Šajā kārtā laikapstākļi nebija labvēlīgi futbolam. Lija lietus, pūta vējš, un, manuprāt, tas atspoguļojās arī apmeklētībā stadionos. Tomēr spēlētājiem izvēles nebija – ir jāspēlē!
JDFS Alberts – Mārupes SC
Pēc pirmās uzvaras šosezon JDFS Alberts gaidīja nopietnāks pārbaudījums pret spēcīgu pretinieku. Mārupe savukārt iepriekšējā kārtā piedzīvoja pirmo zaudējumu sezonā emociju pilnāja spēlē pret Valmieru. Abām komandām bija tad, ko pierādīt. Spēles sākums atnesa daudz fizisku divcīņu, un to rezultātā jau 7. minūtē tika parādīta pirmā dzeltenā kartīte – to saņēma JDFS Alberts spēlētājs Markuss Spāde. Tā gan bija tipiska savstarpēja “apmaiņa ar laipnībām”. Neilgi pirms tam Maksims Oļijņiks no Mārupes viegli pagrūda Spādi (bez pārkāpuma), bet viņš neatpalika un atbildēja ar krietni uzskatāmāku pieturēšanu, par ko tiesnesis uzreiz sodīja. Klasika – viens izdara un paliek nepamanīts, otrs izdara to pašu un uzreiz tiek pieķerts.
13. minūtē viesu aizsargs Krists Komorovskis neveiksmīgi mēģināja pārtraukt JDFS Alberts uzbrukumu, un tas noveda pie bīstamas situācijas. Uzbrukums noslēdzās ar to, ka Mārupes vārtsargs Rūdolfs Zandreiters pārkāpa noteikumus pret Rihardu Ozoliņu. Vārtsargs ar lēmumu nebija mierā, taču, manuprāt, Denisam Kozlovam citas izvēles nebija – kontakts, Ozoliņš krita, pendele. Sākumā gan pat daba centās šo scenāriju izjaukt – vējš vairākas reizes pārvietoja bumbu no 11 metru atzīmes. Iespējams, tas dekoncentrēja Milanu Brahmani, jo Zandreiters uzminēja sitiena virzienu un glāba savu komandu. Rezultāts palika 0:0.
34. minūtē JDFS Alberts komanda ieguva otro iespēju gūt vārtus no pendeles. Soda laukumā atkal tika pārkāpti noteikumi pret Rihardu Ozoliņu, šoreiz Kristaps Strupišs pat neprotestēja un uzreiz saprata, ka pieļāvis kļūdu. Alberts komanda mainīja soda sitiena izpildītāju – Brahmaņa vietā pie bumbas devās Markuss Prohorenkovs, kurš līdz šim nebija pievīlis un ir svarīgs savas komandas uzbrukuma futbolists. Taču Rūdolfs Zandreiters atkal uzminēja sitiena virzienu un atvairīja arī otro pendeli! Līdz ar to Prohorenkovs neguva savus trešos vārtus šosezon, bet vārtsargs bez jebkādām šaubām kļuva par savas komandas varoni – atvairīt divus 11 metru sitienus vienā spēlē ir patiešām iespaidīgi.Pateicoties tam, pirmais puslaiks noslēdzās ar rezultātu 0:0. Manuprāt, neliels pārsvars bija Artūra Zakreševska vadītajai komandai, kas izveidoja vairāk vārtu gūšanas iespēju, taču tas ir vājš mierinājums, ja netiek izmantotas divas tik labas iespējas.
Otrajā puslaikā laikapstākļi pasliktinājās – sāka stipri līt, taču tas netraucēja Mārupes komandai izvirzīties vadībā. Lielisku sitienu no soda laukuma sānu sektora no aptuveni 17-18 metriem izdarīja Roberts Čevers. Futbols kārtējo reizi pierādīja, ka, ja neizmanto savas iespējas, tas vēlāk dārgi maksā. Varbūt viesu galvās pārāk ātri parādījās doma, ka nekas slikts šeit vairs nenotiks. Teorētiski viss laukumā ritēja pēc viņu scenārija – izmantojot pretinieku problēmas uzbrukumā, viņi paši izvirzījās vadībā, turklāt apstākļi laukumā bija grūti.
63. minūtē pēc pretuzbrukuma soda laukumā ļoti precīzu sitienu izdarīja Rihards Ozoliņš, raidot bumbu tālajā apakšējā stūrī, un vārtsargam praktiski nebija izredžu. Viesiem tas bija īpaši sāpīgi, jo tikai divas minūtes iepriekš bīstami sita Klāvs Grosbergs, un Kristapam Jautaiķim šī sitiena atvairīšana prasīja zināmu piepūli. Pēc ielaistajiem vārtiem Mārupe mēģināja palikt pretinieku laukuma pusē un atgūt labvēlīgu rezultātu, taču situācija attīstījās vēl sliktāk. 70. minūtē JDFS Alberts uzsāka uzbrukuma veidošanu jau savā laukuma pusē, un ar vairākām piespēlēm komanda nonāca līdz pretinieku soda laukumam. Tur lielisku sitienu izdarīja Kārlis Pirktiņš, piešķirot bumbai tādu griezienu, ka Zandreiters faktiski neko daudz izdarīt nevarēja.
87. minūtē lieliska iespēja izlīdzināt rezultātu bija Klāvam Grosbergam, kurš pēc centrējuma no tuvas distances sita ar galvu, taču bumba lidoja krietni pāri vārtiem. Dažas minūtes iepriekš vēl lielāka neveiksme piemeklēja Kristiānu Sprukuli – savā pirmajā kontaktā ar bumbu viņš gandrīz guva traumu, ilgu laiku gulēja uz laukuma, sāpēs turoties pie kājas. Par laimi, spēli viņš varēja turpināt. 88. minūtē no aptuveni 15 metriem bīstami sita Gustavs Krieviņš, taču viņa sitienu atvairīja Jautaiķis – visai neparastā veidā, ar plecu. Pēdējās minūtēs Mārupe skaidri dominēja un meklēja izlīdzinājumu, izveidojot vairākas labas iespējas (lietus noteikti nepalīdzēja Alberts vārtsargam), taču rezultāts vairs nemainījās. Gala rezultāts – 2:1! Secinājums no šīs spēles – visu var vēl labot.
Skatītāju skaits: 112. Viesu līdzjutēji bija (kāds ar šalli, kāds ar segu), bet precīzu skaitu noteikt nav iespējams.
FK Metta – FK Smiltene
Mājiniekiem bija laba iespēja saglabāt perfektu – 100% uzvaru – bilanci. Smiltene šosezon jau parādīja, ka spēj cīnīties līdz galam, taču spēle pret citu titula kandidāti Valmieru tika pārliecinoši zaudēta, tāpēc šajā mačā par izteiktu favorīti tika uzskatīta Metta. Teikt, ka Andra Riherta futbolisti izpildīja savu uzdevumu, būtu par maz. Līdzīgi kā iepriekšējā kārtā, arī šoreiz Futbola centra “Rūpnīca” laukumā eksistēja tikai viena komanda – mājinieki, kuri lietainos apstākļos sniedza ļoti sāpīgu futbola mācību viesiem no Smiltenes.
Pirmos vārtus nācās gaidīt līdz 18. minūtei. Arno Fezuī no FK Smiltene kārtējo reizi šajā spēlē iesaistījās fiziskā cīņā ar Sadiqu Salehu, un šoreiz pārkāpa noteikumus savā soda laukumā. Tiesnesim Aleksandram Golubevam neatlika nekas cits kā nozīmēt pendeli. Kevins Cēsnieks realizēja 11 metru soda sitienu, raidot bumbu apakšējā stūrī, lai gan Dagnis Sausais uzminēja virzienu un bija ļoti tuvu atvairījumam. Piecas minūtes vēlāk Metta jau svinēja otros vārtus – Ivo Minkevičs pēc centrējuma, no soda laukuma pārspēja Sauso. 2:0.
Smiltene tika piebeigta tieši pirms pārtraukuma – četru minūšu laikā ielaisti trīs vārti, un pēc šāda nokauta reti kura komanda spēj atgūties. 39. minūtē Minkevičs guva savus otros vārtus. Pēc stūra sitiena bumba atsitās pret citu spēlētāju un nonāca pie Metta aizsarga kājām, kurš to raidīja vārtos. Divas minūtes vēlāk pēc kārtējā stūra sitiena bumba nonāca pie Rūdolfa Kļavinska, kurš ar atkārtotu sitienu panāca 4:0. Sausais reaģēja novēloti, iespējams, bija aizsegts un neredzēja sitiena brīdi. Vēl pēc divām minūtēm rezultāts jau bija 5:0 – Rendijs Šibass izmantoja komunikācijas trūkumu Smiltenes rindās, pārtvēra bumbu, centrēja, un Daņiils Čiņajevs guva vārtus. Pilnīga dominēšana. Pirmajā puslaikā Metta ļāva Smiltenei izdarīt tikai vienu sitienu pa vārtiem (Fezuī no brīvsitiena), vienlaikus pati demonstrējot nežēlīgu efektivitāti uzbrukumā. Ja kāds ļoti gribētu piekasīties, tad vienīgais pārmetums būtu tas, ka šādu realizāciju varēja redzēt arī iepriekšējā spēlē pret Rēzekni.
Otrajā puslaikā FK Smiltene mēģināja biežāk parādīties pretinieku laukuma pusē, taču viss tika kontrolēts no Metta aizsardzības puses un bieži beidzās uzreiz ar pretuzbrukumiem. Pie rezultāta 5:0 mājinieki varēja atļauties spēlēt brīvāk, un viesi kādu laiku izvairījās no vēl lielākiem zaudējumiem. Neskatoties uz vairākām labām iespējām, sestos vārtus skatītāji ieraudzīja tikai 77. minūtē – atkal no 11 metru soda sitiena. Emīls Tomass pārkāpa noteikumus pret Čiņajevu, kurš pats arī realizēja pendeli. Šoreiz Sausais virzienu nenolasīja. 80. minūtē Smiltene vienīgo reizi bija tuvu vārtu guvumam – Mettas kapteinis, Kārlis Vilnis, guļot uz zemes, neveiksmīgi sita bumbu un trāpīja tieši Jānim Lapiņam, taču bumba aizlidoja garām vārtiem.
Mača izskaņā sekoja vēl divi sitieni. 86. minūtē Olivers Dzenītis no tuvas distances raidīja bumbu tukšos vārtos pēc Saleha piespēles. Trīs minūtes vēlāk viņš vēlreiz bija precīzs pēc centrējuma, uzvarot divcīņu ar Ritvaru Zausku. Smiltenes spēlētājs šajā epizodē cieta, taču tiesnesis pārkāpumu nesaskatīja. Gala rezultāts – 8:0, lielākā uzvara šosezon. Un jā, Metta varēja iesist vēl vairāk – iespēju netrūka, īpaši otrāja puslaikā.
Skatītāju skaits: 181.
RFS-2 – Riga Mariners
Viesiem otro spēli pēc kārtas nācās spēlēt pret dublieriem. Pēc neizšķirta ar Riga FC-2 motivācija izcīnīt uzvaru bija liela, jo Valmieras un Metta pārsvars turnīra tabulā jau bija pieaudzis līdz četriem punktiem. Līdzīgi kā divas iepriekšējās sestdienas spēles, arī šī tika aizvadīta lietainos apstākļos. Tas gan netraucēja abu komandu spēlētājiem, kuri uz maču izgāja ar kaujiniecisku noskaņojumu un spēlēja ar lielu azartu.
8. minūtē notika nopietna sadursme ar Aļģirda Graža (Riga Mariners) un RFS-2 vārtsarga Mareka Muižzemnieka piedalīšanos, kuram papildus uzskrēja arī komandas biedrs Alekss Jasaitis. Rūdolfs Ozols, cits RFS-2 spēlētājs, bija pārliecināts, ka par situāciju pilnībā atbildīgs ir Gražis, un pat pagrūda viņu, taču tiesnesim bija cits viedoklis. Viņš ātri nomierināja situāciju un neparādīja nevienu kartīti, uzskatot sadursmi par nelaimes gadījumu. Muižzemnieks galu galā varēja turpināt spēli. Dažas minūtes vēlāk mājinieki izvirzījās vadībā. Viss sākās 13. minūtē ar neprecīzu piespēli no Mariners aizsarga Elvisa Stugļa. Bumbu pārņēma Ivans Galajevs, atdeva to Kirilam Kirsanovam, kurš lieliski atrada soda laukumā ieskrienošo Alekseju Bukovski. Viņa sitienu no tuvas distances lieliski atvairīja Vladislavs Kurakins, taču pie Kristofersa Abranta atkārtotā sitiena viņš jau bija bezspēcīgs.
Neilgi pēc 14. minūtes radās situācija, kurā tiesnesis nolēma nepiešķirt 11 metru soda sitienu, lai gan personīgi man šķiet, ka drīzāk bija pārkāpums. Viss notika ļoti ātri – Aļģirdas Gražis pie bumbas bija ātrāk nekā Ivans Galajevs, taču tiesnesis, acīmredzot, uzskatīja, ka kontakts nebija pietiekams. Diemžēl nebija atkārtojuma no tuvāka leņķa, lai situāciju novērtētu precīzāk. Aleksejs Griščenko bija pārliecināts par savu lēmumu, un Mariners nesaņēma lielisku iespēju ātri atgriezties spēlē. Turpmākajās pirmā puslaika minūtēs abas komandas uzbruka, taču bez precīziem sitieniem. Aizsardzība bloķēja vai arī sitieni bija neprecīzi (vismaz līdz 27. minūtei, kad RFS-2 vārtsargs atvairīja Rinalda Solas sitienu). Pēc pusstundas Mariners uzbrukumi kļuva intensīvāki – izskatījās, ka komanda par katru cenu vēlas panākt 1:1 vēl pirms pārtraukuma. 40. minūtē lieliska iespēja bija Krišam Kārkliņam no brīvsitiena tuvu soda laukumam. Viņš sita augšējā stūrī, taču nevis pāri mūrim, bet tieši tajā pusē, kur atradās Muižzemnieks. RFS-2 vārtsargs lieliski atvairīja sitienu. Neskatoties uz spiedienu, Mariners pirmajā puslaikā vārtus neguva, un komandas pārtraukumā devās pie rezultāta 1:0 RFS-2 labā. Pēdējās 15 minūtēs mājinieki galvenokārt aizsargājās un reti nonāca pie Kurakina vārtiem.
Otro puslaiku ar bīstamu sitienu soda laukumā iesāka Matīss Caune, taču bumba aizlidoja garām stabam. Pēc tam īsu brīdi uzbruka mājinieki, bet drīz vien iniciatīvu atguva Mariners. Viņu centieni vainagojās panākumiem 65. minūtē – pēc ātri izspēlēta brīvsitiena no savas laukuma puses un vairākām piespēlēm Jevhens Stadņiks nonāca viens pret vienu ar vārtsargu un ar precīzu sitienu tālajā apakšējā stūrī panāca 1:1. Ar to viesi neapstājās un turpināja spiedienu, neļaujot pretiniekiem īsti atbildēt. 79. minūtē atkal radās epizode, kurā tiesnesis varēja piešķirt pendeli Mariners (varbūt pat vajadzēja), taču to neizdarīja. Muižzemnieks nepagāja pirmais pie bumbas mēģinot to izsist ar dūrēm un otro reizi spēlē sāpīgi sadūrās ar Graži. Šoreiz vairāk cieta uzbrucējs. Alans Siņeļņikovs pieprasīja 11 metru soda sitienu, taču Griščenko pārkāpumu nesaskatīja.
87. minūtē tiesnesis gan nolēma, ka pendele pienākas. Mihails Kuliks ar izklupienu soda laukumā nogāza Elvi Stugli, kurš sāpīgi izjuta šo epizodi. Kamēr Mariners kapteinim tika sniegta medicīniskā palīdzība, bumbu uz 11 metru atzīmes uzlika Gražis. Viņš realizēja pendeli un guva uzvaras vārtus, lai gan Muižzemnieks bija ļoti tuvu atvairījumam. RFS-2 dublieri sāpīgā veidā zaudēja neizšķirtu, taču jāatzīst – pēc pašu kļūdas, turklāt otrajā puslaikā viesi bija dominējošā komanda. Stefano Greko izcīnīja pirmo uzvaru kā Mariners treneris, kamēr Džeimss Priedītis vēl gaida savu pirmo uzvaru šosezon ar RFS-2.
Atbalsts no I komandas: nebija, iespējams, saistībā ar Rīgas derbiju trīs dienas vēlāk. Katrā ziņā, bez ironijas – jaunie RFS-2 spēlētāji šoreiz, šķiet, nospēlēja pat labāk nekā ar pirmās komandas palīdzību.
Skatītāju skaits: 77. Maz, bet, kā vēlāk izrādīsies, ne mazākais rādītājs šajā kārtā. Laikapstākļi tajā dienā gan īpaši nemudināja doties uz stadionu.
Valmiera FC – Rēzeknes FA
Viesi devās vairāk nekā 180 kilometru tālā izbraukumā ar apziņu, ka pēc grūtas spēles (0:5 zaudējums pret Mettu) viņus gaida vēl viens grūts pārbaudījums. Valmiera, tāpat kā Metta, teorētiski varēja saglabāt perfektu bilanci, taču teorija vienmēr jāapstiprina laukumā – un tieši tas izrādījās lielākā problēma favorītēm.
Diemžēl kluba YouTube kanālā vairs nav pieejama spēles tiešraide un man nebija iespējas pie šī mača atgriezties un to mierīgi izanalizēt, tāpēc koncentrēsimies uz svarīgākajiem faktiem. Pirmais puslaiks noslēdzās ar lielu pārsteigumu. Ņemot vērā līdzšinējos Latgales komandas rezultātus, spēlē pret Valmieru varēja gaidīt vārtu lietu. Taču pārtraukumā rezultāts bija neizšķirts – 0:0. Mājinieki, protams, dominēja, nelaida pretiniekus pie saviem vārtiem, taču pietrūka svarīgākā – golu. Valmierai izdevās “atbloķēties” ar 11 metru soda sitienu. Pēc diskvalifikācijas atgriezies Gints Silkāns soda laukumā nogāza Daniilu Cepeļevu, un tiesnesim Denisam Ignatjevam neatlika nekas cits kā nozīmēt pendeli. 56. minūtē Frajs Kairmani beidzot atklāja rezultātu. Mājinieki uzreiz centās palielināt pārsvaru, taču atkal nespēja pārvarēt Rēzeknes aizsardzību – spēlēt pret komandu, kas aizsargājas ar visiem spēkiem, nav viegli.
83. minūtē notika negaidīts pavērsiens. Abdulrazaks Šehu izmantoja Lenija Manisas neprecīzo piespēli un devās uz priekšu ar bumbu. Ņikita Cepeļevs līdz galam turējās blakus, taču Šehu nezaudēja koncentrāciju un ar spēcīgu sitienu panāca 1:1. Sensācija sāka kļūt arvien reālāka – viesiem bija iespēja izcīnīt pirmo punktu sezonā, pret vienu no titula pretendentiem. 90. minūtē Valmieru izglāba Ernests Kalniņš, kurš laukumā bija devies tikai četras minūtes iepriekš. Rēzekne ielaida ļoti neveiksmīgus vārtus – bumba atsitās gan pret Silkānu, gan pret Mahamadū Dembelē, līdz beidzot Kalniņš to no vārtu līnijas iestūma tīklā. Sāpīgs brīdis, bet tas vēl nebija viss. Pašā izskaņā, 94. minūtē, Artjoms Vekša savā soda laukumā nepārliecinoši izsita bumbu tieši pie Dembelē kājām. Viņa sitienu Silkāns vēl atvairīja, taču Toki Jamamura ar atkārtotu sitienu raidīja bumbu tīklā – 3:1.
Turnīra līderes Metta un Valmiera spēlēja pret tabulas lejasdaļas komandām, un jāatzīst, ka Metta uzbrukums izskatījās pārliecinošāk. Valmierā gan bija ļoti tuvu pārsteigumam – viesi izmantoja savu vienīgo iespēju un uz brīdi lika mājiniekiem nervozēt. Tomēr pašā galotnē Valmiera atcerējās, kā jāgūst vārti, un tas izšķīra spēli.
Skatītāju skaits: 219 – lielākais šajā kārtā.
Riga FC-2 – JFK Ventspils
Pēc vairāk nekā divu nedēļu pārtraukuma līgas laukumos atgriezās JFK Ventspils spēlētāji, kuri 4. kārtas spēli aizvadīja agrāk nekā citi, aprila sākumā. JDFS Alberts piemērs gan parādīja, ka ilgāka pauze ne vienmēr ir priekšrocība – īpaši pret dublieriem, kur nekad nav skaidrs, kuri pirmās komandas spēlētāji var parādīties sastāvā.
Šī bija vēl viena spēle, kas laikapstākļu dēļ īpaši nepiesaistīja skatītājus. Šoreiz nelija lietus, pat spīdēja saule, taču pūta spēcīgs vējš. Spēles sākums bija diezgan mierīgs, un nekas īpašs nenotika. Biežāk ar bumbu bija mājinieki, kuri mēģināja veidot uzbrukumus, taču tie neradīja lielus draudus. Situācija mainījās 17. minūtē. Riga FC-2 izpildīja jau ceturto stūra sitienu šajā spēlē. Pēc neliela haosa soda laukumā Abū Silla ar šķērīti atspēlēja bumbu, tā nonāca pie tanzānieša Abdu Mandekes, kurš no tuvas distances atklāja rezultātu. Piecas minūtes vēlāk, pēc kārtējā stūra sitiena un vēl viena haosa soda laukumā, Mandeke dubultoja pārsvaru – šoreiz ar spēcīgu sitienu no aptuveni 11 metriem. Interesanti, ka tiešraides realizātors kļūdaini norādīja, ka vārtus guvis Nazars Prudčenko, lai gan viņam ir pavisam cita ādas krāsa. Patiesībā loģiskāka kļūda būtu bijusi, ja tiktu nosaukts Abū Silla.
Viesi, protams, mēģināja atbildēt un meklēt iespējas pretinieku laukuma pusē, taču bez lieliem panākumiem – ja vien par tādu neuzskata nopelnītu stūra sitienu. Kopumā spēle turpinājās diezgan mierīgi. Riga FC-2 šķita apmierināti ar divu vārtu pārsvaru un samazināja uzbrukumu intensitāti, savukārt JFK Ventspils nespēja radīt reālus draudus Mārcim Kazainim.
35. minūtē ļoti asu izklupienu izpildīja ukrainis Kirils Ļahovs. Patriks Toms Brūns smagi cieta šajā epizodē, krītot uz laukuma un kliedzot sāpēs, viņam bija nepieciešama medicīniskā palīdzība. Riga FC-2 spēlētājs saņēma par to dzelteno kartīti. Aizsargs spēli turpināja, taču pēc pārtraukuma tika nomainīts. 38. minūtē Riga FC-2 parādīja, kā jāveido pretuzbrukums. Mandeke sāka skrējienu ar bumbu savā laukuma pusē, pie centra līnijas izpildīja dinamisku piespēli uz priekšu skrienošajam Nazaru Prudčenko. Ukrainis, ielaužoties soda laukumā, pamanīja otrā pusē skrienošo Denisu Nazarovu. Piespēle bija perfekta un sakrita ar trenera Sandu Ojoga saucieniem, kurš tieši to arī pieprasīja skaļi izsaucot spēlētāja uzvārdu (nebūs pārsteigums ja šajā vietā rakstīšu, ka moldāvietis “aizmirsa” par pēdējo burtu spēlētāja uzvārdā). 18 gadus vecais uzbrucējs pārliecinoši raidīja bumbu vārtos – 3:0. Ideāls scenārijs mājiniekiem, katastrofa viesiem. Līdz pārtraukumam Riga FC-2 visus trīs sitienus vārtu rāmī pārvērta vārtos, savukārt JFK Ventspils 45 minūšu laikā izdarīja tikai vienu, neprecīzu sitienu. Stūra sitienu gan netrūka – katra komanda izpildīja piecus, bet lielāku labumu no tiem guva mājinieki.
48. minūtē notika ļoti bīstama epizode. JFK Ventspils bija laba vārtu gūšanas iespēja, Kazainis izgāja no vārtiem un mēģināja glābt situāciju, taču nejauši tika iesists pa galvu no Jegora Poskrjobiševa puses. Vārtsarga ķermenis uz brīdi izskatījās bezspēcīgs, it kā viņš būtu zaudējis samaņu, un tiesnesis Aleksandrs Anufrijevs nekavējoties izsauca mediķus. Nepilnas minūtes laikā Kazainis piecēlās kājās, un situācija izrādījās mazāk nopietna, nekā sākumā šķita. Šeit jāuzteic tiesneša ātrā reakcija.
57. minūtē Mandeke atkal bija svarīga figūra pretuzbrukumā. Viņš izpildīja garu un precīzu piespēli Denisam Nazarovam, kurš devās uz priekšu un šoreiz pats asistēja Nazaram Prudčenko. Ukrainis pieņēma bumbu, sita un panāca 4:0. Jāatzīst, ka šosezon Riga FC-2 dublieri ir ļoti bīstami pretuzbrukumos, un JFK Ventspils nav pirmā komanda, kas par to pārliecinās. Neskatoties uz četriem ielaistajiem vārtiem, viesi vēl spēja atrast sevī spēkus atbildēt. 76. minūtē JFK Ventspils spēlētājs Leo Andersons tika pieturēts aiz krekla no Ralfa Zemīša puses. Neskatoties uz Riga FC-2 spēlētāju protestiem, uzskatu, ka Anufrijevs pieņēma pareizu lēmumu, piešķirot viesiem 11 metru soda sitienu, jo aizsarga darbības būtiski ierobežoja pretinieka kustības brīvību. Minūti vēlāk kapteinis Valters Liepājnieks realizēja pendeli ar spēcīgu sitienu – 4:1.
Šie vārti deva papildu impulsu JFK Ventspils spēlētājiem, pat neskatoties uz trīs vārtu deficītu. 83. minūtē viesi saņēma “dāvanu” no Riga FC-2 vārtsarga – pēc stūra sitiena Kazainis pats ieraidīja bumbu savos vārtos. 19 gadus vecajam vārtsargam bumba atsitās pret krūtīm, uzlidoja gaisā, un, mēģinot to atsist, viņš trāpīja tā, ka bumba ielidoja tieši vārtos. Neticami neveiksmīga epizode. Iespējams, ka šis moments vēl vairāk vairoja viesu ticību saviem spēkiem, taču laika bija par maz. Spēle noslēdzās ar rezultātu 4:2. Riga FC-2 demonstrēja 100% realizāciju – visi četri sitieni vārtu rāmī pārvērtās vārtu guvumos. Tā nav pirmā reize šosezon, kad Rigas dublieri efektīvi izmanto savas iespējas mačā. Uzmanību piesaista arī lielais stūra sitienu skaits – kopā 19, no kuriem 14 izpildīja viesi.
Pēc spēles intervijā Valters Liepājnieks kļuva par trešo JFK Ventspils spēlētāju šosezon, kurš kā galveno problēmu norādīja uz asuma trūkumu uzbrukumā. Komandas rezultāti rāda, ka līdz šim nav izdevies atrast risinājumu, kas šo situāciju uzlabotu. Aprakstītā spēle labi ilustrē to, ko Liepājnieks teica – vieni vārti tika gūti no 11 metru soda sitiena, otri pēc pretinieku vārtsarga kļūdas. Izņemot pendeli, visas spēles laikā trenera Igora Kičigina vadītā komanda izdarīja tikai vienu sitienu pa vārtiem. Tas ir par maz.
Atbalsts no I komandas: nebija, iespējams arī Rīgas derbija dēļ.
Skatītāju skaits: 73, no tiem 9 viesu līdzjutēji. Zemākā apmeklētība šajā kārtā.
SK Super Nova-2 – Leevon PPK
Jāatzīst, ka Super Nova jaunie spēlētāji ar sezonas sākumu atstāj labu iespaidu, un spēlē pret Leevon PPK viņi noteikti nebija bez cerībām – īpaši ņemot vērā viesu problēmas ar momentu un divus bezvārtu neizšķirtus pēc kārtas. No otras puses, tā varēja būt papildu motivācija Māra Landmaņa komandai, jo ar šādu “stabilitāti” klubā diez vai kāds ir apmierināts. Bažas par kārtējo 0:0 rezultātu tika ātri kliedētas, taču ne gluži tā, kā to būtu vēlējies Leevon PPK klubs. Divus ātrus vārtus guva Super Nova-2 spēlētājs Kristers Skadmanis – vispirms 11. minūtē, bet pēc tam arī 17. minūtē.
Tomēr Leevon PPK spēlētāji parādīja raksturu un vēl pirmajā puslaikā izlīdzināja rezultātu. Diezgan ātri uz otro vārtu guvumu atbildēja Džeremija Pols, un, manuprāt, tas bija izšķirošs brīdis spēles gaitā – ātra atbilde vienmēr dod motivāciju un pārliecību. Viesi panāca 2:2 34. minūtē, kad vārtus guva Roberts Raivis Aršauskis. Otrais puslaiks pagāja dzelteno kartīšu zīmē – tiesnesis kopumā parādīja sešas. Šajā visā 83. minūtē tika gūti izšķirošie vārti. Aršauskis otrreiz šajā spēlē bija precīzs, un otro reizi viņam piespēlēja Rūdolfs Muižnieks. Spēle noslēdzās ar rezultātu 3:2, un Leevon PPK pēc mača varēja lepoties ar rekorda cienīgu sēriju – 10 spēles bez zaudējumiem, ko klubs minēja sociālajos tīklos. Šī sērija sākās vēl iepriekšējā sezonā, 2025. gada 4. oktobrī, ar neizšķirtu pret Skanstes SK. Kopš tā laika pēdējās piecas 2025. gada kārtas un pirmās piecas 2026. gada kārtas nesušas tikai uzvaras vai neizšķirtus. Super Nova-2 dublieriem tā bija pirmais zaudējums šosezon.
Atbalsts no I komandas: pirmo reizi šosezon dublieru sastāvā parādījās Kristers Skadmanis, kuram ir četri mači Virslīgā. Tā arī ir vienīgā būtiskā palīdzība no pirmās komandas, taču, kā redzams, viņš bija vērtīgs pastiprinājums, lai gan punktus tas nenodrošināja.
Skatītāju skaits: 96, tostarp apmēram 50 viesu līdzjutēji.
FK Tukums-2 – Skanstes SK
FK Tukums dublieri, līdzīgi kā JFK Ventspils, bija bez spēlēm vairāk nekā divas nedēļas. 5. kārtas noslēdzošajā mačā viņi savā laukumā uzņēma Skanstes SK. Viesi, neskatoties uz regulāru spēļu ritmu, vēl nebija atraduši stabilitāti un pirms šī mača viņiem bija bilance – viena uzvara, viens neizšķirts un divi zaudējumi.
Mājinieki jau no pirmajām minūtēm mēģināja uzbrukt. Viena no epizodēm 2. minūtē noslēdzās ar bīstamu, bet neprecīzu Renē Baumaņa sitienu no distances. Minūti vēlāk Tukums-2 izveidoja vēl vienu lielisku iespēju, taču arī Rema Dzeguzes sitiens no aptuveni 11 metriem nebija precīzs. Pirmais sitiens vārtu rāmī sekoja 24. minūtē un uzreiz beidzās ar vārtu guvumu. Skanstes aizsargs zaudēja līdzsvaru, un bumba nonāca pie Ruslana Deružinska, kurš ar spēcīgu sitienu neatstāja nekādas cerības vārtsargam Mikam Ševelam. Skanste pirmajā puslaikā neizveidoja daudz iespēju, bet labāko no tām neizmantoja Deivids Baltrušaitis. 34. minūtē viņš soda laukumā saņēma zemu piespēli, viņa priekšā bija tikai vārtsargs, taču sitiens no aptuveni 11 metriem trāpīja pa pārliktni. Futbols šādas kļūdas nepiedod. Pirmo sitienu vārtu rāmī viesi izdarīja tikai 42. minūtē – Aleks Ščerbinskis no brīvsitiena, taču Kārlis Jansons pārliecinoši atvairīja. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 1:0, mājinieki bija aktīvāki un biežāk kontrolēja bumbu.
Otro puslaiku Skanste sāka aktīvāk, ātri nopelnot trīs stūra sitienus. Tomēr, neskatoties uz lielāku aktivitāti, joprojām pietrūka precizitātes – abos puslaikos tikai pa vienam sitienam vārtu rāmī. Tas ir par maz, lai cīnītos pat par neizšķirtu. 64. minūtē notika neparasta epizode – Leonards Livčāns, kurš tikko bija devies laukumā, bija spiests nomainīt kreklu, jo spēlēja ar 14. numuru, kura “īpašnieks” ir Mārtiņš Mikus Rozītis. Viņš pats laukumā devās tikai 20 minūšu vēlāk, jau ar savu numuru.
86. minūtē Tukums-2 izmantoja Paulsa Pinkuļa kļūdu laukuma centrā. Bumba nonāca pie Marko Ķeres, kurš ar ātru piespēli izveda Jušinu Koki pret vārtiem. Japānis apspēlēja aizsargu un ar tehnisku sitienu panāca 2:0, faktiski izšķirot spēles likteni. Tukums-2 uzvarēja pelnīti – bija aktīvāki un efektīvāki. Tā bija viņu pirmā uzvara šosezon.
Atbalsts no I komandas: Martins Štāls (6 spēles Virslīgā šosezon, 1 vārti), Kristaps Kļaviņš (6 spēles, galvenokārt kā rezervists), japānis Džuns Toba (5 spēles, visvairāk laika laukumā līdz 45 minūtēm), Renē Baumanis (epizodiskas minūtes 4 spēlēs). Lielākais pastiprinājums bija Ruslans Deružinskis – 8 spēles Virslīgā un 3 gūti vārti. Šajā mačā viņš arī guva vārtus uz 1:0. Kopumā šajā spēlē palīdzība no pirmās komandas spēlētājiem bija vislielākā šosezon.
Skatītāju skaits: 128 – lielākā apmeklētība starp dublieru mājas spēlēm šajā kārtā.
Kārtas komentārs: Rūdolfs Zandreiters (Mārupes SC vārtsargs)
“Runājot par aizvadīto spēli pret JDFS Alberts- mēs bijām gatavojušies ļoti cītīgi. Pretinieks tika rūpīgi izanalizēts un, lai gan viņu sezonas sākums nebija tas spīdošākais, apzinājāmies, ka mūs sagaida fiziski smaga spēle. Katrs spēlētājs zināja savus uzdevumus, tomēr neiesākām spēli tik pārliecinoši, kā bija iecerēts. Pirmajā puslaikā izdevās nosargāt divus 11 metru soda sitienus, kas noteikti deva komandas biedriem stimulu, taču pretiniekiem bažīties. Diemžēl, tāpat nespējām realizēt savus momentus pie kuriem strādājām. Otro puslaiku sākot, stipro vēju pastiprināja lietus, kas noteikti apgrūtināja turpmāko spēles gaitu, bet spējām izvirzīties vadībā. Žēl, ka pārsvaru noturēt neizdevās, un jāsaka, ka pretinieku otrajā vārtu guvumā talkā nāca arī veiksme – rikošets mainīja bumbas lidojuma virzienu. Spēles pēdējās 15 minūtēs mēs pilnībā pārņēmām iniciatīvu un izveidojām vairākas izcilas izdevības, kas mums būtu garantējušas vismaz punktu. Esam neapmierināti ar rezultātu, jo pēdējo trīs spēļu kopsumā esam izcīnījuši vienu punktu. Galvas nenokaram, analizējam kļūdas un turpinām strādāt.”
JDFS Alberts – Mārupes SC 2-1
Metta – FK Smiltene 8-0
RFS-2 – Riga Mariners 1-2
Valmiera FC – Rēzekne 3-1
Riga FC-2 – JFK Ventspils 4-2
Super Nova-2 – Leevon PPK 2-3
FK Tukums-2 – Skanstes SK 2-0
Kārtas pārsteigums: personīgi uzskatu, ka pārsteigumu nebija, taču, spriežot pēc bukmeikeru koeficientiem, visnegaidītākais rezultāts bija Leevon PPK uzvara pār Super Nova-2 dublieriem.
Kārtas varonis: Abdu Mandeke (Riga FC-2). Viņš nospēlēja būtisku lomyu visās četrās savas komandas vārtu gūšanas epizodēs.
Ir pie kā strādāt: FK Smiltene komandai pēc rekordlielās sakāves noteikti ir daudz kas jāuzlabo.
1. kārtas apskats
2. kārtas apskats
3. kārtas apskats
4. kārtas apskats
galv. foto. FK Tukums
