2019. gadā Lietuvas klubā Atlantas Klaipeda bija pat 4 latvieši: treneris Viktors Dobrecovs, vārtsargs Krišjānis Zviedris, pussargs Ņikita Juhņevičs un uzbrucējs Viktors Dobrecovs. Divi no viņiem uzrakstīja man savas atmiņas no Lietuvas!
Ņikita Juhņevičs
Stāsts sākas tā, ka pa ziemu gaidīju piedāvājumu uz nākamo sezonu, mēģināju meklēt kaut ko ārpus Latvijas. Pazvanīja Deivids Dobrecovs un teica, ka ir iespēja pamēģināt sevi Lietuvas A lyga. Es pat nedomāju, gaidīju atbildi un sēdēju uz somām. Atbraucu mazliet vēlāk nekā Deivids pats, bet uzreiz sajūtu to siltumu ģērbtuve, jo nebijām tik liela attāluma no mājas, un daudzi runāja gan angļu, gan krievu valoda, ar komunikāciju nekādu problēmu nebija. Sākam sezonu ar uzvaru, un pat domāju ka cīnīsimies par augstam vietām. Patika viss, gan treniņu process, gan profesionāla attieksme. Bija pat kaut kādas treniņnometnes. Ceļojam uz Poliju spēkoties ar top-komandām. Man pašam nebija tik liels spēles laiks dēļ traumām, bet visu laiku bija kopā ar komandu un kolektīvs bija lielisks. Sezonas vidū mazliet samainījās komanda, atnāca citi cilvēki, citi futbolisti no ārvalstīm. Ļoti daudz Lietuvā palidza Darvydas Šernas, Vytautas Lukša un Tadas Labukas. Tie ir top gan uz laukumā, gan ārpus tā. Ja ir kādi jautājumi, tie bija cilvēki, kuri pirmie atnāks Tev palīdzēt. Komunicējam ar latviešiem no sākuma tikai, bet lielu laiku pavadījām ar horvātiem Zutiču un Kovačiču. Dabūju lielu pieredzi un patīkamas atmiņas. Žēl tikai ka nevarējām atnest tik daudz prieka faniem, ka to gribējās izdarītu.
Deivids Dobrecovs
Atcerēšos tikai pozitivo. No paša sākuma zināju, kur braucu. Tādā ziņā, ka klubs sāks tā teikt no nulles un sastopsies ar vairakām problēmam – tādam kā sastava komplektācija, dzīvošana, ēšana un daudz kas cits organizācija, bet tā ir Lietuvas augstāka līga, tādeļ nolēmu braukt pie Latvijas Gvardiolas.
Neskatoties uz visu, kas notika, bija daudz pozitivā. Piemēram, esmu ļoti priecīgs, ka man tika iespēja spēlēt vienā komandā ar tādiem top-futbolistiem, kā Darvydas Šernas,Vytautas Lukša un Tadas Labukas. Šis trio kaut arī jau nav nekādi jaunie, bet var redzēt, ka viņiem ir klasse, ka viņi ir spēlējuši ļoti augstā līmeni. Darvydas, Vytas un Tadas daudz palīdzēja, gan laukuma, gan ārpus tā, ar vairākiem padomiem par ko esmu pateicīgs viņiem. Atlantasā iepazinos un turpinu turēt kontaktu ar Dado un Kovačiču no Horvātijas. Ļoti daudz pavadijām laika kopā es, Ņikita Juhnevičs, un divi horvāti. Tā kā mēs ar angļu valodu uz Jūs, tādeļ visulaiku smejamies trijas valodas reizē. Mix no horvātu krievu un angļu bieži noveda līdz asaram.
Īsuma par sezonu – sākoties sezonam, vinnējam Kauno Žalgiris 2:0, pats iesitu golu. Domāju nu tik būs, bet futbolā nenotiek, kad komanda savācas 3 nēdēļas pirms čempionāta un cīnās par medaļam, ko varējā redzēt arī turpmāk, kad uzvarās jau nenāca. Bet nekas, trenējamies, trenējamies un jūnija uzskatu parādijam labu nogriezni, kad bijam tuvū uzvarai katrā spēlē. Piemēram 2:0 bijam vadība pret Riterai, bet no 10 minūtes spēlējam mazākuma, beigās zaudējam 2:3, tad pret Kauno Zalgiris 1:1, kur mums tiesnesis atcēla tīru golu, pacēlot aizmuguri. Pēc parīs dienam LFF atzina kļudu, bet ne par šo šīs stāsts.
Bija labs nogrieznis un tād uz sezonas beigam izpumpejāmies. Izlīda visas problēmas, kas sakrājas sezonas garumā. Ļoti žēl fanu priekša, kā sanāca tādas sezonas beigas. Es cerū, ka kādu dienu Klaipēdā lielais futbols atgriezisies, jo viņš vajādzīgs pilsētai, kā arī fantastiskajiem “Vakarų Frontas” (Atlantasa fanu grupa), kuri atbalstīja visu sezonu.
