Ja 7. kārtā bija tikai viena patiešām pārliecinoša uzvara, tad 8. kārtā atšķirības starp komandām jau kļuva daudz redzamākas. Līdzjutēji redzēja daudz vārtu, daudz cīņas, sarkano kartīti un arī golu savos vārtos. Teksta beigās atradīsiet arī sāpīgu, bet ļoti godīgu kārtas komentāru viena futbolista izpildījumā.
FK Smiltene – Super Nova-2
Vieglatlētikā mēs to nosauktu par pāragru startu, bet LVBET līgā to vienkārši saucam par kalendāru. 8. kārtas spēles sākās Smiltenē, neierasti agri – jau trešdienā (13.05). Uz stadionu pie Tepera ezera ieradās Super Nova dublieri.
Neskatoties uz neierasto spēles datumu, viesu treneris Vladislavs Pavļučenko sarunā ar mani uzsvēra labo atmosfēru un romantisko noskaņu ap šo maču – mākslīgais apgaismojums, vakars, viegli līstošs lietus. Starp citu, pa visiem šiem gadiem, kuros aprakstu Latvijas futbolu, vēl neesmu sastapis nevienu, kurš sūdzētos par stadionu Smiltenē.
Viesi kā šīs spēles favorīti uz Latvijas ziemeļiem ieradās ar pārliecību, ka mājinieki savu spēli balstīs uz pretuzbrukumiem. Pavļučenko uzsvēra, ka Smiltene ir labi organizēta komanda un pret viņiem spēlēt ir grūti, taču vienlaikus uzslavēja savus futbolistus par to, ka pirmsspēles plāns tika izpildīts simtprocentīgi. Pirmajā puslaikā vārti netika gūti, lai gan momentu netrūka. Piekliboja realizācija – Smiltene izdarīja tikai vienu sitienu vārtu virzienā, kamēr Super Nova-2 kontā bija trīs sitieni. Tikai otrajā puslaikā skatītāji tribīnēs beidzot ieraudzīja vārtus, un tos guva tikai viesi. Vispirms 62. minūtē rezultātu atklāja 16 gadus vecais Fabio Sebastians Rošā, bet pašās beigās, 90. minūtē, punktu spēlei pielika Kristers Osītis, panākot 2:0.
“Viss, ko gatavojām un plānojām, nostrādāja. Pirmajā puslaikā piekliboja realizācija, taču labi, ka otrajā puslaikā izmantojām savus momentus.” – rezumēja Pavļučenko.
Līdz ar to FK Smiltene savu pirmo uzvaru sezonā būs spiesta gaidīt vismaz līdz nākamajai kārtai. Savukārt viesu komanda izskatās, ka pamazām atgūstas pēc neveiksmīgās sērijas.
Atbalsts no I komandas: Lenards Bērziņš (šosezon 7 spēles Virslīgā – vienu reizi pamatsastāvā, vienu reizi nācis uz maiņu).
Skatītāju skaits: 200.
Riga Mariners – Valmiera FC
Pirms spēles abi klubi nedaudz uzkurināja atmosfēru, publicējot sociālajos tīklos attēlus un video, lai mazliet pavilktu viens otru uz zoba. Valmiera publicēja attēlu, kurā bija redzams kuģis pēc sadursmes ar milzīgu klinti, uz kuras bija Valmieras logo. Savukārt Mariners savā video “atdeva” kuģi Valmierai, paši ieņemot milzīga briesmoņa lomu, kurš met kuģim milzu akmeni un to iznīcina. Tā nu futbolā ir – spēlētāji cīnās laukumā, bet mārketinga nodaļa internetā.
Pirmajās minūtēs aktīvāki bija mājinieki, kuri koncentrējās uz uzbrukumiem, taču bez īpaša efekta. Pirmās piecpadsmit minūtes lielas iespējas neatnesa. 17. minūtē Richmonds Ovusu no Riga Mariners (starp citu, futbolists ar pagātni Valmierā) pēc centrējuma nespēja aizsniegt bumbu ar galvu. Sitiena gadījumā tie praktiski būtu bijuši tukši vārti. Komandas spēlēja ar bumbu, taču bija grūti nokļūt tuvāk vārtiem. 23. minūtē Valmiera FC izveidoja vienkāršu, tikai no trim piespēlēm sastāvošu pretuzbrukumu, taču ļoti efektīvu. Tā rezultātā Gleilsons Felisio Lopess izgāja viens pret viens ar Vladislavu Kurakinu un neatstāja viņam nekādas cerības glābt komandu. Pirmais Valmieras sitiens šajā spēlē un uzreiz vārti! Pēc tam spēle atkal “nobloķējās” laukuma vidū – bumbas zaudējumi, neprecīzas piespēles, aizsargi pareizajās vietās. Gūtie vārti īpaši nemainīja spēles ainu. Bīstamu momentu trūka, un spēle ritēja diezgan mierīgā tempā bez izteikta pārsvara kādai no komandām.
Otrajā puslaikā mājinieki diezgan ātri panāca izlīdzinājumu. 51. minūtē rezultāts kļuva 1:1 pēc Artjoma Pavlovska sitiena no tuvas distances. Jevhens Stadņiks pēc centrējuma saņēma bumbu pie soda laukuma līnijas. Nezinu, kāds tieši bija viņa nodoms, taču viņš nospēlēja tā, ka Pavlovskim atlika tikai pabeigt uzbrukumu no tuvuma. 53. minūtē Mariners varēja panākt jau 2:1. Andrejs Poļuhovičs labi ielauzās soda laukumā un piespēlēja Matīsam Caunem. Pussargs atrada pozīciju sitienam no dažiem metriem, taču Haralds Kalniņš lieliski glāba. Minūti vēlāk ar iegrieztu sitienu no soda laukuma līnijas mēģināja atbildēt Gleilsons Felisio Lopess, taču bumba lidoja tieši vārtu vidū – tieši tur, kur stāvēja Kurakins. Otrā puslaika sākums bija pilnīgi citāds nekā spēles ievads. Īpaši tāpēc, ka vēl pēc minūtes Frajs Kairmani saņēma piespēli uz 17. metru, taču tunisietis neizmantoja lielisku iespēju un sita neprecīzi – tieši garām bumbu padevējam. Īsi sakot – notikumu netrūka.
Beigās viena no komandām tomēr izlēma pārņemt vadību, un tā bija Riga Mariners. 67. minūtē nedaudz nokavējies Frajs Kairmani iesita pa kāju Andrejam Poļuhovičam. Abiem futbolistiem tā bija sāpīga sadursme, taču šajā situācijā pārkāpumu izdarīja tunisietis, un tiesnesis Deniss Kozlovs vēl parādīja viņam dzelteno kartīti, lai gan pati darbība, visticamāk, nebija apzināta. Brīvsitienu no perspektīvas pozīcijas izpildīja Richmonds Ovusu. Ganas futbolists necentās sist pāri mūrim, bet tieši vārtsarga pusē. Sitiena spēks nebija liels, taču Haralds Kalniņš pieļāva katastrofālu kļūdu, un bumba izlidoja viņam caur kājām. Interesanti, ka pēc vārtu guvuma Ovusu īpaši nepriecājās, bet salika rokas kopā tā, it kā atvainotos savam bijušajam klubam par gūtajiem vārtiem.
Katra vārtsarga melnais sapnis. Šoreiz Haralds Kalniņš (Valmiera FC). pic.twitter.com/uDjwdFK49v
— Bałtycki futbol latviski (@BFlatviski) May 16, 2026
71. minūtē pēc stūra sitiena diezgan ātri varēja atbildēt Rodžers Krasts, taču viņa sitiens ar galvu no tuvas distances bija neprecīzs. Nākamā iespēja pienāca divas minūtes vēlāk. Mahamadū Dembelē sita ar galvu pēc brīvsitiena centrējuma, taču Kurakins demonstrēja lielisku reakciju un atsita bumbu. Brīdī, kad Valmiera droši vien arvien vairāk sāka ticēt izlīdzinājumam, aizsargs Ernests Kalniņš pieļāva kļūdu, kas komandai maksāja trešos vārtus. Kurakins izsita bumbu tālu, uz Valmieras laukuma pusi. Ernests Kalniņš atsita to ar galvu tik neveiksmīgi, ka sanāca ideāla piespēle Mariners futbolistam Andrejam Poļuhovičam. Viņš ielauzās soda laukumā un piespēlēja Aļģirdam Gražim tā, ka uzbrucējam atlika tikai raidīt bumbu vārtos. Divu Kalņiņu divas kļūdas noveda pie tā, ka pretinieki ieguva divu vārtu pārsvaru. Interesanti, ka jau otro spēli pēc kārtas Gražis nāk uz maiņu un gūst vārtus. Atšķirība tikai tāda, ka iepriekšējā kārtā pret FK Smiltene viņa vārti tika atcelti, taču simbolika paliek. Varbūt jauns taktiskais plāns? Ja tā, tad pagaidām strādā labi.
Mariners vairs neļāva pretiniekiem atgriezties spēlē un kļuva par pirmo komandu šogad, kas līgā spēja uzvarēt Valmieru. Iespaidīgā ziemeļu komandas sērija beidzās. Pirmais zaudējums pienāca tikai 8. kārtā.
Skatītāju skaits: 121, no tiem aptuveni 20 viesu līdzjutēji ar atribūtiku un atbalstu.
Rēzeknes FA – FK Tukums-2
Pēc manāmā progresa salīdzinājumā ar sezonas sākumu Rēzeknes futbolisti varēja cerēt uz nākamajiem punktiem, jo viņu stadionā viesojās FK Tukums dublieri, kuri līdz šim bija uzvarējuši tikai vienu reizi, vienu maču nospēlējuši neizšķirti, bet pārējās spēles zaudējuši.
Pirmajās spēles minūtēs neviena no komandām neieguva izteiktu pārsvaru. Vairāk uzbrukumu veidoja viesi, taču tas nenoveda pie reāla apdraudējuma. Vairāk nekā notikumi laukumā manu uzmanību piesaistīja jaunu meiteņu grupa, kura šajā dienā nolēma organizēt aktīvu atbalstu Rēzeknes futbolistiem, piedāvājot dažādus saukļus (uzreiz precizēšu – latviešu valodā), slavējot savu komandu. Iniciatīva noteikti pelnījusi uzslavu, tāpēc pieminēju to atsevišķi tieši tagad.
12. minūtē no nepilniem 17 metriem spēcīgu sitienu izdarīja Jušins Koki, un bumba nonāca tīklā. Gints Silkāns šķiet bija tik pārsteigts, ka pat nemēģināja glābt komandu. 0:1. Turpmākajās minūtēs spēles temps bija samērā mierīgs. Mājinieki centās kļūt nedaudz aktīvāki pie Tukums-2 vārtiem, taču bez konkrēta apdraudējuma. Bija gan periods, kad Rēzekne pārņēma iniciatīvu, tomēr pietrūka ideju, kā efektīvi apdraudēt Kārli Jansonu. 36. minūtē ideju atrada Armans Galajs. Uzbrucējs, kurš pēc pārtraukuma atgriezās sastāvā, spēja izcīnīt sev sitiena pozīciju cīņā ar aizsargu un izmantoja Antona Petrova centrējumu. Vārtsargam nebija nekādu iespēju glābt komandu. Tie bija Galaja pirmie vārti šajā LVBET līgas sezonā. Pirmais puslaiks noslēdzās ar rezultātu 1:1. Abas komandas izmantoja savu labāko iespēju. Es pat sliektos domāt, ka mājinieki bija nedaudz pārāki, taču viņu uzbrukumiem pietrūka pārdomātības, tāpēc līdz patiešām bīstamiem momentiem viņi bieži netika un bumba pazuda jau agrākās uzbrukuma fāzēs. Arī viesu pusē ļoti bīstamu momentu nebija daudz.
Otro puslaiku labāk sāka Tukums futbolisti. Pēc centrējuma no stūra sitiena augstu sitienu izdarīja Kristaps Ūzis, un Gints Silkāns nespēja aizsniegt bumbu. Rezultāts kļuva 1:2. Iedrošināti ar šādu pavērsienu viesi turpināja uzbrukt, taču Rēzeknes aizsardzība bija uzmanīga, un tiesnesis īsā laikā divreiz fiksēja aizmugures stāvokli. Mājinieki atbildēja 55. minūtē ar sitienu soda laukumā, taču tas bija pārāk vājš, un Kārlis Jansons droši noķēra bumbu rokās. Minūti vēlāk Abdulrazakam Šehu bija laba iespēja pēc brīvsitiena centrējuma. Bumba pie viņa nonāca diezgan nejauši, bet svarīgi bija tas, ka Jansons bija izgājis no vārtiem un neatradās uz līnijas. Pirmo sitienu nigērietim bloķēja, savukārt otrais jau aizlidoja augstu virs vārtiem. Tas bija ļoti intensīvs nogrieznis, jo 57. minūtē Kristaps Kļaviņš nolēma atbildēt ar bīstamu sitienu pa Rēzeknes vārtiem, taču Silkāns lieliski nospēlēja. Beigās tikai stūra sitiens, kas lielāku apdraudējumu neradīja. Minūti vēlāk FK Tukums-2 vēlreiz sita no distances, un šoreiz Silkāns droši noķēra bumbu. Par maz? 59. minūtē atbildēja Rēzekne. Abdulrazaks Šehu saņēma lielisku piespēli aptuveni uz 6.-7. metru soda laukumā. Leņķis gan bija ass, bet nigērietim vajadzēja vismaz trāpīt pa vārtiem. Tā vietā viņš pilnībā aizsita garām. Šādas epizodes nesāp tik ļoti pie 5:0, bet pie 1:2 tā jau ir liela neizmantota iespēja.
Pēc šīs iespaidīgās sitienu apmaiņas nākamajās minūtēs spēle kļuva mierīgāka, taču rezultāts joprojām bija atklāts, jo abas komandas turpināja uzbrukt, neskatoties uz pasliktinātajiem laikapstākļiem. Izšķirošie notikumi pienāca tikai pašās beigās. 88. minūtē Jušins Koki izmantoja savu iespēju situācijā viens pret vienu ar Silkānu. Ar sitienu pa zemi viņš panāca 3:1 pēc skaisti izveidota pretuzbrukuma. Savukārt 93. minūtē japānis nokomplētēja hat-trick. Ar šķērītēm no tuvas distances viņš noslēdza savas komandas uzbrukumu. 4:1!
Atbalsts no I komandas: Džuns Toba, Renē Baumanis.
Skatītāju skaits: 268. Mājinieku pusē, kā jau minēju, bija meiteņu grupa, kuras entuziasmu nenogalināja pat katri nākamie ielaistie vārti. Šosezon dzirdēju viņas pirmoreiz un ceru, ka ne pēdējo. No Tukums bija neliela līdzjutēju grupiņa, kas priecājās pēc vārtiem, un kāds arī sociālajos tīklos rakstīja, ka bijis uz šo spēli.
FK Metta – JDFS Alberts
Pēc “Valmieras” pirmā zaudējuma mājinieki ieguva lielisku iespēju atgriezties turnīra tabulas pirmajā vietā. Lai tas notiktu, Mettai bija jāuzvar JDFS Alberts – komandu, kurai bija četru nezaudētu spēļu sērija un kura iepriekšējā kārtā nospēlēja neizšķirti tieši ar “Valmieru”.
Jau 1. minūtē futbolisti zaļi-baltajos kreklos nopietni apdraudēja Kristapa Jautaiķa vārtus. Pēc Prinsa Amoā centrējuma no aizsarga muguras izlēca Sadiqs Salehs un sita ar galvu. Bumba lidoja pārliktņa augstumā, bet Jautaiķis paspēja reaģēt un gala rezultātā bumba piezemējās uz vārtu tīkla augšas. Metta bez jebkādām ceremonijām jau pašā sākumā parādīja par ko izgājusi laukumā un ka pilnībā grasās izmantot iespēju atgriezties tabulas galvgalī.
9. minūtē arī viesi izveidoja lielisku iespēju, kurai vajadzēja beigties ar vārtiem vai vismaz sitienu vārtu rāmī. Kārlis Pirktiņš ar papēdi piespēlēja Kristoferam Sticenko, kurš mierīgi varēja sist no aptuveni 14 metriem. Man šķiet, ka JDFS Alberts spēlētājs ļoti vēlējās izdarīt spēcīgu sitienu un mazliet pārcentās, jo bumba lidoja pāri vārtiem. Pie līdzīgiem secinājumiem nonāca arī JDFS Alberts treneris un bijušais futbolists Artūrs Zakreševskis, kurš uzkliedza savam futbolistam, ka vajadzēja sist pa vārtiem. Nu ko, kas zina, kā spēle būtu izvērtusies, ja Sticenko izmantotu šo momentu.
Poļu valodā ir foršs vārds “centrostrzał”, kas apvieno sevī “centrējumu” un “sitienu” un ļoti precīzi raksturo epizodi, kad centrējums un sitiens pa vārtiem notiek vienlaikus un nav īsti skaidrs, kāds bijis spēlētāja nodoms. Tieši šādu “centrienu” 16. minūtē izpildīja Rendijs Šibass. Tas, kas sākumā izskatījās pēc centrējuma, trāpīja tieši pa JDFS Alberts vārtu pārliktni. 20. minūtē Metta izvirzījās vadībā. Soda laukumā esošais Rūdolfs Kļavinskis piespēlēja bez pieskatīšanas atstātajam Daņiilsam Čiņajevam. Metta futbolists sita aptuveni vārtu centrā, taču Jautaiķis vairs nepaspēja reaģēt. 1:0. Pēc tam viesi nemetās izmisīgos uzbrukumos, taču kļuva agresīvāki, un rezultātā dzeltenās kartītes par noteikumu pārkāpumiem saņēma Klāvs Kramēns (24. minūtē) un Jānis Kalpaks (27. minūtē).
31. minūtē Sadiqs Salehs dubultoja Metta pārsvaru. Nigērietis no tuvākās distances pielaboja bumbu pēc tam, kad Jautaiķis atvairīja Varisa Lavalā sitienu. Neveiksmīgā kārtā bumba nonāca tieši pie Saleha kājām. Metta futbolists šādu iespēju nevarēja neizmantot. 41. minūtē pēc stūra sitiena un milzīga haosa soda laukumā ļoti tuvu vārtiem uz 3:0 bija Daņiils Čiņajevs, kurš sita no burtiski diviem metriem, taču uz vārtu līnijas atradās JDFS Alberts aizsargi, kas sitienu bloķēja. Nekas vēl nebija zaudēts, jo trīs minūtes vēlāk Metta nokautēja pretinieku ar trešajiem vārtiem. Atkal tas bija sitiens no atlēkušās bumbas. Prinsam Amoā bumba nonāca pie kājām pēc tam, kad Jautaiķis atvairīja Varisa Lavalā meģinājumu. Ļoti nepatīkama situācija vārtsargam, jo, ja pretinieks pilnīgi viens stāv piecus metrus no vārtiem, tad viņam jāizdara tikai viena kustība ar kāju, lai bumba nonāktu tīklā.
Var teikt, ka spēle tika “aizvērta” jau pirmajās 45 minūtēs. Metta pilnībā kontrolēja notikumus laukumā un reti ļāva viesiem pietuvoties savam soda laukumam. Iespēja izlaist no rokām šādu pārsvaru šķita minimāla, lai gan RFS dublieri jau parādīja, ka pat ar trīs vārtu pārsvaru ir iespējams beigās neuzvarēt.
Neliela iespēja šādam scenārijam parādījās 53. minūtē. Pēc stūra sitiena Krists Pļaviņš ar dūrēm augstu gaisā izsita bumbu, vēl nenojaušot, ka pats sev sagatavo slazdu. Bumba ieguva dīvainu rotāciju, un Pļaviņš, kuru likumīgi bloķēja Alberts spēlētājs, vairs nespēja to ne noķert, ne izsist prom no soda laukuma. Tā vietā no liela augstuma krītošā bumba atsitās pret zemi. Ivo Minkevičs mēģināja to izsist ar galvu, taču pilnīgi kļūdaini aprēķināja trajektoriju, un bumba trāpīja viņam pa pleca aizmuguri, ielidojot vārtos. Patiesi kurioza situācija.
Līdz šim dīvainākie vārti šajā LVBET līgas sezonā. pic.twitter.com/dqYyJPXVbv
— Bałtycki futbol latviski (@BFlatviski) May 18, 2026
65. minūtē Metta vairs neļāva viesiem sapņot par atgriešanos spēlē. Princs Amoā soda laukumā izlēca aiz divu JDFS Alberts aizsargu mugurām un ar galvu piespēlēja Sadiqam Saleham, kurš no tuvuma guva savus otros vārtus spēlē. Starp citu, tas bija vēl viens moments šajā mačā, kad Alberts aizsargiem aiz mugurām izskrēja pretinieks un uzvarēja cīņā par bumbu. Neapšaubāmi tieši šis aizsardzības aspekts viesiem ļoti kliboja. 74. minūtē Metta futbolisti laikam kļuva pārāk atslābināti un pieļāva kļūdu saspēlē pie sava soda laukuma. Gambietim Sannam Džasejam bija iespēja to izmantot, jo viņa priekšā atradās tikai Pļaviņš, taču JDFS Alberts futbolists uzreiz nesita, aizsargi ātri atgriezās, un viss beidzās tikai ar neprecīzu sitienu. Līdz spēles beigām rezultāts vairs nemainījās. Metta pelnīti izcīnīja pārliecinošu uzvaru un pārņēma pirmo vietu turnīra tabulā. Pārliecinošs sniegums, četri gūti vārti un dažas nianses, ko var vēl uzlabot – tādi ir mani secinājumi pēc šīs spēles. Viesiem darba ir vairāk, jo, manuprāt, viņi nepietiekami parūpējās par aizsardzības blīvumu savā soda laukumā. Starp citu – Kevins Cēsnieks saņēma balvu kā labākais mēneša futbolists (aprīlis).
Skatītāju skaits: 231. Bija arī viesu līdzjutēji, taču nezinu, cik daudz. Redzēju vienu pāri ar šallēm un vienu sievieti kluba kreklā. Iespējams, bez šiem trim bija vēl citi JDFS Alberts līdzjutēji parastās drēbēs, tāpēc precīzu skaitu noteikt nevaru.
RFS-2 – Leevon PPK
Leevon PPK spēlētāji jau no pirmajām minūtēm mēģināja izpildīt iespaidīgus sitienus, taču iespaidīgums izpaudās precizitātes trūkumā – vienreiz bumba pārlidoja tik augstu pāri vārtiem, ka piezemējās pludmales volejbola laukumā. Savukārt otrais sitiens vairāk izskatījās pēc brīvprātīgas bumbas atdošanas pretiniekam, nevis mēģinājuma apdraudēt vārtus. Protams, visam vajag laiku.
Minūtēm ritot, spēle pārvietojās tālāk no vārtiem, un vienīgais, kur bija redzams izteikts Leevon PPK pārsvars, bija stūra sitienos. Taču arī no tiem nekas bīstams neradās, un vārtsargam Marekam Muižzemniekam praktiski nebija darba.
Interesanta epizode notika ap 20. minūti. Gabriels Kirkils elegantā izklupienā atņēma bumbu Nikam Dusalijevam. Pēc saspēles ar komandas biedru Kirkilam sāpīgi uzkāpa virsū tieši Dusalijevs, un man līdz galam nav skaidrs, vai tā bija nejauša epizode vai arī Dusalijevam bija grūti samierināties ar tik vieglu bumbas zaudējumu. Katrā ziņā tiesnesis uzskatīja, ka RFS dublieru futbolists ir pelnījis dzelteno kartīti.
Pilnīgi godīgi sakot, šī nebija pati aizraujošākā spēle skatīšanai. Laukumā bija daudz cīņas, viens zaudēja bumbu, otrs to pārņēma, bet reāli notika diezgan maz. 30. minūtē RFS dublieri piespieda Rūdolfu Solohu pirmoreiz šajā spēlē iesaistīties nopietnā darbībā. Daniels Rudgalvis sita no distances, taču Leevon PPK vārtsargs labi atvairīja bumbu. 36. minūtē Leevon PPK izpildīja jau savu astoto stūra sitienu. Bumba pēc centrējuma nonāca soda laukuma otrā pusē, kur Niklāvs Treimanis uzreiz spēcīgi spēlēja to pa zemi, un Gabrielam Kirkilam atlika tikai ar vienu kustību ieraidīt bumbu vārtos ar lielu spēku. Muižzemniekam nebija absolūti nekādu iespēju reaģēt. 1:0! Godīgi sakot, es vairs neticēju, ka līdz pārtraukumam vēl kaut kas notiks. Par to, ka kļūdījos, dažas minūtes vēlāk papildus pārliecināja Kirils Kirsanovs. RFS dublieri izveidoja labu un ātru uzbrukumu, viņiem bija daudz brīvas vietas, un Kirsanovs ar sitienu no soda laukuma sānu zonas tālajā apakšējā stūrī panāca izlīdzinājumu. Rezultatīvi piespēlēja Niks Dusalijevs. Pirmais puslaiks noslēdzās ar rezultātu 1:1, un kopumā tas bija diezgan līdzvērtīgs, lai gan pat no translācijas varēja just, ka Leevon PPK komanda ar šādu rezultātu nav apmierināta. Pateicoties tam, otrais puslaiks solījās būt interesantāks.
Otrā puslaika sākumā abas komandas izpildīja pa brīvsitienam, kas noslēdzās ar sitienu sānu tīklā. Spēle joprojām bija līdzīga, savu lomu noteikti spēlēja arī lietus. Leevon PPK rindās sāka parādīties emocijas, pieauga pārkāpumu skaits, un tiesnesis ar dzeltenajām kartītēm sodīja Gabrielu Kirkilu un Linardu Liepiņu. Radās iespaids, ka RFS-2 laukumā sāka justies arvien drošāk, vai arī Leevon PPK futbolisti vienkārši kļuva mazāk aktīvi.
60. minūtē lielisku iespēju neizmantoja Rūdolfs Muižnieks. Leevon PPK uzbrucējs uz brīdi palika tikai pret vārtsargu, taču atpakaļ skrienošais Reinis Poldseps labi samazināja sitiena leņķi un piespieda Muižnieku sist. Sitiens izrādījās minimāli neprecīzs un aizlidoja gar tālo vārtu stabu pavisam nelielā attālumā. Bez šaubām labākā iespēja otrajā puslaikā. Šīs spēles izšķirošais moments pienāca 70. minūtē. Niklāvs Treimanis soda laukumā raidīja spēcīgu piespēli uz centru, kuru mēģināja bloķēt Ivans Galajevs. RFS-2 aizsargs to izdarīja tik neveiksmīgi, ka samulsināja savu vārtsargu un ieraidīja bumbu savos vārtos. Visā dublieru komandā bija redzama milzīga vilšanās, līdz pat tam, ka neviens uzreiz pat nepiegāja pie Galajeva (iespējams, kāds to izdarīja vēlāk, tieši brīdī, kad translācijas režisors rādīja priecīgo PPK Ordenis fanu sektoru). Negatīvās emocijas gan ir pilnībā saprotamas, jo RFS dublieri aizvadīja patiešām labu un līdzīgu spēli, bet beigās palika bez punktiem.
80. minūtē sitienu izdarīja spēlētājs ar 37. numuru, kurš ir piešķirts Ričardam Korzānam, taču pēc protokola datiem… viņš visu maču palika uz rezervistu soliņa. Fotogrāfijās tomēr skaidri redzams, ka tas bija tieši viņš, tātad kļūda ir tiesnešu protokolā. Katrā ziņā 80. minūtē Korzānam bija lieliska iespēja galīgi izšķirt spēles likteni, taču viņa sitienu no tuvas distances lieliski atvairīja Muižzemnieks.
Ar tikai diviem punktiem tabulā RFS dublieri apsteidz vienīgi Rēzeknes FA. Savukārt Leevon PPK pakāpās uz otro vietu turnīra tabulā – aiz Metta un priekšā Valmierai. Nezaudēto spēļu sērija turpinās.
Atbalsts no I komandas: Niks Dusalijevs, kurš, kā jau minēju, atdeva rezultatīvu piespēli, kā arī Strahiņa Rakičs. Serbs dublieros parādījās pirmoreiz šosezon.
Skatītāju skaits: 146. Saprotamu iemeslu dēļ neizceļu “viesu” līdzjutēju skaitu. Skaidrs tikai tas, ka ne viss stadions simpatizēja ar Leevon PPK. Pēc dublieru vārtiem no tribīnēm bija dzirdami prieka saucieni.
Riga FC-2 – Mārupes SC
Pēc divām sarkanajām kartītēm Riga FC dublieri šajā nedēļā nevarēja izmantot Abnera un Mārča Kazaiņa pakalpojumus. Personīgi uzskatu, ka lielāks zaudējums šajā gadījumā bija tieši Kazaiņa, pamatsastāva vārtsarga, prombūtne. Lai aizvietotu viņu, palīgā dublieriem pirmoreiz šosezon ieradās Kristaps Zommers.
Spēle sākās diezgan mierīgi. Pirmo iespēju izveidoja Riga FC-2, taču Denisa Nazarova sitiens nebija precīzs. Teiktu, ka uzbrukumu veidošanā iniciatīva piederēja mājiniekiem. Pirmoreiz Zommers pie bumbas tika 9. minūtē, kad droši noķēra centrējumu pēc stūra sitiena. Pirmajās piecpadsmit minūtēs Riga FC-2 futbolisti ievērojami vairāk kontrolēja bumbu (73% pret 27%), taču tā vairāk bija saspēle nekā pilnvērtīga ofensīva. Patiesībā Rūdolfam Zandreiteram darba šī iemesla dēļ gandrīz nebija.
17. minūtē Mārupe pirmoreiz izveidoja bīstamāku momentu. Arama Minasjana sitiens pēc centrējuma gan aizlidoja garām vārtu stabam. Savukārt 23. minūtē Maksims Oliiņiks ar savu sitienu jau piespieda Zommeru glābt komandu un atsist bumbu uz stūra sitienu. Viesi sāka spiest arvien vairāk. 30. minūtē pēc mājinieku kļūdas savā laukuma pusē Ričards Penka uzreiz nolēma sist no distances pēc pārķertas neveiksmīgas piespēles. Zommers gan bija modrs un atkal labi nospēlēja. Pēc 30 minūtēm Mārupei bija pārsvars sitienu statistikā, taču pie bumbas joprojām biežāk atradās mājinieki (70% pret 30%). Neviena no komandām gan nespēja savu pārsvaru pārvērst reālā labumā – Mārupe sitienus apturēja vārtsargs, savukārt bumbas kontrole neizvērtās vārtu momentos Riga FC-2 labā. 38. minūtē beidzot bīstamu epizodi izveidoja arī Riga FC dublieri. Nazars Prudčenko soda laukumā izdarīja iegrieztu sitienu, kas pavisam nedaudz aizlidoja garām Rūdolfa Zandreitera tālajam stabam. Ideja laba, izpildījums vēl nedaudz jānoslīpē.
Pirmais puslaiks noslēdzās ar rezultātu 0:0, un tas bija pilnībā atbilstošs tam, kas notika laukumā. Vārti joprojām šķita tāla perspektīva.
Otrā puslaika sākumā, 49. minūtē, viesi izpildīja stūra sitienu. Bumbu ar galvu aizskāra Deniss Kaļinovs, Riga FC aizsargs, un pavisam maz pietrūka, lai viņš pārsteigtu paša komandas vārtsargu Kristapu Zommeru. Kristiāns Korsaks signalizēja par spēli ar roku, taču tiesnesis par pendeli nebija ieinteresēts.
Par spēles likteni izšķiroša kļuva 61. minūte. Armēnis Arams Minasjans no Kristiāna Korsaka saņēma piespēli soda laukumā apmēram septiņus metrus no vārtiem. Viņš tur atradās pilnīgi viens, tāpēc mierīgi sita tur, kur vēlējās, un panāca 1:0. Man neatstāj sajūta, ka Kaļinovs šeit varēja nospēlēt izlēmīgāk un aktīvāk mēģināt apturēt Korsaku. Neilgi pēc tam notika vēl viens svarīgs notikums. 67. minūtē Gustavs Krieviņš izskrēja viens pret viens ar vārtsargu, bet tieši pirms soda laukuma viņu kā pēdējais aizsargs nogāza Abū Silla (angliski tā saucamais DOGSO – skaidras vārtu gūšanas iespējas liegšana). Jēkabam Šmitiņam dabiskā izvēle bija sarkanā kartīte, un Riga FC-2 otro spēli pēc kārtas pabeidza mazākumā.
Šāds notikumu pavērsiens deva rezultātu jau desmit minūtes vēlāk. Korsaks ar spēcīgu sitienu soda laukumā neatstāja Zommeram nekādu cerību. Tas pats spēlētājs 83. minūtē ar sitienu ar galvu no dažu metru attāluma panāca jau 3:0. Galīgo nokautu 89. minūtē izdarīja Kristaps Jansons. Mārupe futbolists guva vārtus pēc neticama tālsitiena no aptuveni 30 metriem, raidot bumbu pāri Zommera mugurai. Izskatījās, ka vārtsargs šādu risinājumu vispār negaidīja un pat nemēģināja glābt.
Šoreiz Riga dublieriem neizdevās izveidot saspringtu cīņu mazākumā kā iepriekšējā kārtā pret Leevon PPK. Mārupe otrajā puslaikā spēlēja pārliecinošāk, un pēc sarkanās kartītes uzdevums kļuva tikai vieglāks.
Atbalsts no I komandas: vairākkārt tekstā pieminētais Kristaps Zommers, kurš tomēr nespēja apturēt Mārupe.
Skatītāju skaits: 107. Tribīnēs bija vairāk nekā 10 viesu komandas līdzjutēju ar atribūtiku, taču Mārupe atbalstītāju noteikti bija vairāk.
Kārtas komentārs: Armans Galajs (Rēzeknes FA uzbrucējs)
“Ja īsumā runājot par spēli, tad sanāca tā, ka pašā sākumā ielaidām vārtus pēc savas kļūdas. Spēle kopumā bija diezgan līdzīga, un līdz pirmā puslaika beigām mums bija vairākas labas iespējas. Tomēr izdevās gūt tikai vienus vārtus un vēl līdz pārtraukumam panākt 1:1. Otrais puslaiks nesākās īpaši veiksmīgi. Pazaudējām to pārsvaru, un rezultātā arī ielaidām vārtus. Pēc tam mēģinājām kaut ko izveidot, realizēt savas iespējas un atrast momentus, bet īsti nesanāca. Spēles beigās ielaidām vēl divus vārtus un beigās sanāca 1:4.
Mums ir ļoti grūti spēlēt, ja nav sastāva. Tāpēc arī laukumā sanāk daudz jaunu spēlētāju. Jaunieši bieži spēlē ne savās ierastajās pozīcijās, ir daudz jārotē. Viss lielā mērā atkarīgs no jaunajiem spēlētājiem. Vienā spēlē jaunietis var nospēlēt ļoti labi, bet nākamajā ļoti slikti. Viņiem pieredzes vēl nav. Situācija komandā, protams, nav tā labākā. Sastāvs vairs nav tāds kā agrāk. Agrāk 15 vai 16 gadus vecam spēlētājam tikt sākumsastāvā vai vispār pie spēles laika bija ļoti grūti. Es atceros savus 15-16 gadus – arī tad spēlēju 1. līgā, bet iespējas spēlēt bija reti. Tagad mūsu komandā 15-16 gadīgie jau spēlē sākumsastāvā, un, ja ne sākumsastāvā, tad savas minūtes gandrīz noteikti dabū.
Tajā pašā laikā LVBET līgas līmenis, manuprāt, šobrīd ir pats augstākais. Virslīgas klubi, kas ienākuši pirmajā līgā, dublieru komandas, ļoti pacēluši kopējo līmeni. Es pateiktu, ka tagad 1. līga ir stiprāka un daudz grūtāka nekā agrāk. Tas, protams, ir labi. Taču Rēzeknei tā situācija ir sliktāka. Komandas līmenis, manuprāt, tieši otrādi – ir krities. Vairs nav tādu leģionāru kā agrāk. Tagad leģionāri vairāk ir, lai vienkārši aizpildītu atsevišķas pozīcijas, nevis lai komandu vilktu uz augšu. Agrāk, piemēram, japāņi un citi spēlētāji tiešām bija tie, kas cēla komandas līmeni. Tagad viņi vairāk palīdz noturēt sastāvu, nevis dod kvalitāti.
Treniņi notiek normāli, tikai uz tiem nāk baigi maz cilvēku. Daudziem ir savas problēmas, darbības, darbs, mācības vai citas lietas. Treniņi notiek praktiski katru dienu, tikai pēc spēlēm ir brīvs. Ir arī videoanalīzes, rehabilitācija, sauna, baseins un trenažieru zāle. Kopumā infrastruktūra Rēzeknē ir laba, trenēties ir patīkami. Vienkārši trūkst spēlētāju, kuriem tas viss būtu ļoti vajadzīgs un kuriem būtu ļoti liela vēlme. Sezonas sākumā mēģinājām piesaistīt dažus jauniešus no Daugavpils. Viņi nospēlēja dažas spēles, bet pēc tam vairs nespēlēja tie pie mums. Nezinu, kas tur bija noticis, varbūt finansiālā puse un prēmijas, tās, protams, nav īpaši augstas. Grūti pateikt.”
FK Smiltene – Super Nova-2 0-2
Riga Mariners – Valmiera FC 3-1
Rēzeknes FA – FK Tukums-2 1-4
FK Metta – JDFS Alberts 4-1
RFS-2 – Leevon PPK 1-2
Riga FC-2 – Mārupes SC 0-4
Kārtas pārsteigums: Riga Mariners uzvara pār Valmieru. Katrai sērijai tomēr pienāk gals.
Kārtas varonis: Jušins Kokī (FK Tukums-2). Vienīgais hat-trick šajā kārtā un milzīgs ieguldījums iespaidīgajā uzvarā.
Ir pie kā strādāt: tas, par ko rakstīju jau iepriekš – nepietiekamais JDFS Alberts aizsargu darbs savā soda laukumā, kas ļāva Mettai izveidot bīstamas situācijas.
1. kārtas apskats
2. kārtas apskats
3. kārtas apskats
4. kārtas apskats
5. kārtas apskats
6. kārtas apskats
7. kārtas apsakts
galv. fot. Valmiera FC
