Aiz katra transfēra slēpjas stāsts, dažkārt pat vēstījums. Šajā gadījumā mums ir stāsts par jaunu puisi no Latvijas, kurš ieradās Polijā, lai piepildītu savus sapņus, un 9. februārī, savā 20. dzimšanas dienā, viņš parakstīja savu pirmo profesionālo līgumu. Armana Galaja līgums ar KSZO 1929 Ostrowiec Świętokrzyski ir spēkā līdz jūnija beigām un var tikt pagarināts.
Rafał Kobza (“Bałtycki futbol”): Vai tikko esi saņēmis vislabāko dzimšanas dāvanu mūžā?
Armans Galajs (Ostrovecas Sventokšiskas “KSZO”): Jā, protams, tas ir ļoti liels solis manā dzīvē. Par šādu soli es sapņoju no pašas bērnības un nekad nebiju domājis, ka tas var notikt kā dāvana, savā dzimšanas dienā! Priekš manis un maniem tuvajiem tas bija divkāršots prieks un laime, šo dzimšanas dienu es nekad neaizmirsīšu!
Pastāsti kaut ko vairāk par šo transfēru. Kā var pāriet no Latvijas 1. līgas uz Polijas trešo? Ir “KSZO” tev agrāk sekojis?
Tas bija ļoti grūti, ne tikai fiziski, bet arī morāli. Lielu paldies gribu pateikt savam aģentam, kas man palīdzēja ar šo visu tik galā. Jo viņš man bija piedāvājis šo variantu un es ar bailēm piekritu. Bailes bija tāpēc, ka nevarēju sev iedomāties kā tas viss var notikt. Es pirmo reizi dzīvē lidoju ar lidmašīnu un biju bagāts ar pozitīvām emocijām, pēc lidojuma. Atlidojot uz Poliju nezināju kā tikt līdz vajadzīgai pilsētai un tas priekš manis bija liels izaicinājums, jo biju svešā valstī viens pats un bez konkrētas informācijas. Bija grūti gan fiziski, gan morāli to pārvarēt, es nevarēju noticēt tam, kas notiek. Interesanti tas ka atlidoju uz Poliju ar vienu mazu mugursomu, kurā bija tikai futbola buči un treniņtērps. Esmu ļoti pateicīgs aģentam! Milzīgu paldies gribu pateikt saviem radiem un tuviem cilvēkiem, kas mani atbalstīja un uztraucās par mani! Kā sakās – labi tas, kas labi beidzas!
Kādi ir tavi pirmie iespaidi par Poliju, par Ostrovcu? Es domāju, ka kluba un pilsētas nosaukums būs vēl ilgi problemātisks Tev? (smejas)
Polija ir ļoti jauka valsts, ļoti iepatikās Varšava. Kad biju tur, uz lielajām ēkām skatījos ar lielām acīm, jo priekš manis tas bija kaut kas neredzēts. Runājot tieši par pilsētu kur tagad dzīvoju, pilsēta ir lielāka nekā mana dzimtā pilsēta, bet kā sakās, nekur nav tik labi kā mājās (smejas). Pilsētas nosaukumu jau esmu iegaumējis, ar to problēmu nav.
Cik ilgi tu te esi?
Uz Poliju atlidoju 23.01, kā jau teicu, ceļš no mājām līdz šai pilsētai bija ļoti grūts, bet neaizmirstams, un ļoti emocionāls.
Esi Rēzeknes akadēmijas audzēknis. Kā tur izskatās darbs ar jauniešiem?
Tieši tā, sāku trenēties Rēzeknes futbolā jau no 5 gadu vecuma, godīgi sakot Rēzekne, tagad ir ļoti perspektīva futbola nozīmē, ir uzbūvēti daudz, dažādu futbola laukumu gan sintētisko laukumu, gan ir arī īstā zālāja laukums. Trenažier zāles, baseini un daudz visa pārējā, lai varētu profesionāli trenēties, bet galvenais ir tikai un vienīgi velme un tieksme trenēties, un iet uz priekšu.
Kā reaģēja tavi kolēģi, treneri, kad uzzināja, ka spēlēsi Polijā?
Visi bija ļoti priecīgi un patīkami izbrīnīti, ļoti daudz novēlējumu saņēmu, par ko esmu ļoti stipri VISIEM pateicīgs. Ļoti stipri lepojas un atbalsta mana lielā ģimene un radinieki, kuri ļoti stipri uztraucas un atbalsta mani, milzīgs viņiem paldies! Lielu paldies gribu pateikt arī katram trenerim, kurš kaut mazu brītiņu ir veltījis man un manai nākotnes karjerai!
Nākotnes līgu pameta labākās komandas, no Virslīgas nepievienojās neviena. Vai Rēzekne būs viens no favorītiem? Vai klubā domā par Virslīgu? Šogad jūs pat bijāt federācijas rezerves variants.
Rēzeknei bija ļoti laba iespēja pagājušajā gadā tikt Virslīgā, bet diemžēl pietrūka pavisam nedaudz. Runājot par šo gadu, pagaidām grūti spriest, jo skatoties pēc pagājušā gada visas komandas bija tuvu viena otrai, bija spraiga cīņa ar katru komandu. Kā būs šogad – grūti paredzēt, bet noteikti Rēzekne nekad nebūs viegls pretinieks, it īpaši mājas spēlēs, jo savu skatītāju priekšā Rēzeknieši spēlē pavisam savādāk.
Rēzeknē bija viens no labākajiem spēļu apmeklējumiem visā valstī. Vai Tavā ģimenes pilsētā futbols ir sports numur 1?
Piekrītu, Rēzeknes līdzjutēji ir vislabākie! Runājot vai futbols ir sports numur 1, es domāju, ka jā. Skatoties pēc visām pazīmēm. Bet, Rēzekniešiem patīk nodarboties ar daudz, dažādiem sporta veidiem, kas pie mums Rēzeknē ir ļoti iespējams. Rēzeknē ir gan Olimpiskais Centrs, kurā ir gan Halle, gan baseins, gan daudzfunkcionālā zāle. Rēzeknē ir arī populārs basketbols, florbols un daudz citu sporta veidu.
Esi jau dzirdējis par “KSZO” faniem?
Dzirdējies neko daudz neesmu, bet redzējis vairākas foto internetā, un lasijis viņu komentārus Facebook.
Viens no komentāriem par Tevi bija tāds: “Viņš izskatās kā 16 gadus vecs”. Kā tu jūties fiziski? Polijas zemākajās līgas bieži tiek spēlēts spēcīgi.
Jā, es varbūt piekrītu, ka izskatos ļoti jauns, bet morāli esmu gatavs stingrai un spraigai cīņai, galvenais bez traumām!
Vai jūties uzbudināts, ka spēlēsi jauno fanu priekšā, kuri brauc ar klubu arī izbraukuma spēlēm, izmanto pirotehniku?
Protams, fani vienmēr uzmundrina un palīdz spēlēt, ļoti stipri gaidu pirmās oficiālās spēles!
Rēzeknei ir daudz saišu ar Poliju. Tur dzīvo daudz poļu tautības iedzīvotāju, poļu valodu var mācīties viena no pilsētas skolām. Vai pirms transfēra kaut ko zināji par mūsu valsti? Vai par Polijas futbolu?
Jā, tagad nedaudz jokoju par sevi, ka nemācījos poļu skolā, jo tiešām Rēzeknē ir tāda iespēja, bet kā sakās neviens nevarēja paredzēt ka tā notiks. Pats protams Polijā esmu pirmo reizi, bet esmu daudz ko dzirdējis no māsīcas, kas vairākkārt ir bijusi Polijā un mācās Poļu skolā. Par Polijas futolu esmu arī nedaudz dzirdējis, arī zinu dažus futbolistus, kas tagad spēlē “Lechia Gdańsk” komandā tādus kā – Kristers Tobers, Mykola Musolotin. Protams zinu arī tādu spēlētāju Kā Artjoms Rudņevs, kas kādreiz arī spēlēja Polijā.
Pēdējā gadā 11 mačos esi guvis piecus vārtus. Kā tu novērtētu savu spēli 2021. sezonu?
Vienmēr var būt labāk nekā ir, tāpēc uzskatu ka ir daudz, daudz jāstrādā un jāpilnveidojas, lai būt vēl stiprākam.
Pastāsti kāds futbolists tu esi, kā tu spēlē, kur laukumā jūties vislabāk?
Manuprāt vairāk esmu futbolists ar raksturu – cīnīties, skriet un izturīgs uz slodzi spēlētājs. Vislabāk laukumā jūtos tad, kad mūsu komandi ir stūra sitieni vai brīvsitieni, jo es uzskatu, ka tad ir daudz lielāka iespēja gūt vārtus!
Ko Tev patīk darīt brīvajā laikā, ārpus laukuma?
Ļoti patīk skatītiets dažādus video par mašīnām, un protams kā jau futbolistam, skatīties futbolu.
Redzēju, ka esi mašīnu fans. Vai tev ir kāda?
Jā, man ir mašīna, kura man ļoti stipri patīk, bet tā diemžēl ir Latvījā.
Vai Tev ir vismīļākais zīmols?
Nepateikšu ka ir viens vismīļākais, vienkārši patīk ļoti eksluzīvas automašīnas, piemēram veco laiku retro auto.
Pēdējais un visgrūtākais jautājums. Vai tu zini, ka neesi pirmais latvietis KSZO vēsturē? Zini kas bija šīs pirmais?
Godīgi sakot, jautājums tiešām ir ļoti grūts. Nē, es nezināju, ka KSZO vēsturē bija spēlējis vēl kāds Latvietis. Bet paskatījos internetā laikam tas bija Armands Zeiberliņš. Vai pareizi man internets parādīja?
Jā, bet tas bija ļoti sen, 1996 gadā, tāpēc varēji to nezināt. Paldies par sarunu, un novēlu daudz vārtu KSZO rindās!
Liels paldies!
GALVENĀ FOTO: KSZO. Visas citas no personiskā arhīva.
