Ar spēli Liepājā, kur “Grobiņa” zaudēja mettiešiem 2 spēļu summā ar 2:5, noslēdzās Virslīgas 2022. gada sezona. Tāpēc varam atskatīties uz to, kāda tā ir bijusi dažādos aspektos.
Ar viena gada pārtraukumu Virslīgā šogad bija 10 komandas, kas visas iesāka un pabeidza. Pirms sezonas runāja, kāda būs atšķirība starp augšējo četrinieku (vai piecinieku) un apakšējo piecinieku, kuri sadalījās, visticamāk, loģiski: neviena “mazā” komanda (te domāts, izvērtējot komandu budžetus) neuzlēca līdz Top5. Kopā bija 80 spēļu, kurās tikās Top4 komanda pret 6.–10. vietā esošu komandu, tajās 66 reizes uzvarēja favorīti, 10 spēles beidzās neizšķirti, bet 4 mačos jeb 5% gadījumu uzvarēja pastarītis – divreiz “Tukums” uzvarēja liepājniekus ar 2:1, “Spartaks” ar tādu pašu rezultātu viesos Valmierā un “Super Nova” Eirokausu laikā ar 3:2 RFS. Kopā Top4 šajās spēlēs iesita 242 vārtus (vidēji spēlē 3.03), bet ielaida 54 (0.68). Ja vērtē sagrāves, tad aina nav nemaz tik slikta, kā varēja būs, – izņemot super neveiksmīgo dienu Tukumā, kad viņi zaudēja RFS ar 0:10 (tukumnieki toties prata sezonas otrajā daļā veiksmīgi nospēlēt un ieņemt 6. vietu), bija viena spēle ar 7 vārtu starpību (“Valmiera” 7:0 “Super Nova”), ar 6 vārtu starpību arī viens mačs (RFS 6:0 “Metta”) un 5 spēles ar 5 vārtu starpību.
Aplūkojot un salīdzinot ar citām sezonām, aizvadītie 3 gadi ir diezgan līdzīgi, vērtējot pēc punktu sadalījuma (Top3 un apakšējā trijnieka punktu attiecība jeb dalījums) un vārtu starpības (arī Top3 un apakšējā trijnieka vārtu starpības (vārtu +/-) spēlē starpība), bet šī atšķirība vairāk izpaužas komandu rocībā, ko “lielās” komandas, manuprāt, nespēj īsti parādīt laukumā.
Ja pirms sezonas un tās sākumā šķita, ka šis varētu būt viens no nevienlīdzīgākajiem čempionātiem no 1992. g., taču tā neizrādījās: pat neskaitot Skonto gadus (1992-2004), tikai 8. (pēc punktiem) un 5. (pēc vārtu +/-) nevienlīdzīgākais. 3 gadi pēc kārtas ar līdzīgu spēku samēru. pic.twitter.com/xzOJME5zRn
— Bałtycki futbol latviski (@BFlatviski) November 13, 2022
Tādēļ būs ļoti interesanti aplūkot, kādi ir komandu izdevumi 2022. gadā, ko varēs noskaidrot aptuveni nākamā gada pavasarī (pēc gada pārskatu iesniegšanas). Kopējais Top5 komandu budžets noteikti šogad pārsniedza 20 miljonu eiro atzīmi. Par to liecināja kaut vai “Riga” izdevumi transfēriem: par diviem spēlētājiem – Gustavo Dulanto un Hrvoje Babecs – tika samaksāti 2.6 miljoni eiro! Cik tas loģiski tik daudz maksāt par spēlētājiem, lai viņi spēlētu Virslīgā, ir, protams, cits jautājums, taču ar lielāko budžetu (ar atrāvienu) Latvijā divus gadus pēc kārtas neiegūt titulu (praktiski, protams, vēl neoficiāli, par to atdodot 20 miljonus eiro) ir interesanta sajūta.
“Valmiera” ieguva titulu ar daudziem jauniem spēlētājiem, kuri bija līderi laukumā, jo nebija neviena pieredzējuša spēlētāja, iespējams, kādēļ daudzi valmieriešus pirmssezonas prognozēs nelika čempionu godā, pat lielā daļā prognožu ārpus trijnieka.
Virslīgas čempionu sniegums
Valmierieši šosezon ieguva 85 punktus 36 spēlēs jeb 78.7% no maksimāli iespējamā punktu daudzuma – ne “Skonto” dominances laikā (1992–2004) tas ir 6. labākais rādītājs čempioniem, kopš 2014. gada 2. labākais (“Riga” 2020. gada rādītājā jāņem vērā, ka priekšpēdējo spēli pret RFS aizvadīja Covid-19 saslimušo prombūtnē, bet pēdējo spēli pret ventspilniekiem nemaz neaizvadīja). Toties “Valmiera” ir vienīgie čempioni, kas spējuši iesit 100+ vārtus (te gan jāatzīmē, ka 2003. gada 2. vietas ieguvēji “Metalurgs” iesita 100 vārtus, turklāt tas iespēts 28 spēlēs, kas jāņem vērā). Vidēji spēlē vārtu pārsvars, kas valmieriešiem ir 2.11 vārti, ir labākais kopš 2011. gada (2017. gada sezona, kurā “Spartaks” vidēji spēlē bija ar 0.42 vārtu pārsvaru, izceļas, tā arī bijusi vienlīdzīgākā sezona līdz šim).
No nesenākām sezonām šos čempionus gribas salīdzināt ar kādu citu komandu citā gadā – tā ir 2013. gada “Skonto” komanda, kas togad, manuprāt, rādīja labāko futbolu, ar to domājot komandas saspēli, izvēlēto taktiku, kas vērsta uz daudzu uzbrukumu veidošanu un izteiktu pretinieku saplosīšanu (2013. gadā “Skonto” bija tik labs uzbrukums, ka arī aizsardzība bija labākā Virslīgā – tikai 11 ielaisti vārti 27 spēlēs), taču dažas neveiksmīgas spēles (piemēram, no 2:0 uz 2:2 pret mettiešiem un pēdējā spēlē, pirms kuras skontiešiem bija 0 zaudējumu, zaudējums 8. vietā esošajai FK “Jelgava”) un ventspilnieku pragmatiskais futbols tomēr izšķīra čempionāta uzvarētēju likteni – “Ventspils” uzvarēja čempionātā. Šogad arī šāda situācija varēja izveidoties: kamēr “Valmiera” gandrīz visu sezonu grāva pretiniekus (5:1, 6:1 un 7:0 pret SK “Super Nova Salaspils”, 4:0 pret RFS (!), 6:1 pret FK “Metta”, FK “Tukums” un FK “Spartaks”), tikmēr “Riga” ar vidēji spēlē gandrīz par vieniem gūtiem vārtiem mazāk (1.89 pret 2.81) pietuvojās valmieriešiem, kuriem vienu brīdi jeb no aprīļa sākuma līdz jūnija beigām bija 15 spēles pēc kārtas tikai uzvaras, un varēja pēdējā kārtā izraut titulu, pirms tam ne mirkli neesot līderi Virslīgas tabulā.
Par ko ir prieks, ka Virslīgas 20 rezultatīvāko spēlētāju sarakstā ir 5 latvieši, kuri ir gados jauni: Krollim (21 gads) 24 vārti, Lizunovam un Melnim (18 gadi) 10 vārti, Puzirevskim (19 gadi) un Regžam (23 gadi) 8 vārti.
Ar nepacietību gaidot jau nākamo Virslīgas sezonu!
