2022. gads Latvijas futbolā līdzjušanas, fanošanas, atbalstīšanas ziņā… hmmm, kāds tas bija? Dažos vārdos grūti aprakstīt, taču ir vērts, lai uz to palūkotos un izteiktu dažas atziņas.
Futbolu pasaulē un arī Latvijā daudz ietekmēja krievijas okupantu pilnā mērā iebrukums Ukrainā februārī, 2 nedēļas pirms Virslīgas sākuma. Latvijas futbola aktīvie līdzjutēji/fani, tāpat kā vairākums Latvijas iedzīvotāju, bija un ir par Ukrainu un tās atbalstu, kas bija redzams jau Virslīgas pirmajā kārtā.
Jāsaka, ka Latvijas futbols var lepoties ar šādu fanu attieksmi, jo citos sporta veidos Latvijā šādu atbalstu Ukrainai un nosodījumu rašistiem nevar redzēt un dzirdēt. Taču ir liels “bet”: daudzi ar to nav apmierināti. (Te ir jāuztaisa atkāpe un jāatgādina: jau pēc Krimas okupācijas, kad 2014. gadā Latvijas H sektors spēlē pret Armēniju izpildīja “putin huilo”, daudzi nebija apmierināti ar to, piemēram, LFF pārstāvis Žuks centās aiztaisīt muti izlases ultrām, izlases vārtsargs Koliņko arī bēdājās: “Ja godīgi, man nepatika atbalsts. Es nesapratu fanus. Kādā sakarā šeit Putins, kad spēlē Armēnijas izlase ar Latvijas izlasi? Ja jums ir kaut kādi, nezinu, politiskie uzskati, ejiet uz Krievijas vēstniecību un tur varat izteikties. Kā tas attiecas uz futbolu, ja godīgi, nesapratu. Tas man nepatika.” [1] Tā laika LFF prezidents Indriksons mūsu fanu apsveicamo soli žurnālā “Sporta Avīze” komentēja negatīvi: “Mums vēl jāmācās līdzjušanas kultūra. Manuprāt, tajā nav vietas šādiem saukļiem – tāpat kā nav vietas visiem mūsu maķ peremaķ. Zinu, ka tas nenotiek tikai pie mums, bet vienalga uzskatu, ka tribīnes nav vieta, kur šādi vajadzētu izpaust savas politiskās simpātijas vai antipātijas.”) Kā piemēri tam, kā nepatika pret Ukrainu izpaudusies, ir daudzi: Daugavpils vietējo rīcība, Salaspils gadījums un nesakarīgā LFF DK neitrālā valoda, arī apsargu rīcība, nākot pie faniem, jo apsardzei nepatīk “putin huilo”, un vaicājot “kā to paskaidros bērniem?” (par putin huilo dziedāšanu).
Augustā trim fanu grupām apvaicājāmies, kā viņi vērtē sezonu gan savas grupas līmenī, gan komandas līmenī, starp tām bija arī “Amber City”. Šogad šajā fanu grupā iesaistījās arī Jānis, kurš dalījās savā redzējumā par šogad pieredzēto ar mums. “Izvēlēties nebija grūti. Es par Liepājas komandu fanoju jau kopš “Metalurga” laikiem, bet, tā kā pats neesmu liepājnieks, man retāk sanāca aizbraukt uz spēlēm. Tikai šogad pievienojos klubiņam, jo pirmkārt jāpasaka paldies PPK čatam, caur kuru tālāk es sazinājos ar Liepājas cilvēkiem un pievienojos viņiem uz pirmo sezonas spēli. Protams, palīdzēja arī nosacījums, ka pagājušogad atgriezos uz mājām no galvaspilsētas, tādēļ tagad ir vieglāk izbraukāt un tikt uz spēlēm atbalstīt komandu,” pastāstīja Jānis.
Šodien beidzās Virslīgas sezona. Apmeklētas 30 spēles, apskatīti 10 stadioni, sākot no Liepājas, beidzot ar Daugavpili. Tiekamies futbola laukumos nākamssezon. pic.twitter.com/zkkddQQjYm
— Jānis (@vtols) November 12, 2022
“Amber City” jaunais biedrs dalījās emocijās, atzina, ka “iespaidi par fanošanu bija ļoti labi, mums ir labs kolektīvs, man ir iegūti jauni draugi”. “Apmeklējums bija diezgan pietiekams, mēs neesam liels fanu klubs pēc skaita. Ja jāpadomā par lielāko apmeklējumu kā fanu klubam, tad man nāk prātā spēle pret “Young Boys” Liepājā. Tur mēs bijām gandrīz visi fanu kluba biedri, kā arī pievienojās ar savām balsīm mums cilvēki no malas. Vidēji mēs cenšamies parasti uz izbraukuma spēlēm savākties 20 cilvēku busiņam, dažreiz sanāk, bet dažreiz nesanāk to dabūt pilnu. Tādēļ uz tiem 15–20 cilvēkiem vidēji šosezon mēs esam. Protams, bija gadījums šosezon, kur biju tikai vienīgais no Liepājas (izbraukums Daugavpilī), bet tas notiek ļoti reti. Nav mums tik liels fanu klubs, tādēļ tie paši 15–20 cilvēki vidēji ir zelta vērtē,” atzina Jānis, kura personīgais apmeklējums šosezon bija 19 “Liepājas” spēles.
“Mēģinām augt kā kolektīvs, domājam visādas jaunas lietas uz nākamo sezonu, cerams, realizēsim to. Ļoti patika, ka mums mājās spēlēs ar blakussēdošajiem Liepājas Futbola skolas audzēkņiem sezonas otrajā daļā radās kopīgs sauklis, par to man ir prieks. Jācenšas integrēt iekšā liepājniekus fanošanā, cik var. Lēnām, bet gan jau ar laiku. Lielākā daļa jau tādi kautrīgi, bet tas laikam latviešiem modē. Mēs paliksim kā fanu klubs pie sava, sauksim saukļus, dziedāsim dziesmas. Notikums man tāds viens interesants nenāk prātā. Lielākā daļa jau “notikumu” notika ar apsargiem, kas atstāja rūgtu garšu mutē dažreiz, bet nu tā tas ir.”
“Amber City” spēlē starp RFS un “Liepāju” (2:2) Skredeļa stadionā. Foto: Nora Krevņeva-Baibakova
Runājot par komandas sniegumu, Jānis to vērtēja kā drīzāk pozitīvu: “Es pats personīgi esmu apmierināts ar komandas sniegumu, protams, ir, par ko pacelt uzacis, kāpēc Kirils aizgāja prom, bet vēl pirms tam, kāpēc Nebojša aizgāja prom. Labi, tā ir vēsture, bet par džekiem man nav ko teikt, visi nospēlēja ļoti labi. Protams, ir rūgtums par neiegūto biļeti uz Eirokausiem, bet tas nav pasaules gals, vismaz man personīgi. Sezonas pagrieziena punkts bija trīs lielās traumas: Ķigurs, Pedrozu un Simičs. Komanda pirms viņu traumām bija uz viļņa. Jaunie spēlētāji vasarā uzreiz neiespēlējās, bet tas ir normāli, jo viņiem vajag adaptēties. Sezonas beigās jau mēģinājām sasmelt atpakaļ izsmelto ūdeni, bet tomēr nedaudz pietrūka. Kā tieši? Pietrūka rezerves uzbrukumā, jo pēdējās spēlēs mums rezervē bija tikai balsta pussargi un aizsargi. Tamazam arī visu cieņu par padarīto darbu, esmu arī pateicīgs, ka viņš ir atvērts treneris un runā ar faniem. Stundu pēc mājas spēlēm mums sanāca visiem (Amber fanu klubam) kopā daudzas reizes saskrieties. Mēs varējām uzdot jautājumus, uzzināt par komandu, par jaunajiem spēlētājiem, iemeslus, kāpēc konkrētais spēlētājs nespēlē, tāds mazais insaids mums, faniem.”
Foto: liepajniekiem.lv
“Nākotnē raugos ar cerību. Bet pats galvenais ir ļaut strādāt trenerim, nevar trenerus mainīt kā zeķes. Tamazs ir ielicis pamatus un būvē savu lietu. Jauns treneris atnāks, un atkal viss būs jāsāk no jauna. Tas mums nepatīk. Beigu beigās šī sezona paņēma daudz enerģijas fanu klubam, pēc RFS spēles visi bijām iztukšoti, uzlādēsim baterijas starpsezonā. Toties ceru, ka noturēsies kodols uz nākamo sezonu. Gan mūsu, gan Liepājas komanda. Jābūt vienam virzienam,” savas domas izklāstīja Jānis.
Ventspils Ultras
Zemākajās līgās, piemēram, 2. līgā, savai komandai uzticīgi bija un ir Ventspils ultras, kuri kopā ar komandu bija līmenī, iegūstot otro vietu 2. līgā un iegūstot ceļazīmi uz 1. līgu (par 2. līgas čempioniem kļuva FK “Beitar”, kam bija vienāds punktu skaits ar ventspilniekiem, taču, tā kā savstarpējās spēlēs 1. posmā abas nospēlēja neizšķirti, tad par labu “Beitar”, kas pēdējās 2 spēlēs uzvarēja ar kopējo vārtu bilanci 19:1, nāca labāka vārtu starpība: +39 un +34). Turklāt, vismaz pēc protokoliem, JFK “Ventspils” mājas spēles bija vienas no apmeklētākajām šogad Latvijas līgās.
Ventspils Ultras bija uz visām spēlēm (gan mājas, gan izbraukuma), dažās no tām vienīgais bija Molodoy (Staicelē un Višķu stadionā). Mājas spēlēs bija visvairāk cilvēku (te dažas fotogrāfijas: pret “Beitar” pavasarī, rudenī pret FK “Kalupe”), uz izbraukumiem dažādā skaitā: visvairāk izceļama 2. līgas A grupas 8. (pēdējās) kārtas spēle pret Ķekavas “Audu” (komandas sagatavotais video Facebook). “Ķekavā izmantojām līdzīgas kā Jaunā gada raķetes, taču diemžēl video nav, tā bija pirmā reize, ka kāds kaut ko tādu izmantoja – fajeri, dūmi un fonā skanīgs salūts.”
Ventspils ultras ārpus Hanzenes spēlē FK “Aliance” pret JFK “Ventspils” (1:5). Foto: Pēteris Alunāns
Meklējot informāciju, atradu šādu TikTok video (kuram pievienoju paša uzņemto video no spēles Hanzas stadionā) no spēles Liepājā, Olimpijas stadionā.
Ventspils ultras Liepājā un Rīgā. Video: @armennian (TikTok) un Krists Brutāns
Foto: Aivars Ķesteris
Runājot par grupējuma sastāvu, viņš pasacīja, ka tas praktiski nemaz nemainās, jauni cilvēki nenāk klāt atbalstīšanā.
“Mums ik palaikam kāds atgriežas fanošanā stadionā, esam maksimums 15–20 cilvēki pāris reizes gadā, bet uz papīra esam 30+ cilvēki. Tad ik palaikam kāds sakārto savu dzīvi (darbs, ģimene utt.) un atkal iet, brauc uz futbolu, bet kāds atkal pazūd,” teica Molodoy, atzīstot – ja tev ir grupējums ar 100 un vairāk cilvēkiem, tad tas ir dabiski, ka kāds pazūd, bet cits atkal parādās. “Taču, kad tev ir 15–20 cilvēki, tad katrs gadījums, kad cilvēks pazūd uz gadu vai ilgāku periodu, ir sāpīgs.”
Metta Ultras
Vaicājot viedokli Metta Ultrām, kāda bija šī sezona, viņi to salīdzināja ar amerikāņu kalniņiem pieredzēto sajūtu un emociju ziņā. “Tās epizodiski svārstijās no viena ekstrēma otrā, ne tikai uz ass “bēdas-prieks”, bet arī plaknē un pat telpā, kurā ik pa brīdim atradāmies te izmisuma un bezpalīdzības, te eiforijas un gandarījuma stāvoklī. Pieredzēts bija ļoti daudz.”
Ultras šogad visaktivāk un gandrīz katrā spēlē pauda nosodījumu krievu okupantiem un viņu tirānam: “Sezonas laikā realizējām vairākas mazāka apmēra performances. Piemērām, praktiski katrā spēlē tika izmantots baneris ar pārsvītroto burtu Z kopā ar dziesmu “putin huilo”, parādot mūsu nostāju pret krievijas iebrukumu Ukrainā un visiem, kuri arī šādos apstākļos joprojām jūsmo par krieviju. Ne reizi vien tas lika mums nonākt visai interesantās situācijās.”
Varētu būt, ka sezonas spilgtākais notikums bija Mettas Ultru 10 gadu svētkos – spēlē Hanzā pret FK “Spartaks”. “Šogad realizējām vienu lielapjoma performanci, kas prasīja visai daudz laika un citu resursu. Tas bija par godu mūsu grupējuma 10 gadu jubilejai – pašu darināts tifo baneris 20 kvadrātmetru lielumā, liels apjoms pirotehnikas, pēdējo gadu labākais vienas spēles apmeklētības rekords.”
Foto: Rihards Krēvics
“Šim notikumam gatavojāmies jau kopš gada sākuma, jo bija vairākas lietas, kas prasīja papildu ieguldītu darbu – lielais baneris pilnībā tika darināts mūsu pašu spēkiem. Sākot jau no dizaina idejas izveides, auduma šūšanas kopā, līdz pat krāsošanas darbiem. Ņemot vērā, ka jau pērn realizējām līdzīgu performanci, šoreiz jau mācījāmies no savām kļūdām un izskaudām tās. Liels izaicinājums bija Hanzas laukuma ekstrēmie vēji, kuri traucēja gan banera stiprināšanai, gan tā eksponēšanai. Ņemot vērā, ka šo spēli plānoja apmeklēt rekordliels grupējuma biedru skaits – ap 20 regulārajiem biedriem plus aptuveni tikpat daudz domubiedru –, ar kluba līdzdalību tikām pie atsevišķas tribīnes aiz vārtiem, lai varam netraucēti īstenot performanci. Liels prieks bija par to, ka mums pievienojās arī visai liels jauno FS Metta akadēmijas audzēkņu pulks.
Zīmīgi, ka, tāpat kā šajā spēlē, arī pērn, kad svinējām kluba 15 gadus, tikāmies ar Jūrmalas “Spartaku”. Un pats galvenais, ka abās spēlēs bija manāms, ka arī spēlētāji apzinājās šo spēļu nozīmību, un cīņasspars, ko viņi rādīja uz laukuma, iedvesmoja arī mūs tribīnēs. Protams, šī notikuma kulminācija bija spēles izskaņā, kad Ingars Pūlis spēles izskaņā panāca divu vārtu pārsvaru, nodrošinot pirmo uzvaru Virslīgā pēc gandrīz gada pārtraukuma (uzvaras pret “Noah” netiek ņemtas nopietni). Tam sekoja ļoti emocionāli brīži, kad visi spēlētāji, kluba personāls devās pie mums svinēt kopīgi uzvaru. Eiforija bija tik liela, ka ne spēlētāji, ne mēs vēl ilgi nepametām laukumu un tribīnes.”
Runājot par aktivitāti ultru sektorā, vidējais apmeklējums bija labāks nekā 2020. un 2021. gada sezonās. Tāpat jāatzīmē, ka šogad pievienojās vairāki jauni ļoti aktīvi biedri, atzina grupa. Sezonas sākumā tribīnē esot piebiedrojušies “Besiktas” fani no grupējuma “Goodfellas”, kas iedevuši labu ieguldījumu gan supporta, gan zināšanu un vērtīgu padomu ziņā.
Šogad Metta Ultras 7 spēlēs izmantoja pirotehniku, kas ir dalīts labākais rādītājs ar liepājnieku faniem (sīkāku uzskaitījumu skatīt zemāk rakstā), kā arī izmantoja papīra kases lentes, kas nebija redzēts Latvijā vairākus gadus, pirmajā pārspēļu mačā pret grobiņniekiem.
Foto: Aivars Baranovs
Vasaras beigās vairākās spēlēs nebija aktīva atbalsta no ultrām, tā iemesls bija komandas sliktais sniegums.
“Šāds lēmums brieda jau kādu laiku. Galvenais detanators šim bija vairākas spēles sezonas vidū, kad, mūsuprāt, spēlētājiem pazuda degsme un cīņasspars tieši konkrētā spēles nogrieznī. Vairākkārt izlaidām 2 vai 1 vārtu pārsvaru, šķietami pārstājot spēlēt pavisam. Apkārt sāka virmot pat visai neglaimojošas baumas par iemesliem, bet mēs bijām pārliecināti, ka mūsu šībrīža spēlētāju vidū kas tāds nebūtu iespējams. Šis noveda pie tā, ka vispirms spēlē pret “Spartaku” Daugavas stadionā izkarinājām baneri, kas vēstīja “Nav cīņas – nav atbalsta”. Spēli apmeklējām klātienē, bet bijām parasti skatītāji – paši pirkām biļetes, nevilkām grupējuma apģērbu vai citus atribūtus un visu spēli pavadījām klusumā. Vēlāk ieradāmies vienā no komandas treniņiem, lai aprunātos ar pašiem spēlētājiem aci pret aci, lai saprastu, kas ir noticis ar spēli un komandu kopumā. Vismaz mums škiet, ka šī saruna bija vērtīga, jo vienā no nākamajām spēlēm pret “Super Novu” tika izcīnīta uzvara, kas sezonas noslēgumā izrādījās zelta vērtē.”
Foto: Eduards Grencmanis
“Nav noslēpums, ka ar šī brīža sastāva komplektāciju cerēt uz regulārām uzvarām būtu naivi, bet sezonas sākums deva pamatotas cerības, ka šogad varam pacīnīties par ko vairāk kā kādreiz ierastās pārspēles, jo pirmajās 11 spēlēs bijām izcīnījuši 11 punktus. Tomēr ierastais “Mettas” sezonas modelis – teicams pavasaris, drausmīga vasara, neslikts rudens – atkal ieviesa korekcijas mūsu sapņos. Pēc sausās vasaras kļuva skaidrs, ka šogad nebūs jācīnās par pārspēlēm, bet vispirms jau par palikšanu līgā. Plusa zīmi sezonai tomēr ievilka visai pārliecinošais rezultāts pārspēlēs pret Grobiņu. Tīri emocionāli šāds sezonas noslēgums sen nebija pieredzēts, jo uzreiz pēc pēdējās pārspēles tikāmies ar spēlētājiem vakariņās, kur kopīgi nosvinējām uzvaru. Mirklis, kad komandas spēlētāji pēc pašu iniciatīvas sāka dziedāt mūsu grupējuma dziesmas, bija ļoti īpašs. Šādi brīži ir vislielākā pateicība no komandas par mūsu ieguldīto darbu, kādu vien var vēlēties.”
Metta Ultras bija aizgājušas atbalstīt sieviešu komandu kausa finālā, kurā “Metta” uzvarēja liepājnieces.
Arī @FSMettaUltras bija finālā. pic.twitter.com/5VqWt8VmhX
— Elvijs Ērglis (@ElvijsEagle) October 16, 2022
Domājot par nākotni (nākamo sezonu), ultras atbildēja, ka vēl šogad notiks noslēguma pasākums, kurā arī izrunās piedzīvoto šosezon un apspriedīs nākamās sezonas mērķus. “Jau starpsezonā mūs sagaida vairāki uzdevumi, lai uz nākamās sezonas ievadu mūsu sektors būtu vēl vizuāli iespaidīgāks. Tāpat pēc vairāku mūsu biedru iniciatīvas esam uzsākuši organizēt tuvcīņas treniņus, lai starpsezonā uzturētu fizisko formu un varētu sejā redzēt savus biedrus. Līdz sezonas sākumam ir vēl ļoti daudz laika, bet vēl vairāk ir darbu, kas ir jāpaveic gan komandai, gan mums, lai mēs spētu performēt vēl labāk.”
Citi foto ar faniem, līdzjutējiem
RFS fani Skonto stadionā pret “Fiorentina”. Foto: Sanita Ieva Sparāne
Valmieras līdzjutēji Daliņa stadionā. Foto: “Valmiera”
PPK līdzjutēji 3. līgas pusfināla mājas spēlē pret Ogri. Foto: LFF
Tukuma līdzjutēji sezonas pirmajā mājas spēlē. Foto: Eduards Grencmanis
“Spartaks” līdzjutēji. Foto: Sanita Ieva Sparāne
LFF DK un sodi
Iespējams, daudzi šogad stadionos pamanīja, ka daudz tika izmantota pirotehnika, un tā ir taisnība. Izmantojot LFF Disciplinārlietu komitejas sēžu protokolus, kas pilnā apmērā pieejami no 2014. gada, apkopoju statistiku par sodiem un brīdinājumiem, kas piešķirti klubiem par līdzjutēju/fanu rīcību (pirotehnikas lietošanu, lamāšanos utt.).
Uzreiz jāpasaka, ka par visām reizēm, kad fani lieto pirotehniku, LFF DK nesoda, taču vairākumā piro lietošanas gadījumu klubs tiek sodīts vai brīdināts. Kā redzams apakšējā grafikā, šis gads bijis raženākais LFF DK, piešķirot kopā 24 sodus un brīdinājumus – augstākais rādītājs no 2014. gada [1]. Taču, ja atsevišķi izdala sodus un brīdinājmus, 2018. gadā sodu bija visvairāk – šogad 14 sodi, 10 brīdinājumi, 2018. gadā 16 sodi.
Līdz šim visvairāk sodu un brīdinājumu no LFF DK bija 2018. gadā, kad FK “Ventspils” tika sodīti 6 reizes par piro lietošanu (šis ir 2. lielākais skaits klubam piešķirto sodu/brīdinājumu par pirotehnikas lietošanu viena gada laikā, aplūkojot no 2014. gada). Togad LFF DK bija izteikti bargi, no FK “Ventspils” iekasējot 3030 eiro un, kas būtiski, katrā reizē atsevišķi tikai par piro lietošanu palielinot soda naudas apmēru (200, 280, 350, 500, 700, 1000 eiro) [2]. Salīdzinājumam: “Metta” sodos par piro lietošanu šogad būs samaksājusi 690 eiro. 2018. gadā vidēji viens sods bija 268 eiro apmērā, šogad – 119 eiro (2015. gadā – 192 eiro, 2017. gadā – 173 eiro, 2019. gadā – 78 eiro).
Šogad brīdinājumi vai sodi par piro piešķirti 12 klubiem/komandām: 8 klubiem no Virslīgas (“Super Nova” un “Auda” ir vienīgie, kam nav), 2 no 1. līgas (FS “Jelgava” un Grobiņas SC/LFS), 1 no 2. līgas (JFK “Ventspils”) un 1 no 3. līgas (FK PPK). 2019. gadā tādu klubu bija 10, 2018. gadā – 8 (pārējos gados – no 2 līdz 5). Visvairāk sodu un brīdinājumu šogad par piro lietošanu saņēma “Metta” – 1 brīdinājums un 6 sodi –, kam seko “Liepāja” ar 1 brīdinājumu un 5 sodiem, JFK “Ventspils” ar 1+1, pārējiem pa 1 reizei.
No 2014. gada LFF DK ir piešķīrusi 79 sodus un brīdinājumus klubiem par piro izmantošanu. Vairākumu sodu/brīdinājumu – 41 gadījumu jeb 52% – saņēmuši 3 klubi – “Ventspils”, “Metta” un “Skonto” [3].
Visvairāk sodu/brīdinājumu ventspilniekiem (16), mettiešiem (14) un skontiešiem (11), tāpat, pateicoties šim gadam, 9 reizes brīdināti sodīti liepājnieki, pa sešām reizēm – jelgavnieki un spartakieši.
Protams, jāpiemin, ka sodi tikuši piešķirti arī par “līdzjutēju nekorektu uzvedību”, “skatītāju lamāšanos”, “par priekšmetu mešanu” (piemēram, kases lentes).
Šogad “Valmiera” vienu savu mājas spēli nācās aizvadīt bez skatītājiem (kas noteikti ir pirmais tāds gadījums) pēc incidenta ar pirotehnikas lietošanu (cieta bērns), kas plaši izskanēja. “Latvijas Avīzes” rakstā par šo notikumu viens no Metta Ultrām sacīja, ka pirotehnikas lietošana nav savienojama ar bērniem – “kad grasāmies dedzināt, viņi aiziet drošā attālumā” – un ka valmieriešu līdzjutējiem “jāorganizē savu fanu sektors, tribīņu vidū darboties ir ļoti nepareizi, jo nevari kontrolēt, kas notiek”.
Lūdzot Molodoy komentēt situāciju, kāda tā ir šobrīd un iepriekš saistībā ar LFF DK sodu likšanu par pirotehnikas izmantošanu, viņš teica, ka ir bijis dažādi – kad sodīja vairāk, kad mazāk.
“Pa šiem 20+ gadiem bija arī diezgan ilgstošs periods, kad par pirotehnikas izmantošanu klubi netika sodīti. Respektīvi – 1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā LFF cīnījas ar mums par pirotehnikas lietošanu, kas beidzās ar 2004. gada kausa fināla lielo kautiņu starp FKV ultras un policijas specvienību “Alfa” Skonto stadiona tribīnēs. Šīs starpgadījums izraisīja lielu pretreakciju no futbola sabiedrības. Toreiz bija vairāki raksti presē. Pēc šī starpgadījuma LFF pieņema lēmumu, ka nav vērts sodīt klubus un fanus. Es pats piedalījos sarunā ar Vladimiru Žuku, kas toreiz atbildēja par drošibu, tika runāts arī ar citiem LFF darbiniekiem, ar FK “Ventspils” kluba pārstavjiem. Rezultāts bija pozitīvs: ja pirotehnikas šovs ir sagatavots, ir aizsardzības līdzekļi, spaiņi ar smiltīm un/vai ugunsdzēšamais aparāts un pēc pirotehnikas šova viss ir kārtībā, tad nekāds sods nesekos. Tā mēs visi nodzīvojām vairākas sezonas.”
Piro lietošana 2022. gadā
Apkopoju arī pirotehnikas lietošanu šogad pa fanu/līdzjutēju grupām, cik vien man ir zināms. Kopā sanāca gandrīz 40 reižu. Par skaistu atmosfēru tribīnēs! Un, jā, piro nav noziegums.
Lielākajai daļai piro lietošanas gadījumu ir iespējams redzēt foto, spiežot uz oranžo ciparu iekavās.
Metta Ultras: (1) pret RFS Virslīgas 2. kārtā, (2) pret FK “Spartaks” 7. kārtā, (3) pret SK “Super Nova” 9. kārtā, (4) kausā pret FK “Salaspils”, (5) sieviešu kausa finālā, kurā uzvarēja “Metta”, (6) pirmajā pārspēles mačā pret “Grobiņu”, (7) otrajā spēlē Liepājā
Amber City: (1) pret SK “Super Nova” Virslīgas 1. kārtā, (2) pret “Riga” 2. kārtā, (3) Daugavpilī 13. kārtā, (4) pret SK “Super Nova” 19. kārtā, (5) pret FK “Metta” 32. kārtā, (6) pret RFS 35. kārtā, (7) pret “Valmiera” FC 36. kārtā
Ventspils Ultras: (1) pret FK “Beitar” 2. līgas rietumu zonas 9. kārtā, (2) pret FK “Aliance” 2. līgas rietumu zonas 11. kārtā, (3) pret FK “Karosta” 12. kārtā, (4) 2. līgas 2. posma A grupas 5. kārtas spēlē pret FK “Kalupe”, (5) pret FK “Ķekava/Auda” 8. kārtā
Tukuma līdzjutēji: (1) pret FK “Metta” Virslīgas 2. kārtā, (2) pret FK “Metta” 20. kārtā
“Spartaks” fani: (1) pret FK “Liepāja” Virslīgas 21. kārtā
Grobiņas līdzjutēji: (1) pārspēļu otrajā mačā pret FK “Metta”
FK PPK fani: (1) pret “Skansti” kausā, (2) pret RTU 3. līgas centra zonas 16. kārtā, (3) pret FK “Krāslava” 3. līgas bronzas spēlē
“Riga” līdzjutēji: (1) pret FK “”Metta” 6. kārtā, (2) pret RFS 36. kārtā
RFS fani: (1) pret FK “Spartaks” Virslīgas 1. kārtā, (2) Tukumā 10:0 spēlē, (3) pret “Riga” 9. kārtā, (4) 36. kārtā pret “Riga”
Daugavpils līdzjutēji: (1) pret SK “Super Nova” Virslīgas 1. kārtā, (2) pret SK “Super Nova” 18. kārtā
Valmieras līdzjutēji: (1) pret “Riga” Virslīgas 28. kārtā, (2) pret FK “Liepāja” 36. kārtā
Jelgavas līdzjutēji: (1) pret “Leevon Saldus” 1. līgas 5. kārtā, (2) kausa spēlē pret JDFS “Alberts”, (3) pret “Skansti” 1. līgas 22. kārtā
Viesi no ārzemēm
UEFA Konferences līgas 2. kvalifikācijas kārtā “Riga” tikās ar “Ružomberok”, divu spēļu summā uzvarot ar 5:1. Rīgā ieradās arī Ultras Concordia 1906 deviņdesmit divu cilvēku sastāvā.
Liepājā ieradās arī “Young Boys” fani, izmantoja daudz pirotehnikas (1 un 2), atmiņā palika viņu izpildītā dziesma “We love you” (te labākā izpildījumā).
Foto: liepajniekiem.lv
Tāpat pie RFS, spēlējot UEFA Konferences līgas grupu turnīrā, atbrauca skotu un itāļu fani.
Foto: Nora Krevņeva-Baibakova
“Hearts” fani. Foto: Sanita Ieva Sparāne
Izlases spēles
H sektors spēlē pret Moldovu. Foto: Sanita Ieva Sparāne
Baltijas kausā pret Igauniju. Foto: Sanita Ieva Sparāne
Par skaistu un aktīvu nākamo futbola fanošanas gadu!
[1] Diemžēl nav pilnībā pieejami LFF DK lēmumi līdz 2014. gadam, taču 2022. gada rādītājs varētu būt viens no lielākajiem, kāds bijis. Piemēram, par 2012. gadu – zināms, ka H-Side togad vismaz 13 spēlēs izmantoja pirotehniku, tāpēc pieļaujams, ka bija vairāk sodu.
[2] Te neieskaitu LFF DK piešķirtos sodus klubam “par apsardzes darbinieku paviršu darbību”.
[3] Sodi/brīdinājumi “Skonto” kopā skaitīti ar 1. līgā spēlējošo komandu, FK “Ventspils” ar JFK “Ventspils”, tāpat arī FK “Jelgava” ar FS “Jelgava”.
