “Karostu” vai “Super Novu”, vai dublieru līgai būtu jābūt pilnīgi atsevišķi kā tagad?
Jebkura spēles prakse pret pieaugušajiem spēlētājiem ir daudz labāka nekā pret jauniešiem. Ļoti žēl, ka federācija atteicās no šis idejas, jo skatoties uz Eiropu var ieraudzīt loti labus piemērus, kur ‘’dublieru’’ komandas spēlē 2. un 3. līgā, un spēlētāju attīstība tajās komandās notiek daudz ātrāk. Es tagad runāju par Barcelona B, kas jau vairākus gadus spēle spāņu 2.un 3. līgās, un jaunie spēlētāji jau 17-20 gados ir gatavi spēlēt par galveno komandu.
Vītauts Černiausks bija šosezon numur 1 RFS vārtos. Viņš ir ļoti pieredzējis futbolists, spēlējis daudzviet pasaulē. Vai viņš tev ir kā skolotājs?
Teikšu kopumā, ka man ļoti paveicās, ka šogad mums bija 2 ļoti pieredzējušie vārtsargi un komandā palika vārtsargu treneris Antons Savčenkovs. Gan Vītauts, gan Jevgeņijs ļoti palīdz man treniņprocesā, atmosfēra treniņos ir izcila un tas, manuprāt, ir svarīgākais. Visi grib spēlēt, ir veselīga konkurence, tomēr spēlē labākais, un visi to saprot.
Latvijas gan U18, gan U19 izlasēs tu debitēji pie trenera Jakuba Dovalila. Vai redzi kādas atšķirības starp Latvijas un Čehijas treniņu domu?
Jakubs ir viens no labākajiem treneriem ar kuriem es kaut kad strādāju, un ar saviem rezultātiem viņš to pierādīja, kad 2019. gadā mēs ar U19 izlasi tiekam Elites raunda. Ļoti žēl, ka Covida dēļ nesanāca uzspēlēt Elites raundu, bet tāpat tas ir liels sasniegums Latvijas jaunatnes izlasēm. Es esmu ļoti pateicīgs Jakubam par iespējam un padomiem, kas man ļoti palīdzēja tālākajā karjerā. Viņa idejas arī ļoti atšķiras no vietējiem treneriem, un to varēja saprast jau pēc pirmiem treniņiem. Bumbas kontrole, spēle ar pirmo numuru, pāreja no aizsardzības uz uzbrukumu, viss bija ļoti augstajā līmenī un rezultāts bija tikai laika jautājums.
Kā jaunatnes izlases futbolists spēlēji pret Lietuvu un Igauniju. Vai šajā līmenī jūtat arī kādu sāncensību, konkurenci? Zini, tāds reģiona derbijs.
Jebkurā līmenī spēles starp Baltijas valstīm ir derbijs. Visiem gribās uzvarēt un spēles ir ļoti spraigas. Tomēr varu runāt tikai par savu 2002. gadu, un teikšu godīgi, pret Igaunijas izlasēm spēles visu laiku bija daudz grūtākas, un kopš tiem laikiem arī pazīstu Patriku Velma un Ats Toomsalu.
Vai esi jau bijis Valdlaučos? Kā tev patīk kluba nākotnes treniņu bāze? Būs gatava laikā, kā plānots?
Godīgi teikšu, vēl nebiju, tāpēc neko pateikt nevaru.
Kā Tu vērtē pašreizējo jaunatnes futbola situāciju Latvijā? Es domāju par infrastruktūru, apmācībām, kvalitāti.
Manuprāt, viss virzās pareizajā virzienā un Latvijas futbolam ir nākotne. Vairākas komandas investē infrastruktūras attīstībā un tas viss ir liels progress. Visas tas jaunas metodes, paņemtas no Eiropas top-akadēmijām, jaunie treneri, kas grib attīstīties un kļūt labāk, viss tas palīdzēs jaunatnes futbolam attīstīties. Pat skatoties uz pēdējiem piemēriem kā jaunie spēlētāji aizbrauc no Latvijas uz ārzemēm, tas arī ir laba akadēmijas darba piemērs.
Kur tu vēlētos spēlēt nākotnē? Vai tev ir kāds mīļākais klubs, vēlamais virziens?
Mīļākas komandas man nav, bet ir sapnis kaut kad uzspēlēt Premjerlīgā. Man ļoti patīk angļu futbols un spēlēt tur ir viens no maniem mērķiem. Īstenībā fantazēt man nepatīk, un cenšos dzīvot šodienai. Gribu turpināt attīstīties, nākamsezon jau stabīli spēlēt Virslīgā un tur jau skatīsimies, kas būs tālāk.
Kādas ir tavas intereses? Kā tu pavadi savu brīvo laiku?
Esmu liels Amerikas sporta fans. Brīvajā laikā ļoti bieži skatos NFL, NBA, NHL spēles, ka arī koledžas spēles. Man tas viss ļoti interesē un tāpēc, es domāju, mans lielākais sapnis ir aizlidot uz Ameriku. Paskatīties, kā tas viss izskatās tur. Šogad arī iestājos LSPA , tāpēc tagad arī universitāte aizņem kādu daļu no manas dzīves.
Virslīga 2022: vai RFS atkal spēs uzvarēt čempionātā?
Tagad vēl ir grūti kaut ko pateikt par nākamo sezonu. Šosezon mēs parādījām, ka esam spēcīgāka komanda Latvijā un esmu pārliecināts, ka kvalitatīvi aizvadot sagatavošanas posmu un nokomplektējot sastāvu, RFS būs gatavi ne tikai sasniegt augstākus mērķus Latvijā, bet arī pārsteigt daudzus Eirokausos!
Visas fotogrāfijas no personīgā arhīva
