Emīls Pētersons (Albatroz SC) kļust par nākamo futbolistu, ar kuru interviju jūs varat lasīt latviski! Viņš ļoti gribētu spēlēt profesionāli, un varbūt viņu iespējams ir Maltā. Kāpēc viņam tik patīk Albatroz klubā? Kā bija Skonto akadēmijā? Kurš būtu labs Latvijas izlases galvenais treneris? Galvenajā lomā: Emīls Pētersons!
Baltijas futbols: Tu spēlē Albatroz SC komandā. Vai tas ir tavs pirmais klubs?
Emīls Pētersons (Albatroz SC): Nē, mans pirmais klubs bija JFC Skonto, trenējos tur 11 gadus, no 5 gadu vecuma. Pēc tam pārgāju uz FS Metta dublieriem, pēc tam uz RFS otro komandu, kad pirmā komanda spēlēja pirmajā līgā, tad biju JDFS Alberts, Riga United, atpakaļ Skonto pirmajā līgā un tad Albatroz.
Vai tu vari kaut ko pastāstīt par apmācības sistēmu Skonto? Kā tur bija? Es domāju par JFC komandu.
Oo, jā, daudz spilgtu un labu atmiņu. JFC, starpcitu ir Jaunatnes Futbola Centrs. Es 5 gadu vecumā pārvācos dzīvot no Siguldas uz Rīgu, vecāki nopirka māju Mežaparkā kur tieši bija Skonto treniņu bāze. Ideāla treniņu bāze kādu tagad nekur neatrast Latvijā. Toreiz tētis mani aizveda uz turieni, teica, ka man jānodarbojas ar kādu sporta veidu. Aizgāja parunāt ar treneriem un tā es sāku trenēties. Ar pirmo treniņu sapratu, ka futbols ir tas, ar ko gribu saistīt savu visu atlikušo dzīvi un tas bija 5 gadu vecumā. Treniņi bija ļoti kvalitatīvi, katru dienu. Bija pat dienas nometnes vasarā, kur mēs no agra rīta līdz vēlam vakaram paliekam treniņu bāzē un mums ir 3 treniņi dienā.
Vai tu tici, ka kādu dienu Skonto atgriezīsies?
Gribētos jau ļoti, bet stipri šaubos. Vēl projām bieži eju uz šo treniņu bāzi trenēties individuāli, bet izskatās bēdīgi kādā stadijā tā ir tagad. Manuprāt, līdzīgs klubs kā Skonto vienu dienu varētu izaugt Riga FC, dzirdēju, ka viņiem ir projekts ar lielāko treniņu bāzi Baltijā.
Jā, viņiem ir lieliski plāni. Un kā bija Skonto klubā pirmāja ligā? Grūti? Kā tu juties kad klubs bankrotēja?
Nē, grūti nebija. Diemžēl treneris laikam manī neticēja, nedeva iespēju sevi pierādīt. Jutu sašutumu, nesaprotu kā tāda lieta vispār var notikt. Manuprāt, lielākais klubs Latvijā un Baltijā ar vislielāko futbola vēsturi tā vienkārši aizgāja pa burbuli, skumji…
Tavi nākamie (pēc Skonto) klubi – Riga United un tagad Albatroz – ir mazliet savādāki nekā citas latviešu komandas. Kā tu jūties šādās starptautiskās komandās?
Pilnībā citādāk, it īpaši atmosfēras ziņā. Riga United ar Albatroz arī nevar salīdzināt, lai gan abi spēlē vienā divīzijā – viens klubs ir vairāk for fun un otrs ir ar milzīgiem mērķiem nākotnē, ļoti profesionālu attieksmi, labu treniņa procesu. Aizmirsu pieminēt, ka šīs sezonas pirmo pusi pārstāvju 1.līgas komandu Balvu SC, bet aizgāju uz Albatroz tieši treniņu procesa dēļ, likās, ka varu vairāk augt tur un nenožēloju savu izvēli.
Pirms mēs runāsim par Albatroz komandu, ir pienācis laiks pirmajai poļu tēmai mūsu sarunā. Riga United klubā tu esi spēlējis kopā ar Sofianu Berrahalu, pareizi?
(smejas) Pareizi. Superīga persona, komandas kapteinis!
Kāds klubs ir Albatroz SC ?
Brīnišķīgs! Manuprāt, Albatroz ir tā mazā cerība, kas varētu pavilkt Latvijas futbolu uz augšu, ja vien latvieši noticētu un nāktu vairāk pretīm, palīdzētu. Jo to visu klubu organizē un pilnībā visu dara tikai viens cilvēks, iedomājies kas tur būtu, ja viņam būtu palīgi. Es dažreiz palīdzēju, kā varēju, bet esmu tikai spēlētājs… Ja neskaita Skonto, kur uzaugu futbolā kā bērns, Albatroz ir klubs kur visvairāk esmu pilnveidojies kā spēlētājs un arī persona.
Cik ilgi jau klubs strādā?
Šī bija 3. sezona.
Kādi ir kluba mērķi nākotnei? 1. Līga, var pat Virslīga?
Soli pa soli, protams. Ļoti svarīgi ir tikt sākumā pirmajā līgā, jo klubam ir grūtības ar vietējo spēlētāju piesaisti, it īpaši treniņos un pirmās līgas status ar to palīdzētu. Bet vispār kluba mērķis ir tikt Virslīgā.
Un tavs mērķis ir kļūt par profesionālu futbolistu. Twitterī es esmu redzējis, ka tu gribētu spēlēt Maltā. Kāpēc tur? Maltas Premjerlīgā ir spēlējuši tikai 2 latvieši: Oļegs Malašenoks (2009) un Aleksandrs Čekulajevs (2012).
Varbūt tāpēc, ka esmu reālists. Pirmkārt, negribu spēlēt Latvijā, te nevar sevi pilnveidot kā futbolistu un sezona ir pārāk īsa. Maltā klimats ir labāks, sezona sākas augustā tāpat kā citās futbola lielvalstīs. Līmenis nav tik labs, pat sliktāks nekā Latvijā, bet ir reālistiskāk kāpt pa karjeras kāpnēm tur. Kā arī ir radinieki, kas tur dzīvo. Bet ja godīgi, esmu atvērts gandrīz visām opcijām. Malta pašlaik izskatās visreālistiskākā.
Tavi radinieki dzīvo Maltā? Tas ir diezgan neparasts emigrācijas virziens?
Māsa un brālēns. Māsa veselības problēmu dēļ, jādzīvo siltā klimatā. Maltā ir viens no siltakajiem klimatiem Eiropā.
Viņa iesaka tev dzīvot Maltā?
Viņa ir bijusi uz futbola spēlēm tur kā arī iepazinusies ar pāris profesionāliem futbolistiem, uzzinājusi kā tur ir spēlēt utt. Neteiksim, ka ieteica, bet deva iespaidu kā tur varētu būt. Lēmumu es pieņemu pats. Nav jau vēl garantēts, ka došos tur, dzīvē nekad nevar zināt kā notiek, viss pēdējā brīdī var apgriezieties pa 180°.
Kaut ko jāapgriež pa 180° Latvijas futbolā. Drīz spēlēs ar Poliju un Izraēlu. Optimisma nav.
Mums jādara viss pretēji tam, ko daram pašlaik. Tas tā, ironijai. Bet latvieši vienmēr grib rezultātus tagad un tūlīt, un ja tādu nav, tad nekas arī nebūs. Ir daudz kas jāmaina Latvijas futbolā, ļoti, starpcitu, patika nesenais Riga FC raksts, tur precīzi viss pateikts. Domāju, ka ar leģionāru limita paaugstināšanu esam uz pareizā ceļa. Bet rezultāti nebūs vienas nakts laikā, it īpaši runājot par vietējo spēlētāju kvalitāti, iespējams pirmajā sezonā tā pat pasliktināsies. Gribētos arī, lai paceļ limitu arī pārējās divīzijās. Vietējie sāktu nākt uz treniņiem. Pārāk komfortabli šobrīd jutās, nenāk uz treniņiem, bet pamatsastāvā spēlē.
Nu, Latvijas klubu futbolam iet diezgan labi, bet nacionālajai izlasei ne. Vai tu redzi arī citas problēmas nekā ārzemnieku limits? Man liekas, ka ir minimums 3, un ko tu domā?
Jā, protams, problēmu ir daudz. Domāju, viena no galvenajām ir futbola infrastruktūra. Citas – Ārzemju treneris kam nav nekāda sakara ar Latviju, kurš Latvijas futbolu un tās spēlētājus nepārzin. Neesam lielvalsts , kur spēlētājus viegli atrast skatoties Anglijas premjerlīgu vai La Liga. Ārzemju eksperts var būt, bet ja viņš ir dzīvojis Latvijas futbolā. Tāds kā Tamazs Pertija ir labs piemērs.
Tu esi minējis infrastruktūru – Daudziem jauns Daugavas stadions nepatīk. Tev arī?
Stadions skaists priekš dziesmu svētkiem vai kaut kādiem koncertiem, vieglatlētikas sacensībām, futbolam nē. Tribīnēs pārāk tālu no laukuma, nav atmosfēras.
Kā polis Man jājautā – vai tu zini kaut ko par poļu futbolu? Var tu esi bijis Polijā?
Jāatzīstas, ka ļoti minimāli. Protams, zinu, ka latviešu futbolistiem izplatīts mērķis ir Polija, uzreiz prātā nāk Rudņevs un viņa spēle pret Juventus. Polijai esmu braucis cauri vairākas reizes, piemēram, braucot ar Skonto uz turnīriem uz Vāciju, Slovākiju.
Tavi mērķi nākotnei?
Smagi strādāt pie tā, lai piepildītu manu mērķi – kļūt par profesionālu futbolistu. Kopš 5 gadu vecuma esmu par to sapņojis, bet ir pēdējais laiks kaut ko darīt, man jau ir 22. Sapratu, ka nekas vienkārši tā no gaisa nenokritīs, pašam viss jādara, smagi jāstrādā – jābrauc pašam kaut kur prom, pašam jārunā ar klubiem lai dod iespēju, laikam tikai tā…
