Ņemot vērā neierasto spēļu grafiku, 2. kārta izstiepās laikā – pirmās spēles tika aizvadītas marta beigās, bet pēdējā – 6. aprīlī. Tāpēc ir vērts nedaudz atsvaidzināt atmiņu.
FK Smiltene – JFK Ventspils
Mājinieki sezonu sākuši maksimāli aizraujošā veidā – otro spēli pēc kārtas pēdējās minūtēs izrauj neizšķirtu 3:3. Tas ir iespaidīgi, taču vienlaikus atklāj arī vienu no komandas problēmām – koncentrācijas trūkumu spēles sākumā. Jau 3. minūtē JFK Ventspils vadībā izvirzīja jaunais komandas spēlētājs, itālis Manriko Mesīna, kurš precīzi sita no distances (Smiltenes vārtsargs Dagnis Sausais, visticamāk, pats jutās, ka šajā epizodē varēja nospēlēt labāk). Savukārt otrā puslaika sākumā, tikai 9 sekundes pēc tā sākuma, Markoss Feldmans ar sitienu vārtu apakšējā stūrī panāca jau 2:0. Šoreiz Smiltene nepieļāva rezultātu 0:3 – 58. minūtē pēc stūra sitiena ar vārtu guvumu atbildēja Jānis Lapiņš. Tomēr viesi drīz vien atjaunoja divu vārtu pārsvaru – 65. minūtē Artēmijs Luciņš ar spēcīgu sitienu no tuvas distances panāca 3:1.
81. minūtē Smiltene atkal pietuvojās – pēc sitiena no aptuveni 16-17 metriem Ventspils vārtsargs Alekss Petrovs nespēja noturēt bumbu, un tā nonāca tieši pie Emīla Dūmiņa, kuram atlika to raidīt tukšos vārtos. Mājinieki turpināja meklēt izlīdzinājumu un 85. minūtē bija tam ļoti tuvu, taču šoreiz Petrovs kļūdu nepieļāva un pārliecinoši tvēra bumbu pēc sitiena ar galvu no tuvas distances. 92. minūtē viņš gan bija bezspēcīgs – Kārlis Zvirbulis mainīja bumbas trajektoriju pēc brīvsitiena, un rezultāts kļuva 3:3. Pēc ielaistajiem vārtiem Ventspils vēl mēģināja izraut uzvaru, taču divi pēdējie sitieni Sausajam problēmas nesagādāja.
Grūti pateikt, ko sagaidīt 3. kārtā, taču pagaidām Smiltene saviem līdzjutējiem piedāvā īstus futbola trillerus ar laimīgām beigām. Tomēr ilgtermiņā ar neizšķirtiem vien nepietiks. Savukārt Kurzemes komandai šis ir pirmais izcīnītais punkts sezonā, lai gan diez vai tas sagādā īpašu prieku.
Skatītāju skaits: 395 – pirmais mājas mačs Smiltenē piesaistīja ievērojamu līdzjutēju skaitu. Tostarp 4 viesu fani.
Rēzeknes FA – Leevon PPK
Šī spēle varēja sākties ar… skaidrojumiem. Jau 2. minūtē Rēzeknes aizsargs Gustavs Timofejevs tik neveiksmīgi sita bumbu ar galvu, ka trāpīja pa savas komandas vārtu konstrukciju – un pavisam maz pietrūka, lai viņam nāktos skaidroties komandas biedriem par golu savos vārtos. Savukārt neilgi pēc tam Leevon PPK spēlētājam Linardam Liepiņam, iespējams, nāktos skaidroties ar kāda pie stadiona novietota auto īpašnieku. Viņš raidīja bumbu tik augstu, ka tā pārlidoja aizsargtīklu un nokrita tieši autostāvvietā. No translācijas gan izskatījās, ka par laimi nekādi bojājumi netika nodarīti. 8. minūtē mājinieki pieprasīja 11 metru soda sitienu pēc pārkāpuma pret komandas kapteini Antonu Petrovu. Manuprāt, tiesnesis Kārlis Rozītis šajā situācijā pieņēma pareizu lēmumu – Leevon PPK spēlētājs savā soda laukumā darbojās atbilstoši noteikumiem.
Pirmais puslaiks noslēdzās ar bezvārtu neizšķirtu, un tas bija taisnīgs rezultāts. Neviena no komandām nespēja izveidot patiešām labas vārtu gūšanas iespējas. Leevon PPK futbolistiem bija lielas problēmas ar precizitāti – no 7 sitieniem tikai 1 bija pa vārtiem, turklāt tas neradīja nopietnas problēmas Gintam Silkānam. Savukārt Rēzekne savos uzbrukumos galvenokārt balstījās uz centrējumiem, taču neviens no tiem nenoslēdzās ar sitienu pa vārtiem. Pirmā šāda iespēja radās tikai 37. minūtē, kad pēc brīvsitiena Andrejs Kovaļovs sita, bet Rūdolfs Soloha droši tvēra bumbu. Neilgi pēc tam no distances mēģināja arī Rainers Buks, taču arī šajā gadījumā par reālu apdraudējumu runāt nevarēja. Laukumā vairāk bija fiziskas cīņas un pārkāpumu nekā kvalitatīvu uzbrukumu.
Otro puslaiku Leevon PPK sāka ar vairākiem uzbrukumiem, taču ilgi gaidītais gols tika gūts tikai 57. minūtē. Uzbrukumu ar precīzu sitienu noslēdza Gabriels Kirkils. Pēc ielaistajiem vārtiem bija redzams, cik ļoti Rēzeknes spēlētāji ir sarūgtināti, jo īpaši ņemot vērā, ka neilgi pirms tam no distances mēģināja Armans Galajs, taču viņa sitiens nebija precīzs. 72. minūtē Leevon PPK palielināja pārsvaru līdz 2:0 pēc Kristofera Kravčenko realizētā 11 metru soda sitiena. Mājinieki ar tiesneša Kārļa Rozīša lēmumu nebija apmierināti. No translācijas gan ir grūti objektīvi izvērtēt epizodi, taču rodas iespaids, ka, ja arī kontakts bija, tad minimāls.
Līdz spēles beigām rezultāts vairs nemainījās. No ievērības cienīgiem notikumiem jāpiemin konflikts pie sānu līnijas – 84. minūtē izcēlās nesaskaņas starp Roberta Krūma (Leevon PPK) un Ņikitas Bovkuna (Rēzeknes FA). Situācijas rezultātā Bovkuns pagrūda pretinieku, bet tiesnesis abiem spēlētājiem parādīja pa dzeltenajai kartītei, uzskatot, ka arī Krūmam bijusi sava loma incidentā. Dzeltenās kartītes tika piešķirtas arī mājinieku treneru korpusa pārstāvjiem – Guntaram Silagailim un Aleksejam Maslobojevam. Tiesnesim izdevās situāciju samērā ātri nomierināt, lai gan radās iespaids, ka Rēzeknes puse ar viņa lēmumiem šajā spēlē nebija apmierināta. Personīgi lielākā neskaidrība man joprojām ir 11 metru soda sitiens Leevon PPK labā – pietrūkst tuvāka atkārtojuma. Pārējie lēmumi drīzāk bija interpretācijas jautājums fiziskajās divcīņās, kas gan būtiski neietekmēja spēles iznākumu. Savukārt, manuprāt, lēmums nepiešķirt Rēzeknei pendeli spēles sākumā bija pareizs. Tomēr vietējie fani nebija sajūsmā par tiesneša darbu, un viens no viņiem pat krievu valodā iesaucās PPK Ordenis virzienā, ka viņu klubs esot samaksājis par labvēlīgu tiesāšanu.
Skatītāju skaits: 327. Rēzekne ir pieradinājusi pie augstas apmeklētības, tāpēc šis skaitlis, lai arī solīds, ir zem Rēzeknes iespējām – īpaši ņemot vērā, ka tā bija pirmā mājas spēle sezonā. Iespējams, to ietekmēja neveiksmīgais sezonas sākums. Tostarp ~40 viesu fanu.
RFS-2 – Valmiera FC
Otro reizi pēc kārtas “RFS” dublieru spēlē tiek gūti seši vārti, un otro reizi pēc kārtas komanda parāda, ka labāk sāk spēli nekā to noslēdz. Pirmais puslaiks bija bagāts ar labām vārtu gūšanas iespējām, un radās iespaids, ka šajā dienā laukumā tikušās divas līdzvērtīgas komandas. Pirmajās 45 minūtēs tika gūti tikai vieni vārti, taču tie bija ļoti skaisti – 24. minūtē ar precīzu, grieztu sitienu izcēlās Kirils Kirsanovs. Manuprāt, šajā spēles daļā varēja krist vēl vismaz divi vārti – vienā epizodē “Valmieras” aizsargs izsita bumbu tieši no vārtu līnijas, savukārt citā situācijā komandas uzbrucējs neizmantoja lielisku iespēju un netrāpīja vārtos.
Otrais puslaiks bija īsts “Valmieras” futbolistu koncerts – viņi guva piecus vārtus un pilnībā dominēja spēli. “RFS-2” komandai ļāva izdarīt tikai 2 sitienus, kas bija acīmredzams uzlabojums salīdzinājumā ar pirmo puslaiku. Uzreiz pēc pārtraukuma viesi skaidri parādīja, ka viņu mērķis ir ātri panākt izlīdzinājumu, un tas arī izdevās – 49. minūtē pēc stūra sitiena bumba nonāca pie Roja Buša, kurš ar sitienu no aptuveni 16–17 metriem panāca 1:1. RFS-2 vārtsargs signalizēja, ka pirms sitiena bija pārkāpums pret viņa komandas biedru Mihailu Kuliku, taču kontakts nebija pietiekams, lai tiesnesis vārtus neieskaitītu. Gūtie vārti vēl vairāk mobilizēja “Valmieru”. 58. minūtē pēc kārtējā stūra sitiena pilnīgi nepiesegts Mahamadū Dembelē ar sitienu ar galvu panāca 2:1. Mājinieki nepaguva pat domāt par izlīdzinājumu, kad jau 60. minūtē ielaida trešos vārtus – pēc asa centrējuma no malas Vladimiram Stepanovam atlika vien no tuvas distances raidīt bumbu vārtos, kamēr Alekss Kuprins bija bezspēcīgs.
Pēc tam RFS-2 mēģināja pārņemt iniciatīvu un uzbrukt, taču bez panākumiem. Kādu brīdi šķita, ka mājiniekiem izdevies stabilizēt spēli, un tas ilga līdz 78. minūtei. Viss sākās ar neveiksmīgu sānu iemetienu RFS-2 izpildījumā, pēc kura bumba nonāca pie Valmieras spēlētāja. Tālāk sekoja ātrs uzbrukums – skrējiens pa spārnu, centrējums, sitiens un vārti. 4:1, un Stepanovs jau ar dubli. Valmiera turpināja meklēt iespējas palielināt pārsvaru un izveidoja vēl vairākas labas iespējas. 90. minūtē piekto vārtu guvumu noformēja Igors Kūlītis, kurš laukumā bija nācis tikai astoņas minūtes iepriekš. Jāuzsver, ka šoreiz RFS-2 nepieļāva rupjas kļūdas – vienkārši otrajā puslaikā laukumā dominēja tikai viena komanda.
Atbalsts no I komandas – nebija. “RFS” devās uz treniņnometni Kiprā, tāpēc jebkāda palīdziba dublieriem nebija iespējama. Turklāt, salīdzinot ar 1. kārtas spēli, sākumsastāvā bija tikai trīs spēlētāji no vienpadsmitniekas pret FK “Smiltene”. Šoreiz laukumā devās pilnīgi cita komanda, kas vēl vairāk liek Valmierai izdarīt secinājumus par neveiksmīgo pirmo puslaiku.
Skatītāju skaits: 170, tostarp 44 viesu līdzjutēju.
Mārupes SC – Skanstes SK
Krists Brutāns – tieši no stadiona: Pirms aprakstīšu pašu spēli, pastāstīšu par to, kas notika ārpus laukuma. Jāmin, ka uz spēli Jaunmārupē izlēmu doties ar riteni, kaut gan, kā izrādījās, tā nebija labākā diena, kad to darīt. Ierados stadionā laicīgi, vairāk nekā pusstundu iepriekš, un skatītāju nebija daudz: kas loģiski, jo bija lietus un vējains, kas rezultējās samērā aukstos laika apstākļos. Jo tuvāk laiks tuvojās spēles sākumam, jo vairāk cilvēku ieradās Jaunmārupes stadionā. Mārupes atbalstītāji spilgti izceļas ar to, ka izteiktam vairākumam ir kaut kas no kluba atribūtikas: aukstuma dēļ nevarēja redzēt, vai ir komandas krekli, bet to, ka bija cepures un šalles komandas krāsās, gan lieliski manīju (ieeja stadionā ir bezmaksas, ja ir kluba atribūtika). Kad laukumā devās futbolisti un tiesneši, skanēja Mārupes kluba himna.
Spēle iesākās ar momentiem pie abiem vārtiem, un mierīgi varēja iznākt, ka pirmajās desmit minūtēs abas komandas kopā iesistu divus trīs vārtu guvumus. (Pirms spēles stadiona teritorijā redzēju, ka uz maču ir ieradies arī Krišjānis Kļaviņš, un, kā izrādās, viņš bija mača komentētājs, ko atklāju, skatoties video ierakstu. Viennozīmīgi labs ieguvums komentētāju pulciņā 1. līgā.) Ja par notikumiem laukumā: pēc pirmajām desmit piecpadsmit minūtēm viesulis, kas valdīja spēles sākumā (daudz vārtu gūšanas situāciju), norimās. Pirmie vārti parādījās, var teikt, ne no kurienes: pēc tālas mārupiešu piespēles ne pārāk veiksmīgi nospēlēja skanstiešu aizsargs un pasita bumbu uz priekšu dziļāk laukumā, kur blakus atradās Gustavs Krieviņš, kas meistarīgi apskrēja aizsargu un atdeva precīzu piespēli vārtu priekšā, kur uzbrukumu rezultatīvi noslēdza komandas kapteinis un viens no līderiem Kristiāns Korsaks (2025. gadā 5 vārti un 3 rezultatīvas piespēles). https://drive.google.com/file/d/1npYj8RP8kfU1ddbEQTD9xNTPNje9qD78/view
Nevar teikt, ka mājinieki dominēja pirmajā puslaikā, bet noteikti var atzīt, ka bija labāki un darbojās organizētāk. “Flashscore” statistika pirmajās 45 minūtēs uzrādīja 8 sitienus mārupiešiem, bet divas reizes mazāk – viesiem (4:2 vārtu rāmī). Atkal atgriežoties ārpus laukuma lietās: to jau biju secinājis arī iepriekš, Mārupes klubs ieguldās dažādās aktivitātēs, kas saistās ar cilvēku piesaistīšanu uz spēlēm. Šoreiz gan patraucēja laika apstākļi, bet tāpat pirmā puslaika laikā bija iespējams reģistrēties izlozei, kurā tika izspēlētas četru dažādu kluba sponsoru un atbalstītāju balvas.
Atsākās otrais puslaiks, un pēc brīža aizdevos nopirkt silto dzērienu (turpat varēja iegādāties arī kluba šalli, kreklu, cepuri un citas lietas) un palaidu garām ielaistos vārtus. Vēlāk Rafals man atsūtīja video ar šo epizodi, bet jau turpat sapratu, ka notikusi kļūda vārtsargam (spriežot pēc viņa emocijām). Vai tas bija spēles pagrieziens? Es tam piekrītu, jo arī turpmāk gadījās kļūmītes ne tikai vārtsargam, bet arī starp aizsargiem un pārējiem laukuma spēlētājiem. Kļūdu izmantoja Ričards Penka, kurš divreiz izcēlās 10 minūšu laikā: 56. un 66. minūtē. Trešie vārti pēc ne tās spēcīgākās piespēles no Roberta Čevera (jautājumi jāuzdod aizsargiem, kas nenospēlēja vienkārši un neizsita bumbu ārā). Otrais puslaiks Skanstei totāli neizdevās, jo pēc statistikas iespēja tikai vienu sitienu, to pašu garām vārtiem, bet mājinieki atbildēja ar deviņiem sitieniem. Viesi centās doties uzbrukumā, veidot momentus, taču brāķu procents neļāva gūt kaut vienus vārtus. Toties pēc vienas no kārtējām kļūdām ātrā pretuzbrukumā Gustavs Krieviņš guva ceturtos vārtus todien. Tā bija sagrāve. Mārupe lieliski iesākuši sezonu ar vārtu bilanci 8:0! Šī bija neveiksmīga diena viesiem, jo arī viens no futbolistiem – Ričards Celitāns, kurš laukumā nāca no soliņa, – iedzīvojās traumā un laukumā pabija tikai dažas minūtes. Ar komandas biedru palīdzību aizkliboja uz ģērbtuvēm.
Ja runā par atbalstu tribīnēs, tad abām komandām nebija aktīvu atbalstītāju, tikai “Mārupe, Mārupe!” vai “Skanste, Skanste!” dažas reizes spēles laikā. Mārupe savu spēku varēs pārbaudīt jau ar cita līmeņa pretiniekiem nākamajās 3 kārtās: pret “Leevon PPK”, “Valmieru” un JDFS “Alberts”. Tikmēr Skanstei nākamā spēle Rēzeknē un aprīlī vēl jānospēlē pret dublieriem no “Super Nova” un “Tukuma”. Žēl, ka uzreiz pēc spēles beigām aizbraucu ar riteni tālāk uz lauku mājām, bet braucot varēju dzirdēt skaļās emocijas un uzvaras dziesmu no Mārupes futbolistiem, kuri laukumā skaļi dziedāja, ja nekļūdos, “Vai tu zini, mana mīļā” (laikam uzvaras dziesma).
Skatītāju skaits: 170, tostarp arī viesu līdzjutēju grupa (precīzs skaits nav zināms).
Riga Mariners – SK Super Nova-2
Abas komandas sezonu sāka ar uzvaru – Riga Mariners ar vairāk gaidītu rezultātu, bet Super Nova-2 dublieri ar pārsteigumu. Uz papīra favorīti, manuprāt, bija mājinieki, taču viesi jau bija parādījuši, ka spēj sagādāt problēmas spēcīgām komandām (JDFS Alberts), tāpēc nekas nebija drošs.
Pirmajā puslaikā iniciatīva piederēja Mariners, kuri aktīvi uzbruka, taču vārtu vietā krāja stūra sitienus – pirmajās 45 minūtēs to bija pat seši. Tikpat daudz bija arī sitienu (trīs vārtu rāmī), un tajā pašā laikā komanda neļāva Super Nova-2 izdarīt nevienu sitienu. Neskatoties uz pārsvaru, Sergeja Kožana vadītā komanda nespēja to pārvērst vārtu guvumā.
Jo lielāks bija pārsteigums, kad otrajā puslaikā vadībā izvirzījās viesi. 64. minūtē vārtus guva Jegors Čugunovs – tāpat kā pirmajā kārtā, arī šoreiz pēc stūra sitiena un Alena Grikova centrējuma. Var teikt, ka viss notika gandrīz identiski.
Kopumā pēc pārtraukuma viesi kļuva aktīvāki un beidzot sāka arī apdraudēt pretinieku vārtus. Tomēr 70. minūtē Mariners panāca izlīdzinājumu – soda laukumā tika fiksēts pārkāpums, un tiesnesis nozīmēja 11 metru soda sitienu. Iespēju gūt savus pirmos vārtus šajā sezonā izmantoja pagājušā gada rezultatīvākais spēlētājs Aļģirdas Gražis. Vārtsargs Toms Petrovičs uzminēja sitiena virzienu, taču Gražis bija pietiekami precīzs un trāpīja vārtu apakšējā stūrī – 1:1. Rezultāts līdz spēles beigām vairs nemainījās, un Mariners to noteikti uzņēma ar vilšanos – to pēc spēles intervijā uzsvēra arī Elvis Stuglis, kurš pateica tieši: “1:1 nav pieņemami”. Savukārt “Super Nova” dublieri var būt apmierināti ar to, ka spēja nospēlēt cienīgi pret favorītiem.
Atbalsts no I komandas – būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar 1. kārtu nebija. Laukumā atkal devās Arams Bagdasarjans (šoreiz no rezervistu soliņa), taču armēņu spēlētājs joprojām nav debitējis Super Nova pirmajā komandā. Līdz ar to dublieri arī šoreiz palika bez pamatkomandas palīdzibas.
Skatītāju skaits: 52. Pārliecinoši zemākais rādītājs šajā kārtā un līdz šim arī visā sezonā.
JFK Ventspils – FK Tukums-2
Šis ir otrais JFK Ventspils mačs šajā apskatā. Faktiski tā ir 4. kārtas spēle, kuru organizatori nolēma aizvadīt agrāk, taču ērtībai tā tika iekļauta kopā ar 2. kārtas mačiem.
Mājinieki spēli sāka labi un diezgan ātri izvirzījās vadībā – 15. minūtē vārtus guva Rainers Veidemanis. Ventspils futbolisti centās turpināt uzbrukt, taču tieši viesi vēl pirmajā puslaikā iespaidīgi mainīja spēles gaitu. 32. minūtē rezultātu izlīdzināja Marko Ķere, bet puslaika pēdējā minūtē japānis Jušins Koki guva otros vārtus, uzlabojot Tukums-2 noskaņojumu pirms došanās uz ģērbtuvēm.
Kā pēc spēles skaidroja mājinieku aizsargs Patriks Toms Brūns, komandas mērķis otrajā puslaikā bija vismaz vieni vārti, lai atgrieztos spēlē. Tas arī izdevās, lai gan līdzjutējiem nācās gaidīt līdz pat 85. minūtei – tieši tad Jegors Poskrjobiševs panāca 2:2. Zināmā mērā tas bija sava veida katarse pēc spēles pret FK Smiltene, kur JFK Ventspils pašā galotnē izlaida uzvaru. Brūns arī uzsvēra, ka FK Tukums-2 bija interesants pretinieks un spēlē netrūka fizisku divcīņu dažādās laukuma sektoros. Viņš šo maču raksturoja kā līdzvērtīgu, ko labi atspoguļo arī rezultāts – 2:2.
Atbalsts no I komandas – situācija līdzīga kā pirmāja kārtā. Laukumā devās vairāki spēlētāji ar pieredzi Virslīgā (Daniils Putrans, Renē Baumanis, Iļja Atligins), taču vairāk runa ir par pieredzes krāšanu, nevis regulāru spēles laiku. Atkal spēlēja arī Jušins Koki, kurš šajā ziemā pievienojās komandai īrē, un viņa statuss pagaidām nav līdz galam skaidrs. Kopumā varu teikt to pašu, ko iepriekšējā tekstā – joprojām nevar uzskatīt, ka tas viss būtu nozīmīgs atbalsts no pirmās komandas puses.
Skatītāju skaits: 125
FK Metta – Riga FC-2
Pēdējā kārtas spēle tika aizvadīta lietainos apstākļos Futbola centrā “Rūpnīca”. Metta bija šī mača favorīte, savukārt Riga FC-2 otro reizi pēc kārtas nācās tikties ar vienu no līgas spēcīgākajām komandām.
Jau no pirmajām minūtēm Metta futbolisti pārbaudīja Rīgas dublieru vārtsarga Mārča Kazaiņa gatavību. 18 gadus vecais vārtsargs veiksmīgi tika galā ar sitieniem, centrējumiem un uzbrukumiem. Metta bija dominējošā komanda, taču pirmos vārtus izdevās gūt tikai no 11 metru soda sitiena. 20. minūtē pēc brīvsitiena centrējuma bumbu ar roku savā soda laukumā skāra Abū Silla, un tiesnesis piešķīra pendeli, kuru realizēja Kevins Cēsnieks. Kazainis bija tuvu tam, lai sitienu saglābātu, taču tas bija pārāk precīzs – bumba ielidoja vārtu apakšējā stūrī. Jaunais vārtsargs ļoti emocionāli reaģēja, redzot, cik tuvu viņš bija.
Metta turpināja tālāk, taču uzbrukumu kvalitāte un realizešāna bieži vien lika vilties. Savukārt Riga FC-2 savu vienīgo bīstamāko momentu pirmajā puslaikā izveidoja 29. minūtē, kad no asa leņķa sita Markuss Eduards Blaubergs, bet Krists Pļaviņš pārliecinoši atvairīja. 33. minūtē no distances mēģināja arī Ēriks Maurs-Boks, taču bumba, nedaudz mainot trajektoriju aizsarga dēļ, aizlidoja garām vārtiem. Rezultāts 1:0 pēc pirmā puslaika bija taisnīgs – tas atspoguļoja Metta pārsvaru, taču vienlaikus arī viņu problēmas uzbrukumu noslēgšanā. Spēli ietekmēja arī arvien spēcīgāks lietus, kas gan pierima līdz otrā puslaika sākumam.
Pēc pārtraukuma Riga FC-2 centās būt aktīvāka pretinieku laukuma pusē, taču trūka svarīgākā – sitienu. Metta veiksmīgi neitralizēja viesu mēģinājumus, vai arī tiem pietrūka ideju, kā tikt līdz bīstamām situācijām. Savukārt mājinieki retāk kontrolēja bumbu, bet periodiski meklēja savas iespējas. Bīstamākais moments radās 64. minūtē, kad Rigas aizsargi izsita bumbu gandrīz no vārtu līnijas, tomēr situācija bija kontrolēta – pie bumbas bija divi aizsargi, un Metta spēlētājiem nebija iespējas to atkārtoti raidīt vārtos. Tomēr šī epizode deva mājiniekiem impulsu, un turpmākajās minūtēs viņi atkal spēlēja ar lielāku enerģiju. 81. minūtē tika gūti otrie un izšķirošie vārti – pēc Rūdolfa Kļavinska centrējuma ar galvu precīzi sita Sadiqs Salehs. Ar šo vārtu guvumu nigērietis praktiski izšķīra spēles likteni, jo Riga FC-2 uzbrukumi arī turpinājumā nebija īpaši bīstami. Pēc otrajiem ielaistajiem vārtiem viesi izskatījās samierinājušies ar rezultātu.
Atbalsts no I komandas – Riga FC-2 sastāvā otro spēli pēc kārtas piedalījās spānis Braians Peņa, kurš 2025. gadā aizvadīja 25 spēles Virslīgā. Un tas ir viss.
Skatītāju skaits: 171. Metta Ultras līdzjutēji prezentējot banneri, izmantoja pirotehniku.
Kārtas komentārs: Kristiāns Korsaks (Mārupes SC spēlētājs)
“Par situāciju klubā:
Šogad komandā jūtama ļoti laba kvalitāte – mums pievienojušies vairāki spēcīgi spēlētāji. Pievienojies arī jauns treneris, kurš pirmssezonā ielika nopietnu pamatu gan fiziskajā sagatavotībā, gan spēles izpratnē.
Atmosfēra komandā bija ļoti laba jau sagatavošanās posmā, un sezonas sākuma pārliecinošās uzvaras to vēl vairāk stiprināja. Visi esam vienoti un gatavi strādāt komandas rezultāta labā, un gribētos domāt, ka šogad būsim konkurētspējīgāki nekā iepriekš.
Par aizvadīto spēli:
Sajūtas, protams, ir ļoti pozitīvas, vienmēr patīkami uzvarēt, īpaši ar šādu rezultātu un atzīmējams arī tas, ka uzvarējām pirmo reizi šo komandu sezonas ietvaros. Pēdējā spēlē svarīgākais bija tas, ka izpildījām trenera uzstādījumus un nospēlējām kā komanda. Gribējām uzvarēt un to arī parādījām laukumā. Jā, sezonas sākums mums ir izdevies, bet paši labi saprotam, ka tas ir tikai sākums – sezona ir gara, vairāk maratons nekā sprints, un priekšā vēl daudz darba.
Par citiem rezultātiem:
Šogad čempionāts izskatās ļoti līdzvērtīgs – komandas kļūst arvien spēcīgākas, un katrā spēlē būs jācīnās par punktiem. Interesanti būs salīdzināt spēkus ar Valmieru, kuri arī sezonu sākuši rezultatīvi. Viņu starts noteikti ir viens no spilgtākajiem, ņemot vērā, ka viņi ir jaunpienācēji šajā līgā.
Kopsavilkums:
Kopumā izskatās, ka šosezon čempionāts būs patiešām aizraujošs – ir daudz līdzvērtīgu un konkurētspējīgu komandu. Tas tikai nāk par labu gan spēlētājiem, gan līdzjutējiem. Domāju, ka arī skatītāju interese pieaugs, jo šajā sezonā jebkura komanda var iesaistīties cīņā par augstākajām vietām.”
FK Smiltene – JFK Ventspils 3-3
Rēzekne – Leevon PPK 0-2
RFS-2 – Valmiera FC 1-5
Mārupes SC – Skanstes SK 4-0
Riga Mariners – Super Nova-2 1-1
JFK Ventspils – FK Tukums-2 2-2
Metta – Riga FC-2 2-0
Kārtas pārsteigums: Super Nova-2 atkal izrādās neērts pretinieks spēcīgākai komandai.
Kārtas varonis: Gustavs Krieviņš – 16 gadus vecais spēlētājs guvis vārtus otrajā spēlē pēc kārtas un šobrīd ir līgas rezultatīvākais spēlētājs.
Ir pie kā strādāt: Skanstes SK komanda mačā pret Mārupi pieļāva vairākas nopietnas kļūdas, kas maksāja pat trīs ielaistus vārtus.
galv. fot. Jbsfoto Juris Berzins Soms
