Nav noliedzams, ka LVBET līgas 3. kārta bija bagāta ar vārtiem. Skatītāji stadionos noteikti neizjuta garlaicību, lai gan, kā tas dzīvē mēdz būt, viņiem dažkārt nācās samierināties ar savas komandas zaudējumu. Tomēr tas ir tikai sākums, un katram vēl ir laiks uzlabot savu sniegumu.
Riga FC-2 – JDFS Alberts
Kalendāra izmaiņu dēļ izveidojās interesanta situācija. Riga FC dublieri, kas 2. kārtas pēdējo spēli pret “Mettu” aizvadīja tikai četras dienas iepriekš, jau atkal bija spiesta doties laukumā un cīnīties par pirmo uzvaru sezonā. Savukārt JDFS Alberts 2. kārtā vispār nespēlēja (mačs pret FK Tukums-2 tika pārcelts jaunatnes izlašu izsaukumu dēļ), un pēdējo spēli komanda aizvadīja vēl 20. martā. Tādējādi radās jautājums – vai atpūta būs priekšrocība, vai tomēr traucēs spēles ritma trūkums.
JDFS Alberts jau no pirmajām minūtēm centās būt aktīvi pretinieku soda laukuma tuvumā, taču Riga FC-2 diezgan ātri nomierināja spēli un centās veidot uzbrukumus pārdomātāk. Pietrūka tikai sitienu. 12. minūtē tas mainījās – un paradoksāli, izmantojot ļoti vienkāršu kombināciju. Ēriks Maurs-Boks pēc iemetiena nogādāja bumbu brīvā zonā Nazaru Prudčenko, kurš to piespēlēja Denisam Nazarovam. Viņš lieliski izskrēja aiz aizsargu mugurām un realizēja iespēju, lai gan radās iespaids, ka vārtsargs Kristaps Jautaiķis šajā epizodē vairāk “nobijās” no bumbas nekā aktīvi centās to atvairīt. Viesi atbildēja ļoti ātri. 16. minūtē Markuss Prohorenkovs soda laukumā apspēlēja pretinieku un ar labu sitienu tālajā stūrī panāca 1:1. Komentētājs šajā epizodē pieminēja arī viņa aizsaulē aizgājušo tēvu Andreju, kurš diemžēl vairs nevar klātienē vērot dēla spēli. Interesanti, ka abas komandas guva vārtus ar saviem pirmajiem sitieniem šajā mačā.
Turpmākajās minūtēs abas komandas centās kontrolēt bumbu, taču bez lieliem draudiem uzbrukumā. 23. minūtē Riga FC-2 atkal izvirzījās vadībā – un atkal ar vienkāršu, bet efektīvu risinājumu. Deniss Nazarovs saņēma garu piespēli, devās uz priekšu un sita no soda laukuma malas. Jautaiķis sitienu atvairīja, taču bumba nonāca pie Nazara Prudčenko. Viņa pirmo sitienu ar lielu pašaizliedzību ar ķermeni bloķēja Renārs Guļaks, bet ar otro mēģinājumu viņš jau bija bezspēcīgs. Ātrs pretuzbrukums, trīs sitieni, vārti. Riga FC-2 turpinājumā vairāk koncentrējās uz pretuzbrukumiem, iespējams apzināti atdodot iniciatīvu JDFS Alberts komandai. 27. minūtē notika epizode, kas izskatījās bīstami – Ēriks Maurs-Boks ar izklupienu apturēja Jāni Emīlu Kalpaku, kurš kritiena brīdī balstījās uz kreiso roku. Spēlētājs turējās pie pleca un saņēma medicīnisko palīdzību, taču spēja turpināt spēli līdz galam. Situācija izskatījās nopietnāk nekā tā patiesībā bija.
Pirmajā puslaikā vēl jāpiemin divas labas iespējas. 37. minūtē no aptuveni 12–13 metriem sita Markuss Eduards Blaubergs, taču bumba pat netrāpīja vārtos – precīzāks sitiens būtu sagādājis lielas problēmas vārtsargam. Savukārt Alberts komanda savu iespēju izveidoja minūti vēlāk – pēc aizsarga izsistās bumbas tā nonāca pie Maikla Akpana, kurš sita uzreiz, taču Frenks Orols ar labu reakciju glāba savu komandu. Rezultāts 2:1 pēc pirmā puslaika, manuprāt, pilnībā atspoguļoja notikumus laukumā. Riga FC-2 efektīvi izmantoja savus pretuzbrukumus, savukārt JDFS Alberts, neskatoties uz centieniem kontrolēt spēli, neizveidoja pietiekami daudz bīstamu momentu. Daudzās epizodēs izšķirošajos brīžos labi nospēlēja Rīgas aizsardzība.
Otrais puslaiks sākās ar bīstamu, bet neprecīzu Riharda Ozoliņa sitienu. Viņš laukumā devās pēc pārtraukuma, nomainot Maiklu Akpanu, un uzreiz parādīja, ka JDFS Alberts vēlas pēc iespējas ātrāk atgriezties spēlē. Kā gan trāpīgi norādīja komentētājs, šajā situācijā piemērotāks būtu bijis sitiens ar kreiso, nevis labo kāju, kuru izvēlējās pussargs. No paša otrā puslaika sākuma viesi spēlēja aktīvi un ar lielu atdevi, cenšoties pēc iespējas ātrāk panākt izlīdzinājumu. Riga FC dublieri atbildēja 51. minūtē ar Braiana Peņas sitienu no soda laukuma stūra, taču bumba lidoja garām vārtiem. Kas vairāk – otrajā puslaikā bumba ne reizi netrāpīja vārtu rāmī!
56. minūtē notika epizode, kurai drīz vien bija turpinājums. Fiziskā divcīņā starp Ēriku Mauru-Boku un Matīsu Zēģeli, krītot uz zemes, Zēģele uzkāpa Rīgas spēlētājam uz augšstilba un potītes. Par šo epizodi viņš kartīti nesaņēma – acīmredzot tiesnesis nesaskatīja apzinātu pārkāpumu. Pēc aptuveni divām minūtēm, pie pirmās iespējas, Maurs-Boks atbildēja – viņš agresīvi uzbruka pretiniekam, trāpot ar elkoni kakla rajonā. Tiesnesis sodīja Riga FC-2 spēlētāju ar dzelteno kartīti, lai gan, ņemot vērā epizodes raksturu, varēja tikt parādīta arī sarkanā.
Asuma un izšķirtspējas gan pietrūka tieši sitienos. 64. minūtē labu iespēju soda laukumā izveidoja JDFS Alberts spēlētājs Kārlis Pirktiņš, taču nespēja to izmantot – bumba lidoja tieši reklāmas banerī. Savukārt Riga FC-2 lieliska iespēja bija četras minūtes vēlāk. Situācija gluži vai prasīja, lai Nazars Prudčenko no aptuveni 16 metriem sit ar kreiso kāju, taču viņš, tikai sev zināmu iemeslu dēļ, izvēlējās piespēlēt uz malu Braianam Peņam. Aizsargi ātri reaģēja un sitienu bloķēja. Pats spānis neslēpa savu neapmierinātību ar šādu uzbrukuma iznākumu – šo izvēli varētu saprast, ja piespēle būtu bijusi dinamiskāka, taču Peņa vairs neko nespēja izdarīt. Ja ne tas, ka Riga FC-2 tobrīd bija vadībā, ģērbtuvē vēlāk varētu būt karsti – ja viss, ko runā par spāņu temperamentu, ir patiesība.
78. minūtē vēl viena lieliska iespēja radās Zēģelem, taču viņš zaudēja līdzsvaru, un bumba neveikli atsitās pret viņa dibeni, iznīcinot potenciāli bīstamu situāciju. Šī epizode labi raksturo JDFS Alberts sniegumu šajā spēlē – iespējas bija, bet izšķirošajos brīžos tās netika izmantotas (izņemot Prohorenkova vārtu guvumu). Riga FC-2 savukārt neizveidoja tik daudz momentu, taču atšķirībā no pretiniekiem prata tos izmantot, turklāt bez īpaši sarežģītiem risinājumiem. Galu galā tieši tas arī ir futbola būtība. Tādējādi Latvijas čempionu dublieri izcīnīja pirmo uzvaru šajā sezonā, kamēr JDFS Alberts pēc divām kārtām jau piedzīvojusi tikpat zaudējumu, cik visā 2025. gada sezonā. Tomēr panikai vēl noteikti nav pamata – sezona tikai sākas.
Atbalsts no I komandas – kā parasti pēdējā laikā Braians Peņa, kurš šosezon vairāk spēlē dublieros nekā galvenajā komandā. Tāpat jāizceļ Frenks Orols, kurš šim mačam piegāja ļoti nopietni un atstāja labu iespaidu, komentētājs vairākkārt uzsvēra viņa spēli ar kājām, un pamatoti; garās un precīzās piespēles bija patīkamas skatītājiem. Jāpiemin arī kamerūnietis Karls Gameni Vaso, kuram ir vairāk nekā 30 spēles Virslīgā “Auda” un FK Tukums sastāvā, bet 2024. un 2025. gadā viņš vairākkārt spēlēja arī 1. līgā Riga FC-2 rindās. Kopumā nevar runāt par ļoti būtisku pirmās komandas pastiprinājumu, taču tas bija nedaudz lielāks nekā spēlē pret “Mettu”.
Skatītāju skaits: 57.
FK Tukums-2 – Riga Mariners
Pēc iepriekšējās spēles pret Super Nova-2 Sergeja Kožana vadītajai komandai noteikti bija ko pierādīt – ka tā spēj spēlēt labāk. Iespēja to izdarīt radās mačā pret cita Virslīgas kluba dublieriem, FK Tukums-2. Šoreiz viss noritēja pēc Mariners plāna, lai gan Kožans pēc spēles man atzina, ka viņam bijuši daži iebildumi pret komandas spēles stilu. Tomēr svarīgākais ir rezultāts, viesi uzvarēja ar 3:1 un šosezon joprojām nav piedzīvojuši nevienu zaudējumu. Jāpiebilst, ka, kā kļuva zināms pirmdien, šī bija pēdējā spēle Sergejam Kožanam Riga Mariners galvenā trenera amatā. Līgums ar viņu tika izbeigts pēc abpusējas vienošanās.
Savukārt Tukuma klubā noskaņojums ir pavisam citāds. Dublieri ne tikai vēl nav izcīnījuši nevienu uzvaru, bet arī vidēji ielaiž vairāk nekā divus vārtus spēlē. Šajā mačā vārtus Mariners labā guva Aļģirdas Gražis (43. minūtē), Artjoms Pavlovskis (72.) un Edijs Bokans (73.). FK Tukums-2 spēja atbildēt ar vieniem vārtiem -81. minūtē precīzs bija Daniels Kaira. Mājiniekiem tas ir neliels mierinājums, visās trijās līdzšinējās spēlēs viņi ne tikai ielaiduši, bet arī guvuši vārtus, taču kopējais bilance joprojām ir negatīva.
Atbalsts no I komandas – nekas īpašs. Atkal spēlēja japānis Jušins Koki, kurš šosezon biežāk redzams dublieros. Tāpat laukumā devās Kristaps Kļaviņš, kuram ir trīs spēles Virslīgā (kopumā 91 minūte). Ar to arī viss – šajā aspektā nav būtisku piezīmju.
Skatītāju skaits: 184 – labākā apmeklētība starp visām dublieru komandām šajā kārtā.
RFS-2 – FK Metta
RFS dublieriem nācās aizvadīt otro spēli pēc kārtas pret komandu, kas cīnās par uzvaru līgā. “Metta”, par kuru ir runa, pagaidām spēlē atbilstoši gaidītajam un uzvar kā pienākas favorītei. Tā bija arī šajā mačā – zaļi-baltie jau no pirmajām minūtēm aktīvi uzbruka un ātri guva vārtus (lai gan varēja to izdarīt vēl ātrāk, jo 5. minūtē lielisku iespēju ar galvu neizmantoja komandas kapteinis Kārlis Vilnis). 10. minūtē rezultātu atklāja Princs Apija Amoa, kurš ar spēcīgu sitienu no distances (tieši aiz soda laukuma līnijas) pārspēja Aleksu Kuprinu. Vārtsargam šajā situācijā bija maz izredzes, savukārt Ganas futbolists vārtu guvumu svinēja ar akrobātisku lēcienu.
Metta bija tuvu arī nākamajiem vārtiem, taču pirmais puslaiks noslēdzās ar minimālu pārsvaru. RFS-2 izveidoja ievērojami mazāk momentu, turklāt tie nebija tik bīstami. Jāizceļ 29. minūtes epizode, kad pēc vairākām ātrām piespēlēm Aleksejs Bukovskis izgāja viens pret vienu ar vārtsargu, taču sitiena pozīcija nebija pateicīga, un Krists Pļaviņš bez lielām grūtībām nobloķēja bumbu. Neilgi pirms tam soda laukumā krita Kingslijs Emenike, taču tiesnesis uzskatīja, ka pārkāpuma nebija – kontakts nebija īpaši liels. Kopumā pirmā puslaika otrajā daļā RFS-2 kļuva aktīvāks, taču tas neietekmēja rezultātu.
Otrais puslaiks sākās ar traumu. Metta spēlētājs Gundars Smilškalns bez kontakta ar pretinieku pats apsēdās uz laukuma un lūdza medicīnisko palīdzību. Viņš tika nomainīts, viņa vietā laukumā devās Henrijs Gulbis, bet Smilškalns laukumu pameta uz savām kājām. 54. minūtē Metta dubultoja pārsvaru. Viss sākās ar to, ka laukuma centrā Gulbis diezgan asi atņēma bumbu – Haruna Rasids Njē krita uz zemes, taču vispirms tika skarta bumba, un tikai pēc tam sekoja kontakts. Tiesnesis Artis Ķēniņš bija pārliecināts par savu lēmumu turpināt spēli. Ātrais pretuzbrukums noveda pie lieliskas iespējas Sadiqam Saleham, kurš uzvarēja divcīņā ar Niku Sliedi, taču nespēja pārspēt vārtsargu. Bumba nonāca pie Gulbja, kurš raidīja to vārtos starp aizsargiem. Iespaidīgi, ka 18 gadus vecais spēlētājs izdarīja tik daudz tikai divu minūšu laikā pēc nākšanas laukumā.
RFS-2 nepadevās un centās uzbrukt, taču ar to bija par maz, lai mainītu spēles gaitu. Tā vietā Metta guva trešos vārtus. Soda laukumā pārkāpumu izdarīja Niks Sliede – no tiešraides izskatījās, ka viņa izklupiens nogāza Varisu Lavalu un aizsargs bumbai nepieskārās. Tiesnesis piešķīra pendeli un vēl parādīja dzelteno kartīti. Sliede, protams, ar to lēmumu nebija apmierināts. Kevins Cēsnieks realizēja 11 metru soda sitienu, panākot 3:0 (lai gan Kuprins uzminēja sitiena virzienu).
Atbalsts no I komandas – bija ievērojams. Laukumā devās Niks Dusalijevs, Kingslijs Emenike, Haruna Rasids Njē, Roberts Veips un Niks Sliede (jāņem vērā, ka pēdējie trīs šosezon vēl nav spēlējuši Virslīgā). Tomēr tas nepalīdzēja sasniegt labu rezultātu.
Skatītāju skaits: 117, tostarp 15 Metta Ultras.
Super Nova-2 – JFK Ventspils
Vēl viena laba spēle Super Nova-2 dublieru izpildījumā, un viņu uzvaru pār JFK Ventspils vairs pat nevar uzskatīt par pārsteigumu. Ņemot vērā sniegumu pret tādiem pretiniekiem kā JDFS Alberts un Riga Mariners, komanda jau ir pierādījusi, ka spēj konkurēt ar spēcīgākajiem. JFK Ventspils sezonas sākums nav īpaši veiksmīgs, taču par katastrofu to arī nosaukt nevar. Sāpīgākais joprojām šķiet zaudētā uzvara Smiltenē, bet šajā kārtā piedzīvotais zaudējums bija pirmais patiešām pārliecinošais.
Super Nova-2 dublieri izvirzījās vadībā ar 3:0 – vārtus guva Alens Grikovs (15. minūtē) un Georgijs Bombāns (50., 55.). Tikai pašās beigās, 87. minūtē, goda vārtus guva Kasiuss Kosovs. Jāņem gan vērā, ka situāciju būtiski ietekmēja sarkanā kartīte Ventspils vārtsargam Aleksam Petrovam (interesanti, ka tas nebija vienīgais gadījums šajā kārtā, kad vārtsargs tika noraidīts, bet par to nedaudz vēlāk). Pēc spēles mājinieku spēlētājs Maksims Sarapulovs atzina, ka līdz sarkanajai kartītei spēle bijusi grūta, bet pēc tam kļuvusi vieglāka. 17 gadus vecais futbolists arī uzteica pretiniekus, raksturojot tos kā spēcīgu komandu.
Atbalsts no I komandas – 45 minūtes aizvadīja senegālietis Sabali Ndiājē, kurš šosezon divas reizes kā rezervists devies laukumā Virslīgā. Trešo spēli dublieros aizvadīja arī ziemā pievienotais Arams Bagdasarjans, kurš, neskatoties uz pieredzi Virslīgā, pagaidām spēlē tikai dublieros. Ņemot to vērā, viņa pieminēšana kā “pirmās komandas atbalsts” kļūst arvien mazāk pamatota.
Skatītāju skaits: 115, tostarp vairāki viesu līdzjutēji (precīzu skaitu pēc pieejamajiem attēliem noteikt grūti).
Rēzeknes FA – Skanstes SK
Spēle starp divām komandām, kuras līdz šim bija zaudējušas visus savus mačus. Interesanti, ka abas vienlīdz sāpīgi atceras spēli pret Mārupes SC – abos gadījumos runa ir par zaudējumiem ar 0:4. Tāpēc šis mačs deva cerību gan vienai, gan otrai komandai beidzot izcīnīt pirmo pozitīvo rezultātu.
Personīgi man šķita, ka Rēzekne beidzot spēs gūt savus pirmos vārtus sezonā, taču diez vai daudzi gaidīja tieši šādu spēles attīstību. Pirmajās minūtēs abas komandas centās nokļūt pretinieku soda laukumā, un pat varētu teikt, ka neliels pārsvars bija mājinieku pusē. Pēc sākuma fāzes nedaudz aktīvāki bija viesi, taču kopumā pirmās 20 minūtes aizritēja mierīgā tempā. Abu komandu aizsargi savu darbu darīja korekti.
Viss mainījās 21. minūtē, kad pēc neliela haosa Rēzeknes soda laukumā pilnīgi viens pret tukšiem vārtiem nonāca Deivids Baltrušaitis. Viņam sitienu ar pārkāpumu liedza mājinieku vārtsargs Gints Silkāns, kurš satvēra pretinieku aiz krekla un nogāza. Lai gan viņš novērsa vārtu zaudējumu, tas maksāja ļoti dārgi – tiesnesim Ivaram Caunem nebija citas izvēles kā parādīt sarkano kartīti. Komandai lielāko daļu spēles nācās spēlēt mazākumā. Laukumā devās rezervists, 17 gadus vecais vārtsargs Artis Kučāns, kuram vietu atbrīvoja Renārs Plotka. Laukumu pameta arī Rainers Buks, bet viņa vietā treneris Guntars Silagailis sūtīja Nigērijas futbolistu Abdulrazaku Šehu. Pēc situācijas sakārtošanas 11 metru soda sitienu realizēja Olivers Beķeris. Jāatzīst, ka Kučānam šajā epizodē nepaveicās – bumba trāpīja viņam pa kājām, taču tomēr ielidoja vārtos. Jaunais vārtsargs bija ļoti tuvu atvairījumam, tāpēc viņa emocionālā reakcija bija saprotama.
Interesanti, ka, spēlējot mazākumā, rēzeknieši diezgan ātri atbildēja. 29. minūtē pēc Andreja Kovaļova centrējuma no stūra sitiena ar šķērīti vārtus guva Pēteris Ivenkovs. Tas gan izrādījās vienīgais prieka moments Rēzeknei šajā mačā. Pirmajā puslaikā mājinieki vēl turējās, kamēr Skanste meklēja savas iespējas, taču tās nebija īpaši bīstamas. Viesiem izdevās gūt vārtus tikai 42. minūtē – pēc piespēles pa zemi Markuss Sālījums ar sitienu tālajā stūrī panāca 2:1. No Rēzeknes skatpunkta tas bija ļoti sāpīgs brīdis – šķita, ka izdosies noturēt 1:1 līdz pārtraukumam. Vēl 45+1 minūtē mājiniekiem bija laba iespēja izlīdzināt, taču pēc burzmas soda laukumā Abdulrazaks Šehu sita neprecīzi. Ņemot vērā situāciju, viņam ir ko nožēlot jo iespēja bija laba, un kas zina, kā spēle būtu attīstījusies tālāk, ja Rēzekne, spēlējot mazākumā, būtu vēlreiz panākusi neizšķirtu.
Otrajā puslaikā viss sabruka ļoti ātri. Jau 46. minūtē Baltrušaitis guva savus otros vārtus, bet 49. minūtē Kristers Jaunītis no tuvas distances panāca 4:1, pabeidzot uzbrukumu pēc komandas biedra sitiena pa vārtu konstrukciju. Šie vārti acīmredzami salauza Rēzeknes spēlētājus. Spēles beigās krita vēl divi – abus guva uz maiņu nākušais Leonards Livčāns. Mājinieki jau bija samierinājušies ar likteni un vairs īsti necentās pretoties. Rezultāts – pilnīga sagrāve. Kā tas futbolā mēdz būt, vienas komandas neveiksme kļūst par otras veiksmi. Skanste noteikti uzlaboja noskaņojumu pēc neveiksmīgā mača pret Mārupi iepriekšējā kārtā.
Skatītāju skaits: 156. Kā Rēzeknes standartiem tas ir vājš rādītājs, bet komandas rezultāti acīmredzami nemotivē fanus nākt uz stadionu (iepriekšējā mājas spēlē skatītāju skaits bija 327, tāpēc kritums ir acīmredzams). Žēl. Viesu līdzjutēji bija (par to liecināja reakcija uz vārtiem), taču precīzu skaitu noteikt ir grūti.
Valmiera FC – FK Smiltene
Atceros, kā 2022. gadā skatījos pirmssezonas prezentāciju, kuras laikā vadītājs Niks Gaigalietis jautāja klubu pārstāvjiem, vai viņiem ir kādi principiāli pretinieki vai derbiji. Lielākā daļa toreiz runāja par draudzīgu konkurenci un savstarpēju atbalstu, taču šīs spēles kontekstā gan Valmiera, gan Smiltene izmantoja apzīmējumu “Vidzemes derbijs”. Tad derbijs! Protams, tas vēl nenozīmē savstarpēju naidīgumu vai kādu asu rivalitāti, tomēr daudziem spēlētājiem šis mačs bija īpašs. Abas pilsētas šķir nedaudz vairāk nekā 30 kilometri, un vairāki futbolisti ir spēlējuši gan Valmieras sistēmā, gan Smiltenes komandā. Šajā ziņā vēl īpašāka spēle varētu būt tikai mačs Metta – Skanstes SK.
Tāpat kā Rēzeknes spēlē varēja jautāt “kas būtu, ja Abdulrazaks Šehu būtu panācis 2:2”, šeit var jautāt – kas būtu, ja 6. minūtē Valters Gaismiņš būtu realizējis lielisku iespēju un izvirzījis Smilteni vadībā. Tas nenotika, bet ātri gūti vārti noteikti varētu mainīt spēles gaitu. Futbolā tomēr mēdz teikt “neiesit tu, iesit tev”.
Atšķirībā no iepriekšējiem mačiem FK Smiltene šoreiz neielaida vārtus pašā sākumā. Valmiera kontrolēja bumbu un mēģināja veidot uzbrukumus, taču bieži vien ar tiem tika galā aizsardzība vai arī sitieni nebija pietiekami precīzi. Spēlē netrūka arī fizisku divcīņu, un, manuprāt, divos gadījumos tiesnesis pret Valmieras spēlētājiem bija pārāk stingrs. Tajā pašā laikā mājinieki neļāva Smiltenei radīt reālus draudus pie saviem vārtiem. Valmieras “sausumu” izdevās pārtraukt tikai 34. minūtē, turklāt ar pretinieku “palīdzību”. Francūzis Arno Fezuī zaudēja bumbu netālu no saviem vārtiem, un pēc vairākām piespēlēm Gleilsons Felisiu Lopess no tuvas distances atklāja rezultātu. Tāpat kā Princs Apija Amoa no “Mettas”, arī brazīlietis vārtu guvumu atzīmēja ar efektīgu akrobātisku lēcienu. Neilgi pēc tam izcēlās neliels konflikts – vārtsargs Haralds Kalniņš noķēra bumbu, bet Valters Gaismiņš provocēja nelielu kontaktu. Kalniņš atbildēja ar grūdienu. Tiesnesis Kristaps Ratnieks ātri nomierināja situāciju, abiem spēlētājiem parādot pa dzeltenajai kartītei.
Pirmais puslaiks noslēdzās ar 1:0. Pēc vienas no divcīņām 42. minūtē, skatoties no tiešraides, šķita, ka Smiltenei pienāktos brīvsitiens bīstamā pozīcijā, taču tiesnesis šajā mačā skaidri parādīja, ka diskusijās neiesaistīsies. Kopumā viņš parādīja 7 dzeltenās kartītes, galu galā tomēr derbijs!
Otro puslaiku Smiltene sāka interesanti – uzreiz izsita bumbu ārpus laukuma pie Valmieras vārtiem un pēc tam pielietoja ļoti augstu presingu. Taktiski interesants risinājums, taču bez rezultāta. Savukārt Valmiera 56. minūtē panāca 2:0. Japānis Toki Jamamura ar sitienu no distances pārspēja Dagni Sauso. Turpinājumā netrūka pārkāpumu no abām pusēm. Spēle bija asa un fiziska – stundas laikā tika fiksēti 16 pārkāpumi (8:8). Tā dēļ Smiltene ieguva vairākas standartsituācijas, taču vai nu sitieni un centrējumi bija neprecīzi, vai arī Kalniņš droši tika galā.
68. minūtē rezultāts kļuva 3:0, un šeit var vilkt paralēli ar Rēzeknes spēli pret Skansti. Tur pēc sitiena pa pārliktni bumbu ar galvu vārtos raidīja Jaunītis, un šeit pēc Stepanova trāpījuma pa stabu Mahamadū Dembelē arī ieraidīja bumbu tukšos vārtos. Sāpīgs veids, kā ielaist vārtus, taču jāatzīst, ka Dembelē šajā epizodē bija pilnīgi brīvs soda laukumā. 71. minūtē vēl vienu lielisku iespēju neizmantoja Gaismiņš – šķita, ka labāk būtu sist uzreiz, taču viņš mēģināja apspēlēt aizsargus, bet viņu nobloķēja Vataru Abi. Tiesnesis pārkāpumu nesaskatīja. Sešas minūtes vēlāk Valmiera panāca 4:0 – Mārcis Ērglis ar garu piespēli no savas laukuma puses atrada Fraju Kairmani, kurš bez problēmām pārspēja Sauso.
91. minūtē Smiltenes vārtsargs tomēr kompensēja pats sev šo situāciju. Pēc Emīla Kalniņa pārkāpuma savā soda laukumā tika nozīmēta pendele, un Sausais atvairīja Lenija Manisas sitienu. Tas gan bija tikai neliels mierinājums. Valmiera uzvarēja ar 4:0 savā pirmajā mājas spēlē šosezon un atrodas 1. vietā turnīra tabulā. Savukārt FK Smiltene joprojām gaida pirmo uzvaru, lai gan šis bija tikai pirmais zaudējums sezonā. Katrā ziņā šajā spēlē bija viss, ko varētu sagaidīt no reģionālā derbija.
Skatītāju skaits: 482. Ļoti laba apmeklētība, laba atmosfēra un mājinieku līdzjutēju prieks. Bija arī viesu fani – pēc attēliem grūti precīzi noteikt skaitu, taču pēc skaņas tie bija dzirdami. Var pieņemt, ka viņu bija vismaz vairāk nekā 70, lai gan precīzu skaitu noteikt nav iespējams.
Interesanti, ka spēles kontekstā parādījās arī neliela dzēlība. Valmiera FC pēc uzvaras savos sociālajos tīklos publicēja fotogrāfiju, kurā redzams bijušais kluba spēlētājs Ritvars Zauka (tagad FK Smiltene) brīdī pēc ielaistiem vārtiem. Tas nepatika kādai spēlētāja ģimenes loceklei, kura pārmeta klubam par ne pārāk korektu attēla izvēli. Klubs gan uzsvēra, ka viņiem nav nekādu iebildumu pret to, kur 20 gadus vecais futbolists turpina karjeru, un pateicās viņam par pavadīto laiku Valmierā. Tas ir vēl viens spilgts piemērs tam, par ko rakstīju jau sākumā – daudziem spēlētājiem šis nebija tikai kārtējais mačs, bet gan spēle ar papildu emocijām un zemtekstu.
Leevon PPK – Mārupes SC
Spēle starp divām komandām, kuras sezonu sāka ar divām uzvarām, šķita viens no interesantākajiem šīs kārtas dueļiem. No otras puses, vēsture rāda, ka šādi “hīti” bieži vien izrādās smagi visiem iesaistītajiem – gan spēlētājiem, gan līdzjutējiem.
Manuprāt, spēle sākās haotiski. Bumba bieži tika zaudēta un atgūta, uzbrukumi tika pārtraukti ar pārkāpumiem. Sitieni bija, taču to precizitāte atstāja daudz ko vēlēties – vai nu tos bloķēja aizsargi, vai arī tie nonāca tieši vārtsargu rokās. 27. minūtē viesi pieprasīja 11 metru soda sitienu, taču tiesnesis Edgars Maļcevs pat ne mirkli nesniedzās pēc svilpes. 36. minūtē skatītāji beidzot ieraudzīja vārtus. Pēteris Palameiks raidīja bumbu tīklā, taču pirms tam nospēlēja ar roku. Tiesnesim nācās atcelt vārtu guvumu, par lielu sarūgtinājumu pašam spēlētājam. Leevon PPK līdzjutēji jau bija sākuši svinēt, taču viņu prieku pārtrauca skats, kā Mārupes vārtsargs Rūdolfs Zandreiters atsāk spēli ar brīvsitienu. 37. minūtē pendeli mēģināja “izprovocēt” Gabriels Kirkils, taču kritiens notika praktiski bez kontakta, tāpēc “mēģinājums” nebija veiksmīgs. Izņemot intensīvas fiziskās divcīņas, ar to arī pirmais puslaiks būtībā beidzās.
Otro puslaiku ar bīstamākiem uzbrukumiem sāka Mārupes komanda, taču vārtos labi darbojās Helmuts Saulītis. Otrā puslaika galvenā krāsa bija sarkana – tiesnesis parādīja trīs sarkanās kartītes, lai gan ne visas no tām man šķita līdz galam skaidras. Pirmais tika noraidīts Rūdolfs Zeņģis (Mārupes SC) par Rūdolfa Muižnieka pagrūšanu un trāpīšanu viņam pa seju. Interesanti, ka sarkano kartīti saņēma arī Muižnieks. Mēģinot analizēt situāciju, šķiet, ka tiesnesis saskatīja sitienu ar bumbu Zeņģa virzienā. Teorētiski šādu lēmumu var pamatot ar noteikumiem (ja spēlētājs ar spēku sit bumbu pretiniekam, tas var tikt traktēts kā vardarbīga uzvedība), taču sitiena spēks nebija liels, tāpēc grūti viennozīmīgi piekrist šādam vērtējumam.
Par ko šeit spēlētajam melnā formā tiešā sarkanā? pic.twitter.com/dI4RDv30sI
— Jurijs Žigajevs (@jzigajev) April 12, 2026
Pēdējā sarkanā kartīte tika parādīta 94. minūtē – pēc otrās dzeltenās kartītes Ričardam Korzānam par uzbrukuma pārtraukšanu ar pārkāpumu. Spēlētājs pat neprotestēja un mierīgi pameta laukumu. Šajā visā pietrūka vārtu, taču, ja jābūt godīgam, tuvāk uzvarai, manuprāt, bija Mārupes komanda. Jāatzīmē arī, ka šis bija pirmais 0-0 rezultāts šajā sezonā.
Skatītāju skaits: 484 – labākais rādītājs šajā kārtā. Uz LNK Sporta Parku bija ieradušies arī viesu līdzjutēji ar diviem baneriem, kuri aizpildīja savu sektoru vairāk nekā 60 cilvēku sastāvā (pēc tiešraides attēla precīzu skaitu noteikt ir grūti).
Kārtas komentārs: Deniss Nazarovs (Riga FC-2 uzbrucējs)
“Esam labi sagatavojušies sezonai – esam aizvadījuši kvalitatīvu treniņprocesu, tai skaitā ar divreizējiem treniņiem dienā, izgājuši treniņnometni un nospēlējuši daudz pārbaudes spēļu. Komanda ir ieguldījusi lielu darbu un sagatavošanās procesam piegājusi ar maksimālu atbildību. Tāpat klubs jaunajiem futbolistiem nodrošināja lekcijas par traumu profilaksi, atjaunošanos un citiem svarīgiem profesionālā sporta aspektiem. Mums īpaši svarīga ir spēlētāju attīstība, un katrā spēlē esam gatavi cīnīties par trim punktiem.
Spēlējām pret pagājušā gada vadošo komandu, un tas bija jūtams, taču cenšamies spēlēt savu spēli, un domāju, ka pirmajā puslaikā tas izdevās. Otrajā puslaikā pretinieks brīžiem pārņēma iniciatīvu, bet esam apmierināti ar rezultātu.”
Riga FC-2 – JDFS Alberts 2-1
FK Tukums-2 – Riga Mariners 1-3
RFS-2 – Metta 0-3
Super Nova-2 – JFK Ventspils 3-1
Rēzekne – Skanstes SK 1-6
Valmiera – FK Smiltene 4-0
Leevon PPK – Mārupes SC 0-0
Kārtas pārsteigums: Rēzeknes FA – Skanstes SK 1:6. Ne tik daudz pats zaudējums, cik tā apmērs.
Kārtas varonis: Georgijs Bombāns (Super Nova-2). Jau otrais 16 gadus vecais spēlētājs šosezon, kurš izceļas ar dubli.
Ir pie kā strādāt: JDFS Alberts – komanda otro spēli pēc kārtas demonstrēja nepārliecinošu sniegumu.
1. kārtas apskats
2. kārtas apskats
galv. foto. Valmiera FC
