Kā jau tas daudziem zināms, jau vairākus gadus Latvijas futbolā ir ienākusi ļoti liela nauda – kaut vai salīdzinot ar to, cik kopumā naudas ir Latvijas sportā. Rakstā plašāk par to, cik atklāti ir Latvijas futbola klubi, par nodokļu izmaiņām un sīkāk par divām bagātākajām Latvijas sporta komandām
Latvijas sportā kopumā divi sporta veidi – basketbols un futbols – ir bijuši tie, kas spējuši piesaistīt visvairāk naudas profesionālajam sportam (komandām). Piemēram, basketbolā lielas naudas bija pirms lielās finanšu krīzes: 2007. gads bija pīķis gan Latvijas ekonomikai, gan Latvijas basketbolam. Basketbola klubam “Ventspils” 2007. gadā bija lielākie izdevumi tā vēsturē – aptuveni divi ar pusi miljoni eiro (jāņem vēra gan tas, ka naudas vērtība 2005. un 2022. gadā nav vienāda, ņemot vērā inflāciju). Ventspilnieku budžets no 2001. gada līdz 2019. gadam (liels kritums 2020. gadā – no 1.35 uz 0.54 miljoniem eiro jeb -60%; šo ietekmēja pilsētas vadītāja iekļaušana ASV sankcijās, kas ietekmēja arī ostas darbību) bija viena miljona un vairāk eiro apmērā, taču 2022. gadā bija tikai nedaudz virs 400 tūkstošiem eiro. “ASK Rīga” 2007. un 2008. gadā darbojās ar 3.5 miljonu eiro izdevumiem, taču ātri vien burbulis plīsa. Šobrīd turīgākā basketbola komanda ir “VEF Rīga”, bet arī šim klubam labākie gadi ir aiz muguras – kopš 2012. gada, kad tērēja apmēram 3.5 miljonus eiro, izdevumu tendence ir lejupvērsta. Tiesa, basketbols ir vienīgais sporta veids, kurā ir profesionāla sieviešu komanda. “TTT-Rīga” 2018. gadā izdevumi bija 862 tūkstoši eiro, kas arī augstākais punkts (2022. gadā 397 tūkstoši eiro). Hokejā kopumā naudas ir vēl mazāk, piemēram, hokeja kluba “Zemgale” 2022. gada tērēja 412 tūkstošus eiro, par citām komandām nemaz nerunājot, bet šajā sporta veidā bija Latvijas mērogiem turīga (un līdz šim bagātākā) komanda, taču kura nepiedalījās Latvijas čempionātā (šīs komandas izdevumi vairākos gados bija vairāk nekā 10 miljoni eiro).
Piecas bagātākās Latvijas sporta komandas (izdevumi, eiro)
Kā redzams tabulā, šajā bagātāko Latvijas sporta klubu Top5 ir 4 futbola un 1 basketbola komanda (te gan jāatzīmē, ka nav vēl iesniegts “Auda” gada pārskats, kas var basketbolu izbīdīt no 5. vietas).
Brīvi pieejami gada pārskati un atklātība
Latvijas sportā kopumā par kluba budžetiem runā maz – pašiem klubiem nepatīk atklāt konkrētus skaitļus –, bet nav arī tām, ka tas ir stāsts par visiem klubiem un komandām.
Šeit vairāki piemēri:
RFS 2019. gada sezonas prezentācijā tika nosaukts plānotais budžets (700 tūkstoši eiro);
FK “Liepāja” un “Daugavpils” budžeti 2016. gadā;
2020. gadā laikraksta “Kurzemes Vārds” raksts par Virslīgas komandu budžetiem;
Sezonas laikā diskvalificētā “Babīte” pirms sezonas sacīja, ka 2017. gada budžets būs 250 tūkstoši eiro;
“Riga” sacīja, ka 2017. gadā budžets būšot 800 tūkstoši eiro;
FK “Liepāja” pārstāvis pirms 2018. gada sezonas sacīja, ka komandas budžets būs 0.8–0.9 miljoni eiro;
2007. gadā žurnālam “Sporta Avīze” Jurijs Bespalovs, FK “Ventspils” vadītājs, atklāja pēc sezonas, ka kluba budžets bija pusotrs miljons eiro;
Pirms 2005. gada slavenās “Venta” prezidents Ross Akmens izziņoja, ka viņu super komandas budžets būšot 7 miljoni eiro (visi zina, kā beidzās šis projekts), “Skonto” prezidents Guntis Indriksons teica, ka budžets būs 2 miljoni ASV dolāru, “Liepājas Metalurga” direktors Aleksandrs Ragoza sacīja, ka izdevumi mērāmi viena miljona ASV dolāru lielumā (apkopots no “Sporta Avīzes”).
Vēl dažas atzīmējas lietas. 2014. gadā žurnālists Edmunds Novickis Sportacentrs.com portālā publicēja apkopojumu par Virslīgas komandu algām (pēc viņam pieejamās informācijas): caurmērā algas mēnesī pamatsastāva spēlētājam tajā gadā bija salīdzinoši mazas, futbola klubā “Ventspils” spēlētājam saņemot 1 300 eiro, “Skonto” un Daugavpils “Daugava” – 1 000 eiro (pārējām komandām daudz mazāk). Futbola apskatnieks rakstīja, ka, piemēram, “Skonto” 2006. gadā varēja saņemt pat 50 000 eiro gadā. Raksta beigās raksta autors atzina: “Atliek vien cerēt, ka Latvijas futbola klubu līmenī ne tikai sportiskā ziņā, bet arī finansiālā ziņā 2014. gadā tika sasniegts zemākais līmenis…”
Runājot par algām, 2017. gada sākumā futbolists Andrejs Kiriļins, 2016. gada sezonu pavadījis Jūrmalas “Spartaks”, kas kļuva par Latvijas čempioniem, sastāvā, padalījās ar saviem novērojumiem ar to, kāda rocība ir Latvijas komandām Virslīgā. “Algas Latvijas futbolistiem ir zemas, taču finansiāli turīgu komandu kā “Riga” un RFS parādīšanās varbūt mainīs atalgojuma tendenci un tā palielināsies. “Riga” komandu sponsorē cilvēki no Krievijas, bet aiz RFS stāv stabila Latvijas firma. Tieši šajos klubos šobrīd var saņemt lielāko atalgojumu, bet citās komandās spēlētāji saņem aptuveni 1 500 eiro mēnesī,” lasāms portālā Diena.lv.
2018. gadā tika publicēts starptautisks materiāls “Global Sports Salary Survey 2018”, kurā bija apkopota informācija par dažādu līgu spēlētāju vidējo algu gadā. Tajā tika norādīts, ka Virslīgā vidēji futbolists saņem nedaudz virs septiņiem tūkstošiem eiro gadā, kas bija gandrīz par 3 tūkstošiem mazāk nekā Lietuvā, bet par tūkstoti vairāk nekā Igaunijā. Šo informāciju pārpublicēja arī Sportacentrs.com.
Foto: ekrānuzņēmums no “Global Sports Salary Survey 2018” (PDF fails)
Labs piemērs atklātībai ir Viļņas “Žalgiris” – viņi pirms 2023. gada sezonas kluba prezentācijā atklāja, kāds budžets (ieņēmumi, izdevumi, dotācija no pašvaldības) bija un kādu plāno gaidāmajā sezonā. Iepriekšējā gada tēriņi bija 5.1 miljons eiro (tajā sezonā lietuvieši pirmoreiz spēlēja Eirokausu grupu turnīrā).
Foto: “Žalgiris” finanšu atskaite un budžeta plāns 2023. gadam
Informācija par kluba budžetu pieejama viņu mājaslapā, arī detalizēta izdevumu uzskaite: tas, cik daudz naudas piešķīrusi Viļņas dome (1 049 838 eiro), kam šis finansējums tika novirzīts (spēlētāju algas, jaunieši, stadiona noma; PDF fails).
Taču arī Latvijā bijis gadījums, kad klubs atklāj plaši savu budžetu. Tā bija FK “Liepāja” 2015. gadā par iepriekšējā gada sezonu. Portālam IrLiepaja.lv kluba pārstāvji atklāja, ka pašvaldības atbalsts bija 143 tūkstoši eiro, izdevumi bija 297 tūkstoši eiro, no tiem 122 tūkstoši eiro bija sportistu atalgojuma, 36 tūkstoši eiro – treneru un administrācijas atalgojumam, 21 tūkstotis eiro – reklāmas izdevumiem u.c.
Rīgas milži
“Riga” un RFS (agrāk biedrību sauca “Rīgas Futbola Skola”, šajā gadā nomainīts uz FC RFS) izdevumi 2022. gadā kopā sastādīja gandrīz 19 miljonus eiro, kas bija apmēram puse no Latvijas sporta budžeta 2022. gadā (37.1 miljons eiro).
Šo divu Rīgas komandu budžeti ir strauji auguši, it īpaši tas attiecināms uz “Riga”, kuras izdevumi 2018. gadā nesasniedza pusotru miljonu eiro, bet šobrīd (2022. gadā) ir gandrīz 14 miljoni eiro. RFS 2022. gadā tērēja 5 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir kāpums par 2.1 miljonu eiro (“Riga” +5.8 miljoni eiro). Vistuvāk šiem abiem klubiem ir “Valmiera”, kas tērē aptuveni 3.4 miljonus eiro, FK “Liepāja” budžets ir nedaudz virs 2 miljoniem eiro (2021. gadā 2.197 miljoni, 2022. gadā 2.221 miljons eiro). Turklāt liepājnieki ir atzinuši, ka šogad izdevumi būs mazāki.
Abi šie Rīgas lielie klubi ir jāizceļ un jāuzslavē par to, ka viņu mājaslapās ir publicēti gada pārskati (2020.–2022. gads). Turklāt šajos gada pārskatos ir vairāk informācijas nekā Uzņēmumu reģistrā pieejamajos. Šajos gada pārskatos var izlasīt interesantu informāciju, piemēram, par saņemtajiem finanšu līdzekļiem no UEFA: RFS 2020. gadā tie bija 560 811 eiro, 2021. gadā 850 000 eiro, bet iepriekšējā gadā, kad piedalījās grupu turnīrā, – 3 599 839 eiro (papildus vēl 34.6 tūkstoši eiro no “UEFA Eirolīgas mājas spēļu pārraides tiesību nodošanas”, bet “Riga” 2022. gada pārskatā norādīts, ka UEFA maksājumi saņemti 951 152 eiro apmērā.
RFS 2022. gadā ieņēmumi no biļešu pārdošanas bija 183 517 eiro, par 2021. gada norādīts, ka tie bija 1 775 eiro (tas izskaidrojams ar to, ka RFS spēlēja UEFA Konferences līgas grupu turnīrā). Tāpat RFS nopelnījusi par spēlētāju pārejām – 2021. gadā (togad Darko Lemajičs pārgāja uz Beļģijas klubu “Gent”, transfermarkt.com norādīts, ka tika pārdots par 900 tūkstošiem) aptuveni viens miljons eiro, bet 2022. gadā 649 tūkstoši eiro.
Labvēlīgais nodokļu režīms
Jau daudz specifiskākā lieta ir norādīta “Riga Football Club: 2022. gada pārskatā ir izdalīta atlīdzība (bruto alga) apkalpojošajam personālam, treneriem un atsevišķi profesionālajiem sportistiem. Kādēļ tas ir svarīgi? Jo pirms dažiem gadiem ir notikušas diezgan lielas izmaiņas nodokļu jomā: gan likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, gan likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Saeima grozīja šos likumus. Sporta likuma 19. panta izpratnē par profesionālu sportistu (“Profesionāls sportists ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās.”) šis termins “profesionālais sportists” tika iekļauts (likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” jau pirms tam bija) likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 14. pantā, kurā atrunāts obligāto iemaksu objekts: “Profesionālam sportistam obligāto iemaksu objekts ir 860 euro. (..) Ja profesionālam sportistam aprēķinātais obligāto iemaksu objekts ir mazāks par šā panta divdesmitajā daļā noteikto, obligātās iemaksas no starpības starp šā panta divdesmitajā daļā noteikto obligāto iemaksu objektu un atbilstoši šā panta pirmajai daļai aprēķināto obligāto iemaksu objektu aprēķina un no saviem līdzekļiem veic darba devējs.” Šis likuma grozījums stājās spēkā no 2020. gada 1. janvāra (pirms tam profesionālajam sportistam obligāto iemaksu objekts bija “divas Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas”). Tāpat tika grozīts likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kura 15. pantā tika noteikta nodokļa likme, kas “taksācijas gada laikā un rezumējošā kārtībā jāpiemēro profesionālam sportistam, kurš par tādu atzīts Sporta likuma 19. panta izpratnē, no taksācijas gada kopējā algotā darba ienākuma no profesionālā sporta”, 20 procentu apmērā. Likums stājās spēkā no 2021. gada 1. janvāra. Toreiz Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija pauda prieku, atzīstot, ka “tas ir būtisks solis sportistu atalgojuma sistēmas sakārtošanā un pozitīvs signāls visai nozarei”. LSM rakstā tika uzsvērti tās ieguvumi. 2020. gadā dibināja Latvijas Futbola arodbiedrību, kura atzina, ka Latvijā futbolistiem netiek nodrošinātas sociālās garantijas, slēdzot dažāda veida līgumus.
Foto: ekrānuzņēmums no VID materiāla
Labs materiāls par šo nodokļu izmaiņām ir Valsts ieņēmumu dienestam (PDF fails): gan par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), gan par iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Piemērs: 5000 eiro bruto alga (bez atvieglojumiem).
Maksājot 5 000 bruto algu, uz rokas profesionāls sportists saņem aptuveni par 500 eiro vairāk nekā parastajā nodokļu režīmā, bet nodokļos samaksā divreiz mazāk (gan IIN mazākas likmes, jo nepiemēro 23% un 31% likmi, gan ar VSAOI mazākas daļas aplikšanas dēļ). Tādēļ arī sanāk – jo lielāka bruto darba alga profesionālajam sportistam, jo mazāks darbaspēka izmaksu slogs.
Ja sportistam maksā bruto algu 500 eiro vai 10 000 eiro apmērā, nav atšķirības nomaksātajās VSAOI (pie visiem algu līmeņiem tie būs 293.17 eiro). Salīdzinot četru bagātāko Latvijas klubu un četru mazo Virslīgas klubu samaksātos nodokļus 2021. gadā, atšķirība ir vairāk nekā 4 reizes (lielais četrinieks samaksā 2.83 miljonus eiro, bet četri mazākie klubi, kas ir lielas akadēmijas un kurās netiek (vai vispār nemaksā) maksātas lielas algas profesionālajiem sportistiem, – 0.69 miljonus eiro. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa nomaksā atšķirība ir vēl lielāka (gandrīz 8 reizes, lielākajiem nomaksājot 1.77 miljonus eiro), bet VSAOI ir tikai 2.3 reizes (tas izskaidrojams ar labvēlīgo VSAOI objektu 860 eiro). Ja pārrēķina uz vienu darbinieku (jo bagātākajiem ir 178, bet akadēmiju klubiem – 108 darbinieki), tad atšķirība ir daudz mazāka: kopā nomaksāto nodokļu summa Top4 ir 15.9 tūkstoši eiro gadā, bet akadēmiju klubiem – 6.4 tūkstoši eiro (2.5 reizes atšķirība), VSAOI mazākie klubi nomaksā 4.1 tūkstoti eiro, bet Top4 – tikai 5.7 tūkstošu eiro. Zemāk aplūkojams attēls, kurā attēloti šo klubu darbaspēka nodokļu slogs šī brīža situācijā un parastajā režīmā, ja nebūtu šī īpaša nodokļu režīma profesionālajam sportistam. Parastajā režīmā darbaspēka nodokļu slogs pieaugtu līdz ar bruto algas pieaugumu, taču šobrīd esošajā viss ir otrādāk: jo lielāka alga, jo mazāks nodokļu slogs (šajā attēlā aprēķinātais darbaspēka nodokļu slogs nav tik precīzs, jo tas ir par vidējo bruto algu biedrībā, nevis par katru darbinieku).
Patlaban mazākajiem klubiem sanāk tā, ka viņiem ir lielāks darbaspēka nodokļu slogs, jo viņiem daudz lielāks (vai pat visi) īpatsvars ar darbiniekiem, kuriem nepiemēro profesionālajam sportistam atbilstošās nodokļu likmes. Tādā ziņā lielie klubi var būt ļoti pateicīgi par šādu nodokļu režīmu. Cik tas ir taisnīgi, ka par profesionālu sportistu ar, piemēram, pusmiljona eiro algu gadā (pilnīgi iespējams “Riga” komandā, Milošs Jojičs varbūt pat vairāk saņem) jāmaksā VSAOI tikpat, cik par spēlētāju, kuram mēnesī 900 eiro alga, protams, ir cits jautājums. Visticamāk, tie, kuri virzīja, un tie (deputāti), kuri nobalsoja par šādām izmaiņām, nemaz nezināja, ka Latvijā ir viens vai vairāki sporta klubi, kuri var ļoti daudz samaksāt ārzemniekiem. Taču gan IIN 20% likme, gan VSAOI objekta 860 eiro apmērā noteikšana profesionālam sportistam ir palīdzējusi daudziem sporta klubiem maksāt sociālās iemaksas latviešu spēlētājiem, tādā veidā kaut kā nodrošinot kādu garantiju tad, ja spēlētājs pazaudē darbu, un vecumdienās, nevis meklēt citus ceļus, kā izvairīties no nodokļu maksāšanas.
Atgriežoties pie Rīgas milžu gada pārskatiem, redzams, ka “Riga” 2022. gadā atlīdzība par darbu bija 7.31 miljons eiro, no tiem 5.72 miljoni bija profesionālajiem sportistiem (1.59 miljoni eiro bija “atlīdzība ADM un treneru personālam”). Šāda veida iedalījums ierakstīts pirmo reizi, 2021. gadā bija atsevišķi atlīdzība pārvaldes locekļiem (924 tūkstoši eiro) un atlīdzība pārējiem darbiniekiem (3.83 miljoni eiro).
“Riga Football Club” gada pārskati
Izceltais foto: Zigismunds Zālmanis (“Riga”)
