Jēkabpils ir pilsēta ar senu futbola vēsturi, lai gan tā ne vienmēr ir bijusi viegla. Kā spilgtāko piemēru var minēt bēdīgi slaveno 2017. gadu un FK Jēkabpils diskvalifikāciju. Tomēr šie notikumi ir pagātnē. Tagad jaunais klubs Jēkabpils SC vēlas atgriezties 1. līgā un būt līdzjutēju redzeslokā pozitīvā nozīmē.
Uz maniem jautājumiem atbildēja Jēkabpils SC vadītājs, kurš mani lūdza šādā veidā viņu parakstīt.
Rafał Kobza (“Baltycki futbol”): Vispirms vēlos apsveikt komandu ar labo rezultātu Latvijas kausā. Iekļūšana 1/8 finālā, ja nemaldos, ir lielākais sasniegums kluba vēsturē?
Jēkabpils SC: Pirmkārt vēlos pateikt lielu paldies, visas komandas vārdā, ka veidojat saturu par Latvijas futbolu, tiešām šķiet interesanti un patīkami, ka arī cilvēkiem ārpus Latvijas tas interesē. Paldies par sveicieniem, tiešām strādājām smagi un pirms sezonas arī izvirzījām mērķi iekļūt vismaz 1/8 finālā, kur ceram, ka pretī nāks kāda no virslīgas komandām, lai parādītu uz ko esam spējīgi un esam gatavi cīnīties par katru laukuma centimetru, ļoti vēlētos, lai spēli būtu iespējams aizvadīt mājās, lai skatītājiem būtu iespēja redzēt skatāmu futbolu un spētu piesaistīt vēl vairāk atbalstītājus. Ja mēs runājam par jaunā kluba vēsturi, Jēkabpils SC, kurš tika izveidots/atjaunots 2020 gadā, tad šī ir otrā reize, kad iekļūstam top 16, pēdējo reizi, mums tas sanāca pagājušo gadu (2022), kur 1/8 finālā tikāmies ar Skanstes SK un cietām sakāvi ar 1:6, nebijām tajā optimālākajā sastāvā un šogad mums tas atkal izdevās, atkal esam sasnieguši 1/8 finālu, protams, var teikt, ka mums paveicās ar pretiniekiem, bet tā nav, pretī nāca motivētas, un spēcīgas komandas, kurām arī bija vēlme cīnīties par tikšanu tālāk. Sīvā cīņā pārspējām “Ogre United” un tagad gaidām izlozi nākošajā kārtā, gatavosimies, analizēsim pretinieku un rādīsim visu to labāko no savas puses (Pirmie jautājumi tika uzdoti pirms 1/8 fināla izlozes – aut.).
Šī gada kausa izcīņa jau ir parādījusi, ka komandas no zemākas līgas var uzvarēt spēcīgāku pretinieku. Iespējams, šī ir vislabākā iespēja mazajiem klubiem piedzīvot savu slavas brīdi. Cik tālu sniedzas jūsu sapņi?
Jā, piekritīšu Jums, ka Latvijas kauss ir labākā vieta, kur sevi pierādīt mazajiem klubiem, jo ar veiksmīgu izlozi un lielu darbu ir iespējams sasniegt lielus mērķus un likt par sevi runāt, protams, mūsuprāt, būtu interesantāk, ja virslīgas komandas Latvijas kausam pievienotos jau no pirmās kārtas, kā piemēram citu valstu turnīros, jo tādā veidā var būt vairāk pārsteigumu un ceturtdaļfināls, pusfināls un fināls jau būtu grutak paredzams un kauss būtu interesantāks. Kā Jau visām komandām, arī mūsu sapņi ir nebeidzami, bet runājot reālistiski un sapnis tuvākajos gados ir atkal iekļūt Latvijas 1. Līgā un nostipināties tur, kā arī iekļūt Latvijas kausa 1/4 finālā izveidojot jaunu komandas sasniegumu, nevar nepiebilst, ka liels sapnis būtu arī pilnas tribīnes Māju stadionā Jēkabpils “Vārpa”, jo mūsu skatītāji ir tie, kas mūs dzen uz priekšu un atbalsta ikkatrā epizodē. Liels paldies mūsu atbalstītājiem, tiešām, bez viņiem gan mājas spēles, gan izbraukuma spēles būtu daudz grūtākas.
Cik liela ir jūsu mājās spēļu vidēja apmeklētība? Protams šis faktors ir atkarīgs no komandas rezultātiem, pretinieku prestiža, un citiem, bet vidēji?
Uz šis sezonas spēli bija 300 aptuveni. Uz pārējām mājas spēlēm ir krietni nokrities skatītāju daudzums, pašlaik nāk aptuveni 100-150. Bet jāatzīst, ka arī uz izbraukuma spēlēm esam diezgan kuplā skaitā, salīdzinot uz citu Latvijas mazo klubu fona, 20-50 fani izbraukuma spēlēs arī veido troksni un atbalsta mūs.
Par futbolu Jēkabpilī 2017. gadā bija skaļi, diemžēl negatīvā nozīmē. Cik lielā mērā futbolu pilsētā ietekmēja komandas diskvalifikācija no 1. līgas? Cik ļoti situācija ir mainījusies?
Protams, visu pilsētu negatīvi ietekmēja šī diskvalifikācija, parādījās neuzticība un nevēlēšanās atbalstīt, bet laikam ejot, esam atkal sevi pierādījusi kā uzticamu komandu, komandu kura ir tīra un vēlas cīnīties par augstiem mērķiem.
Kā norit sadarbība starp klubu un pašvaldību? Vai ir vieglāk būt klubam no mazākas pilsētas, kur pilsētas nauda teorētiski tiek sadalīta mazākam skaitam klubu nekā, piemēram, Rīgā?
Sadarbība ar pašvaldību norit raiti, budžets tiek saplānots pirms sezonas. Grūti spriest vai būt no mazākas pilsētas ir vieglāk, jo pašsaprotami, mazākai pilsētai ir mazāks budžets nekā lielākai pilsētai, mūsu sezonas budžets ir atkarīgs no sasniegumiem un nākotnes mērķiem. Sportam atvēlētā nauda tiek sadalīta vairākos sporta veidos, gan basketbolā, gan hokejā, gan volejbolā, handbolā un protams arī futbolā, ir arī citi sporta veidi, kur nauda tiek atvēlēta. Mums ļoti palīdz gan pašvaldība, gan Jekabpils sportacentrs, finansējot autobusus kas nepieciešami, lai dotos izbraukumos, tiek pirktas spēļu formas, bumbas un daudz kas cits, protams, papildus visam šim budžetam ir nepieciešami sponsori, lai klubs spētu attīstīties, piesaistīt skatītājus, šosezon mūsu lielākais atbalstītājs finansiālajā ziņā ir DG BŪVES, ar skatītāju piesaisti un citiem atbalsta pasākumiem mums palīdz Studiopizza un Drukas nams.
Tāpēc katram MVP spēlētājam ir foto ar ķiveri uz galvas un slēdzene ar ķēdi ap kaklu? (smejas)
Tieši tā! Mūsu galvenais sponsors ir DG Būves, kas nodarbojas ar celtiniecību un tad par godu viņiem mūsu spēles MVP tiek dota ķivere un slēdzene. (smejas)
Vai 2. līgas līmenī ir grūti atrast sponsorus?
Jā, runājot par darbu ar sponsoriem, tas ir ļoti sarežģīti, pirms sezonas tika apzvanīti ļoti daudz potenciālie sponsori, šis skaits ir vairākos desmitos un no praktiski visiem saņēmàm atteikumus, tāpēc, ka sponsori neredz labumu sev, jo tik mazs klubs kā mēs, nespējam vinu vārdu parādīt pietiekoši lielai publikai, tāpēc viens no mūsu galvenajiem kluba mērķiem ir atkal atgriezties 1. līgā, lai mūs zinātu vairāk cilvēki un arī sponsoriem mēs izskatītos saistošāku.
Domāju, ka vieglāk tad ir atrast spēlētājus? Zinu, ka ne visi ir futbolisti no rajona. Piemēram Salvis Petriks, kā viņš no Daugavpils nokļuva Jēkabpilī?
Patiesību sakot, spēlētājus ir diezgan sarežģīti piesaistīt komandai, tikai tāpēc, ka neesam spējīgi viņiem finansiāli nodrošināt ceļa izdevumus, pārsvarā spēlējam ar vietējiem spēlētājiem, tikai daži no mūsu komandas nav spēlējusi Jekabpils jauniešu sistēmās, patiesību sakot, Salvja Petrika futbola gaitas sākās Jekabpili, viņš visu bērnību līdz 6. Klasei nodzīvoja , mācījās un spēlēja futbolu Jēkabpilī, tikai pēc 6. Klases viņš pārcēlās spēlēt futbolu uz Daugavpili, bet tā, viņš ir vietējais spēlētājs, mums ir daudzi spēlētāji, kas dzīvo un strāda Rīgā, bet tāpat cenšas izbraukāt uz treniņiem un visam spēlēm, jo tic komandai un grib sasniegt lielākus mērķus!
Kluba galvenais mērķis ir atkal nokļūt 1. līgā. Vai arī tādā gadījumā vietēji spēlētāji būtu komandas kodols? Cik liela ir atšķirība starp 1. un 2. līgu finansiālā zinā?
Jā, tieši tā, tas ir katra spēlētāja sapnis, atkal atgriezties 1. līgā, Bija ļoti skumji toreiz saprast, ka vairs nespēlēsim 1. līgā (2017 gadā), tas tiešām bija liels šoks, manuprāt, nedaudz negodīgi, ka triju spēlētāju dēļ izslēdza visu komandu… Jo tā bija sezona, kad stipri sāka strādāt ar jauniešiem, deva viņiem iespēju sevi pierādīt laukumā, bet ne par to. Mums tiešām katram no komandas ļoti deg acis, lai atgrieztos atpakal 1. līgā, mēs pie tā smagi strādājam, un mēs zinām, ka mēs tur nokļūsim. Cerams, jau ka šogad, bet tad jau rezultāti un, protams, veiksme rādīs kā būs. Par finansiālajiem aspektiem pašlaik man informācijas nav, par to būtu jāpēta dziļāk, bet tad protams tiktu veiktas pārrunas ar pilsētas domi, sponsoriem utt. Bet mums ir daudz jauniešu komandas, tāpēc es domāju ar to problēmām nevajadzētu būt. Bet manuprāt tur bija jābūt jauniešu sistēmai un vismaz 10 t. nodrošinājumam, ja nemaldos. Ar to nevajadzētu būt problēmām. Aktīvi strādājot ar pārrunām un izstāstot savus mērķus, iespējams panāksim vienošanos. Kodols noteikti saglabātos tas pats, bet klāt nāktu arī citi spēlētāji.
Kā klubā izskatās darbs ar jauniešiem?
Jauniešiem mums ir divas atsefišķassistemas, ir sporta skolas sistēmas, kur trenējas no u-8-16 un BFJK kur trenējas no u-4-15, ir vairāki treneri, jaunie futbolisti piedalās vairākos turnīros, gan Latvijā, gan ārpus tās, gūstot labu pieredzi. Ja runājam par jauniešu piesaisti lielajam klubam, tad viņi lēnam tiek integrēti jau no 14-15 gadiem, lēnam attīstot savas iemaņas ar lielajiem futbolistiem. Mums ir arī ļoti pozitīvs treneris, kas pats meklē jaunos futbolistus un aicina uz lielās komandas treniņiem, lai sevi parādītu un uzlabotu savas prasmes. Pašlaik jaunākais spēlētājs, kas regulāri tiek laists laukumā ir 2007 gada futbolists Markuss Jeļizarjevs. Ļoti tehnisks spēlētājs, ar milzīgu potenciālu. Kopumā mums ir diezgan jauna komanda.
Viens no slavenākajiem Jēkabpils futbola audzēkņiem ir Deniss Rakels. Vai jūsuprāt ir jebkāda iespēja, ka Deniss, piemēram karjeras beigām, varētu spēlēt savā dzimtajā pilsētā?
Jā, nepārprotami, Deniss ir viens no slavenākajiem Jekabpils futbolistiem, viņu zina teju ikkatrs spēlētājs, iespēja vienmēr pastāv (smejas). Protams, mēs ceram, ka Deniss savu karjeru noslēgs tur, kur viņš to uzsāka! Ar cerību, ka Deniss varētu pievienoties mūsu klubam, esam sagatavojuši viņa iecienīto 92 numuru! Tiešām ceram, ka Deniss varētu mums pievienoties tuvāko gadu laikā.
Tikmēr kļuva zināma jūsu pretiniece Latvijas kausā. Kādi iespaidi?
Jā, uzzinājām, ka pretī nāk JDFS “Alberts”, zinām, ka ļoti spēcīga un ambicioza komanda, trenējas 6 reizes nedēļa, mērķis iekļūt virslīgā. Godīgi sakot pirms izlozes ar komandu apspriedām, ka Alberts būtu visneertākā komanda, pie u-18 pirms pāris gadiem meistarības grupā vienmēr bija līdzvērtīgas cīņas, tagad viņu komandu veido daudz jaunieši. Pēdējā cīņa pret “Albertu” mums bija 2016 gadā, kad piekāpāmies viņiem 0:1. Kopā esam spēlējusi pret viņiem 4 reizes un tikai vienu reizi esam izcīnījuši neizšķirtu. Galvenais mums bija, lai mūs ielozē mājās, kas tā arī notika, lai mēs varētu atvest uz Jekabpili spēcīgu komandu un varētu radīt labu sniegumu, ka arī visticamak būtu jābūt Sportacentra tiešraidei, kas arī ir patīkami. Bet godīgi sakot, pretī gaidījām virsligu, lai tiešām varētu samērot spēkus ar augstākās klases komandu. Cītīgi gatavojamies spēlei pret Albertu, esam izpētījusi viņu spēles veidu, un centīsimies radīt skatāmu futbolu. Centīsimies veidot savu spēli un izmantot sava laukuma un skatītāju priekšrocības, centīsimies nospēlēt tik labi cik vien iespējams, lai spētu piesaistīt uz spēlēm vēl vairāk skatītājus.
fot. Jēkabpils SC
