Ivo Minkevičs šogad bija Čehijā, Jūrmalā, bet galu galā palika Jelgavā. Kāds ir tā iemesls? Kāda ir viņa pašreizējā situācija? Par visu viņš pastāstīja intervijā ar “Bałtycki futbol”!
Rafał Kobza (Bałtycki futbol): Šogad tu esi bijis pārbaudēs Čehijā un Jūrmalā, trenējies arī ar 1. līgas komandu Jelgavas SS/Albatroz. Kāda ir Tava pašreizējā situācija?
Ivo Minkevičs: Čehijā un Jūrmalā nepaliku kluba iekšienes problēmu dēļ, bet man ir spēkā esošs līgums ar Albatroz komandu, bet kura Covid ierobežojumu dēļ šobrīd nevar nekur spēlēt. Šobrīd aktīvi trenējos Jelgavas SS/ Albatroz komandas sastāvā.
Tu esi FK “Jelgava” audzēknis, klubs bankrotēja un atdzimis 3. līgā. Tev tas bija grūts laiks?
Grūti tas ir, bet ir jāsaprot ka tā ir daļa no futbola un ar šādiem lēmumiem kādi tiek pieņemti Latvijas futbola vidē ir grūti izdzīvot bez lieliem vai pat vidējiem sponsoriem.
Kad Jelgava vēl spēlēja Virslīgā, Tu biji aizsardzības līderis, un dažreiz pat arī komandas kapteinis. Lielā atbildība tik jaunam futbolistam, vai ne?
Liela atbildība būt par kapteini ir vienmēr, pat ja esi pieredzējis spēlētājs, bet tobrīd vēl papildus tas bija gods, ka es kā FK Jelgava audzēknis varu arī būt par galvenās komandas kapteini.
Es atceros, ka 2020. gada oktobrī spēlē pret Riga FC Tu izdarīji daudz piespēļu pa augšu, uz pretinieka pusi, taču jūsu [Jelgavas] uzbrucēji nespēja tikt galā ar Rigas aizsargiem. Tāda spēle bija trenera mājieņu dēļ, vai var Tev vienkārši patīk spēlēt šādi?
Manuprāt nav pareizas atbildes šeit, jo pats apzinos ka tas ir viens no maniem trumpjiem ko varu izmantot, bet pārsvarā tas ir trenera uzdevums uz spēles sākuma- iesākt vienkārši, iejusties spēlē un tad sākt veidot kaut kādas saspēles, bet tajā laikā mums arī parādījās sastāva problēmas un trenera maiņa, tāpēc tas spēles stils bija saistīts arī ar pašu pretinieku- Riga FC.
Tev noteikti ir daudz atmiņu ar Jelgavas komandu. Kādas ir labākās?
Atmiņas jau ir daudz un dažādas, bet patīkamākās protams ir no FK Jelgavas akadēmijas gadiem kopā ar U-18 un Dublieru komandu, ar kurām izdevām izcinīt medaļas 3 gadus pēc kārtas. Pašam personīgi ir bijis tas ka spēju agrā vecumā debitēt Virslīgas sastāvà un ar laiku arī iekrāt spēļu laiku un praksi. Varu piebilst ka patīkami arī bija tas ka bija iespēja arī trenēties ar Jelgavas komandu kad tā sekmīgi spēlēja Eirokausos.
Kāds ir labākais futbola spēlētājs, ar kuru esi spēlējis kopā?
Labākais Latviešu spēlētājs- Valērijs Redjko. Labākais leģionārs- Ryotaro Nakano.
Kā Tu redzi futbola nākotni Jelgavā pēc FK Jelgavas bankrota? Kad Tavuprāt Virsliga te atgriezīsies?
Jelgavas akadēmija ir viena no labākajām Latvijā ar daudz labiem, jauniem spēlētājiem un šobrīd Jelgavai vajadzētu palīdzēt tieši jaunajiem spēlētājiem doties uz ārzemēm un pārbaudēm un redzēt, varbūt var arī tur aizķerties un spēlēt. Virslīgā es ļoti ceru ka tā atgriezīsies un varēs rādīt labu un patīkamu futbolu vietējiem skatītājiem kas klubu ir atbalstījuši gadiem ilgi.
Tu spēlēji Latvijas U21 izlasē, kad treneris bija Dainis Kazakevics. Kā Tu vērtētu sadarbību ar viņu?
Treneri Daini Kazakēviču jau personīgi pazīstu no laikiem kad viņš strādāja Jelgavas galvenās komandas sastāvā. Attiecības mūsu starpā bija draudzīgas un uzskatu, ka padarījām labu darbu kopā ar viņu kvalifikācijas ciklā.
Latvijas izlase nesen Baltijas kausa izcīņā ieguva otro vietu. Vai esi skatījies šo turnīru? Vai jūties vīlies par rezultātu kā latvietis?
Pats esmu piedalījies jauniešu izlases Baltijas kausā un to arī ieguvis, bet protams lielo izlašu kontekstā tas ir daudz nozīmīgāk, pats skatījos tikai pirmo spēli ar Lietuvu, un puiši parādīja raksturu un spēja atspēlēties un parādījas ka var spēlēt arī ar bumbu. Neesmu vīlies, varbūt domāju ka spēle ar Vāciju puišiem atņēma daudz enerģiju kas bija vajadzīga spēlei ar Igauniju.
Transfēru logs ir atkal atverts, tāpēc ātrs jautājums: Latvijas Virslīga vai otrā-trešā līga ārzemēs?
Šobrīd personīgi uzskatu ka labàk būtu palikt Virslīgā, iegūt spēļu praksi, jo neviens neņems spēlētàju bez spēļu prakses jau 6 mēn.
fot. FK Jelgava
