Galvenais 6. kārtas notikums bija Metta 20 gadu jubilejas svinības un līgas centrālais mačs – stadionā “Rūpnīca” viesojās Valmiera FC, kas, tāpat kā mājinieki, bija uzvarējusi visās iepriekšējās piecās spēlēs. Emociju netrūka arī citos mačos, īpaši Rēzeknē, kur vietējā komanda izcīnīja savu pirmo punktu šosezon.
Rēzeknes FA – Riga Mariners
6. kārta uzreiz sākās ar ļoti labu maču. Protams, ne visi būs apmierināti ar tā gaitu, bet tāds ir futbols – vieniem prieks, citiem vilšanās. Taču neitrāliem skatītājiem šī bija lieliska spēle, jo notika patiešām daudz, bet Rēzeknē beidzot uzspīdēja saule – gan debesīs, gan sportiskā ziņā.
Spēle mājiniekiem sākās sāpīgi. Jau 4. minūtē Gustavs Timofejevs un Andrejs Poļuhovičs vienlaikus mēģināja sist bumbu, taču Mariners spēlētājs bija ātrāks, un rezultātā mājinieku futbolists trāpīja viņam pa buci. Timofejevs ilgi gulēja uz laukuma un acīmredzami cieta no sāpēm. Pēc medicīniskās palīdzības viņš vēl uz dažām minūtēm atgriezās spēlē, bet 8. minūtē tomēr bija spiests pamest laukumu. Drīz pēc tam viņa vietā laukumā devās Artjoms Kedrins. 14. minūtē laukumā dominējošie Riga Mariners spēlētāji saņēma no mājiniekiem “dāvanu”. Maikels Tunde soda laukumā nogāza Rinaldu Soli, un tiesnesis Artūrs Blankenfelds piešķīra 11 metru soda sitienu. Nigērietis mēģināja protestēt, paceļot rokas, bet tiesnesis savu lēmumu nemainīja. Interesanti, ka sešās šīs sezonas spēlēs tikai pret Metta Rēzekne nav izraisījusi pendeli – visos pārējos mačos pretinieki izpildīja 11 metru sitienu. 60% gadījumu tas nozīmēja pirmos vārtus spēlē, kas skaidri parāda, ka komanda pati sev rada problēmas. Pendeli veiksmīgi realizēja Aļģirdas Gražis.
Riga Mariners turpināja uzbrukumus, taču līdz pārtraukumam rezultāts nemainījās – 1:0. Lielā mērā tas bija pateicoties Rēzeknes vārtsargam Gintam Silkānam. 17 gadus vecais spēlētājs vairākas reizes glāba komandu, atvairot bīstamus sitienus. Mājinieku uzbrukums tikmēr bija gandrīz nemanāms – vienīgais moments bija stūra sitiens. Es to minēju tikai tāpēc, ka tā izpildes laikā stadionā tika atskaņots ierakstīts “Rēzekne” sauciens. Man tas ir kaut kas pilnīgi jauns (iepriekšējās tiešraidēs nepievērsu uzmanību, vai agrāk arī tā bija).Interesanti, ka tas tika izmantots arī pilnīgi nejaušos brīžos – piemēram, kad Timofejevs pameta laukumu vai kāda uzbrukuma laikā.
Tas, kas notika pēc pārtraukuma, bija pārsteidzoši. Jau 30 sekundes pēc spēles atsākšanas soda laukumā tika nogāzts Abdulrazaks Šehu. Kontakts nešķita īpaši spēcīgs, bet tiesnesis piešķīra vēl vienu pendeli, un šoreiz protestu nebija. Rainers Buks pārliecinoši to realizēja. Tikai piecas minūtes vēlāk mājinieki jau bija vadībā – 2:1. Pirms tam 51. minūtē viesi izpildīja stūra sitienu, pēc kura bumba trāpīja pa roku Maikelam Tunde. No translācijas leņķa šo epizodi objektīvi novērtēt nebija iespējams, jo viņu pilnībā aizsedza komandas biedrs Antons Petrovs. No šīs situācijas sākās Rēzeknes pretuzbrukums, kas sākumā beidzās ar bumbas izsišanu, taču mirkli vēlāk tā nonāca pie Andreja Kovaļova. Viņš ar spēcīgu un precīzu sitienu no distances guva vārtus. Neticams otrā puslaika sākums!
Andrejs Kovaļovs 💣 pic.twitter.com/527YDnmUrW
— Bałtycki futbol latviski (@BFlatviski) May 2, 2026
57. minūtē viena no Riga Mariners uzbrukumiem laikā Egīls Rivčs izklupienā nogāza Aļģirdu Graži. Tiesnesis sākotnēji piešķīra pendeli, kas izraisīja tūlītējus protestus no mājinieku puses. Lēmums bija vismaz diskutabls, jo Rivčs vispirms trāpīja pa bumbu. Gražis jau gatavojās izpildīt sitienu, taču tiesnesis pēc konsultācijas ar asistentu mainīja savu lēmumu un… atcēla pendeli. Mariners turpināja meklēt iespējas gūt vārtus, taču Rēzekne diezgan labi traucēja bumbas izspēli un negrasījās palikt tikai savā laukuma pusē. Neskatoties uz to, divi Rēzeknes spēlētāji – Rainers Buks un Gints Silkāns – īsā laika posmā saņēma dzeltenās kartītes par apzinātu spēles vilcināšanu. Interesanti, ka Silkānsa sods pat netika fiksēts pēcspēles protokolā. 72. minūtē veiksme atkal bija viesu pusē, un viņi atkārtoti ieguva iespēju izpildīt 11 metru soda sitienu (kopumā tā bija jau ceturtā šajā spēlē). Šoreiz situācija nebija tik diskutabla – Ņikita Bovkuns soda laukumā nepārprotami nogāza Graži, un uzbrucējs šoreiz varēja bez šaubām izpildīt sitienu. Viesi panāca izlīdzinājumu, lai gan jāatzīmē, ka līdzīgi kā pirmajā pendelē, arī šoreiz Silkāns uzminēja sitiena virzienu un bija tuvu atvairīšanai.
Līdz spēles beigām rezultāts vairs nemainījās. Personīgi esmu pārsteigts, ka Rēzekne beidzot parādīja kvalitatīvu sniegumu uzbrukumā – otrajā puslaikā komanda ne tikai aizsargājās, bet arī centās spēlēt uz priekšu, un pat pēc 2:2 neaprobežojās tikai ar aizsardzību. Vēl vairāk – 82. minūtē laba iespēja bija Abdulrazakam Šehu, taču viņa sitienu atvairīja Vladislavs Kurakins. Līdzās pozitīvajiem vārdiem par uzbrukumu jāpasaka arī kas kritisks par aizsardzību – kļūdas savā soda laukumā noveda pie piešķirtiem 11 metru sitieniem un ielaistiem vārtiem. Iepriekš minētā statistika padara Latgales komandu par diezgan unikālu gadījumu valsts mērogā. Riga Mariners savukārt aizvadīja labu pirmo puslaiku, taču otrajā radīja iespaidu, ka uzvara viņiem nav prioritāte. Dominance vairs nebija redzama kā pirmajās 45 minūtēs, Silkānam nebija tik daudz darba, un pat pēc 2:2 vārtiem uzbrukumā trūka aktivitātes. Ar šādu pieeju spēles neuzvar, pat ja tiešraides režisors kaut kādā brīdī rādīja rezultātu 2:3. Un tad pēc sešām kārtām līgā vairs nav nevienas komandas ar nulli punktu kontā.
Skatītāju skaits: 130. Iespējams, šāds rezultāts nedaudz motivēs vietējos līdzjutējus aktīvāk atbalstīt savu komandu.
Leevon PPK – FK Tukums-2
Iepriekšējās spēlēs abas komandas izcīnīja uzvaras – Leevon PPK to paveica jau trešo reizi šosezon, savukārt FK Tukums-2 dublieri svinēja savu pirmo panākumu. Par favorītiem tika uzskatīti mājinieki, kuri, tuvojoties 4. maija svētkiem, laukumā devās Latvijas karoga krāsu formās.
Spēles pirmajās minūtēs varēja teikt, ka Tukums-2 spēlētāji brīvāk kontrolēja bumbu pretinieku laukuma pusē un meklēja veidus, kā apdraudēt Helmuta Saulīša vārtus, kamēr Leevon PPK vairāk gaidīja savas iespējas pretuzbrukumos. Bīstamāko momentu viesi izveidoja 14. minūtē, kad no apmēram 15 metriem pa zemi sita Jušins Koki, taču bumba trāpīja tikai sānu tīklā.
Ņemot vērā spēles gaitu pirmajā ceturtdaļstundā, nebūs melots, ja teikšu, ka mājinieku izvirzīšanās vadībā bija negaidīta – tas notika tieši pēc pretuzbrukuma. Nepiesegts kreisajā malā Šo Saito ar bumbu ielauzās soda laukumā un piespēlēja Niklāvam Treimanim, kurš neatstāja Kristofferam Minajevam lielas cerības glābt komandu. Leevon PPK uzreiz izmantoja savu pirmo patiešām labo iespēju.
Gūtie vārti būtiski nemainīja spēles gaitu. Tukums-2 turpināja meklēt ceļus uz mājinieku vārtiem, taču bez lieliem panākumiem – pietrūka precizitātes. Leevon PPK kļuva nedaudz aktīvāki nekā pirmajās minūtēs. 35. minūtē mājinieki pieprasīja 11 metru soda sitienu pēc tam, kad soda laukumā tika nogāzts Treimanis, taču tiesnesis Kārlis Rozītis neuzskatīja, ka pārkāpums bija. Štāls izmantoja roku, lai traucētu pretiniekam, taču, manuprāt, tas bija noteikumu robežās, bet Treimanis krita uzreiz pēc kontakta. 37. minūtē mājinieki dubultoja pārsvaru. Šo Saito saņēma piespēli un devās uz priekšu ar bumbu, viņam blakus bija tikai Štāls, kurš nespēja viņu apturēt. Man liekas, ka Minajevs šajā epizodē arī nenospēlēja pārliecinoši – bumba burtiski izslīdēja viņam zem paduses. Abi Tukums-2 spēlētāji šajā situācijā varēja nospēlēt labāk.
Neskatoties uz otro ielaisto vārtu, viesi turpināja uzbrukt. Rezultāts bija redzams pašās pirmā puslaika beigās, kompensācijas laika otrajā minūtē. Ruslans Deružinskis saņēma augstu piespēli un izgāja viens pret viens ar Saulīti. Uzbrucējs šādu iespēju neizniekoja un tieši pirms pārtraukuma samazināja rezultāta starpību līdz 1:2. Pēc pārtraukuma viņš tika nomainīts, tāpēc var teikt, ka izmantoja savu pēdējo momentu.
Pirmajā puslaikā Tukums-2 bija aktīvāki un izdarīja vairāk sitienu, taču, kā jau minēts, pietrūka precizitātes. Otrā puslaika sākumā mājinieki vairs neļāva viesiem pārņemt iniciatīvu un paši vairāk kontrolēja spēli. 56. minūtē Leevon PPK palielināja pārsvaru – šoreiz tas vairs nebija pārsteigums, jo mājinieki bija tuvāk trešajiem vārtiem nekā viesi izlīdzinājumam. Gabriels Kirkils soda laukumā saņēma piespēli no Šo Saito un no pieciem metriem panāca 3:1.
Neskatoties uz divu vārtu pārsvaru, mājiniekiem apetīte nemazinājās un viņi turpināja uzbrukt, kamēr viesi izskatījās samierinājušies ar situāciju. 61. minūtē laukuma vidusdaļā Džeremijs Pols pārtvēra FK Tukums-2 spēlētāja piespēli un ar bumbu devās uz priekšu. Kāds pēkšņi angliski uzkliedza “shoot!”, ko nigērietis nekavējoties arī izdarīja. Tribīnēs uz brīdi izcēlās sajūsma, taču pēc mirkļa kāds noteica “out”, un emocijas noplaka. Izrādījās, ka bumba tikai nedaudz aizlidoja garām vārtiem – tā trāpīja stabā blakus vārtiem un nonāca aiz tiem. Jāatzīst, ka arī no tiešraides skatpunkta tas izskatījās kā vārti, un es arī uz brīdi domāju, ka Pols patiesībā guva vārtus. Pēc dažām minūtēm mājinieki tomēr sagaidīja ceturtos vārtus. 78. minūtē pilnīgi nepiesegts labajā malā Viestards Gustavs Hibšmanis izpildīja spēcīgu centrējumu soda laukumā, un Roberts Krūms ar galvu raidīja bumbu tīklā – 4:1.
Īsā video, ko publicēja Leevon PPK, kluba prezidents lakoniski, bet ļoti saturīgi izteica savu gandarījumu, un pēc šādas spēles mājiniekiem tiešām nav par ko sūdzēties. Komanda turpina iespaidīgu sēriju bez zaudējumiem, kas jau sasniegusi 11 spēles. Savukārt viesi piedzīvoja trešo zaudējumu šosezon.
Atbalsts no I komandas: Ruslans Deružinskis otro spēli pēc kārtas dublieros un otro reizi pēc kārtas ar gūtiem vārtiem. Tāpat sastāvā bija Martins Štāls, Kristaps Kļaviņš, japānis Džuns Toba un Renē Baumanis – viss kā iepriekšējā kārtā.
Skatītāju skaits: 187. Stadionā bija daudz tukšu vietu, taču mājinieki visā spēles gaitā varēja paļauties uz PPK Ordenis fanu atbalstu.
JFK Ventspils – RFS-2
Visam jābūt līdzsvarā, tāpēc pēc divām spēlēm ar daudz gūtiem vārtiem pienāca laiks mierīgākam mačam. Turklāt tikās komandas, kuras sezonu nav sākušas veiksmīgi un joprojām gaida savu pirmo uzvaru.
Jau no pirmajām minūtēm bija redzams, ka tā ir divu līdzvērtīgu komandu spēle, kuras savstarpēji neitralizē viena otras uzbrukumus. 18. minūtē skatītāju sirdis uz brīdi sāka pukstēt ātrāk – RFS-2 aizsargs Ivans Galajevs atdeva piespēli savam vārtsargam. Tā bija diezgan spēcīga un vārtu rāmī virzīta piespēle, kas aizlidoja garām Marekam Muižzemniekam. 16 gadus vecais vārtsargs paspēja bumbu panākt apmēram piecus metrus no vārtiem un izvairījās no gola savos vārtos, bet uz brīdi bija nervozi. Kopumā mājinieki uzbruka biežāk, taču no tā nebija īpaša rezultāta – pirmajā puslaikā skatītāji stadionā redzēja tikai vienu sitienu vārtu rāmī, un par īpaši aizraujošu spēli to nosaukt bija grūti.
Otrā puslaika sākumā neliels konflikts izcēlās starp abu komandu 15. numuriem. Rainers Veidemans (JFK Ventspils) un Kristofers Baumanis (RFS-2) pie sānu līnijas nedaudz par aktīvu izmantoja rokas, taču tiesneša asistents nepieļāva situācijas eskalāciju. Jēkabs Šmitiņš abiem spēlētājiem parādīja pa dzeltenajai kartītei, nomierinot emocijas.
Nedēļas nogalē jums varbūt ir pagājis garām, kā izskatījās divu 15. numuru dueli, tāpēc jaunās nedēļas sākumā nekavējoties dalāmies ar video no spēles JFK Ventspils – RFS-2. pic.twitter.com/dsgiFcWUEh
— Bałtycki futbol latviski (@BFlatviski) May 4, 2026
Drīz pēc tam Kirils Markovs individuālā uzbrukumā mēģināja apdraudēt RFS-2 vārtus, ieskrienot no sāna un virzoties uz centru, taču Mareks Muižzemnieks bija labi novietojies un neļāva bumbai nonākt tīklā. Artemija Lučina atkārtotais sitiens nebija precīzs. Nākamā laba iespēja mājiniekiem bija 54. minūtē. Manriko Mesina varēja bīstami sist soda laukumā pēc saņemtas piespēles, taču pēdējā brīdī viņu nobloķēja viesu kapteinis Reinis Poldseps. Ventspils nopelnīja tikai stūra sitienu, bet itālis šo epizodi izjuta sāpīgi. Par laimi, tas izrādījās tikai īslaicīgs diskomforts, un viņš varēja turpināt spēli. Turklāt pēc stūra sitiena Mesina atkal nonāca labā pozīcijā, taču viņa sitiens ar galvu nedaudz lidoja garām vārtu stabam.
Mājiniekiem bija vairāk un bīstamākas iespējas, taču tās neizdevās pārvērst vārtos. 64. minūtē Markovs sita no soda laukuma malas tuvā staba virzienā, bet Muižzemnieks atkal bija pareizajā vietā. 68. minūtē Ventspils beidzot izdevās bumbu raidīt tīklā – Markovs izgāja viens pret viens ar vārtsargu guva golu. Tomēr prieki ilga īsu brīdi, jo tiesnešu brigāde vārtus neieskaitīja. Šmitiņš uzskatīja, ka bumba tika iegūta pēc pārkāpuma, un tāpēc vārti netika atzīti. Grūti gan neuzdot jautājumu – vai tiešām to nevarēja fiksēt agrāk, nevis pēc minūtes, ka komanda jau paspēj nosvinēt vārtus? Nav brīnums, ka tas izraisīja neapmierinātību Ventspils rezervistu soliņā. Aleksandrs Vlasovs par protestiem saņēma otro dzelteno kartīti un tika noraidīts, bet galvenais treneris Igors Kičigins tika pie dzeltenās kartītes.
Ja jānosauc komanda, kas bija tuvāk uzvarai, tā noteikti bija JFK Ventspils – komandas futbolisti radīja lielāku apdraudējumu pie pretinieku vārtiem, taču nespēja to pārvērst rezultātā. RFS-2 savukārt uzbrukumā bija ļoti pieticīgi un nespēja izveidot nopietnas iespējas. Izņēmums bija 72. minūte, kad Kirils Kirsanovs izpildīja stūra sitienu tik bīstami, ka bumba lidoja vārtos. Situāciju glāba Rainers Veidemans, kurš ar galvu izsita bumbu, tai atsitoties pret pārliktni un izlidojot ārpus laukuma. Šajā epizodē viņš arī sāpīgi atsita muguru. Viesi spēli noslēdza bez neviena sitiena vārtu rāmī. Gala rezultāts – 0:0. Vārtu trūkumu kompensēja stūra sitieni – kopumā to bija pat 20 (11-9).
Skatītāju skaits: 312 – labākā apmeklētība šajā kārtā.
Super Nova-2 – Mārupes SC
Kad satiekas divas komandas, kuras zaudējušas savas iepriekšējās spēles, var būt drošs, ka katra no tām gribēs kompensēt neveiksmi ar trim punktiem. Šajā gadījumā tas bija vēl interesantāk, jo gan Super Nova-2 dublieri, gan Mārupe jau bija parādījuši, ka spēj spēlēt solīdā līmenī. Tas lika domāt, ka spēle varētu būt ļoti sīva un pilna cīņas.
Pirmās minūtes to arī apstiprināja. Vārtu gūšanas iespēju praktiski nebija, par sitieniem vārtu rāmī nemaz nerunājot. Bumba pārvietojās no vienas laukuma puses uz otru bez īpaša plāna. Tikai 25. minūtē kļuva nedaudz interesantāk – sitienu no soda laukuma sāna atvairīja Super Nova-2 vārtsargs Toms Petrovičs. Atkārtotais sitiens bija neprecīzs, taču tas tāpat neko nemainīja, jo tiesneša asistents fiksēja aizmuguri. Tā tomēr bija līdz tam labākā iespēja.
Pirmais puslaiks noslēdzās ar rezultātu 0:0, kas pilnībā atspoguļoja notikumus laukumā. Var teikt, ka nedaudz aktīvāka uzbrukumā bija Mārupe, kas izdarīja vairāk sitienu, taču bez rezultāta. Toties netrūka stūra sitienu – pirmajā puslaikā to bija pat septiņi. Tas vienlaikus liecināja, ka abu komandu aizsardzības darbojās labi un spēja bloķēt pretinieku uzbrukumus. Arī standartsituācijas lielu apdraudējumu neradīja.
Otrais puslaiks sākās ļoti līdzīgi – abu komandu aizsargi labi neitralizēja pretinieku uzbrukumus, bumba pārvietojās pa laukumu, un jau sākumā Mārupe izpildīja stūra sitienu, no kura, kā jau iepriekš, nekas bīstams neizveidojās. Tāpēc jo lielāks bija pārsteigums, kad 54. minūtē viesu ukraiņu leģionārs Maksims Oliiniks negaidīti guva vārtus! Sitienu no distances viņš izpildīja precīzi vārtu apakšējā stūrī. Vārtsargam situāciju sarežģīja tas, ka bumba atsitās pret zemi tieši viņa priekšā, turklāt Oliiniks ieguva bumbu pēc Lenarda Bērziņa kļūdas – viņa piespēli pārķēra cits Mārupe spēlētājs. Vienā epizodē bija gan aizsarga kļūda, gan neveiksme vārtsargam. Bērziņš uzreiz ļoti emocionāli reaģēja uz savu kļūdu, kas ir saprotami, jo līdz tam spēles gaita neliecināja, ka kāda no komandām varētu izvirzīties vadībā.
Super Nova-2 spēlētāji centās doties uz priekšu un apdraudēt Rūdolfa Zandreitera vārtus, taču izšķirošais rādītājs bija sitieni pa vārtiem – mājinieki visa mača laikā praktiski ne reizi nepiespieda viesu vārtsargu veikt nopietnu glābšanu (izņēmums varbūt bija brīvsitiens 67. minūtē, kad bumba trāpīja pa vārtu stabu). Šādos apstākļos ir grūti cerēt uz izlīdzinājumu. Jaunajiem spēlētājiem tā bija laba mācību stunda, bet viesi var priecāties par trim punktiem, lai gan jāatzīst – spēles ziņā tā bija mazāk pārliecinošā Mārupe uzvara šosezon.
Atbalsts no I komandas: Lenards Bērziņš šosezon aizvadījis 6 spēles Virslīgā un šajā mačā pirmo reizi spēlēja dublieros, taču diemžēl viņam tā nebija veiksmīga spēle.
Skatītāju skaits: 149. Bija arī viesu līdzjutēji – pēc gūtajiem vārtiem varēja dzirdēt saucienu “Mārupe”, taču precīzu skaitu noteikt nebija iespējams.
FK Metta – Valmiera FC
Šādām spēlēm papildu reklāma nav nepieciešama. Metta 20 gadu jubileju papildināja īsts līgas hīts. Divi labi zināmi Latvijas futbola zīmoli, kuri vēlas pēc iespējas ātrāk atgriezties Virslīgā, pēc piecām kārtām bija izcīnījuši piecas uzvaras. Vai te vēl kaut kas jāpiebilst? Vienīgās bažas bija, ka šādi “kārtas hīti” bieži vien neattaisno cerības un beidzas ar 0:0 pēc cīņas laukuma vidū. Mana personīgā favorīte pirms spēles bija Metta, bet tikai tāpēc, ka pēdējos mačos komanda pārliecinošāk izskatījās uzbrukumā, īpaši ņemot vērā, kā Valmiera nesen spēlēja pret Rēzekni. No otras puses, bija skaidrs, ka savā starpā tiekas divas labas komandas, tāpēc spēle tikpat labi varēja beigties ar neizšķirtu vai minimālu kādas komandas uzvaru. Atmosfēras ziņā tā noteikti bija labākā spēle šajā kārtā. Metta Ultras no pirmajām minūtēm skaļi atbalstīja savu komandu, bet no Valmieras bija ieradusies arī viesu līdzjutēju grupa ar baneri.
Jau 3. minūtē Metta bija lieliska iespēja izvirzīties vadībā. Tiesnesis pēc Valmiera spēlētāja pārkāpuma neapturēja spēli un ļāva mājiniekiem turpināt uzbrukumu. Waris Lawal soda laukumā piespēlēja Rūdolfam Kļavinskim, kurš uzreiz sita, taču neprecīzi gar tālāko vārtu stabu. Arī otrā lieliskā iespēja ilgi nebija jāgaida. 5. minūtē pēc viesu kļūdas Sadiqs Salehs no soda laukuma līnijas varēja izdarīt spēcīgu sitienu. Haralds Kalniņš to atvairīja, bumba trāpīja pa stabu un atleca tieši viņam rokās – liela veiksme. Diemžēl man nav līdz galam skaidrs, kā tieši šī epizode izveidojās, jo tiešraides režisors tajā brīdī rādīja Andra Riherta muguru, bet vismaz sitiena brīdis tika parādīts.
Spēles sākumā pārsvars piederēja mājiniekiem, kamēr viesi aizsardzībā pieļāva vienkāršas kļūdas (Ernests Kalniņš pirmajās 10 minūtēs pieļāva divas nopietnas kļūdas). Viss liecināja, ka Metta ir tuvu pirmajiem vārtiem. 27. minūtē vienu no retajām iespējām izveidoja Valmiera. Gleilsons Felisiu Lopess lieliski izstrādāja sev sitiena pozīciju, ielaužoties soda laukumā un apspēlējot aizsargus. Tomēr viņa sitiens ar kreiso kāju bija ļoti neprecīzs, un bumba aizlidoja pavisam citā virzienā nekā vārti. Viesi pirmajās 45 minūtēs atdeva iniciatīvu mājiniekiem un reti mēģināja apdraudēt Krista Pļaviņa vārtus, izdarot tikai vienu, taču labu sitienu vārtu rāmī. Metta savukārt aktīvi meklēja vārtu guvumu, taču labākās iespējas bija pašā spēles sākumā. Vēlāk pietrūka precizitātes vai arī Valmieras aizsardzība veiksmīgi bloķēja mēģinājumus. Andra Riherta vadītā komanda tā arī nespēja pārvērst savu pārsvaru vārtos, taču priekšā vēl bija otrais puslaiks.
Pašā otrā puslaika sākumā, jau pirmajā uzbrukumā, Metta spēlētāji pieprasīja 11 metru soda sitienu, uzskatot, ka Olivers Dzenītis tika pārkāpts Tokija Jamamuras izpildījumā, taču viss notika vīrišķīgas cīņas robežās, bez noteikumu pārkāpuma. 51. minūtē no tuvas distances bīstami sita Sadiqs Salehs, bet Haralds Kalniņš akrobātiskā veidā glāba savu komandu. Viesi atbildēja ļoti ātri – jau 52. minūtē Felisiu Lopess lieliski piespēlēja soda laukumā Vladimiram Stepanovam, kuram bija laba iespēja gūt vārtus no tuvas distances, taču šoreiz lielisku reakciju parādīja Krists Pļaviņš. Brīdi vēlāk, 53. minūtē, Valmiera nopelnīja stūra sitienu. Soda laukumā valdīja liels haoss un drūzma, un vislabāk tajā orientējās viens no kandidātiem uz mēneša spēlētāja titulu, francūzis Lennijs Manisa, kurš raidīja bumbu tīklā. Tā Valmiera izvirzījās vadībā.
Drīz pēc tam rezultāts kļuva jau 2:0. Šoreiz Metta soda laukumā notika vēl viens duelis starp Oliveru Dzenīti un Tokiju Jamamuru. Šajā epizodē mājinieku spēlētājs pārkāpa noteikumus, lai gan, manuprāt, kontakts nebija īpaši spēcīgs. Tas nemaina faktu, ka Dzenītis ar kāju aizķēra japāņa kājas, un lēmums piešķirt 11 metru soda sitienu par Valmieras labu bija pareizs. 59. minūtē pie bumbas stājās Frajs Kairmani. Tunisietis pārliecinoši realizēja pendeli, kamēr Pļaviņš bija izvēlējies citu virzienu. Ņemot vērā pirmā puslaika gaitu, šāds scenārijs varēja šķist pārsteidzošs, taču futbolā punktus par pārsvaru neviens nepiešķir – bumba ir jāraida vārtos, un to Valmiera šajā mačā izdarīja jau otro reizi. Metta centās atbildēt pēc iespējas ātrāk un bija ļoti tuvu vārtu guvumam 61. minūtē. Pēc centrējuma ar galvu sita Sadiqs Salehs, taču trāpīja tikai pa pārliktni, un Valmierai izdevās izglābties. Rezultāts palika 0:2.
Mettas turpmākie centieni deva rezultātu tikai 77. minūtē. Soda laukumā atsistā bumba nonāca tieši pie Rūdolfa Kļavinska, kurš ar ļoti spēcīgu sitienu no dažiem metriem neatstāja Haraldam Kalniņam nekādas cerības un guva ļoti svarīgus vārtus, kas būtībā kļuva par solījumu emocionālai spēles izskaņai. Metta vēl vairāk pastiprināja uzbrukumus un 87. minūtē tai bija ideāla iespēja panākt izlīdzinājumu. Daniels Pētersons pēc centrējuma saņēma bumbu aptuveni trīs metru attālumā no vārtiem pie pašas malas. Viņš sita bez bumbas apstrādes, taču bumba lidoja augstu pāri vārtiem. Šādas iespējas vienkārši ir jāizmanto. Pēdējās minūtēs Metta praktiski neatstāja Valmieras laukuma pusi, taču neko vairāk izveidot neizdevās. Viesi noturēja sev labvēlīgo rezultātu līdz pašām beigām un joprojām ir viena no trim komandām līgā bez zaudējumiem, turklāt vienīgā ar perfektu bilanci 6-0-0.
Tādējādi Valmiera nedaudz sabojāja Mettai 20 gadu jubilejas svinības, taču vēlāk sociālajos tīklos nosūtīja “dāvanu” – 20 bildes kartīšu stilā ar dažādiem spēlētājiem un treneriem, kuri savulaik pārstāvējuši abus klubus.
Skatītāju skaits: 243, no tiem vairāk nekā 20 līdzjutēji no Valmieras. Viens no viesu faniem vēlāk sociālajos tīklos rakstīja, ka no trīs Metta Ultras biedru puses tika veltītas provokācijas un rādīts vidējais pirksts. No Metta Ultras atbildes izrietēja, ka situācijai saknes meklējamas pagājušā gada fanu turnīrā.
FK Smiltene – JDFS Alberts
Svētdienas pēcpusdienā Smiltenes iedzīvotājiem nebija garlaicīga – blakus stadionam notika autokross, bet vietējā komanda uzņēma JDFS Alberts. Rezultātā atrast brīvu vietu automašīnas novietošanai bija gandrīz neiespējami.
Mājinieki nāca uz šo spēli pēc ļoti sāpīgas 0:8 sakāves pret Metta, un šis mačs bija iespēja redzēt, kā/vai komanda ar to tikusi galā. Viesi savukārt pēc neveiksmīga sezonas sākuma bija izcīnījuši divas uzvaras pēc kārtas, lai gan spēles kvalitāte joprojām, manuprāt, nebija pārliecinoša. Starp citu, interesants fakts – pēc trim sezonām pēc kārtas beidzot notika izmaiņas, un šoreiz komandas nesatikās 1. kārtā, bet gan 6.
Spēles sākumā viesi veidoja vairākus uzbrukumus, taču tie nenoslēdzās ar bīstamiem sitieniem. 10. minūtē Alberts izdarīja pirmo sitienu vārtu rāmī, un tas uzreiz beidzās ar vārtiem. Kārlis Pirktiņš soda laukumā atspēlēja bumbu Rihardam Ozoliņam, kurš no apmēram 16 metriem izpildīja spēcīgu un ļoti precīzu sitienu vārtu apakšējā stūrī. Dagnim Sausajam šajā epizodē bija maz izredžu glābt komandu. JDFS Alberts turpināja uzbrukt, taču viņu uzbrukumi nebija īpaši bīstami, izņemot 17. minūti, kad tika izspēlēta līdzīga kombinācija kā pie pirmā vārtu guvuma. Šoreiz no distances sita Matīss Zēģele, bet bumba lidoja tieši vārtsargam rokās. 28. minūtē Markuss Prohorenkovs soda laukumā atdeva piespēli Kārlim Pirktiņam. Viņam bija lieliska iespēja, un sita pa vārtiem, taču bumba trāpīja Salvijam Ciprum, mainīja trajektoriju un dezorientēja vārtsargu – 2:0 viesu labā.
Smiltene uzbrukumā parādījās tikai epizodiski, izcīnot vienīgi stūra sitienu. Pirmā reālā iespēja radās 35. minūtē. Mājinieki uzsāka pretuzbrukumu no savas laukuma puses, un lielisku tālo piespēli uz kreiso malu izpildīja Smiltenes leģionārs, Bilals Atija. Bumbu saņēma Valters Gaismiņš, kurš ielauzās soda laukumā un no sānu zonas raidīja bumbu tālajā apakšējā stūrī. Kristaps Jautaiķis centās glābt, bet iespēju bija maz. 1-2. Pēc šāda pavērsiena JDFS Alberts centās vēl pirms pārtraukuma gūt trešos vārtus, arvien biežāk apdraudot Sausā vārtus. Tas izdevās 44. minūtē – pēc stūra sitiena bumba nonāca pie Riharda Ozoliņa, kurš pie vārtu staba to vienkārši iestūma tīklā un viņa kontā bija jau dublis.
Otrais puslaiks sākās negaidīti – 54. minūtē Gaismiņš panāca 2:3. Pēc individuālā uzbrukuma viņš ar precīzu sitienu samazināja rezultāta starpību. Varēja pat saskatīt sava veida neplānotu “sacensību” starp Ozoliņu un Gaismiņu – viens iesita precīzi stūrī, otrs atbildēja ar to pašu. Arī Gaismiņš drīz vien tika pie dubļa. Tas deva mājiniekiem papildu motivāciju – viņi uzbruka vairāk nekā pirmajā puslaikā. Tomēr Alberts negrasījās atkārtot RFS-2 vai JFK Ventspils likteni un ielaist izlīdzinājumu. Komanda turpināja uzbrukt un vienlaikus kontrolēja spēli – vismaz līdz pašai mača izskaņai. Lielākās emocijas Smiltene spēlētāji atstāja uz pašām spēles beigām. Mājinieki centās ielauzties Kristapa Jautaiķa soda laukumā, un 91. minūtē viņiem bija lieliska iespēja trešo reizi šosezon dramatiskos apstākļos panākt 3:3 (līdzīgi kā Rēzekne ar pendelēm – unikāls gadījums). Pēc bloķēta sitiena bumba nonāca pie Kārļa Zvirbuļa, kurš nekavējoties izdarīja sitienu no distances un trāpīja pa pārliktni! Daži centimetri zemāk – un būtu 3:3.
Kas par spēles beigām Smiltenē! Mājinieki bija ļoti tuvu tam, lai jau trešo reizi šajā sezonā pašās spēles beigās gūtu vārtus, izlīdzinot rezultātu 3:3! 91. minūtē Kārlis Zvirbulis izdarīja TĀDU sitienu, kas trāpīja tieši pārliktni. @ALBERTS_JDFS atgriežas Rīgā ar 3 punktiem. pic.twitter.com/eyxE8BZrIR
— Bałtycki futbol latviski (@BFlatviski) May 3, 2026
Smiltenes spēlētāji līdz pēdējām sekundēm turpināja meklēt izlīdzinājumu, taču viesi vairs nepieļāva kļūdas. Nu, gandrīz – Renārs Guļaks vienā epizodē nopelnīja divas dzeltenās kartītes: vispirms par pārāk aktīvu roku darbību gaisa divcīņā, bet uzreiz pēc tam vēl vienu par, kā to nosauca komentētājs, “nesavaldību”. Pilnīgi nevajadzīga rīcība, ņemot vērā, ka komandai vajadzēja nosargāt rezultātu mazākumā. No otras puses, pie šāda spēles noslēguma emocijas varēja ņemt virsroku.
Galu galā spēle noslēdzās ar rezultātu 2:3. Mārtiņa Veģera vadītā komanda parādīja, ka spējusi atgūties pēc smagās sakāves pret Metta. Savukārt Artūra Zakreševska futbolisti var priecāties par trim punktiem, taču šis mačs labi ilustrē, ko iepriekš rakstīju – spēles stils manās acīs joprojām līdz galam nepārliecina. Šķietamā kontrole un pārsvars negarantēja mieru.
Skatītāju skaits: 275.
Skanstes SK – Riga FC-2
Pirmdienas spēle, kas noslēdza kārtu, norisinājās Hanzas vidusskolas stadionā, kur tikās Skanstes SK un Riga FC-2 dublieri. Iepriekšējā kārtā mājinieki piedzīvoja zaudējumu pret citiem dublieriem – FK Tukums-2 -, turklāt neatstāja īpaši pārliecinošu iespaidu. Savukārt Riga FC-2 pārliecinoši uzvarēja JFK Ventspils.
Pirmajā puslaikā dominēja Riga FC-2 dublieri, taču viņi neparādīja to, ar ko bija izcēlušies iepriekšējos mačos – spēju pārvērst savas iespējas vārtos. Mājinieki izdarīja tikai vienu sitienu, un statistika bija līdzīga kā Tukuma spēlē – pretiniekiem bija vairāk iespēju, taču, kā jau minēts, Riga FC-2 tā arī neguva nevienus vārtus.
Liels pārsteigums bija otrā puslaika sākums, kurā mājinieki negaidīti izdarīja divus ātrus triecienus. Vispirms 47. minūtē vārtus guva Olivers Beķeris pēc Alekša Ščerbinska rezultatīvas piespēles. Tikai divas minūtes vēlāk pats Ščerbinskis svinēja vārtu guvumu, bet rezultatīvu piespēli nopelnīja Maksims Kļeckijs.
Līdz spēles beigām rezultāts vairs nemainījās, un pēc pārtraukuma lomas pilnībā apgriezās – iniciatīvu pārņēma Skanste, kamēr Riga FC-2 dublieri neizdarīja nevienu sitienu vārtu rāmī. Toties viņi izpildīja pat septiņus stūra sitienus, kas gan nedeva nekādu rezultātu.
Atbalsts no I komandas: Meisa Diops un Karls Vasoms (abi šosezon attiecīgi aizvadījuši 3 un 2 spēles Virslīgā), kā arī pēc vienas spēles pārtraukuma dublieros atgriezās spānis Brajans Peņa. Trešo reizi šosezon Riga FC-2 sastāvā spēlēja arī no “Juventude” izīrētais brazīlietis Abners. Viņš vēl nav debitējis pirmajā komandā, taču grūti noticēt, ka Riga FC uzaicināja miljonu eiro vērtu spēlētāju tikai dublieru komandai.
Skatītāju skaits: 100.
Kārtas komentārs: Gustavs Timofejevs (Rēzeknes FA aizsargs)
“Diemžēl pašā spēles sākuma neveiksmīgā sadursmē ar Riga Mariners spēlētāju guvu traumu un komandai turpmāk palīdzēt nespēju. Taču komandai tas netraucēja parādīt raksturu un iegūt pelnītu punktu ļoti grūtā spēlē. Atseviški vēlos izcelt Danielu Višņakovu, kurš pirmo reizi spēlēja aizsardzībā un parādija to, ka futbolistam ir jābūt spējīgam spēlēt dažādās pozīcijās. Kā arī nedrīkst nepieminēt, ka tiesnešiem šī spēle arī nebija viegla. Spēlē tika piešķirti četri 11 metru soda sitieni no kuriem viens tika atcelts, pēc līniju tiesneša ieteikuma galvenajam tiesnesim, ko es iepriekš nebiju piedzīvojis. Kopumā šis mačs parādīja, ka mēs kā komanda esam gatavi ikvienam pretiniekam, neskatoties uz neveiksmīgo sezonas sākumu.”
Rēzeknes FA – Riga Mariners 2-2
Leevon PPK – FK Tukums-2 4-1
JFK Ventspils – RFS-2 0-0
Super Nova-2 – Mārupes SC 0-1
FK Metta – Valmiera FC 1-2
FK Smiltene – JDFS Alberts 2-3
Skanstes SK – Riga FC-2 2-0
Kārtas pārsteigums: Rēzeknes FA otrā puslaika sākumā guva divus ātrus vārtus un beigās izcīnīja neizšķirtu pret Riga Mariners.
Kārtas varonis: Gints Silkāns (Rēzeknes FA). Lielā mērā tieši pateicoties viņa labai spēlei komanda izcīnīja šo punktu.
Ir pie kā strādāt: FK Metta mačā pret Valmieru izveidoja patiešām daudz vārtu gūšanas iespēju, taču tik un tā zaudēja. Tik svarīgās spēlēs kļūdu robeža ir ļoti maza.
1. kārtas apskats
2. kārtas apskats
3. kārtas apskats
4. kārtas apskats
5. kārtas apskats
galv. fot. SK Super Nova akadēmija
