Vai 2. līgas klubs var būt viens no unikālākajiem valstī? Staiceles “Bebri” pierāda, ka jā, lai gan no pirmā acu uzmetiena to ir grūti saprast. Šis raksts ir īsts zināšanu apkopojums par klubu: vēstures stunda, stāstījums par tagadni un neliels ieskats nākotnē.
Kā cilvēks no Polijas, kas nodarbojās gan ar Lietuvas, gan Latvijas futbolu, varu secināt, ka Lietuvas futbola klubu nosaukumi ir daudz interesantāki. Latvijā dominē shēma FC/FK un pilsētas nosaukums. Staiceles Bebri šajā ziņā noteikti izceļas. Vēl viena ievērības vērta lieta ir 28 gadus nepārtrauktā tradīcija. Lietuvai un Latvijai ir raksturīgi daudzie bankroti un lielo klubu likvidācijas ar bagātu vēsturi.
Šajā intervijā jūs uzzināsiet arī informāciju par amatieru futbola kluba ikdienas aktivitātēm, transfēriem 2. līgas līmenī, problēmām, Staiceles futbola vēsturi un daudz ko citu. Atbildes sniedza Jānis Jaunzems, kurš ir treneris un cilvēks, kas atbild par visu kluba darbību organizāciju. Viņa dēls Alvis, kurš nesen kļuva par Latvijas čempionu Valmieras FC krāsās, savus pirmos soļus pieaugušo futbolā spēra tieši Staicelē! Uz dažiem jautājumiem atbildēja arī Ingus Talcis, komandas spēlētājs un sociālu tīklu parvaldītājs. Vēlos izmantot šo iespēju un pateikties Ingum par vienmēr nevainojamo komunikāciju, par viņa atvērtību pret mani kā žurnālistu. Tu veici lielisku darbu.
Rafał Kobza (“Bałtycki futbol): Latvijā ir grūti atrast neparastus futbola klubu nosaukumus. Lielākoties tas ir noteikums FK + pilsētas nosaukums vai kaut kas līdzīgs. Jūsu gadījumā ir citādi. Kā bija ar “Bebriem”? No kurienes tāda ideja?
Jānis Jaunzems (Staiceles “Bebri”): No 1994.gada komanda Latvijas 2.līgas čempionātā spēlēja ar pilsētas nosaukumu „Staicele”, bet spēlējot futbolu 7×7, komanda sadalās mazākās komandās ar nosaukumiem „Staiceles Bebri”, “Staicele-2”, “Līvānciems”, “Rozēni”, “Ungurpils”. Vadošā ir komanda ”Staiceles Bebri”, kuras nosaukums radies no tā laika jauniešu vidū populāra teiciena: ”Normāls Bebrs” (nozīme: foršs čalis. Tajā laikā apkaimē bija populāras bebru medības, un pats bebrs bija populārs vārds Staicelē – aut.). Tas arī dabā nekādi nekonkurē ar pilsētas simbolu – stārķi. Biedrība veidojās, kā sporta un izklaides klubs, kas spēlē ne tikai futbolu, bet arī pludmales futbolu, basketbolu, piedalās dažādos turnīros, organizē izklaides braucienus fanojot par Latvijas sporta komandu izlasēm futbolā un basketbolā, sadarbojas ar līdzīgi veidotu klubu Igaunijā. Brīdī, kad Latvijā beidzās kolhozu laiki un Izjuka Staiceles papīra fabrika, pasliktinājās arī pilsētas atbalsts 2. līgas komandai, lai nebeigtos futbols Staicelē, vadība tika uzticēta Staiceles Bebriem, kas piesaitīja jaunus sponsorus un atbalstītājus. Sākotnēji nācās komandu nosaukt sponsoru vārdos (1997-2002), ”Aloja Starkelsen/KAUSS”, un „KAUSS-SB”, bet pēc tam tikai FK Staiceles Bebri un sponsoru logo tiek izvietoti uz kluba formas krekliem.
Klubs tika dibināts 1994. gadā. Vai pilsētā iepriekš ir bijušas citas komandas?
Pirms Staiceles “Bebriem” augstākos sasniegumus izpelnījās SPF (Staiceles papīra fabrika), kas dažus gadus spēlēja Latvijas sporta biedrības „Vārpa” A.grupā. Pilsētā notika arī vietējais čempionāts ar sešām komandām (tad bija 3000 iedzīvotāji).
Kādi bija futbola pirmsākumi Staicelē?
Pirmā futbola komanda Staicelē izveidota 1926. gadā, pirmā sporta biedrība (SB) 1927. gadā. Ap 1932. gadu tiek nolīgts Staiceles papīra fabrikas algots treneris no Rīgas, kas ievieš regulārus treniņus. Vairāk var atrast grāmatās „Staiceles futbolam 80.” un „Labrīt Staicele”.
Mazākās pilsētās bieži vien ir problēma nokomplektēt sastāvu, jo īpaši tāpēc, ka jaunieši parasti agrāk vai vēlāk aizbrauc studēt vai strādāt uz lielākām pilsētām. Kāda ir situācija Staicelē? Cik “vietējo” puišu ir jūsu komandā?
Staicelē darbojās Vidzemes Jaunatnes Futbola Centrs, ”VJFC Staicele”, kas piesaistīja ne tikai vietējos jauniešus bet gan no visas apkārtnes. Tagad ir smagāki laiki, jo likvidēja vidusskolu, aizvēra internātu uz futbola skolu pievienoja Limbažu novada sporta skolai. Staiceles “Bebri” darbojās, dodot jauniešiem iespēju sevi parādīt pieaugušo komandā un pat palīdzot atrast kādu klubu tālākai izaugsmei. Beidzot profesionālās futbola gaitas tie vienmēr atgriežas klubā, nododot savu pieredzi jaunajiem spēlētājiem, tādēļ klubā joprojām vismaz 90% vietējo audzēkņu (pagaidām).
2019. gadā “Bebri” apvienojās ar Rīgas “Dinamo”, taču galu galā bija 2 komandas: Dinamo Rīga/Staicele 1. līgas sacensībās, un Staiceles “Bebri” 2. līgā. Kas noveda pie šādas situācijas?
Apvienojāmies tādēļ, ka nevarējām iegūt federācijas licenci spēlēšanai 1. līgā, jo futbola bāze MTC Staicele uz to brīdi bija bez īpašnieka un mums nebija ar ko noslēgt līgumu par laukumu pieejamību Staicelē. “Dinamo” piedāvāja iespēju mūsu vadošajiem spēlētājiem pievienoties un ja problēmas atrisinātos, spēles aizvadīt Staicelē. Sezonai sākoties izdevās vienoties ar MTC Staicele, bet “Dinamo” uz Staiceli braukāt negribēja. 2. līgā nekādu licenci nevajadzēja, un arī iepriekš spēlējot 1. līgā mums bija divas komandas, taču spēlētāji, kas iesaistījās “Dinamo” sistēmā, atgriezās Staicelē.
“Bebru” komanda 4 gadus spēlēja 1. Līgas čempionātā, ieņemot vietas tabulas lejasdaļā. Labākā bija 2016. gada sezona, kad bija 10. vietā tabulā. Vai šis bija komandas spēju maksimums visās šajās sezonās? Kas notika 2017. gadā, ka pēc labas sezonas komanda izcīnīja tikai 5 punktus un no izkrišanas no līgas izglābās soda diskvalifikācijas “FK Jēkabpils” un “FK Ogre” klubiem?
Iespējams, ka 2016.gada panākums bija iespēju griesti. Komandā bija vairāki spēlētāji ar Virslīgas pieredzi un ļoti labi sevi pieteica jaunā paaudze, kura jau uz 2017.gada sezonu bija pārcēlusies uz augstākiem klubiem, bet nākošie, kam tika dota iespēja, nevarēja noturēt vajadzīgo līmeni. Izaicinājums amatieru komandās ir pēc vairākiem zaudējumiem apturēt šo sēriju, jo tas, kā sniega bumba veļas un problēma paliek lielāka, jo neviens negrib zaudēt un atrodas iemesli, pat kādēļ netikt uz spēli.
Kā atceraties 1. līgu klubā?
Ļoti vērtīga pieredze, spēlējot pret labiem pretiniekiem laukumā, gan tiekoties ar pieredzējušiem treneriem, spēļu organizēšanā un treniņu procesā, kā arī sadarbībā ar LFF. Uz brīvprātīgā darba līgumiem klubam palīdzēja līdz pat 10 cilvēkiem.
Cik ļoti izkrišana no 1. Līgas uz 2. Līgu ietekmē klubu, komandu? Kas mainās?
Nedaudz piezemētākas prasības no LFF, samazinās spēļu skaits, izdevumi, treniņu biežums un prasības spēlētājiem.
Kā notiek transfēri šajā līmenī? Piemēram, citā komandā ir kāds futbolists, kuru vēlaties redzēt savās krāsās. Kas jums jādara? Es domāju, ka 2. Līgā nekadu līgumu nav?
Arī 1. līgā pārsvarā ir amatieru līgumi, bet ja spēlētājs ir pilngadīgs un esat vienojušies, COMET sistēmā jā iesniedz pieprasījums LFF. Ja 10 dienu laikā iepriekšējā komanda neprotestē, spēlētājs dabū pāreju, bet labā prakse ir sazināties ar spēlētāja iepriekšējo klubu.
Vai vari pateikt, cik liels ir kluba budžets? Kādi ir jūsu galvenie izdevumi un no kurienes jūs saņemat naudu? Vai ir grūti atrast sponsorus?
Sponsorus atrast nav viegli, pārsvarā turamies uz lokālpatriotismu, tātad uz vietējiem uzņēmumiem un nelielu pašvaldības atbalstu, kā arī uz brīvprātīgo darbu. Klubā nav algotu darbinieku un nav jāmaksā par laukumu un ģērbtuvju izmantošanu (MTC Staicele sponsorē), tas ļauj 2. līgu izspēlēt ar aptuveni 10 000-12 000 eiro budžetu. Galvenā izdevumu sadaļa ir transports.
Pašreizējo sezonu noslēdzāt otrā posma A grupas 7. vietā. Vai esat ar to apmierināti, ņemot vērā pirms sezonas izvirzītos mērķus (ja tādi bija)?
Principā, esam apmierināti, jo pamata uzdevums iekļūt savas grupas četru labāko komandu skaitā tika izpildīts, un par vietas saglabāšanu 2.līgā nebija jāuztraucas, taču līdz pēdējai spēlei centāmies pakāpties uz 6. vietu.
Vai ir plāns tuvākajos gados cīnīties par atgriešanos 1. Līgā? Kas būtu nepieciešams, lai to panāktu?
Zinot līmeņa atšķirības un organizatoriskās prasības 1. līgā, pašreiz, pēc komandas saglābšanas iepriekšējās sezonās pēc 1.līgas pamešanas, jāsakārto kluba sistēma no bērnu un jauniešu futbola, līdz pieaugušajiem. Un tad, ja būs pietiekoši labs piramīdas princips, varēs domāt par atgriešanos 1.līgā.
Šogad kluba krāsās spēlēja paši latvieši. Vai tā ir bijis vienmēr, vai pagātnē ir ieradušies kādi ārzemnieki?
Pirmajā līgā spēlējot bija sadarbība ar vienu Spānijas futbola akadēmiju no kuras uz vienu sezonu mums pievienojās treneris un viens spēlētājs, bet sadarbība ilgi neturpinājās, jo nespējām nodrošināt pietiekami labus apstākļus treniņiem un dzīvošanai mazpilsētā.
Labākais futbolists un labākā spēle šogad?
Šosezon, nolēmām neizcelt kādu individuāli, bet jāatzīmē spēlētāji, kas nospēlēja visvairāk spēļu un sakrāja visvairāk minūtes laukumā, E. Arnavs, V. Jaunzems, R. Līsmanis un I. Talcis. Labākā spēle – sezonas pirmā spēle pret ilggadējiem tiešajiem konkurentiem FK Priekuļi.
Vai Priekuļu komanda ir jūsu galvena pretiniece un kāpēc? Vai spēles starp jums var saukt par “derbijem”? Jums ir arī citas pretinieces?
(Ingus Talcis): Priekuļi nav gluži galvenā pretiniece, bet esam ģeogrāfiski netāli tapēc principiāli mači, un vēl agrāk pirms 10-15 gadiem, Staicele bija galvas tiesu pārāka pār Priekuļiem, bet laikam ejot viņu futbols attīstījās un viņi takā nedaudz piedzina mūs un spēles kļuva sīvākas. Šosezon abas reizes uzvarējām – 4:0 viņu laukumā un 2:1 mājās. Lielākais derbijs mums pēdejos vismaz 5 gadus ir pret FK Limbaži. Pilsētas šķir tikai 40 km. un pirms 2 sezonām mūsu ilggadējs vārtusargs aizgāja pie viņiem spēlēt. Un ārpus sezonas notiek rajona futbola čempionāts 7×7, ziemā 5×5 zālē, un tad Staiceles komandas pret Limbažiem katru gadu cīnās par rajona labākās komandas titulu. Šajos čempionātos FK Staiceles “Bebru” spēlētāji ir izkaisīti pa citām mazā futbola komandam, un Limbažnieki tāpat, tad tas azarts un cīņasspars no maziem turnīriem arī tiek pārnests uz 2.līgu. Tapēc tie mači pret Limbažiem jebkuram staicelietim ir ar papildus motivāciju.
Jums priekšā ir ilgs pārtraukums, iespējams, līdz pat aprīlim. Kā plānojat pavadīt ziemu? Droši vien katram ir pamatdarbs, skola, kā tas ietekmē komandas gatavošanos sezonai?
Lielākā daļa spēlētāji turpina strādāt pamatdarbā, jaunākie mācīties skolās vai studēt. Ziemas sezonā komanda dalās mazākās un piedalās telpu futbola turnīros. Cik būs iepējams rīkosim kopīgus treniņus sporta hallē, bet ar martu sāksim nopietnāk gatavoties jaunajai sezonai.
Ko ikdienā dara Staiceles “Bebru” spēlētāji?
(Ingus Talcis): Var pieminēt, ka 4 spēlētāji strāda par ugunsdzēsējiem, ir džeks kurš brauc uz fūrēm, sporta veikala administrators, ir bariņš kuri vēl mācās. Graudu pārstrādes iekārtu montētājs. Var pieminēt, ka šogad 3 spēletāji ieguva C kategorijas trenera licences un varbūt no kluba daži kļūs par treneriem.
Vai klubs kopš tā pirmsākumiem vienmēr ir bijis amatieru klubs?
Klubs vienmēr bijis amatieru statusā, pirmsākumos klubs bija biedrs „ Vidzemesfutbols.lv”, bet pēc izmaiņām LFF statūtos, 2013. gadā biedrību FK Staiceles Bebri reģistrē trīs privātpersonas un klubs ir pilntiesīgs LFF biedrs.
Kas ir “Bebru” labākais audzēknis, un cik tālu viņš aizgāja?
Caur Staiceles “Bebriem” Latvijas Virslīgas līmeni sasnieguši un pārcēlušies uz dažādiem klubiem vairāk kā 10. spēlētāji, bet vistālāk ticis Alvis Jaunzems, kas šogad ar Valmiera FC kluva par Latvijas čempioniem un sakrājis 25 spēles Latvijas nacionālajā izlasē.
Kā klubs strādā ar jauniešiem? Ir kāda akadēmija, bērnu grupas?
Staicelē darbojas Limbažu novada sporta skola kurā pamatdarbs ir arī FK Staiceles “Bebru” trenerim, vēl ir laba sadarbība ar Valmiera FC futbola akadēmiju, kurā arī strādā kluba treneri.
Ar infrastruktūru Staicelē laikam nekādu problēmu nav. Cik svarīgs pilsētas un reģionam ir LFF MTC Staiceles projekts?
Mums kā klubam ļoti svarīga ir laba sadarbība ar treniņu bāzi, bet bāzei ar pilsētu un novadu, laikam sadarbība varētu būt labāka.
Kā ir ar LFF?
(Ingus Talcis): Komunikācija ar LFF un 2.līgas komandām ir sarežģīta, bieži atbilde uz kādu problēmu ir jāgaida mēnešiem ilgi.
Fotogrāfijas redzēju dažus jūsu līdzjutējus, vienam bija pat bungas ar kluba uzlīmi. Vai komandai ir kāds “balsīgs” atbalsts? Cik cilvēku vidēji apmeklē jūsu spēles?
(Ingus Talcis): Atbalsts no vietējiem līdzjutējiem jūtams katru spēli, bungas ir dāvinājums fanu grupai. Vidēji pēc statistikas mūsu spēles apmeklē 60-80 līdzjutēju.
Kā tu aprakstītu Staiceli kā vieta dzīvot? Ir miers, daba, cilvēki ir brīvi?
(Ingus Talcis): Staicele – miera pilna vieta, kā jau mazpilsēta ar 800 iedzīvotājiem. Darbs lielākties jāmeklē arpus pilsētas, lielākā pilsētā. Daba skaista, cauri pilsētai tek upe Salaca, apkārt plaši meži.
Galv. fot. Staiceles Bebri
