2015. un 2016. gads bija laiks, kad daudz kas svarīgs norisinājās Latvijas futbolā, it īpaši Virslīgā. “Skonto” 2015. gads bija pēdējā sezona augstākajā līgā, togad 1. līgā uzvarēja “Caramba/Dinamo”, 2016. gadā Ziemas kausa laikā “Skonto” uzzināja, ka nesaņem licenci spēlēšanai Virslīgā. Tika piedāvāts “Valmierai”, kas bija 2. vietā 1. līgā 2015. gadā, spēlēt Virslīgā, taču atteica, bet piekrita bronzas ieguvēji – tad vēl ar nosaukumu “Rīgas futbola skola”. Tā aizsākās lielas izmaiņas Virslīgā – par to arī plašāk šajā rakstā.
Lai saprastu vairāk, par ko galvenā doma, jāatskatās uz 2015. gada Virslīgu, kurā uzvarēja “Liepāja” ar daudziem vietējiem, kas liepājniekiem ļoti tīk (kas izpaudās kuplās tribīnēs Daugavas stadionā), sastāvā: Endijs Šlampe, Krišs Kārkliņš, Dāvis Ikaunieks, Toms Gucs, Dmitrijs Hmizs, Kristaps Grebis un daudzi citi. FK “Liepāja” tajā gadā bija 2. mazākais budžets (budžeti, kas nav līdz galam precīzi, bet parāda kopējo “bildi”, ņemti no biedrību/uzņēmumu iesniegtajiem gada pārskatiem) kopš kluba dibināšanas 2014. gadā – liepājnieki titulu ieguva, iztērējot nepilnus 700 tūkstošus eiro. Tajos gados tas bija vidēji liels budžets (“Ventspilij”, “Jelgavai”, “Spartakam” noteikti, visticamāk, arī “Skonto” bija lielāki izdevumi, taču ne daudz lielāki, varbūt izņemot FKV). Lai gan, protams, arī tādā veidā un tajos apstākļos, kas bija, bija jāuzvar, par ko gan uzslavas, gan pateicība no liepājniekiem ir spēlētājiem, galvenajam trenerim Viktoram Dobrecovam, kā arī Mārim Verpakovskim, kas atgriezās Liepājā, lai pēc “Metalurga” bankrota turpinātu Liepājas futbola stāstu joprojām Virslīgā, kas izdevās godam. Tātad, kā noprotams, stāsts būs par Virslīgu, kas krietni pamainījusies pa šiem gadiem.
Pirms kāda laika tviterī vaicāju par to, cik ļoti ir izmainījies Top 5 komandu izdevumi, salīdzinot 2020. gadu ar 2016. gadu. Lielākā daļa atbildēja pareizi (redzams apakšā tvīts).
2016. gadā Virslīgas top5 komandu kopējie izdevumi (pēc gada pārskatiem) bija 5.4 miljoni eiro. Par cik miljoniem pieauga kopējie izdevumi 2020. gada, salīdzinot ar 2016. gadu, top5 komandām?
— Bałtycki futbol latviski (@BFlatviski) April 26, 2022
Tā kā gada pārskatus uzņēmumi un biedrības iesniedz noteiktā laika periodā un šogad tas bija diezgan laicīgi, jau maija beigās, informāciju varēja apkopot operatīvi.
Virslīgas Top 5* komandu izdevumi pa gadiem, miljoni eiro
* Ar Top 5 domātas komandas, kas bija pirmajās 5 vietās tabulā, nevis pēc izdevumiem
Līdz ar “Riga” un RFS (vēl pirmajā sezonā kā “Rīgas futbola skola”) ienākšanu Virslīgā 2016. gadā uzreiz nenotika drastiskas izmaiņas klubu kopējā tēriņu bilancē: pirmkārt, tikai viena no šī divnieka – “Riga” – uzreiz iekļuva manā aplūkotajā pieciniekā (atceroties, kāda bija sezona izskaņa), otrkārt, vismaz pēc gada pārskatiem, ko sniedza klubi, abu sāncenšu maki vēl nebija gana lieli (“Riga” izdevumi bija 549 543 eiro, bet RFS – “nieka” 464 963 eiro). 2016. gada lielajam pārsteigumam “Spartakam”, kā izrādās, bija trešais lielākais budžets (1.23 miljoni), lai gan tuvu ventspilnieki ar 1.26 miljoniem eiro un jelgavnieki (par kuriem piezīme, ka, visticamāk, daļa bija jauniešu akadēmijai) ar 1.3 miljoniem eiro, tātad lielākajiem izdevumiem.
2017. gadā “Riga” ieguva trešo vietu, bet RFS pēdējā kārtā atkrita uz piekto vietu, proti, abas komandas bija šajā Top 5 un arī pārējos gados tur bija. Šajā sezonā kopējo izdevumu summas kritumu par 600 tūkstošiem eiro var izskaidrot ar lielākoties neizprotamo čempionu “Spartaks” izdevumu samazinājumu (no 1.23 uz 0.46 miljoniem eiro), jo pārējiem vai nu palika tāpat (“Ventspilij” 1.22 miljoni, RFS 0.55 miljoni), vai pieauga izdevumi (“Liepājai” uz 1.38, “Riga” līdz 1.14 miljoniem eiro).
2018. gadā “Ventspili” diemžēl pārņēma Adlans Šišhanovs, kurš palielināja ventspilnieku budžetu uz 1.7 miljoniem eiro, kas bija tajā gadā lielākais, čempione “Riga” izdevumus palielināja līdz 1.47 miljoniem eiro, arī “Liepāja” arvien vairāk ieguldīja – 1.64 miljonu eiro liels budžets.
Ja 2018. gadā bija trīs komandas, kurām budžets bija virs 1 miljona, tad 2019. gadā tādas bija sešas komandas – “Riga”, “Liepāja”, “Spartaks”, RFS, “Ventspils” un “Jelgava”. Top 5 komandu izdevumi pietuvojās 10 miljonu atzīmei (sezonu labi aizvadīja Tamaza Pertijas “Valmiera” ar 7. lielāko budžetu togad – 795 tūkstošiem eiro). Iepriekš nosaukto sešu komandu budžeti kopā bija jau pāri 12 miljoniem eiro. Lielu ātrāvienu spēra 2019. gada Virslīgas čempione un gandrīz Eiropas līgā iekļuvusī “Riga” – īpašnieki deva daudz naudas, Latvijas apmēriem ļoti lielu, biedrības “Riga Football Club” izdevumi bija 4 002 568 eiro! Tāpat daudz bija “Liepājai” (1.96 miljoni eiro), “Spartakam” (1.7), RFS (1.6).
2020. gads ir zīmīgs ne tikai ar to, ka tajā sezonas sākums tika atcelts Covid-19 dēļ, bet arī ar to, ka tika izmainīts leģionāru limits (8+3 sistēma). Lai gan “Liepāja”, “Spartaks”, “Ventspils” (samazinājās izdevumi) un RFS (budžets gandrīz tāds pats, kāds bija iepriekš) samazināja malkas daudzumu krāsnī, “solidarizējoties” ar situāciju pasaulē, turpretī “Riga” un, kas īpaši, “Valmiera” palielināja izdevumus par attiecīgi 1.6 un 1.8 miljoniem eiro, līdz ar to kopējais 5 komandu budžets sasniedza 12.58 miljonus eiro.
Nākamajā gadā, kad triju gadu “Riga” čempionu sēriju pārtrauca RFS, uzvarot Virslīgā, izdevumi Top 4 pieauga, izņemot 5. vietu “Spartaku” (no 1.23 uz 1.09 miljoniem eiro), – kamēr “Liepāja” pārsniedza divus miljonus (2.2), RFS pietuvojās trim (2.9), bet “Valmiera” (jā, otrie bagātākie, kā izrādās) pārlēca 3 miljonu barjerai (3.25), “Riga” izdevumi sasniedza… 8.1 miljonu eiro apmērā.
Lēmums apkopot informāciju tikai par pirmajā pieciniekā esošajām komandām tika pieņemts, ņemot vērā, ka, piemēram, “Daugavpils” un “Metta” klubu gada pārskatos, visticamāk, lielākā daļa izdevumu aiziet akadēmijai, tāpēc nebūtu korekti piesaukt viņu tēriņus un nebūtu iespējams salīdzināt šo komandu izdevumus ar Top 5 budžetiem.
Apkopojot visus gadus, 2021. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, Top 5 komandu izdevumi pieauga par 325% jeb par 13.4 miljoniem eiro! Kopējais šajos septiņos gados šo Top 5 komandu budžets ir pāri 60 miljoniem eiro (no kuriem pietiekami liela daļa aizgājusi nodokļos – runājot par nacionālo futbola stadionu Latvijā).
Pirms Virslīgas sezonas starta Māris Verpakovskis laikrakstam “Latvijas Avīze” atzina, ka “Riga” budžets, salīdzinot ar RFS, ir “četras, ja ne piecas” reizes lielāks. Kā izrādās, tomēr tik liela klubu budžetu atšķirība nemaz nav. Vēl bieži piesaukts ir tas, ka ir divi Rīgas klubu ar milzīgām summām un tad nākamie ar mazākiem izdevumiem. Taču biedrības “Valmieras futbola klubs” (pēc Uzņēmumu reģistra informācijas drīz pāries uz SIA “Valmiera FC”) izdevumi 2021. gadā bija 2. lielākie.
Taču svarīgi, kas šajos gados ir noticis ar Virslīgu.
Virslīgas Top 3 un apakšējā trijnieka atšķirība
Šajā augšējā grafikā redzamā gan punktu, gan vārtu bilances atšķirība ir mērīta starp pirmajām trim komandām tabulā un apakšējām trim komandām (attiecība jeb dalījums starp abiem “vidēji spēlē punkti” rādītājiem punktu saistībā, bet vārtu saistībā – rādītāju “vidēji spēlē vārtu +/-” starpība). Jo lielāks skaitlis, jo lielāka atšķirība, jo lielāka nevienlīdzība. 2016. un 2017. gadā (kā arī 2019. gadā) punktu attiecības bija zemākās jeb bija lielākā vienlīdzība kopš 1992. gada Virslīgā, taču 2022. gads (par kuru, tiesa, nav datu par klubu budžetiem, taču prognozējami, ka tie pieaugs) un 2018., 2020. gads ir tikuši starp sezonām, kad bija lielākā komandu nevienlīdzība (par 2022. gadu pagaidām tikai “Skonto” dominances 1992., 2001. un 1993. gads bijis nevienlīdzīgāks, taču 2018. gada sezona bija 10. nevienlīdzīgākā, tikai 2009. un 2014. gads bija izņēmumi, kuriem blakus tāpat “Skonto” čempioni gadi – 1992.–2004.). Kas interesanti, lai gan šie abi manis izveidotie nevienlīdzības rādītāji cieši korelē viens ar otru, 2022. gads vārtu bilanču atšķirības ziņā nav tik nevienlīdzīgs (tikai 16. sliktākais).
Eiropas nacionālo čempionātu nevienlīdzības salīdzinājums pēc punktu metodes 2021./2022. (2021.) gada sezonā
Salīdzinot Latvijas 2021. gada sezonu (tumši zilā Latvija) ar pārējām Eiropas valstu augstākajām līgām, Latvija redzama pašā augšā, tur, kur ir lielākā komandu nevienlīdzība (piebilde: Gibraltāra čempionāts ir tik augstu, jo, pirms komandas sadalījās divās grupās (vienā 6, otrā 5 komandas), tika aizvadītas tikai 10 spēles, kas palielina iespēju, ka uzrādīsies lielāka atšķirība, piemēram, kā bija šogad Virslīgā, un Bulgārijas līga, jo lejasgala komandai atņēma 22 punktus soda dēļ, bez tā Latvijas šī gada Virslīga būtu 2. nevienlīdzīgākā).
Redzams, ka 2018., 2020., 2022. gada (pieliku klāt šim grafikam, lai salīdzinātu, kā pieaugusi nevienlīdzība starp komandām) sezonas ir ļoti augstu šajā sadalījumā, bet 2017. gada šajā griezumā (21./22.), kurā tika salīdzinātas visas līgas, būtu viszemāk – šis gads izceļas ar komandu vienlīdzību.
Top 4 komandu sniegums pret ne Top4 komandām
10. maijs bija īpaša diena Virslīgā, jo todien “Tukums” uzvarēja “Audu”, proti, ne Top 5 komanda uzvarēja Top 5 komandu, kas šogad ir retums. Taču 22. jūnijā notika vēl lielāka spēle – “Tukums” viesos ar 2:1 uzvarēja liepājniekus, kas ir pirmā un pagaidām vienīgā uzvara šogad ne Top 4 komandai pret Top 4 komandu. Tas labi redzams augšējā grafikā, kurā ir 2016., 2017. gada un 2021., 2022. gada sezonas, aplūkojot šo rādītāju – Top 4 komandu uzvaras, neizšķirti un zaudējumi pret ne Top 4 komandām.
2016. gadā Top 4 komandas spējušas uzvarēt 63% spēļu, bet ne Top 4 – 21%, 16% maču bija neizšķirti (Top 4 pret ne Top 4 – vidēji spēlē 2.06 punkti). 2017. gadā, kā tika noskaidrots, ka tas bija pēc punktu atšķirības vienlīdzīgākais čempionāts, vairs tikai 58% spēļu favorīti (Top 4) uzvarēja, bet 27% – ne Top 4 (vidēji spēlē Top 4 – 1.9 punkti). Taču iepriekšējā sezonā un šajā ne Top 4 komandu sniegums pret labāko četrinieku pavisam bēdīgs – 2021. gadā 6% spēļu uzvarēja pastarīši, 2022. gadā pagaidām ne Top 4 komandas no 53 spēlēm spējušas uzvarēt tikai vienā (2% maču). Attiecīgi 2021. gadā Top 4 komandas iespējušas vidēji spēlē 2.45 punktus, bet šogad – 2.68 punktus pret ne Top 4. Proti, vidēji 2016.–2017. gada sezonās, salīdzinot ar 2021.–2022. gada čempionātiem, aptuveni 6 reizes biežāk ne Top 4 spējis uzvarēt lielos no pirmā četrinieka.
Kopš 2020. gada, palielinoties uz laukuma atļauto leģionāru skaitam, būtiski palielinājās leģionāru reģistrācijas maksa. Kā apkopojis futbola žurnālists Agris Suveizda, no 2018. gada, kad par 15 leģionāriem (lai gan vielaikus uz laukuma varēja būt ne vairāk 5) vajadzēja klubam samaksāt 14.5 tūkstošus eiro, līdz 2022. gadam, kad šī summa sasniedz 80 tūkstošus, pieaugums ir 452%, par ko gan var strīdēties, vai tā summa ir par lielu vai mazu, taču, visticamāk, tā kā ir tik būtiski palielinājušies labāko komandu tēriņi, šī sistēma, ka par leģionāriem ir jāsamaksā diezgan liela summa, ir loģiska.
Kā lasāms LFF mājaslapā, 2020. gadā Virslīgas klubi “par leģionāru pieteikšanu un izmantošanu čempionātā kopumā samaksājuši 337 tūkstošus eiro”, bet 2021. gadā – 320 500 eiro (lielākā daļa šīs naudas tika apakšgala komandām “Metta” un “Daugavpils” – attiecīgi 149 un 106 tūkstoši eiro, atrodams LFF.lv).
Palielinoties komandu budžetiem, pēc būtības vajadzētu palielināties Latvijas klubu konkurētspējai Eirokausos. Svarīga lieta ir tā, lai katru gadu būtu izteikts komandu kodols, kas piedalās kvalifikācijas kārtās. Jo, piemēram, 2017. gadā 2 no 4 komandām, kas piedalījās Eirokausos, vairs nespēlē Virslīgā (“Ventspils” un “Jelgava”), bet “Spartaks” vairs nav tā komanda, kas ieņem augstas vietas čempionātos. Tāpēc no 2019. gada, kad tikai viena koamnda – “Ventspils” – nestartē Virslīgā, ir pozitīva tendence 4 komandām (“Riga”, “Liepāja”, RFS un “Valmiera”) gandrīz katru gadu (“Liepāja”) vai katru gadu (Rīgas komandas) būt starp šīm Eirokausos startējošām komandām. 2 gados pēc kārtas (iepriekšējā un šogad) šī brīža Top 4 startē Eirokausos. Protams, tas nav tikpat iespaidīgi, kā bija no 2000. gada līdz 2007. gadam, kad katru Eirokausu sezonu Latviju pārstāvēja vienas un tās pašas četras komandas – “Skonto”, “Ventspils”, “Metalurgs” un “Dinaburga”.
Pēc veiksmīgās 2009./2010. gada Eirokausu sezonas, kad “Ventspils” iekļuva Eiropas līgas grupu turnīrā, bija vairāku gadu lejupslīde: 2010. gadā 0 pārvarētu kārtu, 2011. gadā – viena kārta, 2012. gadā – viena, 2013. gadā – trīs, 2014. gadā – 0, 2015. gadā – trīs, tātad sešu gadā laikā uzvarēti 8 dueļi no 32 (25%). No 2016. gada līdz 2021. gadam no 46 kārtām Latvijas komandas ir uzvarējušas 18 reižu (39%). Tiesa, pa šo laiku ir pamainījusies kvalifikācijas izspēles sistēma, taču, piemēram, UEFA rangā Latvija ir pakāpusies uz augšu – labajā 2019./2020. gada sezonā Latvija bija 35. vietā (tajā gadā Latvijai bija vairāk punktu nekā Polijai un Slovēnijai). Salīdzinājumam: 2014./2015. gada sezonā Latvija bija 50. vietā (aiz tikai Gibraltārs, Velsa, Malta, Sanmarīno). Tādēļ ir svarīgi klubiem nostabilizēties un tādējādi tendencei vajadzētu būt pozitīvai – redzēs, varbūt šogad jau kāda komanda iekļūs grupu turnīrā.
Tāda ir tā mūsu Virslīga – ar katru gadu naudas kļūst arvien vairāk, kas ir pozitīvi, taču tam ir arī savas negatīvās īpašības (pieaug komandu atšķirība). Tikai nākamie gadi parādīs (un jaunie ikgadējie finanšu pārskati), vai sponsori ir gatavi vēl vairāk naudas guldīt Latvijas futbolā, varbūt būs pretēja situācija – naudas būs ar katru sezonu mazāk, kas to lai zina. Taču kopumā Virslīga, pateicoties šai milzīgajai naudai, ir kļuvusi par Latvijas un, var teikt, iespējams, Baltijas labāko sporta spēļu līgu. Saka, ka apetīte rodas ēdot. Vai tas būs arī Virslīgas gadījumā?
