Šīs nedēļas sākumā Rīgas “Dinamo” vadība atsauca komandu no Latvijas Nakotnes līgas, un tas notika pēc bēdīgi slavenās spēles pret “Tukuma” dublieriem pagājušajā sestdienā. “Dinamo” pēc pirmā puslaika atradās vadībā ar 3:0, lai otrajā puslaikā, pieļaujot lielas kļūdas, zaudētu četrus vārtus. Par visu šo nožēlojamo situāciju es runāju ar Marjušu Strojčiku, kurš jūlija otrajā pusē kļuva par Rīgas komandas treneri.
Rafał Kobza (Bałtycki futbol): Mēs runājam divas dienas pēc tam, kad kluba vadība nolēma izņemt komandu no sacensībām. Kā jums tika paziņots par šo lēmumu un kas pašlaik notiek Dinamo?
MarjušsStrojčiks: Viena no kluba amatpersonām man pastāstīja, ka kopā ar federāciju ir pieņemts lēmums par Rīgas “Dinamo” komandas izstāšanos no sacensībām. Esam pēc tikšanās ar spēlētājiem, vispirms es ar prezidentu, pēc tam kopīgi valde, treneru korpuss un spēlētāji. Šī informācija futbolisitem tika paziņota. Tika sniegti daži paskaidrojumi šajā jautājumā, mēs atvadījāmies un izbeidzām sadarbību.
Vai varat atklāt, par ko runājāt ar saviem spēlētājiem, ko viņiem teicāt?
Vispirms sarunu sāka kluba prezidents, bet es visu nesapratu, jo runa bija krievu valodā. Tika izklāstīti svarīgākie fakti, pēc tam spēlētāji paskaidroja, kā, viņuprāt, tas izskatījās laukumā. Es teicu spēlētājiem, ka, ja tā nav taisnība, jo pagaidām tās ir neapstiprinātas apsūdzības, tad mēs ar savu attieksmi laukumā devām sabiedrībai iemeslu domāt, ka kaut kas varētu būt nepareizi. Es šobrīd uzskatu, ka patiesība uzvarēs, un to es novēlēju saviem spēlētājiem. Ja viņiem nav, ko slēpt, tad viņiem nav no kā baidīties, ja viņi spēs paskatīties spogulī un neaizvērt galvu, tad viss būs kārtībā.
Vai jums bija aizdomas, ka šie mači neizskatījās pilnīgi godīgi un ka kaut kas varētu būt nepareizi?
Es kā treneris koncentrējos tikai uz rezultātu, uz taktisko aspektu. Man bija viena saruna pēc spēles pret FK Smiltene, kurā nospēlējām neizšķirti, ka tur tiešām varētu būt kaut kas nepareizi. Mēs to analizējām ar komandu, runājām par pasivitāti otrajā puslaikā. Toreiz domāju, ka tā varēja būt tikai vājāka spēle. Tagad pēc pēdējās spēles nezinu, ko domāt. Kā jau teicu spēlētājiem, šādas lietas gadās, bet mums tās notika pārāk bieži un pārāk daudz, lai teiktu, ka tā varētu būt nejaušība.
Tieši pēc skaļas spēles ar Tukuma dublieriem vislielākā uzmanība, negatīvā nozīmē, tika pievērsta spēlētājam ar numuru 5. Viņam tika pārmests, ka viņš bijis ļoti pasīvs, kad Tukuma komanda guva trešos vārtus. Tika runāts pat par sliktām aktieru prasmēm. Vai viņa spēlē esat redzējuši kādas dīvainas lietas?
Hmm… ziniet ko, otrajā puslaikā es vairāk koncentrējos uz mūsu spēles kopējo izskatu, nevis uz individuālām kļūdām. Diemžēl komandas forma neļāva veikt personāla izmaiņas. Nebija daudz manevrēšanas iespēju.
Ja runājam par komandas spēli – kā jūs izskaidrojat to, ka pēc pirmā puslaika vadījāt ar 3:0, kontrolējāt spēli, bet otrajā puslaikā tukumnieki guva 4 vārtus? Domāju, ka arī vārtsargs varēja nospēlēt labāk, un uzbrukums… Nebija pat neviena sitiena pa vārtiem. Mēs skatījāmies divas citas Dinamo komandas.
Uz šo jautājumu es nezinu atbildi, neviens no spēlētājiem man to nav atbildējis. Nebija pat daudz iespēju par to runāt. Pēc spēles ģērbtuvē bija ļoti nervoza atmosfēra, pilnīgs klusums. Es nezinu, es nevaru atbildēt. Pirmajā puslaikā mēs aizvadījām labāko spēli, kopš es strādāju Dinamo, un spēlētāji to zināja. Pirms spēles mēs savā starpā runājām, ka futbolistiem tā bija iespēja parādīt sevi pret ļoti labu pretinieku. Mēs zinājām, ka Tukuma sākumsastāvā ir seši Virslīgas spēlētāji, vēl viens sēdēja uz soliņa, un tas maniem spēlētājiem šķita ļoti motivējoši. Mēs nospēlējām lielisku pirmo puslaiku, pārtraukumā teicām sev, ka mačs vēl nav beidzies, ka mums ir jāsaglabā koncentrēšanās. Godīgi sakot, es nezinu, ko vairāk teikt, jo mēs neizpildījām plānu, mēs stāvējām laukumā, bijām ļoti pasīva komanda. Es nevaru atbildēt uz šo jautājumu.
Vai pēc spēles jums radās aizdomas, ka tas viss varētu būt saistīts ar negodīgu spēli?
Godīgi sakot, es runāju ar vienu no kluba darbiniekiem, kurš to ierosināja. Diemžēl bija pārāk daudz emociju, lai par to domātu uzreiz pēc spēles, un tikai pēc tam, kad atgriezos mājās un Messendžerā sazinājos ar jums, man ienāca prātā, ka tas varētu būt bijis kas vairāk nekā vienkāršs zaudējums.
1. puslaiks: rezultāts 3:0, sitieni 10(5)-5(4)
2. puslaiks: rezultāts 0:4, sitieni 0-15(9)#pargodīguspēli pic.twitter.com/RaBonJqF2f
— Bałtycki futbol latviski (@BFlatviski) October 7, 2023
Ko jūs tad jutāt?
Dažādas emocijas. Galvenokārt dusmas par šo situāciju, pēc tam skumjas, ka, ja tā ir taisnība, man tas pagaidām ir lielākais “sitiens pa seju” manā futbola karjerā.
Spriežot pēc jūsu teiktā, jūs pilnībā ticat, ka šīs apsūdzības var nebūt patiesas?
Godīgi sakot, jā. Es novēlu saviem spēlētājiem veiksmi. Ja tas izrādījos taisnība, tad ne visi bija iesaistīti. Man vienkārši žēl to cilvēku, kuri cieš no grupas vai viena cilvēka rīcības sekām, es nezinu, kā tas notiek. Man vienkārši ir žēl visa darba, ko esam ieguldījuši, lai sasniegtu mērķi – saglabāt vietu līgā.
Kā situācija turpināsies? Jūs joprojām esat Rīgā, bet, iespējams, ne uz ilgu laiku. Un spēlētāji, klubs?
Prezidents iepazīstināja spēlētājus ar turpmākajiem pasākumiem. Kas attiecas uz mani, es līdz otrdienai esmu Rīgā. Šajā dienā kopā ar vienu no kluba darbiniekiem man ir paredzēts tikties ar cilvēkiem no LFF, sniegt savus komentārus, uzklausīt, ko viņi vēlas pateikt, jo ir sākusies izmeklēšana. Ja viss tiks noslēgts, bet es gribu palīdzēt cik varu, lai atrisinātu situāciju, tad nākamnedēļ atgriezīšos mājās.
Jūs, iespējams, atgriezīsieties ar negatīvas pieredzes bagāžu, neatkarīgi no tā, kāds būs lietas iznākums? Galu galā komandas izstāšanās šādu aizdomu dēļ ir sāpīga.
Bija daži pozitīvi brīži, kad bija skaidrs, ka šeit tiek radīts kaut kas foršs. Sākums bija ļoti daudzsološs. Man likās, ka tas iet pareizajā virzienā, man pat prātā nenāca, ka tas varētu beigties ārpus laukuma, nevis uz tā. Man par to ir skumji. Neviens kurss, neviena apmācība nesagatavo treneri šādām situācijām, tikai dzīve. Es to ņemšu kā pieredzi nākotnei. Cilvēkam, kurš koncentrējas tikai uz sporta aspketu, to ir grūti, es pat teiktu, ka neiespējami saskatīt.
Lasot fanu viedokļus, viņi kaut kā nav īpaši pārsteigti, viņi raksta, ka to redzējuši. Uz zaudējumu 0:11 Latvijas kausa spēlē pret Mārupi varbūt nejautāšu, jo toreiz jūs nebijāt klubā. Tomēr jau kādu laiku bija dzirdētas baumas, ka Dinamo varētu būt iesaistīts spēļu sarunāšanā, un no līdzjutēju viedokļa izskatījās, ka kaut kas nav kartībā.
Kā es uzzināju, pirms manas ierašanās federācijai bija aizdomas par diviem mačiem. Pēc manas ierašanās pirmo maču pret Rēzeknes komandu uzvarējām, otrajā zaudējām pret Riga FC dublieriem. Zaudējām, bet nebijām sliktāki, tā bija tikai otrā mūsu sadarbības nedēļa. Tad sekoja divi zaudējumi pret komandām, kuras šobrīd ir attiecīgi 1. un 3. vietā un, manuprāt, ir spēcīgākās komandas līgā – es runāju par Grobiņas un Skanstes komandām. Pārējās spēlēs mēs uzvarējām. Divus neizšķirtus, kā jau teicu komandai, es kā ambiciozs cilvēks vērtēju kā zaudējumus. Pirmsspēles instruktāžā teicu, ka tā mums ir jāizturas un visiem jāpierāda, ka tā bija nejaušība darbā. Diemžēl tas izvērtās mazliet savādāk.
Jūs minējāt federācijas aizdomas. Vai tas, ka tikko bijāt ieradies un jau bija spekulācijas, jums neradīja bažas?
Es par to nezināju, uzzināju pirmdien.
Ak, saprotu, es domāju, ka jūs par to zinājāt jau agrāk.
Nē, nē. Es to uzzināju brīdī, kad klubs pieņēma lēmumu. Es ierados šeit, lai panāktu rezultātu, lai aizstāvētu sevi ar savu darbu laukumā, tas virzījās pareizajā virzienā. Es esmu tāds cilvēks, kurš vispirms paskatās uz sevi, vai varēja kaut ko izdarīt labāk, nodot komandai. Par aizdomām iepriekš neko nezināju. Tāpat tikai pēc tikšanās ar Tukumu uzzināju, ka federācija dažus signālus saņēmusi pat spēles laikā.
Tātad pirms spēles nebija nekādu minējumu?
Pilnīgi noteikti nē. Mēs iznācām, pirmajā puslaikā aizvadījām labāko spēli, kurā es vadīju komandu. Domāju, ka ar šādu spēli mēs varējām cīnīties ar katru līgas komandu par uzvaru! Diemžēl otrais puslaiks parādīja pretējo.
Kāda nākotne gaida klubu? Pat ja tas viss izrādītos taisnība, vai ir plāni Dinamo spēlēt arī nākamajā sezonā, vai pagaidām šādas tēmas nav?
Šobrīd zinu, ka federācija sadarbībā ar klubu veic izmeklēšanu. Pēc tam viņiem, cik saprotu, visa informācija ir jānodod tālāk prokuratūrai. Un kāda būs nākotne – es nezinu. Es ļoti fanošu par to, lai Dinamo komanda pēc iespējas ātrāk atgrieztos spēlē.
fot. personīgais arhīvs
