Kamēr Virslīgā ir pirmssezona un vēl nenotiek liela rosīšanās, mēs izdomājām atskatīties mūsu vēsturē, bet kādā maz aprakstītā, stāstītā – Latvijas futbola fanu kustībās. Ar šo mēs arī aizsākam rakstu sēriju, un pirmā fanu grupa – “Metalfans”.
Gatavojot šo rakstu, tika aptaujāti 3 “Metalfans” biedri: Kristaps Kalniņš, Rihards Ļesins un Andris Sudmalis.
“Metalfans” rašanās
Kristaps bija starp kustības izveidotājiem 2003. gadā: “Es un vēl pieci domubiedri izveidojām šo fanu organizāciju, tā laikam to var saukt. 2003. gadā vairāki domubiedri satikās klātienē, kuriem bija vēlme, lai “Liepājas metalurgs” tiktu atbalstīts, līdzīgi kā tas notiek Eiropas stadionos. Lai pelēcība tribīnēs tiktu nomainīta pret krāšņām izrādēm ar karogiem, pirotehniku, standarto, horeogrāfiju utt. Tā pat bija vēlme, lai atbalsts kļūtu aizvien latviskāks – tajos laikos sektorā nebija nevienas dziesmas un neviena saukļa latviešu valodā, kas noteikti atbaidīja daudzus potenciālos līdzjutējus. 2004. gadā aizsākās “Metalfans” kustība,” tā par pašu sākumu saka Kristaps.
Tāpat Andris, kas pazīstams kā žurnālists portālā “liepājniekiem.lv” un “Kurzemes Vārdā”, tāpat ik pa laikam komentē futbola kluba “Liepāja” mājas spēles, bija viens no “Metalfans” pamatakmens licējiem: “Biju viens no “Metalfana” veidotājiem. Aizvien aktīvāk apmeklējot LM spēles, sapratu, ka klubam trūkst kvalitatīva informatīvā resursa, bet faniem vispār nebija savas interneta vietnes. Ar sava toreizējā kolēģa tehnisko palīdzību izveidoju mājaslapu “Metalurga” faniem. Par lapas nosaukumu mazliet palauzīju galvu, šķiet, ka pat izveidoju aptauju par to, bet ļoti sarežģīti nebija dot vārdu – metalfans.info. Gan šajā vietnē, gan tolaik populārajā Latvijas futbola fanu forumā savā starpā pamazām iepazinās vairāki liepājnieki, kuri fanoja par futbolu. Vienā izbraukuma spēlē pret “Skonto” iepazinos ar Ostu (Kristapu – red.) , vēlāk uzrunājām dažus gados jaunākus liepājniekus, caur metalfans.info pievienojās vēl viens, un tā radās mūsu kodols – seši cilvēki.”
No sākuma “Metalfans” nebija atsevišķi, bet gan “iekš citiem grupējumiem – kluba atbalstītiem fanu klubiem”, tā atzina Kristaps. “2004. un 2005. gadā aktīvo līdzjutēju sektorā regulāri bija 30–50 cilvēku. Tajā bija izbijušā RBM (“Red Blue Metal” – red.) cilvēki, vecāka gadu gājuma futbola cienītāji, kas aktīvāk mēģināja atbalstīt klubu, bija jaunieši, kam patika futbols un tusiņš, arī RBS (“Red Blue Support” – red.) aizsācēji, bija mūsu sešinieks.”
2009. gada 1. novembrī spēlē “Metalurgs” un “Ventspils” (1:1). Foto: Aigars Prūsis
Runājot par RBM un RBS, Andris zināja stāstīt vairāk par viņiem, kā arī attiecībām ar viņiem: “Labi pazinu vienu no “Red Blue Metal” izveidotājiem Koļu un pabiju tā laika fanu sektorā dažās mājas spēlēs, kā arī vienā izbraukuma mačā. Līdzjutēju sektors tolaik bija diezgan kupls un daudzskaitlīgs. RBM bija tā skaļākā daļa, kas reizēm izmantoja pirotehniku un kāvās ar “Skonto” faniem. Viens incidents esot bijis vērienīgākais Latvijā notikušais kautiņš, taču par to droši vien Molodoy zina labāk par mani. Mēs sākotnēji mājas un izbraukuma spēles apmeklējām kopā ar visiem – gan RBM, gan pārējiem dažāda vecuma un dzimuma līdzjutējiem, kam nebija sava grupējuma. Attiecības bija labas, kopā fanojām, svinējām, veidojām banerus, arī organizējām akciju pret skontiešiem. Varbūt atkārtojos, bet, lai saprastu, paskaidrošu – bija kopējais fanu sektors, kurā viena daļa bija cilvēki, kuri nepiederēja nevienam grupējumam. Tad bija RBM, un tad paralēli parādījās MF (“Metalfans” – red.).”
“”Red Blue Support” radās nedaudz vēlāk par mums. (..) RBM faktiski izjuka [ap 2005. gadu], bet vietā izveidojās RBS. Par to bijām nepatīkami pārsteigti, un domāju, ka atšķirīgās fanu ideoloģijas dēļ radās nepatika, attiecības svārstījās no neitrālām līdz atklāti agresīvām. Attiecības neuzlaboja RBS draudzīgās attiecības ar dažiem skontiešiem un šo rīdzinieku viesošanās Liepājas fanu sektorā.”
“Metalfans” kļūst par neatkarīgu kustību
Kā jau tika minēts, pašā sākumā (2004., 2005. gadā) “Metalfans” atbalstīja “Metalurgu” kopā ar pārējiem fanu grupējumiem: brauca uz izbraukumiem ar kluba apmaksāto autobusu, kā arī saņēma biļetes par velti.
Izlaušanās bija 2006. gada sezona (pēc “Metalurga” pirmā titula Virslīgā 2005. gadā). Andris: “Mēs, šķiet, pēc 2005. gada čempionu titula nolēmām atdalīties no tā saucamā kluba oficiālā fankluba, kas gan būtībā nebija fanklubs, bet vienkārši spēles kopīgi apmeklējoši ļaudis. Bijām jauni, ambiciozi un neatkarību alkstoši. Nevēlējāmies, lai mums diktē, kā fanot, nevēlējāmies doties uz spēlēm no punkta A uz punktu B, bet padarīt izbraukumus par piedzīvojumiem.” Tā ideja, ka jāsper šāds solis, bija no Osta jeb Kristapa, kas, pēc Andra vārdiem, bija “mūsu organizācijas ideologs”. “Tāpēc paziņojām, ka ejam Ultras ceļu. Tolaik es biju oficiālā fankluba vadītājs. Pēc 2005. gada sezonas beigām uzaicināju visus aktīvos jaunos cilvēkus uz tikšanos, iepazīstinājām ar plāniem patstāvīgi doties uz izbraukuma spēlēm un pašiem finansēt savas performances sektorā. Realitātē no kluba piešķirtā autobusa atteicās tikai MF biedri,” turpināja Andris.
Andris Sudmalis, kas tolaik jau bija aktīvs žurnālists (ir raksts par Liepājas fanu kustībām – ŠEIT), pastāstīja, ko tas mainīja viņiem: “Kad “Metalfans” atdalījās, maksājām biedru naudu, kā arī paši finansējām savus izbraucienus. Tas izmaksāja vairāk, nekā esot kluba paspārnē, toties veidojām savu atribūtiku – šalles, uzlīmes, karogus, banerus –, pirkām pirotehniku.”
Skaits tribīnēs, ko veidoja “Metalfans” pārstāvji, bija ap dažiem desmitiem, dažreiz arī necik, piemēram, tālajos izbraukumos Latvijā vai Eirokausos, stāstīja Kristaps: “Pirms pirmās neatkarīgās sezonas 2006. gadā sezonas pārtraukumā pārvilinājām pie sevis daudzus latviešu puikas, kas regulāri fanoja par LM gan Liepājā, gan izbraukumos, un mūsu skaits jau bija dubultojies, līdz tam mēs bijām seši. Nākamais biedru pieaugums bija 2007. gada beigās, kad vairāki esošie biedri veiksmīgi piesaistīja jaunus cilvēkus. Tāpat mums bija sava mājas lapa un forums, kā arī izgatavojām uzlīmes ar aicinājumu pievienoties “Metalfans”, kuras līmējām pilsētā. Tiesa, lielāko daļu jauno biedru veidoja esošo biedru personiski uzrunāti draugi, paziņas. Kopumā bijām kādi 30 biedri, protams, uz sektoru nāca arī citi, kā teikt, MF draugi, kāds no viņiem arī aizbrauca kādā izbraukumā un tā arvien biežāk un ar laiku kļuva par pilnvērtīgu biedru. Mūsu aktivitāte bija dažāda, bija sezonas, kad regulāri mājas sektorā bija 20+ cilvēku un uz Top spēlēm 30+. Rekords laikam bija aptuveni 50 cilvēku. Bija arī sezonas, kad bija aktivitātes kritums un mājas spēlēs apmeklēja tikai 10+ cilvēku.”
Viens no mūsu uzrunātajiem “Metalfans” atbalstītājiem – Rihards – šajā kustībā iesaistījās 2008. gadā: “”Metalfana” biedrs kļuvu, ja nemaldos, 2008. gada sezonā. Jo liekas, ka sezonā, pirms ieguvām otro zeltu. Galvenajā tribīnē pamazām sēdēju arvien tuvāk fanu sektoram. Tā arī iemācījos dziesmas un saukļus. Vajadzēja kādu laiku, lai saņemtos pieiet klāt, jo likās, ka tā ir tāda draugu kompānija. Sāku ar sarunām Metalfans forumā, līdz beidzot aizgāju pirms spēles un pateicu, ka gribu būt starp jums. Tā sākās īss, bet ļoti interesants posms dzīvē.”
Rihards, kurš kādu laiku arī strādāja sporta žurnālistikas lauciņā “Kurzemes Vārdā”, pastāstīja par cilvēku uzrunāšanu, lai iesaistās aktīvā atbalstīšanā: “Negribas sevi slavēt, bet, manuprāt, es devu jūtamu pienesumu, lai “Metalfans” rindas papildinātos. Vismaz ļoti centos toreiz http://draugiem.lv strādāt ar “Metalfans” lapu, cik nu to pratu. Rakstīju daudziem personīgi un aicināju nākt. Vēlāk arī tviterī “Metalfans” lapā izpaudāmies. Pats kodols varbūt būtiski nepieauga, bet tādus, kas atnāk uz atsevišķam spēlēm vai pat tikai vienu spēli, izdevās uzrunāt.”
“Metalfans” mērķis bija Ultru ceļš atbalstīšanas ziņā
“Jā, mērķis bija Ultras kustība. To zināmā mērā ietekmēja Osta mīlestība pret AS “Roma” un Itāliju. Citi varbūt vairāk fanoja par angļiem vai spāņiem, taču Ultras bija krāšņi, turklāt huligānu virziens nevienu īsti nevilināja, lai arī gados jauni vīrieši un jaunieši, protams, nekādi paipuisīši arī nebija,” Andris izstāstīja par kustības būtību. “Patika veidot performances, izmantot pirotehniku, zīmēt lielformāta darbus atsevišķām spēlēm, t.s. standarto, ko pirms mums, šķiet, Latvijā neviens neizmantoja. Bija vismaz viena, ja ne pāris sezonas, kurās vizuālajā ziņā Latvijā bijām labākie. Tas, protams, saistāms arī ar paisumiem un bēgumiem aktīvajā FKV kustībā. Arī “H-Side” bija kāpumi un kritumi, tāpat kā visiem no kādreiz varenajiem.”
Rihards atzīmēja svarīgu detaļu, kas vienoja visus “Metalfanā”, kā arī atcerējās, ka vienubrīd MF atteicās no Ultras banera: “Protams, ka sākumā, iespaidojoties no pasaules pieredzes un tās informācijas, kas bija pieejama, visi gribēja sevi saukt par ultrām. Pats arī sākumā skatījos visas iespējamas filmas par fanošanu, ultrām, huligāniem. Bet vēlāk nonācām pie secinājuma, ka par ultrām vēl neesam īsti cienīgi sevi saukt, un pat noņēmām baneri “ULTRAS”. Principā bijām nacionāli noskaņoti LM kluba fani. Zem skaidras definīcijas Metalfanu īsti nevaru palikt.”
Andrim par šo, ka uzreiz gāja Ultru ceļu, ir pārdomas: “Mēs pārāk agri sākām doties Ultras virzienā. Sākotnēji vajadzēja mēģināt apvienot visus, kuri fanoja par “Metalurgu”, – gan jaunos, gan tā saucamos kuzmičus jeb gados vecākus vīrus. Bija jāveido liela fanu masa, līdzīgi kā tas notiek Igaunijas izlases spēlēs. Šādu atsevišķu grupu princips vairāk der futbola valstīs, kur vienam klubam var būt desmitiem, ja ne simtiem līdzīgu grupu. Mums vajadzēja virzīties uz vienotu un fanošanas ziņā raibu sektoru. Mēs gan bieži izskatījāmies un izklausījāmies ļoti labi, par sasniegto esmu lepns, taču diemžēl neatstājām mantojumu, ko, iespējams, varējām radīt, ja izvēlētos citu attīstības stratēģiju. Mūsu reģionā iedzīvotājiem nav raksturīga Ultras mentalitāte. Centāmies šo apgalvojumu atspēkot, taču tā bija peldēšana pret straumi. Vajadzēja tai ļauties, un varbūt kādreiz no visa kuplā un raibā bara Ultras virziens attīstītos dabiskāk.”
Izbraukumi uz Eirokausu spēlēm
“MF un LM kopīgā ceļa laikā bija 17 eirokausu izbraukuma spēles, un no tām septiņās bija MF atbalsts. Skaitliskāki lielākie izbraukumi bija uz Stokholmu pret AIK, kad uz to devās 7 MF biedri, un uz Prāgu pret “Spartu” – 8 MF biedri,” izbraukumu apmeklējumu Eirokausos zināja teikt Kristaps, kuru papildināja Andris ar kādu stāstu no tiem.
“Pirmais izbraukums bija 2004. gadā uz Zviedriju pret Gorkša “Osters”. Fēru salās un Rumānijā, šķiet, nebija neviena. Ziemeļīrijā biju es, bet jau žurnālista statusā. Kijevā, Brestā, Aktobē, Stokholmā, Prāgā, Zalcburgā vismaz daži pabija. Izbraukums uz Prāgu sanāca solīds pēc mūsu standartiem,” tā par Eirokausu spēlēm Andris. “Liepājas fanu pirmais Eirokausu izbraukums uz spēli pret “Osters”. Prāmis, vilciens, spēlētāju, kluba vadītāju un vadītājiem pietuvināto līdzbraucēju pārsteigšana ar savu ierašanos. Nakšņošana un vasaras nakts salšana Vekšes parkā uz soliņiem.”
Izlases atbalstīšana
“Mēs Latvijas izlasi atbalstījām jau pirms “Ultras Latvija” izveidošanas. Jau MF pašā sākumposmā kā sev par pašsaprotamu lietu uzskatījām arī Latvijas izlases atbalstīšanu,” sacīja Kristaps, kurš “Metalfanā” bija vadošais. “Man personīgi ir 12 izbraukumi uz izlases izbraukuma spēlēm. Sākot no EURO 2004 līdz 2016. gada Andora–Latvija spēlei, un MF aktīvās pastāvēšanas laikā MF ir bijis pārstāvēts katrā izlases mājas spēlē. Izlases sektorā visi atbalstīja Latvijas izlasi, neskatoties, par kuru klubu ikdienā fanoja. Vienīgi pirms vai pēc spēlēm savstarpēji naidīgo klubu fani netusēja kopā.”
Andris atzīmēja, ka, atbalstot Latvijas izlasi H-sektorā, “Metalfans” izveidojās labas attiecības ar dažām fanu kustībām: “Izlases kvalificēšanās EČ finālturnīram vairoja interesi par valstsvienību un futbolu, turklāt tieši ap to laiku mēs sākām savu darbību. Izlašu spēlēs ir spēkā nerakstīts likums par pamieru starp karojošām pusēm klubu līmenī. Visi to arī ievēroja. “Skonto” vēsturiski bija Liepājas galvenais ienaidnieks. Izlases spēlēs izveidojās draudzīgas attiecības ar vecā FK “Rīga” grupējumu “Cool Cats” un BK “Barons” ultrām. Ne tik daudz caur izlasi, cik personīgo kontaktu ceļā, ļoti draudzīgas, pat brālīgas, attiecības bija ar FK “Jelgava” “Mītavas Patriotiem”. Ar “Mettu” (“Mettas Ultrām” – red.) gan kontakti neizveidojās, lai gan viens no viņu sākotnēji aktīvākajiem cilvēkiem mazliet pabija mūsu sektorā. Iespējams, tāpēc “Mettas” fanu dziesmas vismaz sākotnēji ļoti līdzinājās “Metalfana” dziesmām.”
Dziesmas, baneri, priekšnesumi, konflikti
“Metalfans”, tāpat kā citi, pēc “Dinaburg” izslēgšanas no Virslīgas 2009. gada oktobrī spēlē Skonto stadionā, kurā “Metalurgs” uzvarēja ar 6:1 “Skonto”, izveidoja plakātus (ko vairākas reizes centās noņemt kādi cilvēki), protestējot pret spēļu sarunāšanu un ietekmēšanu.
Atceroties 10 gadus senus notikumus, pastāstīja Andris: “Atkārtojos – vēlējāmies būt aktīvi, ne tikai atbalstot komandu, bet arī paužot savu nostāju pret nejēdzībām Latvijas futbolā. Tolaik to netrūka, bet tagad reizēm ir teju vai pat vēl vairāk. Šķiet, ka LFF tos plakātus mums pārtraukumā lika noņemt, bet, kā redzams, vēsturē tie vēstījumi palikuši. Arī LMT drīz pēc tam pameta federācijas sponsoru sarakstu. Biežāk tomēr veidojām uzrakstus un zīmējumus, kas saistīti ar mūsu klubu. Arī teskata baneri ar aicinājumu Zelkēvičam pamest amatu, ironizēšanu par FKV titulu, kas izcīnīts Dinaburgas/Daugavas tehniskā zaudējuma dēļ, pasmiešanās par “Glentoran” (pret kuru “Metalurgs” spēlēja 2008. gadā UEFA kausa izcīņas kvalifikācijā, uzvara summā 3:1 – red.).”
Par “Glentoran” vairāk zināja Rihards: “Reiz atceros arī Eirokausos pret “Glentoran”. Viņu logo bija gailis. Mēs uzzīmējām gaili, kuram pa pakaļu sper LM futbolista kāja. Un teksts – “Cocks out of UEFA”. Laikam tāds. Viesu fani vai inspektors tur saskatīja ko perversu un mums lika novākt to baneri.”
Tāpat 2008. gadā pēc neveiksmīga sezonas sākuma (4 spēlēs pēc kārtas nebija izcīnītas uzvaras) “Metalfans” izveidoja baneri “Kļūstiet FKLM krāsu cienīgi!”
“Metalfanam” un “Metalurgam”, kā jau saprotams, viens no lielākajiem pretiniekiem bija “Skonto”, tāpēc bija vairāki “laba” vēlējumi viņiem, gan izveidojot baneri, gan dziesmu.
“Bija arī plakāts lielās talkas dienā pret “Skonto” , kad teksts, šķiet, bija “Savāksim mēslus” un “Skonto” logo,” par 2011. gada 30. aprīļa spēli stāstīja Rihards, kurš gan atcerējās nedaudz rupjākā veidā plakātu.
Īstā versija:
Rok 2012, Lipawa, finał Pucharu Łotwy między dwoma rywalami – miejscowym Metalurgsem i Skonto. Kibice gospodarzy krzyczą:
"Jestem fanem Metalurgsa, jestem z Lipawy. Wiem czego chcę i jak to dostać. Chcę zniszczyć je*ane Skonto".Klimat 🇱🇻 stadionów, który zniknął. pic.twitter.com/2hJKYBjxDR
— Bałtycki Futbol (@baltycki_futbol) December 15, 2021
“Veidojām trafaretus, pirms mājas spēles ar “Skonto” pie stadiona galvenajiem vārtiem uzzīmējām guļošu cilvēku kontūras pēc līdzības ar ASV policijas apvilkto noslepkavoto cilvēku kontūrām un uzrakstiem “Skonto”. Tās, ja pareizi atceros, klubs līdz spēles sākumam paguva nomazgāt,” vēl par kādu stāstu atcerējās Andris.
Kristaps, komentējot konfliktu ar “H-Side” 2011. gadā (ŠEIT): “Tas gads, kad konflikts kulminēja, kad katra savstarpējā spēle sākās vai beidzās ar ārpusstadiona aktivitātēm. Naids starp LM un Rīgas kluba faniem aizsākās jau RBM laikā pirms MF izveidošanas. Principā mēs šīs attiecības pārmantojām. Vēl 2003. gadā, kad Metalfans vēl nebija sācis pastāvēt un kā parasts LM līdzjutējs braucu izbraukumos, tad biju liecinieks vairākiem kautiņiem, kautiņu mēģinājumiem starp RBM cilvēkiem un Rīgas kluba faniem. Liepājniekiem šis Rīgas klubs vienmēr ir bijis principiālākais pretinieks.”
“Liepājā bija samērā masveidīgi pirms spēles, bet pēc mača ar papildinātu sastāvu sekojām “H-Side”, ko policija eskortēja līdz viņu autobusam, ko vēlāk pa promenādi eskortēja ārpus centra,” tā laika notikumus starp “Metalfans” un “H-Side” piemin Andris. “Rīgā mūsu sešinieku pēc mača sagaidīja skaitliski krietni prāvāks bars. Pretinieku varēja būt ap 20–30. Cik varējām, atkāpāmies ar kauju – dažām nelielām sadursmēm –, taču ilgi nebija iespējams izrādīt tik cienīgu pretestību, un pirmoreiz savstarpējo attiecību laikā mukt nācās mums.”
Kā tika minēts, labas attiecības “Metalfanam” bija ar “Mītavas Patriotiem” un “Barons Ultrām”, par to nesen tviterī atgādināja MP fans.
2014. gadā Baltijas kausā starp fanu sektoru un apsardzi izcēlās pagrūstīšanās, par to stāsta Kristaps: “Runājot par pieminēto Baltijas kausa spēli Liepājā, tad konflikts radās tikai un vienīgi apsardzes neprofesionālās rīcības dēļ, precīzāk sakot, no apsardzes vadītāja nemākulīgas rīcības. Tas bija cilvēks no nolīgtās apsardzes firmas, kurš, visticamāk, par futbola spēļu organizāciju neko iepriekš nebija dzirdējis.” Latvijas faniem palīdzēt no pretējās tribīnes skrēja lietuvieši.
“Kurzemes Vārds” raksts par šo incidentu.
Šeit arī kadri no @UltrasLatvija vakardienas performances Baltijas kausa finālā pic.twitter.com/mzFyJAyqr5
— Metalfans Liepāja (@Metalfans) June 1, 2014
Fanu turnīri
Kristaps: “Jā, mūs regulāri aicināja un mēs devāmies uz Lietuvas futbola fanu turnīriem, un tur iepazināmies ar Lietuvas un Ukrainas klubu faniem. Tajā laikā leišiem bija skaitliski lielāki grupējumi ar garāku vēsturi, tajā ziņā viņi bija priekšā. Mēs bijām jauni un mazāk pieredzējušāki, un šādas viesošanās mums bija noderīgas.”
“Piedalījāmies, turklāt arī pēc “Metalurga” pastāvēšanas beigām. Tā bija laba pieredze, kontaktu dibināšana, iepazīšanās ar t.s. vecās skolas pārstāvjiem no Lietuvas un Ukrainas. Lietuviešu uzaicinājumu savā ziņā uztvēru kā mūsu atzīšanu un novērtēšanu. Pamatā tā bija laba laika pavadīšana un apliecinājums, ka arī Liepājas fani samērā labi prot spēlēt futbolu,” pastāstīja Andris.
Kadrs no @Metalfans spēles Lietuvas atklātajā fanu turnīrā pret Viļņas "Vētru" pic.twitter.com/vxVSzvuKDp
— Metalfans Liepāja (@Metalfans) February 4, 2014
Latvijas futbola fanu kustību salīdzinājums dažādos laika posmos
Andris izceļ kādu svarīgu lietu, kas ir vajadzīga, lai fanu kustības attīstītos, – konkurence: “Fanu kustība auga, kamēr eksistēja trīs vairs nepastāvošie smagsvari – “Metalurgs”, “Ventspils” un “Skonto”. OK, FKV varbūt vēl atgriezīsies. Sektori bija relatīvi daudzskaitlīgi, skaļi un krāšņi. Vēl jau pievienojās ambiciozie jelgavnieki, ik pa laikam skaļāk dzirdami bija jūrmalnieki, pirmos soļus spēra “Metta”. Objektīvāk droši vien var spriest Molodoy, bet es teiktu, ka, lai arī ar kāpumiem un kritumiem, šī gadsimta pirmās un otrās desmitgades mijā kādas 5–7 sezonas bija visnotaļ augstvērtīgas fanošanas ziņā. Visiem bija mērķis būt labākajiem, progresēt, radīt jaunu vizuālo noformējumu, pārspēt sāncenšus. Atbilde, kā jau parasti, meklējama vārdā “konkurence”. Cits pēc cita šie lielie vaļi pārstāja eksistēt, bet tagad sektoros lielākoties nav nekā kaut tuvu līdzvērtīga. Epizodiski varbūt tiešām var izcelt “Mettu” (“Mettas Ultras” – red.). Iepriekšējā desmitgadē faktiski bija liels klusums. Par apmaksātiem faniem vispār nav komentāru, citi atkal mācās un aug, taču ļoti lēni. Fanu skaitliskajā ziņā vadošajās pozīcijās, protams, ir Rīgas komandas, bet galvaspilsētā gados jauniem cilvēkiem ir citi laika pavadīšanas magnēti, lai līdzjutēju būtu vēl vairāk. Turklāt futbols arī kopumā ir (bija) nonācis vienā no saviem zemākajiem punktiem, lai cerētu uz fanu milzīgu interesi. Arī kovids nospēlē savu lomu ar slēgtām tribīnēm. Potenciāls varētu būt Valmierai, taču tur arī nav tādas izaugsmes un kvalitātes, kāda savulaik bija citai Virslīgas reģionālajai jaunpienācējai Jelgavai. Pozitīvu impulsu devis PPK, kas apvieno cilvēkus, kuri interesējas par futbolu. Uz šo grupu skatīties ir liels prieks. Liels svaiga gaisa malks, lai arī pamatā tikai izlases spēlēs.”
Kristaps arī piemin konkurenci, kas toreiz bija lielāka un kvalitatīvāka, nekā tagad ir.
“Ja salīdzina ar to, kas tagad ir un kā bija, tad tās ir divas dažādas pasaules. Pirmkārt, mūsu laikos bija lielāka un kvalitatīvāka konkurence. Otrkārt, mēs sev bijām uzstādījuši latiņu, kuru arī regulāri sasniedzām. Tie bija pirotehnikas šovi uz Top spēlēm, uz ierindas spēlēm kā kuru reizi, mēs dziedājām 90+ minūtes no vietas, mēs apmeklējām visas spēles, vienalga, kur, vienalga, ar ko, mēs paši taisījām banerus, karogus, stendardo, performances, un viss tikai par savu naudu. Tiesa, šobrīd ar pirotehniku būtu daudz grūtāk, jo tā ir aizliegta. Mūsu gados bija daudz liberālāka attieksme pret to. Runājot par RFS un “Riga” FC esošajiem atbalstītājiem, tad man nav ko teikt, varbūt ar laiku izveidosies kaut kas nopietns, parādīsies līderis ar ideju un apkārt spēs pulcēt domubiedrus.”
“Latvijā Virslīgā bez “Mettas” čaļiem, kas reāli fano idejas vārdā, turklāt to cenšas darīt kvalitatīvi, pārējais ir skumji. Liepājā pa šo laiku izveidojusies maza grupa, kas ar kvalitatīvu atbalstu neizceļas. “Spartaka” fanus pat nekomentēšu. Rīgas lielklubiem būtu lieliski pamati, lai izveidotu labas fanu grupas, bet pagaidām tur nevienam nav izpratnes, kas ir kvalitatīva fanošana un fanošanas kultūra vispār. Tur liela nozīme ir līderim, bet šie cilvēki neiet tai virzienā, lai atšķirtos no Latvijas hokeja izlases “labākajiem faniem pasaulē”,” tā par šī brīža situāciju Latvijas futbola fanošanas vidi stāsta Rihards.
“Metalfans” pēc “Metalurga” izzušanas 2013. gadā
2014. gadā Māris Verpakovskis atgriezās Liepājā, lai dibinātu FK “Liepāja”, kas “Metalurga” vietā startētu Virslīgā, un līdz ar to “Metalfans” paziņoja, ka, tā kā LM bankrotē un vairs nebūs komandas, “esam fanu klubs bez kluba” un ka “mūsu klubs bija un būs “Metalurgs””. Proti, aktīvi neatbalstīs FK “Liepāja” komandu.
“Nekādas balsošanas nenotika. Lēmums nāca dabiski, jo fanu vidū pastāv arī šāds nerakstīts likums [nemainīt savu klubu pret citu], klubus maina tikai prostitūtas. Nebija liegts katram individuāli iet un atbalstīt FK “Liepāja”, bet kā organizācija “Metalfans” palika un ir uzticīgs tikai “Metalurgam”,” Rihards paskaidroja lēmumu 2014. gadā.
Ja kādam ir jautājums, kur esam palikuši, tad varam pateikt, ka esam fanu klubs bez kluba! Mūsu klubs bija un būs @skmetalurgs!
— Metalfans Liepāja (@Metalfans) March 21, 2014
Kā jau bija sacīts, vēl daži MF biedri aizbrauc (tas pirms pandēmijas) uz fanu turnīriem, kā arī satiekas, jo daudzi ir labi paziņas un draugi.
Par šo stāsta Kristaps: “Pēc “Metalurga” pazušanas kā “Metalfans” mēs pāris reizes aizbraucām uz Lietuvas ziemas fanu turnīru un pirms pēdējās reizes arī braucām ar tādu domu, ka tas ir mūsu pēdējais turnīrs. Apmeklējām arī Latvijas izlases spēles, bet ne masveidā. 2019. gadā mēs atzīmējām “Metalfans” 15 gadu jubileju ar salidojumu. Lielākā daļa Metalfans biedru ir labi draugi vai labi paziņas, un kontaktus uzturam joprojām.”
Jautāju, kā šobrīd apmeklē futbolu Rihards, Andris un Kristaps.
Kristaps, kurš ir AS “Roma” līdzjutējs, aiziet gan uz “Liepājas” spēlēm, gan brauc izbraukumos, lai apmeklētu “Roma” mačus: “Tagad, ja ir brīvs, tad aizeju uz kādu FK “Liepāja” spēli, noteikti apmeklēju viņu Eirokausu mājas spēles. Uz izlases mājas spēlēm nedodos, bet neizslēdzu iespēju turpmāk doties uz izbraukuma spēlēm. Man patīk ceļot un futbols, tā ka vienmēr cenšos apvienot abus vienā. Esmu AS “Roma” līdzjutējs, tā ka cenšos vismaz reizi vai divas gadā doties uz viņu spēlēm. Pirms pandēmijas man bija tradīcija pavasarī doties uz AS “Roma” izbraukuma spēli kādā no Eirokausu playoff kārtām.”
Bet Andris, kā zināms, bieži dzirdams komentējam “Liepājas” mājas spēles, bet pa laikam aiziet tāpat uz futbolu: “Kamēr rakstīju par futbolu, tikmēr līdzjutēja statusā uz mājas spēlēm gāju tikai atvaļinājuma laikā viens vai ar kādu no MF laiku draugiem. Raksturs man ir tāds, ka neprotu ļoti mierīgi skatīties spēles, bet fanošanas laiks man droši vien jau sen aiz muguras. Tagad ir uzdevums mīlestību pret futbolu ieaudzināt savam dēlam. Izlases spēles skatos vienmēr, bet TV. Pat neatceros, kad pēdējo reizi biju sektorā.”
Rihards bieži tviterī izsakās par “Liepājas” sniegumu, aizvadītajās sezonās par maz bijis spēlēs, pats saka: “Pirmspamdēmijas laikā uz FK Liepājas mačiem devos regulāri. Pēdējos divos gados dzīves ritms ir mainījies, tāpēc stadionos esmu bijis daudz mazāk, nekā gribētos, bet ceru, ka drīz tas mainīsies.”
