Veltīt rakstu futbola klubam “Ventspils” nolēmu ne tikai tā iemesla dēļ, ka tas (sabiedrība ar ierobežotu atbildību Futbola klubs “Ventspils”) kopš 2024. gada ir izslēgts no Komercreģistra, bet arī tādēļ, ka tas ir uzskatāms stāsts par Latviju kopš neatkarības atjaunošanas — par to, kādas iespējas parādījās vai tika iegūtas vieniem deviņdesmitajos, tādējādi kļūstot ļoti bagātiem, bet vēlāk, lai arī sākumā šķita, ka viss tā arī turpināsies, bizness tomēr apsīka un nācās pieņemt grūtus lēmumus.
90. gados Ventspils ekonomika salīdzinoši ar pārējo Latviju darbojās ļoti veiksmīgi. No visām Latvijas lielajām pilsētām 1991. gadā Ventspilī bija vismazākais rūpniecībā nodarbināto īpatsvars [1]. Tas, visticamāk, sekmēja labāku pāreju no plānveida uz tirgus ekonomiku, jo, kā materiālā par Latvijas tautsaimniecību no 1990. gada norādīja Latvijas Bankas ekonomisti Mārtiņš Bitāns un Vilnis Purviņš [2], lielais ražošanas sektors Latvijā 1990. gadu sākumā “bija svarīgs faktors, kas noteica ekonomiskās aktivitātes kritumu Latvijā, īpaši ņemot vērā to, ka tieši rūpnieciskā ražošana smagāk par citām nozarēm juta cenu liberalizācijas sekas”. Ventspils ekonomiku uz priekšu dzina osta un tranzīts: Ventspils ostā no 1991. līdz 1996. gadam kravu daudzums bija 4—5 reizes lielāks nekā Rīgas ostā un par vairākiem desmitiem reižu vairāk nekā Liepājā [3], kur tikai lēnām atsākās ostas darbība pēc okupācijas laikiem. 1995. gadā Ventspils IKP kopapjoms veidoja 43% no visas Kurzemes reģiona ekonomikas. Deviņdesmito gadu vidū IKP uz vienu iedzīvotāju Ventspilī Rīgas iespēto apsteidza vairāk nekā divas, bet Liepājas — vairāk nekā četras reizes [4]. Ventspils bija turīgākā pašvaldība Latvijā, proti, viss bija lieliski.
1996. gada decembra noslēgumā tika dibināts futbola klubs “Ventspils”, kura mērķis — “patstāvīgās uzņēmējdarbības izveidošana, kas saistīta ar peļņas gūšanu un dalības ņemšanu aktīvas dzīves veidošanā un fiziskās kultūras propagandēšanā”. Pirmajā sezonā 1997. gadā ventspilnieki izcīnīja 4. vietu, bet turpinājumā sekoja 3. un 2. vietas, līdz 2006. gadā pirmo reizi cēla čempionu titulu Virslīgā. Kā vēsturē paliekošs arhīvs ir uzņēmuma iesniegtie gada pārskati, kuros plaši izklāstīts sezonas laikā paveiktais (vadības ziņojumā).
Taču svarīga epizode Ventspils dzīvē notika 2000. gadu sākumā: kravu daudzums 2002. gadā samazinājās par ceturto daļu, jo krievija vispirms samazināja daudzumu un vēlāk pavisam slēdza naftas “trubu” uz Ventspili. Agresīvais kaimiņš centās izdarīt spiedienu uz valsts politiku, kurā bija izvirzīts uzdevums iekļūt Eiropas Savienībā. Tātad daļa no svarīgas Ventspils ekonomikas tika pazaudēta (2000. gadā transporta nozares īpatsvars pievienotajā vērtībā sasniedza 53%). 2001. gadā Ventspilī arī tika piedzīvots svarīgs moments: vietvaras vēlēšanās, kas bija trešās pēc skaita, pirmoreiz piedalījās vairāk nekā viens saraksts (iepriekš piedalījās tikai viena partija, kas attiecīgi ieguva 100%). Sapratuši, ka balstīties uz vienu nozari ir riskanti, Ventspilī aizsākās līdz tam jau praktiski apsīkušās rūpniecības (2000. gadā mazāk par 4% no pilsētas ekonomikas) attīstība.
“Ventspils” panākums 2006. gadā tika iemūžināts īsfilmā, kurā galvenais treneris Romāns Grigorčuks atzina, ka dzīve Ventspilī ir kā Šveicē.
Futbola kluba izdevumi gandrīz visos gados bija lielāki par vienu miljonu eiro, savu virsotni sasniedzot sportisko sasniegumu augstākajā punktā 2009. gadā, kad tika tērēti 3.7 miljoni eiro. Taču kopš tā laika iezīmējās lejupslīde. Tas pats notika arī ar basketbola klubu. 2008. gadā Rīgas osta apsteidza Ventspils ostu kravas daudzumā. Ja grafikā atliktu futbola un basketbola klubu izdevumus un ostas darbības rādītājus, redzētu, ka tendence iezīmējas pietiekami acīmredzama, tas ir, jo mazāk tranzīta, jo mazāk naudas bija transporta sektora uzņēmējiem un pašvaldībai, kas samazināja finanšu resursus sportam. 2012. gadā nomira FK “Ventspils” prezidents Jurijs Bespalovs: tas, protams, arī negatīvi ietekmēja futbola kluba rocību. Lai gan, kā tika pieminēts, apstrādes rūpniecība gāja uz augšu un tās loma Ventspils ekonomikā pieauga, tā tomēr nespēja aizstāt pilnībā tranzīta norietu, kas skaidrojams ar krievijas pārorientēšanos uz savu ostu attīstīšanu. 2013. gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijas galvaspilsētai bija jau par 37% lielāks nekā Ventspiij, Liepāja, kas jau kopš 2002. gada bija lielākā ekonomika pēc apjoma Kurzemē, ventspilniekiem iepalika (70% no Ventspils IKP uz iedzīvotāju), bet 2019. gadā apskrēja. Te jāmin vēl viens aspekts: 2019. gada beigās ASV iekļāva Ventspils atstādināto mēru “melnajā sarakstā”, kas smagi ietekmēja Ventspils transporta jomu. Un ne tikai: Ventspils pašvaldības ieņēmumu lielums praktiski nav mainījies kopš 2019. gada. Taču laba izaugsme ir apstrādes rūpniecībai (izņemot, protams, 2023. gadu, kurā bija kritums kopumā nozarei Latvijā), kas absolūti lielāko daļu saražoto rūpniecības preču eksportē.
Protams, Ventspils futbolu augstākajā līmenī, var teikt, sagrāva arī jaunā īpašnieka atnākšana 2018. gadā, novedot klubu līdz 2021. gada vasarai, kad venstpilnieki izstājās no Virslīgas. 2021. gada pašvaldību vēlēšanās savu zemāko rezultātu, tiesa, tomēr nelielu vairākumu (7 no 13 deputātu vietām), ieguva visu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas laiku Ventspilī valdošā partija “Latvijai un Ventspilij”. 2025. gadā ir municipālās vēlēšanas, tas būs savā ziņā diezgan izšķirošs brīdis, jo, iespējams, varu iegūs šī brīža opozīcija (iespējams, tās neesamība vai tās trūkums šajā trīsdesmitgadē ir viens no iemesliem, kāpēc kaut kas ekonomiskajā attīstībā nogāja greizi).
Lai gan Ventspils joprojām ir viena no bagātākajām pašvaldībām, taču tās zelta laiki ir aiz muguras. Ventspilī notiek aktīva rosība, tajā esošie uzņēmumi spēj piedāvāt preces un pakalpojumos pārējai Latvijai un pasaulei pieklājīgā līmenī, kā par Latvijas reģioniem savos apskatos ir izsecinājis ekonomists Pēteris Strautiņš.
Lūkojoties futbola virzienā, jāsaka, ka šobrīd JFK “Ventspils”, spēlēdama 1. līgā (2023. gadā 9. vieta), izpilda pašu svarīgāko uzdevumu — uztur Ventspils vārdu lielajā futbolā. Jautājumi, uz kuriem gan man nav atbilžu, — vai nākotnē Ventspils atgriezīsies vai vismaz pietuvosies savai ekonomikas attīstībai kā labajos gados, un vai Ventspils futbola stadionā kādreiz atkal tiks aizvadītas Virslīgas spēles. Vai no sākuma sekos ekonomikas izaugsme un tālāk tā sekmēs uzņēmēju vēlmi investēt lielajā futbolā, to arī grūti sacīt.
Šis stāsts parāda vienas konkrētas Latvijas pilsētas attīstību un tās līkločus kopš deviņdesmitajiem gadiem. Vai, atsaucoties uz Grigorčuka sacīto, Ventspils nākotnē atkal būs kā Šveice?
Atsauces
1. Skatīt 4.2. zīmējumu. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/42498
2. Skatīt 140. lpp. Pieejams: https://www.bank.lv/images/stories/pielikumi/publikacijas/citaspublikacijas/Bitans-Purvins.pdf
3. Ostu kravu daudzums. Pieejams: https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__TRK__TRKJ/TRK070/table/tableViewLayout1/
4. Skatīt 36. lpp. Pieejams: https://www.ventspils.lv/app/uploads/2023/01/i_esosas_situacijas_analize_1_50_lpp.pdf
