Par 2. Līgu, FK “Lielupe” komandu, poļu valodu un latviešu futbolu – Tas viss intervijā ar Daini Sondoru (FK “Lielupe” futbolists). Tā ir pirmā intervija latviski “Baltijas futbols” vēsturē!
Baltijas Futbols: Tu mazliet runā poliski un zini šo valodu kopš vidusskolas. Kāda ir tava dzimšanas vieta, un kur Latvijā var mācīties poļu valodu?
Dainis Sondors (FK “Lielupe”): Es nāku no Rēzeknes, pilsētas Latvijas Austrumos. Tur mācījos Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijā, kur arī apguvu poļu valodu. Diemžēl kopš skolas absolvēšanas nav vairs sanācis ikdienā komunicēt poļu valodā, tādēļ valodu esmu nedaudz piemirsis. Kopā Latvijā ir 3 šādas poļu mazākumtautību skolas, kur var iegūt vidējo izglītību – pa vienai Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē, kā arī viena poļu pamatskola Krāslavā. Protams, ja ir interese, ir pieejami arī poļu valodas kursi gandrīz katrā no lielākajām Latvijas pilsētām.
Cik gadus Tu spēlē “FK Lielupe” komandā? Vai tas ir tavs pirmais klubs?
FK Lielupe komandā es spēlēju 2 gadus. Taču pirmais klubs, kur sāku nopietni trenēties bija Rēzeknes FA.
Kāds ir Latvijas otrās līgas līmenis? Mans kolēģis no “Riga United” komandas stāstīja, ka tur tiek spēlēts spēcīgs un fizisks futbols.
Latvijas 2. Līgā spēlē amatieru komandas, lielākoties komandām trenējoties 3-4 reizes nedēļā, kas nav nemaz tik maz. Ja runājam par līmenī, Latvijas kausā ir redzams, ka starp Pirmās Līgas vidusmēra komandām un Otrās Līgas labākajām komandām līmeņu starpība nav nemaz tik liela. Jā, pārsvarā komandas rāda ļoti fizisku futbolu ar tālajām piespēlēm, asām divcīņām. To varētu salīdzināt ar tipisku Anglijas Championship futbolu, protams, tikai stila ziņā. Bet ir arī komandas, kuras dod priekšroku tehniskākam futbolam. Ir tāda interesanta komanda kā SC Albatroz, kura sastāv par 90% no brazīļu un japāņu leģionāriem, kas rāda ļoti kombicionālu futbolu, kas izceļas uz citu komandu fona.
Kāda komanda ir FK Lielupe? Jūsu mērķi šajā sezonā?
Mēs esam viena no sociāli aktīvākajām Otrās Līgas komandām – mums ir sociālo tīklu konti, kuros regulāri tiek pievienota aktuālā informācija, tāpat komandas mājaslapā ir atrodama plaša informācija par spēlētājiem, spēlēm, komandas vēsturi. Šī jau būs komandas piektā sezona Otrajā Līgā, kas nozīmē, ka ir laiks uzstādīt savus pirmos lielos mērķus. Diemžēl līgu reorganizācija ir skārusi arī mūsu komandu, kā dēļ šosezon vairs nestartēsim Vidzemes (Ziemeļu), bet gan Rietumu reģionā [Otrās Līgas komandas ir sadalītas četrās grupās pēc ģeogrāfiskā principa. Katra reģiona uzvarētājas savstarpēji sadalīs pirmo vietu]. Tas liedz objektīvi noteikt, kāds ir mūsu spēks salīdzinot ar pārējām šī reģiona komandām, jo praktiski pret visām šī reģiona komandām mēs nekad neesam spēlējuši. Bet tik un tā mērķis paliek – top3 savā reģionā, kā arī pārvarēt pirmās 2 kārtas Latvijas kausā, lai varētu uzspēlēt pret kādu 1. Līgas komandu.
Šīs sezonas labākā 2. Līgas komanda nākamgad varēs spēlēt dublieru līgā (1. Līga B), vai 1. Līgā? Es dzirdēju mazliet par šo tēmu, bet neesmu drošs.
– Jā šis ir vēl viens jauninājums, kas saistīts ar līgu reorganizāciju. Šosezon tika ieviesta vēl viena līgā starp Pirmo un Otro Līgu, ar nosaukumu 1. Līga B, kurā spēlēs Virslīgas U21 komandas. Šīs sezonas Otrās Līgas uzvarētāji iegūs tiesības nākamajā sezonā spēlēt 1. Līgā B. Šī iemesla dēļ pagājušās sezonas 1. Līgas komanda Preiļu BJSS nokrita par divām līgām uz leju, un šogad spēlēs 2. Līgā.
Vai otrās līgas futbolisti saņem atalgojumu/prēmijas, vai tas ir tikai hobijs?
– Otrajā Līgā spēlē tikai amatieri, tādēļ regulāru atalgojumu tur nesaņem neviens. Taču ir komandas, kurām ir nopietnāki sponsori, saviem spēlētājiem maksā prēmijas par izcīnītām uzvarām. Savukārt ir arī komandas no reģioniem, kuras saņem pašvaldību atbalstu. To spēlētāji arī saņem prēmijas par izbraukuma spēlēm, neatkarīgi no spēles iznākuma. Mūsu klubā atalgojumu/prēmijas neviens nesaņem, tādēļ mēs spēlējam, jo mīlam futbolu un savu klubu!
Kurš klubs šogad būs favorīts jūsu reģionā?
Katru gadu šajā reģionā par augstākajām vietām cīnās FK Karosta. Interesanti, ka pagājušajā sezonā tur pieteikti bija arī bijušie Latvijas izlases spēlētāji Verpakovskis un Kļava. Domāju, ka arī šogad viņi būs galvenie favorīti.
Vai “FK Lielupe” ir sponsori, palīdzība no Jūrmalas pilsētas?
Mūsu klubam ir viens neliels atbalstītājs, kurš iegulda aptuveni desmito daļu no kopējā sezonas budžeta. 40% no budžeta sastāda LFF atbalsts, bet puse ir no kluba biedru naudas. Jūrmalas pašvaldība sniedz finansiālu atbalstu tikai savai sporta skolai (Jūrmalas SS), pret kuru arī šosezon spēlesim. Tā kā atbalstu no Jūrmalas pilsētas mēs nesaņemam.
Vai Lielupē spēlē arī ārzemnieki?
Jā, mūsu komandā spēlē arī ārzemnieki. Pārsvarā tie ir studenti, kuri atbraukuši uz Latviju mācīties, bet brīvajā laikā uzspēlē futbolu. Kopumā mūsu komandā kopš dibināšanas ir spēlējuši futbolisti no 20 valstīm. Pagaidām gan neviens vēl nav bijis no Polijas.
Kāds ir tavs mīļākais klubs Latvijā?
Mans mīļākais klubs FK METTA. Es ļoti atbalstu kluba redzējumu – primāri attīstīt kluba akadēmiju, nodrošinot jauno futbolistu personības un futbola prasmju izaugsmi, tādējādi sniegt ieguldījumu Latvijas futbola nākotnei un sabiedrībai kopumā. Metta jau astoto gadu pierāda, ka ar minimāliem finanšu resursiem ir iespējams izveidot lielisku komandu no jauniešiem, kuri spēj izrādīt konkurenci bagātajiem Virslīgas klubiem.
Varšavā, pret Poliju, Latvijas futbola izlase nospēlēja ļoti labu maču. Vai tā ir cerība Latvijas futbolam?
Protams, šādas spēles, kur komanda parāda raksturu, vēlmi spēlēt skatāmu futbolu, dod cerību Latvijas izlases līdzjutējiem, ka beidzot var kaut kas mainīties. Pēdējos 4 gadus Latvijas futbols ir gājis uz leju, un interese par izlasi un Latvijas futbolu kopumā ir saglabājies ļoti mazam skaitam līdzjutēju. Tam agri vai vēlu ir jāmainās. Gan LFF vadības maiņa, gan spēle pret Poliju dod ticību, ka futbols Latvijā izkāps no bedres, kurā tas bija nonācis.
Kurš šobrīd ir labākais Latvijas futbolists?
Šobrīd Latvijas futbols piedzīvo visai lielu krīzi, tas atspoguļojas arī mūsu futbolistu pārstāvēto klubu līmenī. Jau kādu laiku mūsu labāko futbolistu vairs nav Eiropas Top5 līgās. Tā vietā spēcīgākās līgas, kur spēlē mūsējie ir Čehijas, Šveices un Polijas augstākajās līgās. Bet, manuprāt, labākais Latvijas futbolists spēlē Virslīgā. Tas ir FK Liepāja pussargs Jānis Ikaunieks. Diemžēl Jānim dažādu apstākļu dēļ nav izdevies realizēt savu potenciālu pilnībā. Iespējams, ka viņa pāreja no Virslīgas uz League 1 bija pārāk straujš lēciens karjerā, kā dēļ FC Metz sastāvā neizdevās nostiprināties. Bet, uzskatu, ka tik inteliģents, radošs un tehnisks viņš šobrīd Latvijas futbolā ir vienīgais.
Kurš šogad būs Latvijas čempionāta uzvarētājs?
Tāpat kā pagājušajā sezonā, arī šosezon prognozēju, ka Virslīgā uzvarēs RFS. Vērtējot komandu sastāvu komplektāciju, uzskatu, ka vēl vienīgi Riga FC izrādīs nopietnu konkurenci. Pagājušās sezonas pusē, lielā mērā pēc nopietnas sastāva papildināšanas ar ļoti kvalitatīviem spēlētājiem – Gabovu, Lukjanovu, Rakelu, Bilinski, ļāva Rigai sasniegt lielisku nezaudēto spēļu sēriju un pārņemt vadību čempionātā. Ja godīgi, redzot ar kādu iedvesmu spēlē Valmiera, ļoti ceru, ka viņu sezonas sākumā uzņemtais temps neapsīks sezonas gaitā, un arī turpmāk Valmiera mūs pārsteigs.
Vai tu zini kaut ko par poļu futbolu?
Esmu nedaudz par jaunu, lai atcerētos kā Jurijs Laizāns 2002. gada rudenī Varšavā guva uzvaras vārtus pret Poliju, un lielā mērā liedza poļiem ceļu uz EURO 2004. Tādēļ tāpat kā daudziem Latvijā, mana pirmā pieredze ar poļu futbolu ir saistīta ar Artjoma Rudņeva uguņošanu Polijas Ekstraklasē. Latvijā Poliju mēdz dēvēt par tiltu uz Eiropu, jo caur Ekstraklasi savu karjeru mēģina attīstīt ļoti daudzi Latvijas futbolisti, vēlāk cerot pāriet uz kādu spēcīgāku līgu Rietumeiropā. Tāpēc regulāri sekoju līdzi kā Polijā sokas latviešiem, it īpaši “izlašniekiem” – Šteinboram, Tarasovam Ekstraklasē un Šabalam, Gutkovskim 1. Līgā.
Vai tu esi bijis Polijā? Ja nē, vai gribētu aizbraukt?
Polijā esmu bijis vairākas reizes, taču visvairāk atmiņā ir palikusi reize pirms pāris gadiem, kad sanāca apceļot Polijas Ziemeļaustrumu daļu – Suvalkus, Augustovu, Bjalistoku un arī Varšavu. Varšavā pirmo reizi izdevās pabūt Nacionālajā Stadionā. Diemžēl, “netrāpījām” uz Polijas izlases spēlēm, tādēļ nācās iztikt ar tūri pa stadionu, kas izrādījās ļoti interesanta. Gida pavadībā paviesojos gan Polijas izlases ģērbtuvēs, gan pasēdēju uz rezervistu soliņa, gan uzkāpu uz paša Nacionālā Stadiona zāliena. Lai arī stadions bija tukšs, sajūtas vienalga bija neaprakstāmas. Jāatzīst, man ļoti žēl, ka šopavasar man neizdevās apmeklēt Polijas – Latvijas izlašu spēli, un atgriezties nu jau pilnā Nacionālajā Stadionā.
Novēlu veiksmi, un paldies par sarunu!
Paldies arī Tev, ka izrādīji interesi un popularizē Latvijas futbolu!
