Līdz ar atjaunoto Latvijas futbola čempionātu parādījās jaunas komandas, tām sekoja līdzjutēji, klubi, lai gan par tādiem diezin vai tos varēja dēvēt, arī ātri vien aizgāja pa skuju taku. Latvijas lielbudžeta flagmanis “Skonto” nebija apturams, un čempionātā nebija lielas intrigas. Taču deviņdesmito gadu beigās skontiešiem izaicinājuma cimdu meta divas Kurzemes vienības, kuru sponsori pārstāvēja divas dažādas ekonomiskās jomas un nodrošināja milzīgu daļu pilsētas ekonomikas, — “Liepājas Metalurgs” un “Ventspils”. Visām šīm komandām izveidojās fanu grupas, un tādējādi spēkus samērot bija iespējams ne tikai komandām uz laukuma, bet arī aktīvajiem faniem — tribīnēs.
Ko Latvijas prese rakstīja par izveidojušos fanu un ultru kustību futbolā, kā paši fani stāstīja par sevi ne tikai stadionu tribīnēs, bet arī ārpus tām? Kāda bija attieksme vienam pret otru?
“Bałtycki futbol” iepazīstina ar Latvijas presē no 1999. līdz 2001. gadam rakstīto par šo svarīgo futbola daļu — komandu aktīvajiem līdzjutējiem. Nākamajā rakstā tiks iztirzāta fanu grupu komunikācija un tas, kā tas notika 2000. gados.
Vienas no pirmajām nopietnajām publikācijām par faniem parādās tad, kad fanu grupas sāk kaut cik organizēti doties uz spēlēm, lai atbalstītu savu mīļoto komandu. Tas ir 1999. gads. “Vakara Ziņas” 1999. gada jūnija sākumā ziņo, ka fanu grupas it kā sākot radīt problēmas. “Pēdējā laikā dažu Virslīgas komandu — īpaši “Metalurga” un “Ventspils” — fanu grupas dodas līdzi komandai izbraukuma spēlēs un dažkārt sagādā problēmas kārtības sargiem. Latvijas Futbola federāciju satrauc tas, ka šīs grupas nav iepriekš pieteiktas, tām nav vadītāja, kas par tām būtu atbildīgas, neatrodas skatītājiem paredzētajās vietās un traucē apkārtējos.” Rakstā vēl uzsvērts, ka svarīgās spēlēs nepieciešams palielināt apsargu daudzumu, kā arī izveidot plānu drošības uzraudzīšanai. Kā var spriest pēc šī materiāla, gan LFF, gan medijs vēl tikai aprod ar jauno situāciju, ka futbola spēļu laikā kāds var dziedāt un izteikt dažādus saukļus par savu komandu, nevis klusumā vērot spēles gaitu.
Virslīgas spēles apraksts “Sporta Avīzē” 1999. gadā
Pēc nospēlētas čempionāta pirmās puses “Sporta Avīze” apskatā piemin arī līdzjutējus, izceļot kā parastos skatītājus, kas kuplā skaitā apmeklē vietējās komandas mačus, tā aktīvās fanu grupas no Liepājas un Ventspils (tranzīta pilsētas fanus iekļāva varoņu topā, jo dodas atbalstīt savējos arī uz citām Latvijas vietām). Piemēram, Vladimirs Ivanovs, “Rīgas Balss” žurnālists, jūlijā fiksējis, ka vairāki desmiti ventspilnieku devušies uz Daugavpili, kur “viņu balsis bija dzirdamas”, un, visticamāk, neapmierināti ar soģiem, veltīja tiesnesim Romānam Lajukam vairākas replikas.
Septembrī tas pats Lajuks, arī LFF Sacensību daļas vadītājs, “Vakara Ziņām” norādīja, ka LFF Disciplinārā komisija izskatīšot Ventspils fanu grupas rīcību aizvadītajā spēlē Piltenē, kur ventspilnieki zaudēja dinaburgiešiem. Taču, iespējams, pirmais presē publicētais LFF DK piešķirtais sods kādam klubam par līdzjutēju “pārkāpumiem” bija 1998. gadā, kad “Sporta Avīzē” norādīts, ka visvairāk sodu dabūjušais klubs bija “Metalurgs” (“Par raķetes šaušanu kausa izcīņas spēlē pret “Valmieras FK” 8. maijā — Ls 25″).
1999. gada sezonas beigās liepājniekiem bija cerības vēl iegūt pirmo vietu (pēc 26 kārtām “Skonto” 63, “Metalurgam” 60 punktu). 27. kārtā Rīgā tikās Latvijas izlases bāzes klubs ar metalurgiem, un, kā pēc cīņas, kurā pārāki bija mājinieki, vēstīja “Diena”, Daugavas stadionā valdīja īsta futbola atmosfēra, ko nodrošināja Liepājas fani — “tribīnēs bija gan karogi, gan petardes, gan dūmu sveces”.
2000. gadā avīzē “Bizness un Baltija” (biznesa laikraksts krievu valodā) iespiests plašs raksts par futbola fanu kustību Latvijā. “Lielāko Latvijas komandu augstākajā līgā fanu klubi siltas jūtas viens pret otru nav izjutuši kopš savas izveidošanas momenta. Taču tas ir normāli. Par nenormālu var nosaukt to, kas jau pusgada laikā notiek “Skonto”—”Metalurga” spēlēs. Izskatās, ka šo abu komandu līdzjutējiem futbols notiek tikai un vienīgi kopā ar kautiņiem.” Sīkāk aprakstīti kautiņi un tā iemesli starp abiem fanu grupējumiem. “Pirmā sadursme starp metalurgiem un skontiešiem notika pagājušā gada oktobrī pēc liepājnieku iniciatīvas. Izbraukuma spēlē viņi piekāva vienu no skontiešu faniem. Nekas nebūtu, uz izsistajiem zobiem neviens, izņemot stomatologu, nepievērstu uzmanību, bet puisim atņēma šalli ar “Skonto” simboliku! Kopš tā brīža sākās pretstāve starp diviem fanu klubiem. (..) Tādēļ [lai nepavairotu naidu] arī šalles skontiešiem tika ar atvainošanos atdotas, un kariņš it kā noklusis. Taču konflikts turpinās. Apmēram pirms diviem mēnešiem Liepājā spēles laikā notika kārtējā sadursme un atkal iniciatori bija liepājnieki. Un atkal tika aizskarts skontiešu gods — atņēma šalles. Vēl bonusā ar visu autobusu ar rīdziniekiem Liepājas līdzjutēji apmētāja ar akmeņiem. Skaidrs, ka šādu attieksmi pret sevi skontieši piedot nevarēja.” Izdevumā uzklausīti un rakstā atspoguļoti to pārstāvju, kā arī ventspilnieku viedokļi par tā brīža situāciju.
Nākamais gads ir ar milzum daudz materiālu par vietējo fanu kultūru, it īpaši var izcelt lielāko sporta mediju “Sporta Avīzi”.
“Sporta Avīzes raksti” 2001. gadā
2001. gada maijā “Neatkarīgā Rīta Avīze” pirms Virslīgas 7. kārtas spēles starp “Skonto” un “Metalurgu” publicēja rakstu ar nosaukumu “Vai “Skonto” un “Liepājas Metalurga” fani šķirsies mierīgi?”. “Pēc [Latvijas kausa] pusfināla spēles Rīgā daudz netrūka, lai līdzjutēju sadursme beigtos ar asinsizliešanu. Toreiz “Skonto” fani pēc spēles mēģināja piekaut liepājniekus, taču par laimi tuvumā nejauši esošie robežsargi apslāpēja incidentu.” Citēts Liepājas kluba direktors Aleksandrs Ragoza, kurš sacīja, ka tiekot strādāts kopā ar “Skonto” vadību, “lai līdzjutēju sadursmes nebūtu iespējamas”. Pēc dažām dienām jau “Sporta Avīzē” Askolds Uldriķis stāstā par futbola faniem Latvijā izklāstīja par dažādiem aspektiem Latvijas fanu kultūras dzīvē (neliels vēsturisks apcerējums par aizvadītājiem gadiem) un izcēla kādu konkrētu gadījumu vienā no Kurzemes pilsētām: “Tiesa, reizēm kārtības sargi virslīgas kluba līdzjutējus pienācīgi iegrožot nav spējuši. Piemēram, šosezon Liepājā bija redzama pavisam dīvaina aina — policisti ar suņiem apsargāja FK “Ventspils” fanu ieņemto tribīni. Jā, savulaik daži ventspilnieki Liepājā izskrēja pie futbola laukuma, protestējot pret tiesneša lēmumu spēles laikā, taču ne jau tādēļ viņus tagad jāapsargā kā noziedziniekus.”
27. maijā notika spēle starp PFK “Daugava” un FK “Ventspils”. Mača beigās, kad rezultāts bija 2:0 par labu policistiem, ventspilnieku fanu grupa uz skrejceļa izmeta dūmu sveci, pēc kā viņus ielenca policisti, ziņoja “Sporta Avīze”. “Vainīgā meklēšana ieilga, līdz samilza konflikts, un kārtības sargiem palīgā devās “PFK/Daugavas” fani, kas atbilda komandas nosaukumam — policisti. Viņi, vicinādami stekus, mēģināja panākt ventspilnieku pakļāvību, savukārt neapbruņotie līdzjutēji centās izrādīt cienīgu pretestību pret neizprotamo izrēķināšanos. Sacensības galvenais tiesnesis Romāns Lajuks pat uz trim minūtēm pārtrauca spēli, lai pievērstu pastiprinātu uzmanību tribīnē notiekošajam. Grūti atcerēties vēl kādu virslīgas spēli, kas tiesnesim bija jāaptur līdzjutēju kautiņa dēļ. Par laimi, šoreiz apstādināt policistu patvaļu izdevās ātri,” notikumu no Daugavas stadiona aprakstīja “Sporta Avīze”. Vēlāk LFF DK Ventspils komandu sodīja ar 50 latiem, bet mājiniekiem aizrādīja par “pārmērīgu spēka lietošanu (sišanu ar gumijas stekiem)”, ziņoja “Vakara Ziņas”. Augustā mediji vēstīja, ka pēc “Metalurga” un “Skonto” spēles pašvaldības policijai bija jānodrošina papildspēki “līdzjutēju izklīdināšanai”, jo varēja izcelties kautiņš starp faniem.
Septembrī pēc skontiešu un ventspilnieku mača izvērsās vārdu apmaiņa starp “Sporta Avīzes” Melnās slejas hronistu, kurš, neminot konkrētas komandas fanus (beigās uzrakstīts: “Ja kāds saskata līdzību ar sevi, lai vaino pats sevi!”), aprakstīja, kā rīkojās fanu grupa (paši to nenoliedza) pēc klusuma brīža 11. septembra terorakta upuru piemiņai, un kādu līdzjutēju, kurš bija atsūtījis atbildi SA hronistam (skatīt “Sporta Avīzes” 17.—23. septembra un 24.—30. septembra numurus).
2001. gada futbola sezona noslēdzās ar piedzīvoto Valmierā, kur ieradās Ventspils ultras. 27. oktobra spēlē Jāņa Daliņa stadionā Ventspils fani lietoja pirotehniku, uz ko, kā vēstīja gan “Vakara Ziņas”, gan “Sporta Avīze”, spēku (atkal stekus) lietoja apsardzes darbinieki. Viens no ventspilnieku faniem, kas bija Valmierā, SA izstāstīja savu viedokli: ka apsardze no paša sākuma jau izturējusies agresīvi, viņu sketoru apsargāja gan apsargi, gan policija, kā arī vēl suņi. “Nopietnākais sākās, kad iededzinājām divas “bengāļu ugunis”. Tas notika mūsu līdzjutēju sektorā, un tuvumā nebija neviena cilvēka no malas, kam sejā nejauši varētu trāpīt dzirkstele. Tūlīt bez vārda runas uz mūsu pusi nesās “Falck” apsargi. Pirmajā rindā mums sēdēja pavisas jauni zēni,” turpināja ventspilnieks, “un vienam no viņiem uzreiz specīgi iesita ar steku pa seju — palika zilums. Ielenca arī kādu vīru, kurš bija iedzēris alu un mierīgi sēdēja. Mums sāka uzbrukt no visām pusēm — apakšas, malām un augšas un skaidrs, ka neviens nestāvēs un mierīgi neskatīsies, kad viņam gāž pa seju. Piebrauca policijas mašīna, un policisti sāka apcietināt cilvēkus, un viņu vidū pat trāpījās cilvēki, kuriem nav nekāda sakara ar mūsu fanu kustību. Vēlāk gan viņus izdevās izpestīt. Cik var? Šie konflikti ir pilnīgas muļķības… Citi brīvajā laikā staigā pa ielām un rīko kautiņus, bet mēs mierīgi braukājam un jūtam līdzi savai komandai, kas ir ceļā pēc čempionu medaļām.” Turklāt spēles inspektors žurnālam atzina, ka “Ventspils” fani “nedarīja neko tik ārkārtēju, lai apsargiem vajadzētu mesties viņus savaldīt”.
Pēc šī incidenta Jānis Mežeckis klubiem nosūtīja vēstuli ar lūgumu vairāk uzmanības pievērst kārtībai tribīnēs (piemēram, nodrošināt to, ka fani tiek nodalīti stadionā no pārējiem skatītājiem). Gada noslēguma apskatā laikrakstā “Diena” sporta žurnālisti pieminēja arī Ventspils fanus (Blue Yellow Patriots), apbalvojot viņus ar uzvaru nominācijā “Gada skaitāmpantiņš”.
Izceltais foto: “Sporta Avīzes” žurnāli 2001. gadā
