Pēc diezgan ilga pārtraukuma atsākās LVBET līgas spēles, lai gan jāatzīst, ka ne īpaši pateicīgā laikā – pašā Pasaules kausa izcīņas vidū. Tiem, kuri nelabvēlīgo spēļu laiku dēļ nevēlējās sekot līdzi lielajam futbolam, Latvijas 1. līga varēja būt patīkama alternatīva.
JDFS Alberts – Leevon PPK
Viesu komanda acīmredzami īpaši iecienījusi rezultātu 0:0. Spēle pret Alberts bija jau trešā šosezon, kas Leevon PPK futbolistiem noslēdzās gan bez gūtiem, gan bez zaudētiem vārtiem (iepriekš arī pret FK Smiltene un Mārupes SC). No vienas puses, iespaidīgā nezaudēto spēļu sērija turpinās, no otras puses, klubs sociālajos tīklos pēc iepriekšējiem šādiem mačiem lika noprast, ka bezvārtu neizšķirts īsti nevienu neapmierina. Tomēr šajā gadījumā sūdzēties droši vien nav pamata. Alberts joprojām ir laba komanda, kas uz šo spēli devās pēc pārliecinošās uzvaras pār Tukums dublieriem maija pēdējā dienā.
Par pašu spēli runājot – tā sākās ar PPK Ordenis pirotehnikas šovu, izmantojot dažāda veida pirotehniskos līdzekļus. Viss notika ārpus stadiona teritorijas, aiz žoga, kas samazināja iespējamo LFF naudas sodu risku līdz nullei. Ja spēle būtu notikusi darba dienā, cilvēkiem biroju ēkā būtu interesants skats pa logu. Savukārt abu komandu futbolisti turēja pretiniekus tālu no vārtiem, un vienīgais, ko aizsargi atļāva, bija sitieni, kurus viņi uzreiz bloķēja. 9. minūtē notika neparasta epizode. Gaisa divcīņā sadūrās divi Leevon PPK spēlētāji – Džeremijs Pols un Aleksandrs Baturinskis, turklāt otrais šo sadursmi izjuta vairāk. Tiesnesis apturēja spēli un tādējādi pārtrauca daudzsološu mājinieku uzbrukumu, pēc tam atdodot bumbu Leevon PPK vārtsargam. Šo lēmumu es pilnībā nesapratu. Nezinu, vai šī situācija būtu beigusies ar JDFS Alberts vārtiem, taču Artura Zakreševska komanda noteikti tika atņemta laba iespēja soda laukumā. Tikai brīdi vēlāk, 11. minūtē, sekoja vēl viens savdabīgs moments. Markuss Prohorenkovs pie bumbas tika ātrāk nekā Helmuts Saulītis, taču spēlētājs nenokrita. Acīmredzot tika gaidīts pavisam cits efekts, ko labi raksturoja sauciens no JDFS Alberts treneru soliņa: “krīt, bļat, krīt!“. Interesanti, ka pats vārtsargs pēc spēles atsaucās uz šo epizodi “Baltycki futbol” sociālo tīklu profilā, rakstot: “Ja nepieskaras, nav tik viegli nokrist.”
Tomēr nenokrita. 🤷♂️😁
(tikai ar skaņu) pic.twitter.com/Iucr0XogH7— Bałtycki futbol latviski (@BFlatviski) June 15, 2026
Pirmo precīzo sitienu spēlē 13. minūtē izdarīja JDFS Alberts futbolists Harijs Vīksna. Saulītim ar to nebija īpašu problēmu, taču var teikt, ka tajā brīdī iniciatīva piederēja mājiniekiem. Viesi savu pirmo bīstamāko epizodi, lai gan nedaudz nejauši, izveidoja 20. minūtē. Olivers Kellers no tāla brīvsitiena laukuma malā, visticamāk, vēlējās centrēt, taču beigās sagādāja problēmas Kristapam Jautaiķim, kuram nācās atvairīt bumbu, kas lidoja augšējā vārtu stūra virzienā. Pēc šīs epizodes viesi kļuva aktīvāki. Arī JDFS Alberts centās uzbrukt, taču uzbrukumu noslēguma fāzēs pietrūka kvalitātes – gan sitienos, gan bumbas kontrolē. 29. minūtē līdz šim bīstamāko sitienu izdarīja Alans Davidovs. JDFS Alberts spēlētājs sita no distances aiz soda laukuma robežas, un man šķiet, ka Saulītis bumbu īsti neredzēja, tāpēc glāba situāciju vairāk intuitīvi, taču beigās bumba nonāca viņa cimdos.
Mēģinājumi turpinājās. Davidovs pēc lieliskas individuālas epizodes, kuras pamatā bija viņa ātrums, nopelnīja brīvsitienu pie Leevon PPK vārtiem ļoti bīstamā pozīcijā. 31. minūtē pie bumbas stājās Prohorenkovs, taču sita nedaudz pāri pārliktnim. Leevon PPK atbildēja ar stūra sitienu sēriju – viņi izpildīja pat trīs pēc kārtas. Ar tiem izdevās radīt nelielu haosu pretinieku soda laukumā, taču nekas patiešām bīstams nesanāca. Turklāt pēc pēdējā stūra sitiena JDFS Alberts izveidoja pretuzbrukumu, taču izšķirošajā brīdī Sanna Džasejs nespēja atrast nevienu no partneriem Leevon PPK soda laukumā. Pirmajā puslaikā, manuprāt, labākas iespējas bija mājiniekiem, kuri uzbruka biežāk, taču viņu uzbrukumiem pietrūka noslēguma. Viesi savukārt neizveidoja nevienu patiešām bīstamu momentu, taču biežāk izpildīja stūra sitienus. Līdzīga spēle, tomēr ar nelielu JDFS Alberts pārsvaru.
Otrais puslaiks sākās ar kārtējiem JDFS Alberts uzbrukumiem, taču par izdarītajiem sitieniem nav vērts daudz rakstīt – tie bija neprecīzi. Leevon PPK pirmo patiešām labo iespēju izveidoja 56. minūtē. Soda laukumā bīstamu sitienu izdarīja Roberts Krūms, taču Jautaiķis demonstrēja labu reakciju un glāba komandu. Manuprāt, tā līdz tam brīdim bija bīstamākā viesu iespēja. Atbildot uz to, 59. minūtē sitienu pa vārtiem, precīzāk sakot, vārtu apakšējā stūrī, izdarīja Kārlis Pirktiņš, taču Saulītis bumbu droši noķēra. Neilgi pēc tam vēl vienu sitienu izdarīja Alans Davidovs, taču tas vārtsargam problēmas nesagādāja. Precīzo sitienu skaits pieauga, taču tie nebija pietiekami bīstami, lai kādam no vārtsargiem nāktos vilkt bumbu ārā no tīkla. Viss bija kontrolēts.
Sitienu pa vārtiem epicentrs bija beidzies. Turpmākajās minūtēs bija vairāk pārkāpumu un dzelteno kartīšu nekā bīstamu momentu pie vārtiem. Spēle noslēdzās ar rezultātu 0:0, un par tiešo iemeslu tam uzskatu to pašu, ko minēja arī spēles komentētājs – uzbrukumos pietrūka asuma. Sitieni bija, taču ļoti maz tādu, kas sagādāja problēmas vārtsargiem. Manuprāt, JDFS Alberts uzbrukumā bija aktīvāki, taču pietrūka pareizā pēdējā lēmuma piespēlē vai vienkārši sitiena izdarīšanā. Interesanti, ka pēc šīs spēles Leevon PPK turpina arī citu, gan jau mazāk patīkamu sēriju – klubs joprojām savā vēsturē nav uzvarējis JDFS Alberts un nav pat guvis nevienus vārtus pret šo komandu. Godīgi sakot, arī šajā spēlē tam nebija īpaši daudz iespēju. Varbūt nākamreiz.
Skatītāju skaits: 289. Precīzas proporcijas man ir grūti novērtēt. Alberts līdzjutēju noteikti bija mazāk. Viesu atbalstītāji veidoja vairāk nekā 50% no visiem skatītājiem, taču ne visi bija aktīvi. PPK Ordenis bija ieradies ar četriem baneriem un pirotehnisko šovu, ko jau iepriekš pieminēju.
FK Metta – Super Nova-2
Ja iepriekšējās spēles galvenā problēma bija bīstamu momentu un līdz ar to arī vārtu trūkums, tad otrā sestdienas spēle līdzjutējiem pilnībā kompensēja visas iepriekšējā mača nepilnības. Mettai bija lieliska iespēja atgriezties turnīra tabulas pirmajā vietā pēc tam, kad Leevon PPK izcīnīja neizšķirtu pret Alberts. Un ko gan var teikt – uzdevums tika izpildīts ļoti pārliecinošā stilā, turklāt, skatoties uz rezultātu, var arī teikt “hokeja stilā”.
Metta negrasījās gaidīt ne mirkli, lai pierādītu savu favorītes statusu ne tikai šajā spēlē, bet arī visā čempionātā. Pirmie vārti tika gūti jau 42. sekundē. Toms Petrovičs vēl spēja atvairīt Sadiqa Saleha sitienu (kas tika, starp citu, atzīts par maija labāko futbolistu), taču pēc Kevina Cēsnieka atkārtotā mēģinājuma viņam nebija nekādu izredžu. Otro triecienu Metta deva jau 5. minūtē. Salehs pēc centrējuma sita ar galvu tieši tur, kur atradās Petrovičs. Tomēr jaunais vārtsargs kļūdījās, nespējot noturēt bumbu rokās, un atsita to tieši pie Metta uzbrucēja kājām. Nigērietis šādu dāvanu nevarēja neizmantot. 2:0. Ja viesu trenerim Vladislavam Pavļučenko bija kāds taktiskais plāns šai spēlei, tad, visticamāk, tas tika sagrauts tieši tajā brīdī.
Super Nova-2 nevēlējās tikai noslēgties savā laukuma pusē un centās nokļūt pie Krista Pļaviņa vārtiem, taču mājinieku aizsargi savu darbu paveica labi. Metta savukārt negrasījās apstāties un turpināja gūt vārtus. 21. minūtē Daniels Pētersons realizēja kārtējo Metta centrējumu soda laukumā, ar kāju raidot bumbu vārtos, lai gan aiz muguras bija aizsargs. 33. minūtē nepiesegtais Waris Lawal saņēma piespēli no Sadiqa Saleha un ar sitienu pa zemi guva vārtus. 38. minūtē Super Nova-2 futbolisti pēc vairāku kļūdu jeb neveiksmīgu darbību virknes ļāva Saleham pārtvert bumbu, un viņš ar spēcīgu sitienu no soda laukuma neatstāja Petrovičam nekādas cerības. Pirmais puslaiks noslēdzās ar rezultātu 5:0. Tieši tāpat kā spēle pret FK Smiltene, kurā Metta izcīnīja savu līdz šim lielāko uzvaru sezonā – 8:0.
Pieredze rāda, ka spēles, kurās pirmajā puslaikā tiek gūts daudz vārtu, bieži zaudē tempu, un otrajā puslaikā vārtu kļūst mazāk. Arī šoreiz sākotnēji šķita, ka būs līdzīgi, taču notikumu attīstība izvērtās diezgan neticama. Pārcelsimies uz 73. minūti. Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laikapstākļiem, viesi guva vārtus. Varētu teikt – mierinājumam. Iļja Streļcovs ar akrobātisku sitienu gaisā izmantoja precīzu Kristapa Maksimova centrējumu. Pļaviņam praktiski nebija nekādu iespēju šo sitienu atvairīt. Super Nova-2 dublieri centās izmantot iegūto impulsu un turpināja spēlēt Metta laukuma pusē. 80. minūtē Maksimovs, kurš jau bija izcēlies ar skaistu piespēli pie pirmajiem vārtiem, nolēma parādīt arī savu sitiena tehniku. 21 gadu vecais futbolists lieliski iegrieza bumbu, piešķirot tai tādu rotāciju, ka tā skaisti ielidoja pie staba. Manuprāt, vieni no skaistākajiem vārtiem šajā sezonā – ļoti tehniski. Situācija kļuva interesanta. 5:2, un Super Nova-2 dublieri šķita atraduši jaunu enerģiju.
Kristaps Maksimovs (@Super_Nova_sk-2). Patiesi bauda acīm, brīnišķīgs sitiens. pic.twitter.com/Y9exbnELot
— Bałtycki futbol latviski (@BFlatviski) June 15, 2026
Vēl interesantāk kļuva 83. minūtē. Pēc liela haosa Metta soda laukumā pēc izklupiena tika nogāzts Fabio Sebastians Rošā, taču tiesnesis Deniss Ignatjevs nekādu lēmumu nepieņēma. Kā izrādījās dažas sekundes vēlāk, lēmuma neesamība bija pareizais lēmums – bumba nonāca pie Kristera Augusta kājām, kurš no tuvas distances pēc rikošeta guva vārtus. Trīs vārti desmit minūšu laikā – iespaidīgi. Šajā sezonā jau bija gadījumi, kad komandas izlaida no rokām 3:0 pārsvaru, taču neatceros daudz piemēru, kad tika izlaists piecu vārtu pārsvars. Šāds scenārijs tomēr sāka šķist iespējams, lai gan spēle jau tuvojās beigām. Starp citu, līdz tam brīdim Super Nova-2 bija izdarījusi trīs sitienus vārtu rāmī, un visi trīs bija kļuvuši par vārtiem.
Spēles turpinājumā Metta izdarīja to, kas bija jādara – neļāva pretiniekiem uzņemt vēl lielāku tempu. Jau 84. minūtē Sellū Džalovs varēja atgriezt mieru Metta komandā, taču vispirms viņa sitienu no tuvas distances atvairīja Petrovičs, bet atkārtotais mēģinājums lidoja pāri vārtiem. Super Nova-2 vēl nezaudēja cerību un nokļuva Metta soda laukumā, taču tika labi apturēta aizsardzībā. Labu iespēju 88. minūtē neizmantoja arī Oskars Stupelis, kura sitiens bija neprecīzs un Pļaviņam nekas nebija jādara. 90. minūtē emocijām tika pielikts punkts. Ernests Ivanovskis-Pigits ar ļoti spēcīgu sitienu no dažu metru attāluma guva sestos vārtus Metta labā. Savukārt formalitāšu pēc Sadiqs Salehs 92. minūtē ar sitienu no soda laukuma sānu zonas tālajā stūrī pielika punktu savas komandas uzvarai. Gala rezultāts – 7:3. Tādējādi šī kļuva par rezultatīvāko spēli šajā sezonā. Iepriekšējais rekords piederēja jau pieminētajai Mettas uzvarai pār FK Smiltene ar 8:0.
Atbalsts no I komandas: nav, jo par Kristapa Maksimova deviņām nospēlētajām minūtēm Virslīgā šosezon diez vai var runāt kā par būtisku palīdzību no pirmās komandas.
Skatītāju skaits: 195. Bija arī viesu līdzjutēji, viņus varēja dzirdēt pēc gūtajiem vārtiem, taču precīzu skaitu nezinu. Tiešraidē izdevās pamanīt divus cilvēkus dzeltenos kreklos.
FK Tukums-2 – Valmiera FC
Pirmā no svētdienas spēlēm tika aizvadīta lietainajā Tukumā, kur vietējā kluba dublieri uzņēma viesus no Ziemeļlatvijas. Tieši viesu komanda tika uzskatīta par šīs spēles favorīti, lai gan lietainos apstākļos bumba dažkārt mēdz pārvietoties pa laukumu visai neprognozējami.
Jau no pirmajām minūtēm nevienai no komandām neizdevās iegūt izteiktu iniciatīvu. Valmiera pirmā izdarīja sitienu pa vārtiem, Tukums dublieri nopelnīja pirmo stūra sitienu, taču neviena no komandām nebija iespiesta savā laukuma pusē. Laikapstākļi pakāpeniski uzlabojās, un 14. minūtē Valmiera izveidoja pirmo rezultatīvo uzbrukumu šajā spēlē. Vladimirs Stepanovs soda laukumā piespēlēja Mahamadū Dembelē, un malietis ar sitienu pa zemi tālajā stūrī izvirzīja savu komandu vadībā. Mājinieki centās atbildēt ar stūra sitieniem. Divdesmit minūšu laikā viņi izpildīja pat piecus, un viens no tiem piespieda Haraldu Kalniņu atsist bumbu ārpus laukuma. Ar to gan faktiski beidzās Valmieras vārtsarga darbs šajos epizodēs.
Kopumā spēle kļuva mierīgāka un skopa ar patiešām labām vārtu gūšanas iespējām. Piemēram, 24. minūtē Toki Jamamura mēģināja izlauzties soda laukumā ar bumbu un nonāca visai daudzsološā situācijā, taču pārāk ilgi vilcinājās ar lēmumu par piespēli vai sitienu un tika nobloķēts, tāpēc par reālu apdraudējumu runāt nevarēja. 25. minūtē FK Tukums-2 izdarīja savu pirmo sitienu vārtu rāmī, taču mēģinājums no soda laukuma sānu zonas aptuveni no 14-15 metru attāluma Haraldam Kalniņam problēmas nesagādāja. Bumba nonāca tieši viņa rokās. Divas minūtes vēlāk pēc centrējuma soda laukumā sita Iļja Atļigins, tomēr viņa mēģinājums bija neprecīzs.
Spēle bija diezgan līdzsvarota, abas komandas bumbu kontrolēja teju vienādā apjomā. Valmierai īpaši nesteidzās gūt otros vārtus, savukārt mājinieki piesardzīgi meklēja savas iespējas, neiesaistot uzbrukumos visus spēkus. 34. minūtē laba iespēja bija Atļiginam, kurš sita no soda laukuma sānu zonas apmēram no piecu metru attāluma, taču Kalniņš sitienu labi atvairīja. Tas, iespējams, bija labākais mājinieku spēles posms. Valmiera daudzas nākamās minūtes bija iespiesta savā laukuma pusē, tomēr aizsargājās ļoti pārliecinoši.
Izņēmums bija 40. minūte, kad Ņikita Cepeļevs un Toki Jamamura kļūdījās, un latvieša piespēle japāņa vietā pie soda laukuma līnijas nonāca pie Kristapa Kļaviņa. Mājinieku futbolists pēc brīža izdarīja sitienu, taču trāpīja tikai pa vārtu stabu. Kas zina, ja Tukums dublieriem tajā brīdī būtu izdevies panākt izlīdzinājumu, iespējams, spēle iegūtu pavisam citu gaitu. Jo īpaši tāpēc, ka Valmiera spēlēja arvien nedrošāk. 42. minūtē Jamamura izdarīja neprecīzu piespēli, Renē Baumanis pārtvēra bumbu un devās uz priekšu, taču viņa tālsitiens bija pārāk vājš, lai sagādātu problēmas vārtsargam. Mājinieki turpināja dominēt. 45. minūtē pēc pretuzbrukuma un centrējuma soda laukumā bīstamu sitienu izdarīja Kļaviņš, taču bumba lidoja garām vārtiem. Mājiniekiem netrūka ambīciju, tomēr līdz pārtraukumam izlīdzināt rezultātu neizdevās.
Starp citu, pamanīju vēl vienu neatbilstību starp puslaika statistiku un reālo spēles gaitu. Saskaņā ar translācijas datiem Kristaps Kļaviņš bija izdarījis tikai vienu sitienu, lai gan pašā spēles aprakstā es pieminēju vismaz divus mēģinājumus. Droši vien ir vēl citi līdzīgi gadījumi. Būtu labi, ja kādreiz kāds šo aspektu sakārtotu. Tāpat nepatiesa bija informācija par diviem precīziem FK Tukums-2 sitieniem, jo šādu mēģinājumu bija trīs.
Atstājot malā šo statistikas jucekli, otrais puslaiks sākās ar vārtiem, taču tos neguva mājinieki. Otros vārtus šajā spēlē guva Valmiera FC. 48. minūtē Vladimirs Stepanovs sita no laukuma malas, tieši aiz soda laukuma līnijas, un Ivans Ivanausks šo sitienu atvairīja. Tomēr viņš atsita bumbu tā, ka tā nonāca pie Mahamadū Dembelē kājām. Šajā situācijā vārtsargs, iespējams, varēja nospēlēt labāk. Pie atkārtotā sitiena viņš vairs neko nespēja izdarīt. Jo vairāk FK Tukums-2 futbolisti varēja nožēlot, ka neizdevās mainīt rezultātu vēl pirmajā puslaikā. Tagad situācija kļuva daudz sarežģītāka.
Neraugoties uz nepatīkamo spēles attīstību, mājinieki negrasījās padoties un turpināja uzbrukt Valmierai, lai gan ar mazāku intensitāti nekā laika posmā no 35. līdz 45. minūtei. Tomēr viņu centieni deva rezultātu. Daniils Putrāns centrēja no kreisās malas, un tas, ko paveica Iļja Atļigins, ir pelnījis atsevišķu izcelšanu. Tukums uzbrucējs izskrēja no aizsarga Ernesta Kalniņa aiz muguras un raidīja bumbu tieši vārtos. Zīmīgi, ka vēl pirms centrējuma Jamamura ar pirkstu norādīja komandas biedriem uz Atļiginu, kamēr pats skrēja mēģināt bloķēt piespēli.
Stundas tēma: Kā uzbrucējam jāuzvedas soda laukumā?
Skolotājs: Iļja Atligins (@FKTukums_2000-2) pic.twitter.com/NMh0qVexVD— Bałtycki futbol latviski (@BFlatviski) June 16, 2026
Mājiniekiem radās cerība mainīt spēles gaitu. Turpmākajās minūtēs viņi centās arvien vairāk apliecināt savu klātbūtni pretinieku laukuma pusē. 65. minūtē lieliska iespēja bija Ruslanam Deružinskim, taču viņa sitiens no soda laukuma tikai nedaudz aizlidoja garām Valmieras vārtu stabam. Spēle ritēja samērā mierīgi. Neraugoties uz mājinieku centieniem, Haraldam Kalniņam darba nebija daudz, bet, kad tas tomēr bija nepieciešams, bumba nonāca viņa cimdos.
75. minūtē Valmiera FC izveidoja labu pretuzbrukumu, taču Pape Dudū nespēja to noslēgt vismaz ar precīzu sitienu, un bumba lidoja pāri pārliktnim. Ap 80. minūti Valmiera sāka aktivizēt savus uzbrukumus, tomēr joprojām pietrūka pareizā pēdējā lēmuma. 84. minūtē Jamamura tika nogāzts soda laukumā, un tiesnesis norādīja uz 11 metru punktu. Pendeli izpildīja senegālietis Dudū, taču trāpīja tikai pa pārliktni. Par laimi viņam, pie bumbas pirmais tika Mahamadū Dembelē, kurš šoreiz jau raidīja to tīklā un noformēja hat-trick. Valmiera varēja atviegloti uzelpot, jo pašā spēles izskaņā bija panākusi divu vārtu pārsvaru.
Tomēr ar to viss vēl nebeidzās. 88. minūtē Artūrs Bērziņš lieliski atņēma bumbu Mārcim Šustam laukuma centrālajā zonā un izpildīja izcilu piespēli pāri aizsargiem Dudū virzienā. Senegālietis izgāja viens pret vienu ar Ivanausku un savu iespēju neizšķērdēja. Spēles beigu rezultāts – 4:1.
Mājinieku komanda nenospēlēja tik slikti, kā varētu liecināt rezultāts (lai gan zināmu lomu noteikti spēlēja arī zemāk minētais pirmās komandas atbalsts). Atšķirībā no Valmieras viņi vienkārši nespēja izmantot savas iespējas, un to netrūka, īpaši pirmajā puslaikā. Gata Kalniņa vadītie futbolisti aizveda no Tukuma svarīgus trīs punktus, un tabulas augšgals sāk kļūt arvien blīvāks.
Atbalsts no I komandas: diezgan ievērojams – Rūdolfs Meļķis, Helvijs Joksts, Ruslans Deružinskis un Raivis Ķiršs (kurš laukumu atstāja jau pēc 15 minūtēm). Savukārt Kristaps Kļaviņš, Mārcis Šusts un Renē Baumanis ir futbolisti, kuri atrodas uz robežas starp pirmo komandu un dublieriem un regulāri spēlē abās vienībās.
Skatītāju skaits: 91, tostarp 14 Valmieras līdzjutēji.
RFS-2 – Rēzeknes FA
Latgales komandai līdz šim bilance pret Virslīgas klubu dublieriem bija drīzāk negatīva. Līdzās diviem zaudējumiem pret Super Nova-2 un FK Tukums-2 bija arī viena uzvara, kas pagaidām ir vienīgā šosezon – 2:0 pret Riga FC-2. Normālos apstākļos tas dotu cerības uz vēl kādu punktu, taču RFS dublieri šķita atraduši pareizo ritmu. Iepriekšējā kārtā viņi bez pirmās komandas palīdzības pārliecinoši pārspēja Mārupes SC.
Jau 13. minūtē Kristofers Baumanis parādīja, ka viņa komanda vēlas turpināt uzvaru sēriju, izvirzot RFS-2 vadībā ar 1:0. Viesi izveidoja vairākas iespējas, taču rezultātu mainīt nespēja.
Otrajā puslaikā iniciatīvu pilnībā pārņēma RFS dublieri, kuri guva vēl divus vārtus. 68. minūtē precīzs bija Kirils Kirsanovs, bet kompensācijas laika otrajā minūtē pēdējo vārdu šajā spēlē teica Deivids Kļaviņš. Pilnībā pelnīta uzvara, kas ļāva jaunajiem RFS futbolistiem attālināties no tabulas pēdējām vietām.
Savukārt Rēzeknei bija iespēja atstāt pēdējo vietu tikai tad, ja FK Smiltene piedzīvotu ļoti smagu zaudējumu ar vismaz deviņu vārtu starpību. Tas gan šķita maz ticams scenārijs.
Atbalsts no I komandas: nebija, iespējams, tuvojošos Rīgas derbiju dēļ Virslīgā. Pirmo reizi šosezon dublieru sastāvā parādījās vienīgi nigērietis Šina Kumaters, kura kontā Virslīgā ir tikai 13 spēles minūtes.
Skatītāju skaits: 65, mazākais visā kārtā.
Mārupes SC – JFK Ventspils
Spēle sākās ar klusuma brīdi. Mārupes klubs vēlējās izrādīt cieņu savam līdzjutējam Anrijam Survillo, kurš atbalstīja komandu jau kopš tās pirmsākumiem un 3. jūnijā negaidīti devās mūžībā. Tikai tagad radās iespēja atvadīties no sava līdzjutēja.
Man uzreiz acīs iekrita viena lieta – JFK Ventspils uz Jaunmārupi bija ieradies visai pieticīgā sastāvā: tikai četri rezervisti un… Alekss Petrovs ar 27. numuru pussarga pozīcijā. Tas pats futbolists, kurš līdz šim spēlējis kā vārtsargs (šoreiz vārtos stājās Amins Mukajevs). Varbūt kāds, kurš labāk pārzina komandas situāciju, varētu to apstiprināt, taču izskatās, ka notikušas ļoti neparastas izmaiņas. Jo īpaši tāpēc, ka komandas pieteikumā ir reģistrēts tikai viens Alekss Petrovs, tādēļ par vārda un uzvārda sakritību diez vai var būt runa.
Mājinieki jau no pirmajām minūtēm centās uzbrukt, taču no šiem mēģinājumiem nekas patiešām bīstams neizveidojās. Ventspils komanda faktiski nebija manāma pie Rūdolfa Zandreitera vārtiem. Pirmie mēģinājumi parādījās tikai ap 17.-18. minūti, taču, tāpat kā Mārupei, arī tiem pietrūka asuma. Pirmo reizi kādam no vārtsargiem nācās iesaistīties pēc soda sitiena, ko 22. minūtē izpildīja Mārupe futbolists Ričards Penka. Mukajevs bumbu veiksmīgi atvairīja, lai gan pats sitiens nebija ne īpaši spēcīgs, ne īpaši bīstams.
Daudz bīstamāks izskatījās viens no Mārupes spēlētāju sitieniem ar galvu soda laukumā, kad bumba tika raidīta tālajā augšējā stūrī, taču mērķi tā nedaudz nesasniedza.
26. minūtē Patriks Brūns soda laukumā ar vienu roku pagrūda Gustavu Krieviņu. Spēka varbūt nebija daudz, taču šādas darbības soda laukumā vienmēr ir riskantas, un tieši tā arī notika. Tiesnesis Kārlis Rozītis nozīmēja 11 metru soda sitienu. Manuprāt, nevis darbības intensitātes dēļ, bet gan paša nodoma dēļ. Ukrainis Maksims Oļijniks iespēju izmantoja pārliecinoši – viņš raidīja bumbu vārtu apakšējā stūrī pretējā virzienā tam, kuru bija izvēlējies vārtsargs. 29. minūtē lieliska iespēja dubultot savas komandas pārsvaru bija kapteinim Kristiānam Korsakam, taču viņa sitiens ar galvu no soda laukuma bija pārāk augsts un bumba lidoja pāri vārtiem.
Arī viesi meklēja savas iespējas, taču lielākoties tika labi neitralizēti Mārupes aizsardzībā. Savukārt pat tad, kad izdevās izdarīt sitienu, kas apgāja aizsargus, kā, piemēram, Kirilam Bullatam 35. minūtē, pareizajā vietā atradās vārtsargs Zandreiters. Tomēr Mārupes vārtsargs pieļāva kļūdu. 44. minūtē viņš izgāja no vārtiem un mēģināja izsist bumbu, taču bija nedaudz nokavējies, kā rezultātā sadūrās gan ar Aleksu Petrovu, gan ar savu komandas biedru. Tiesnesim Rozītim neatlika nekas cits kā nozīmēt otro 11 metru soda sitienu šajā spēlē, bet Zandreiters papildus saņēma dzelteno kartīti. Petrovs sadursmē cieta visai smagi un viņam bija nepieciešama medicīniskā palīdzība. 46. minūtē pie bumbas devās Valters Liepājnieks, kurš, tāpat kā iepriekš Oļijniks, sita pretējā virzienā nekā devās vārtsargs un panāca izlīdzinājumu. Tādējādi abas komandas devās pārtraukumā ar gūtiem vārtiem.
Otrā puslaika sākumā viesi negrasījās atteikties no sava uzbrūkošā spēles stila un turpināja būt aktīvi pretinieku laukuma pusē. Tikmēr mājinieku spēlē sāka parādīties neliels haoss un precizitātes trūkums. Tas viss kulmināciju sasniedza 54. minūtē – JFK Ventspils izspēlēja stūra sitienu, apmainoties ar vairākām piespēlēm un pakāpeniski virzoties tuvāk vārtiem. Beigās sitienu izdarīja Manriko Mesina, bumba trāpīja Mārupes spēlētājam Romānam Koroļčukam un pēc rikošeta mainīja virzienu. Zandreiteram šajā situācijā nebija nekādu izredžu. Interesanti, ka pats stūra sitiens tika nopelnīts pēc centrējuma no soda sitiena. Pēc Patrika Brūna un Kristiāna Korsaka sadursmes tiesnesis uzskatīja, ka vainīgs ir tieši Korsaks, kam nepiekrita ne vietējie līdzjutēji, ne pats futbolists. Mārupe kapteinim šajā epizodē vienkārši nepaveicās. Viņš mēģināja izsist bumbu, taču tajā pašā laikā Brūns centās viņu bloķēt, un rezultātā Korsaks bumbas vietā trāpīja pretinieka kājai.
Pēc izvirzīšanās vadībā viesi negrasījās noslēgties pie saviem vārtiem un aizsargāt rezultātu, bet turpināja meklēt nākamās iespējas. Mārupe pirmo reālo momentu otrajā puslaikā izveidoja tikai 59. minūtē. Ralfs Spēks pēc centrējuma no tuvas distances sita ar galvu, taču Mukajevs droši notvēra bumbu. Aptuveni no šī brīža mājinieki kļuva aktīvāki. Daži uzbrukumi izskatījās patiešām daudzsološi, tomēr Ventspils vārtsargs vienmēr atradās pareizajā vietā. Minūtēm ejot, arvien intensīvāka kļuva arī fiziskā cīņa laukumā abu komandu izpildījumā.
Lai gan iespējas meklēja abas puses, vairāk vārtu vairs netika gūti. JFK Ventspils izcīnīja savu pirmo uzvaru sezonā, un ieguldījumu tajā deva pilnīgi visi futbolisti, kuri šajā dienā devās uz Jaunmārupi. Treneris Igors Kičigins izmantoja visus savus rezervistus, lai gan man joprojām paliek mīkla, kāpēc 94. minūtē laukumu atstāja Jegors Poskrjobiševs, kurš pats spēlē bija iesaistījies tikai 68. minūtē. Starp citu, viņa uzvārds izrādījās īsts valodas murgs stadiona spikerim, kurš trīs mēģinājumos tā arī nevienu reizi to neizrunāja pareizi!
Mārupe gadījumā, iespējams, vēl ir pāragri runāt par krīzi, taču pēc laba sezonas sākuma komandai pienācis sarežģītāks periods. Iepriekšējā kārtā sensacionāls zaudējums 1:4 RFS dublieriem, tagad neveiksme pret komandu no tabulas lejasgala, bet nākamajā kārtā viegli arī nebūs – Mārupe tiksies ar Riga Mariners.
Skatītāju skaits: 150. Fotogrāfijās viesu līdzjutējus nemanīju.
Riga FC-2 – FK Smiltene
Spēlē tikās divas komandas no turnīra tabulas lejasgala. FK Smiltene joprojām nebija izcīnījusi savu pirmo uzvaru līgā un pēc Mārupes SC un JFK Ventspils mača palika vienīgā komanda, kas šosezon vēl nav uzvarējusi. Tomēr četri neizšķirti un labāka vārtu starpība ļauj atrasties augstāk par Rēzeknes FA. Tas, iespējams, ir vienīgais pozitīvais aspekts šajā situācijā, jo citus saskatīt ir grūti.
Jau 9. minūtē Nazars Prudčenko izvirzīja savu komandu vadībā. Nākamos vārtus nācās gaidīt līdz 75. minūtei, kad Markuss Blaubergs panāca 2:0.
Interesanta šī spēle bija arī Ērikam Mauram-Boksam, kurš pagājušajā sezonā pārstāvēja FK Smiltene un toreiz izcīnīja divas pārliecinošas uzvaras pār Riga FC dublieriem. Šoreiz viņš jau vilka Riga FC-2 kreklu un atkal pārspēja Smilteni. Futbolā liktenis mēdz būt ironisks, taču Maurs-Bokss tajā visā prata veiksmīgi orientēties, jo katrā no šiem mačiem pārstāvēja uzvarētāju komandu.
Saskaņā ar statistiku viesi neizdarīja nevienu sitienu vārtu rāmī, taču Smiltenes kluba publicētais video materiāls liecina, ka komandai bija vismaz divas labas iespējas. Vienu Valtera Gaismiņa sitienu labi bloķēja Abners, savukārt Jānis Lapiņš ļoti labā pozīcijā sita gar pašu vārtu stabu. Katrā ziņā Kristapam Zommeram šajā spēlē darba nebija daudz. Pēc mača viņš pauda prieku par uzvaru un atzina, ka spēles beigu daļā komandas biedri varēja vienkārši novest iesākto līdz galam, visticamāk, domājot trešo gūto vārtu.
Atbalsts no I komandas: atšķirībā no RFS dublieriem, Riga FC-2 sastāvā spēlēja 3 pirmās komandas futbolisti: Brians Peņa, Abners un Kristaps Zommers.
Skatītāju skaits: 117, tostarp divas dāmas ar FK Smiltene šallēm.
Skanstes SK – Riga Mariners
Otrais šīs kārtas mačs Hanzas vidusskolas stadionā. Viesu uzvara varēja radīt ļoti interesantu situāciju turnīra tabulā un panākt, ka četras vadošās komandas atrastos pavisam tuvu viena otrai. Lai to sasniegtu, bija jāpārspēj Skanstes SK, kas iepriekšējā kārtā tajā pašā stadionā piedzīvoja sāpīgu zaudējumu ar 1:4 pret JDFS Alberts.
Pirmais sitiens spēlē piederēja mājiniekiem, taču Ganas futbolists Mohammeds Lamptijs no distances sita neprecīzi. Tomēr Skanste jau no pirmajām minūtēm radīja iespaidu, ka vēlas neļaut Mariners pārņemt iniciatīvu.
Manuprāt, tas izdevās, jo spēles sākums bija diezgan līdzīgs. Pirmā patiešām interesantā situācija radās 11. minūtē. Alans Siņeļņikovs izpildīja centrējumu no soda sitiena sānu zonas. Skanstes vārtsargs Miks Ševels kļūdaini novērtēja situāciju, izskrienot no vārtiem, un rezultātā pirmais pie bumbas bija Elvis Stuglis, kura sitiens ar galvu trāpīja pa pārliktni. Tas pats spēlētājs divas minūtes vēlāk izsita bumbu no vārtu līnijas priekšas, kad Skanste pēc stūra sitiena izveidoja bīstamu momentu. Leonards Livčāns sita ar galvu, tiesa gan ne pārāk spēcīgi, taču Stuglis ātri novērsa briesmas.
Abas komandas turpināja mēģināt uzbrukt, taču ap 20. minūti Mariners sāka izdarīt arvien lielāku spiedienu. Četras minūtes vēlāk tiesnesis Deniss Kozlovs uzskatīja, ka Tomass Meri savā soda laukumā pārkāpa noteikumus pret Jevhenu Stadņiku. Personīgi neesmu pilnībā pārliecināts par šī lēmuma pareizību. Zemāk pievienots video, lai katrs varētu situāciju novērtēt pats, taču pieņemu, ka tiesnesis uzskatīja, ka bumba vienkārši atsitās pret Skanstes spēlētāju un to netraktēja kā mēģinājumu atņemt bumbu. Katrā ziņā Aļģirds Gražis pendeli realizēja bez kļūdām un 25. minūtē panāca 1:0.
Pēc astoņām minūtēm rezultāts jau bija 2:0. Uzslava šeit pienākas Markusam Ivanovam. Mariners spēlētājs skaisti apspēlēja pretinieku, devās uz priekšu un izdarīja lielisku piespēli komandas biedram. Andrejam Poļuhovičam atlika vien precīzi noslēgt uzbrukumu, ko viņš arī izdarīja, un Mariners nonāca ļoti komfortablā situācijā. Pārtraukumā komanda devās ar pārliecinošu pārsvaru, kamēr Skanste uzbruka jau krietni retāk.
Otrajā puslaikā notikumi Stefano Greko vadītajai komandai sāka attīstīties nelabvēlīgi. Jau 50. minūtē radās lieliska iespēja panākt 3:0. Soda laukumā tika pārkāpti noteikumi pret Aļģirdu Graži, un Mariners ieguva otro pendeli šajā spēlē. Šoreiz gan Ševels sitienu atvairīja ar kāju, bet Ivanova atkārtotais sitiens ar galvu lidoja pāri vārtiem.
Ar to viss nebeidzās. 54. minūtē notika ļoti līdzīga epizode kā Mārupe un JFK Ventspils spēlē. Spēlētājs mēģināja trāpīt pa bumbu, taču tajā brīdī viņa ceļā parādījās pretinieks, un bumbas vietā tika trāpīts pa pretinieka kāju. Par šo pārkāpumu Siņeļņikovs saņēma dzelteno kartīti, bet, tā kā 43. minūtē viņš jau bija nopelnījis pirmo brīdinājumu, viņam nācās atstāt laukumu un doties uz ģērbtuvēm. Mariners palika desmit vīru sastāvā, un Skanste ieguva labu iespēju atgriezties spēlē.
Tomēr mājiniekiem šo iespēju neizdevās izmantot, un rezultāts līdz spēles beigām vairs nemainījās – 2:0 Riga Mariners labā. Kā jau minēju, šis rezultāts radīja ļoti interesantu situāciju turnīra tabulas augšgalā. Līdere ir Metta ar 25 punktiem, otrajā vietā esošajai Leevon PPK ir 24 punkti, trešajā vietā esošajai Valmiera FC ir 23 punkti, bet ceturtajā vietā esošajai Mariners komandai ir 22 punkti. Lai gan vēl nav aizvadīta pat puse sezonas, jau tagad var prognozēt ļoti interesantu cīņu par čempionu titulu.
Skatītāju skaits: 120 pēc protokola datiem, lai gan, skatoties uz tribīņu attēliem, man ir zināmas šaubas. Radās iespaids, ka skatītāju bija mazāk.
Kārtas komentārs: Reinis Poldseps (RFS-2 kapteinis)
“Pēc spēles pret Rēzekni komandas iekšējā atmosfēra ir patiesi laba, jo dodamies divu nedēļu pārtraukumā ar otro uzvaru pēc kārtas, turklāt uzvara ar 3:0 rada patiesi labu sajūtu. Prieks par komandu, ka mēs spējam uzvarēt, noturēt savus vārtus neieņemtus un nodrošināt mūsu vārtsargam sauso spēli. Tāpat, zinot, ka mūsu nākamā spēle būs Rīgas derbijs, ir svarīgi uz to doties labā garastāvoklī, kas mums būs nodrošināts, pateicoties šīm divām uzvarām pēc kārtas. Ja skatāmies uz visu sezonu kopumā, tad, iespējams, tā mums nav iesākusies tik labi, jo pirmajās astoņās spēlēs izcīnījām tikai divus punktus, kas nav tas labākais sākums. Es pieļauju, ka tas notika tāpēc, ka šajā sezonā mums ir nomainījies viss treneru štābs un komanda ir kļuvusi gados jaunāka. Daudzās spēlēs, kurās mēs neguvām punktus, lai gan to vajadzēja izdarīt, tas, visticamāk, neizdevās pieredzes trūkuma dēļ, jo komandā ir mazāk spēlētāju, kuri iepriekš spēlējuši pirmajā līgā. Taču, skatoties uz šo komandu šobrīd, man ir prieks.”
JDFS Alberts – Leevon PPK 0-0
FK Metta – Super Nova-2 7-3
FK Tukums-2 – Valmiera FC 1-4
RFS-2 – Rēzeknes FA 3-0
Mārupes SC – JFK Ventspils 1-2
Riga FC-2 – FK Smiltene 2-0
Skanstes SK – Riga Mariners 0-2
Kārtas pārsteigums: No sportiskā viedokļa šim titulam visvairāk atbilst JFK Ventspils uzvara.
Kārtas varonis: Sadiq Saleh (FK Metta). Hat-trick un iespaidīga komandas uzvara. Pilnīgs pretstats iepriekšējai kārtai, kad viņa neizmantotās iespējas liedza Mettai gūt vēl vairāk vārtu, bet pretiniekiem ļāva atgriezties spēlē.
Ir pie kā strādāt: Mārupes SC. Pēc otrajiem ielaistajiem vārtiem futbolisti neizskatījās pēc komandas, kas cenšas atgriezties spēlē. Otrais zaudējums pēc kārtas, turklāt arī komandas sniegums laukumā bija manāmi vājāks nekā sezonas sākumā.
