Cilvēkam, kurš dzīvo ar futbolu un futbols ar viņu, nevar būt neizdevies gads, jo piedzīvotās emocijas – vienalga, vai tu vēro izlases, Virslīgas vai amatieru līgas spēles, – paliek atmiņā vēl ilgi. Protams, nacionālās izlases neveiksmīgais gads un līdz ar to izlases fanu neapmierinātība ar to un citām lietām izraisīja saspīlējumu un negācijas. Latvijas futbola valstsvienības aktīvo atbalstu jau daudzus gadus veido Ultras Latvija ar citām fanu organizācijām, laika gaitā mainoties faniem aktīvajā sektorā, ko sauc par H sektoru.
Kāds gads bijis no fana viedokļa, vaicājām fanu sektora capo Kārlim, kurš atbildes sniedza dienā, kad LFF valde atlaida izlases galveno treneri Daini Kazakeviču.
Sāksim ar Latvijas futbolu kopumā šajā gadā – kāds tev tas bija?
Gads pagājis ļoti raibi un ar plašu emociju gammu! Jau otro sezonu iesaistos aktīvā atbalsta veidošanā otrās (pēc spēka trešās specīgākās) līgas komandai PPK. Veidojam atbalstu no cilvēkiem, kam patīk futbols, ar daudziem cilvēkiem, kas iepriekš nav bijuši aktīvo līdzjutēju kustībās.
Ir prieks, ka “lielajās spēlēs” to skaits bija diezgan ievērojams. Ja nekļūdos, kausa spēlē pret FC “Riga” iekš “Skonto” stadiona līdzjutēju A sektorā, kas aktīvi gribēja atbalstīt PPK, bija nedaudz zem 100 cilvēkiem, kas, es personīgi uzskatu, tik jaunai komandai ir liels sasniegums.
Daudzi cilvēki ir izvēlējušies atbalstīt vienlaicīgi arī divas komandas – PPK otrajā līgā un Virslīgas komandas (piemēram, RFS, Tukumu un Liepāju). Ir prieks, ka cilvēki novērtē, kā trīs (četri) trakie spēj izveidot komandu no nekā un to visu spēj uztaisīt bez lieliem naudas resursiem par tavu komandu!
Par nepatīkamajām emocijām – 10. oktobris, kad publicēju “paziņojumu” spēlei pret Armēniju. Nebiju domājis, ka tas radīs tādu vilni, bet nenožēloju ne mirkli izdarīto.
Saistībā ar fanošanu noteikti jāatceras izbraukums uz Velsu, kur devās daudz līdzjutēju. Kādas emocijas bija tur? Kā izvērtās sadarbība ar LFF, kas organizēja atsevišķu čarterreisu?
Nezinu, cik daudz drīkstu detaļās izplūst, jo pasākums bija emocijām bagāts, bet patīkami, ka LFF piedāvāja šādu iespēju. Patīkami, ka līdzi devās gandrīz no katras atbalstītāju grupas: gan Ultra stila piekritēji, gan aktīvi līdzjutēji, gan mierīgie līdzjutēji. Bez maksas nebija (kaut kur lasīju, ka daudzi tā domāja), bet simboliska samaksa bija.
Izlase pāris dienu iepriekš aizvadīja pārbaudes spēli netālu esošajā Īrijā, un LFF, plānojot transportu atpakaļceļam pēc Velsas, parādījās variants, ka lidmašīna jebkurā gadījumā brauks no Rīgas un finansiāli tas neko daudz nemainīs, bet, ja rastos iespēja līdzjutējiem doties līdzi uz Kārdifu atbalstīt mūsu izlasi, būtu forši. Interese par braucienu bija liela, un negribu kļūdīties, bet ap 50 aktīvo līdzjutēju devās ar šo reisu. Komunikācijā ar federāciju vairāk nodarbojas Gints Jankovskis, paldies viņam. Ja turpceļā bija aptuveni uz pusi piepildīts, tad atpakaļceļā pievienojās komanda ar personālu. Unikāla iespēja, kas radīja pozitīvas emocijas man.
Par H sektoru mājas spēlēs – kas izdevās, kas varbūt neizdevās no cerētā?
Šajā ciklā turpinājām tradīciju ar pirmsspēles lokāciju, ar līdzjutēju gājienu, kas ir vajadzīgs, lai veidotu komūnu kopumā. Esmu jau aizdomājies, ko varēja darīt labāk, ko varētu darīt savādāk un kam vēl jānāk klāt, lai “spēles diena” būtu pasākums uz visiem 100%. Vasarā izveidojām viedokļu līderu grupu, kurā var vieglāk un raitāk dažādas idejas par izlases atbalstu risināt. Patīkami, ka daudzi cilvēki aktīvāk iesaistījās performances gatavošanas procesos un iesaistīja arī savus grupu biedrus. Prieks, ka to vairs neorganizē tikai 2–3 cilvēki, bet iesaistīti tiek jau vairāk nekā desmit cilvēku pie fakta, ka šoruden gan veselība brīžiem pievīla, tad darba vairāk bija, un tajos momentos ir prieks, ka ir vēl cilvēki, kas grib redzēt skaistu līdzjutēju sektoru. Viņi grib, lai tas ir “dzīvs” un process iet uz priekšu. Šajā brīdī vēlētos pateikt milzīgu paldies Aivaram Baranovam par skicēm, ko viņš veidoja, un Mettas Ultras puišiem, kas kopīgi realizēja pirmsspēles tifo. Man bija svētku sajūta stadionā!
Bija vairākas idejas fanu sektoram, ko gribējām realizēt, bet pieredzes to organizēt Latvijā praktiski nav nevienam. Bija piedāvājums varbūt nezīmēt ar roku, bet vienkārši pasūtīt. Un labi, ka visi pateica, ka tas nebūs tas, ko gribas iegūt, un izdevās realizēt to, kas sanāca. Vēlreiz paldies!
— Vilhelms Liedags (@VLiedags) November 18, 2023
Kāda ir izaugsme fanu sektoram? Tomēr tu esi jau daudzus gadus tur un vari novērtēt.
Man grūti pat nosaukt pirmo reizi, kad ienācu Latvijas futbola līdzjutēju kustībā, bet jūtu, ka drīz būs 20 gadu jubileja tam. Šobrīd līdzi jušana uzņem modernu veidolu, kāds ir vērojams daudzviet Eiropā. Es izjūtu, ka daudzi varbūt kaut kādā veidā tam pretojas vai vēlas to nosaukt kā savādak, bet jebkurā gadījumā stils, kas ir tagad vērojams, ir krietni citādāks, nekā tas bija. Pirmām kārtām H sektorā ir ienākuši ļoti daudz cilvēku, kas iepriekš ir bijuši vienkārši skatītāji, bet šobrīd esošais tos ir aizrāvis, un tas rada tādas emocijas, ko bieži vien redz tikai kaut kur ārzemēs. Un šīs emocijas ir tas, ko mēs gribam sajust, – “it’s game day”!
Patīkami, ka izlases atbalstu veido “grupējumi” no daudziem, dažādiem klubiem, un šī izlases spēles diena spēj apvienot visus zem viena vārda – Latvijas futbola fans.
Kāds ir H sektora vektors?
Pa vertikālēm, rombos iekārtojoties ap 10+ dažādiem grupējumiem… Es ceru, ka 2024. gadā nebūs vairs par vektoriem jārunā.
Vai var teikt, ka kopumā aktīvais fanu daudzums izlases spēlēs ir pieaudzis, ja salīdzina ar izlasei bēdīgo 2018. un 2019. gadu? Kāds bija iemesls 2010. gadu beigās aktivitātes samazinājumam?
Diemžēl Latvijā nav daudz profesionālu komandu, kur nu vēl komandu ar aktīviem līdzjutējiem, kam ir ilgs mūžs. Diemžēl, ja komanda bankrotē vai beidz savu eksistenci profesionālajā sportā, bet tai ir aktīvi atbalstītaji bijuši, pasākumam beidzoties, cilvēki lielākoties jūtas pievilti un aktīva atbalstīšana vairs nav prioritāte to dzīvēs, un tie vairāk pievērš uzmanības, laika privātajai dzīvei. Ir izņēmumi, bet to nav daudz.
Tad vēl kovida periods, kad sports apstājās. Tam atsākoties, vēl ilgi līdzjutējs normāli netika tribīnēs. Pagrieziena punkts laikam var tikt likts 2021. gada septembrī, kad PPK komūnas biedri (arī es biju daļa no tās) izteica vēlmi būt un atbalstīt Latvijas izlasi kopā ar pārējiem. Ideālā pasaulē es vēlētos redzēt visus, kas kaut reizi bijuši H sektorā, apvienot uz kādu lielu spēli un uztaisīt kārtīgu balli stadionā!
Lai gan biļetes tiek pārdotas tikai starp fanu organizācijām, tāpat ik pa laikam iepeld dažādi dīvaiņi fanu sektorā. Tas ir loģiski, jo cilvēki pārsūta viens otram biļešu saiti, vai to kā var mainīt?
Diemžēl šī ir viena no nepatīkamākajām, sapīgākajām tēmām, kurai meklējam risinājumu. Ir daudzi varianti, kā to atrisināt, bet rodas blakus efekti, kas kaut kam citam traucēs.
Kā izdodas sabalansēt dažādu fanu grupu intereses H sektorā – tomēr ir tie, kuri nākuši vairāk nekā 10 gadus, kā arī piebiedrojušies ir daudzi jauni?
Pirmām kārtām tā ir komunikācija starp visiem. Šogad aktīvu dalību ņēmu LFF paspārnē esošajā Vilku spēkā, lai palīdzētu virzīt idejas, vīziju, kas nepieciešams H sektoram.
Ir ievirzes, ka cilvēkiem kļuvis skaidrāk: ja vēlies būt neatkarīgs un ar savu viedokļa brīvību, ir jārīkojas citādāk. Tāpat jau no pirmās dienas manu interesi radīja PPK kustība par un ap futbolu. Tā ir apvienojusi cilvēkus, kam patīk futbols, kas to skatās pa TV, skatās stadionos, skatās Virslīgu, skatās Čempionu līgu vai Polijas līgu utt. Tie ir cilvēki, kas strādā futbolā, tie ir cilvēki, kuri netieši, bet dzīvo iekš futbola, tie ir cilvēki, kuri iet uz bāru ar draugiem skatīties futbolu un pavadīt laiku, tad, lūk, ir komūna, kurā ir dalību ņēmuši ļoti daudzi cilvēki, kam futbols ir svarīgs. Par Ultras Latvija notiekošo šoreiz bez komentāriem: kas ir ar mums, paliek ar mums.
Vai un kā notiek sarunas ar federāciju?
Komunikācija federācijai ar līdzjutējiem, to pārstāvjiem visu laiku kaut kāda noris, bet šogad pēc viedokļu līderu, grupējumu pārstāvju satikšanās vasarā un rudenī nospriedām, ka ir nepieciešama tikšanās tuvākajā laikā, lai rastu atbildes uz daudziem sāpīgiem jautājumiem.
Protams, nevar iztikt bez Armēnijas spēles pieminēšanas – par protesta akciju [1] pret galveno treneri. Kā vari komentēt to, ka spēlētāji bikli vai nemaz nepateicās H sektoram?
Manas domas, mans personīgs viedoklis: no vienas puses es sapratu spēlētāju domu – mēs esam komanda, visi kopā, un, ja vienam neveicas, tad visiem neveicas.
Diemžēl lielākā problēma ir komunikācijas stils, kā tika pasniegts cikla mērķis. Mēs ticam savai izlasei, mēs par to ceļamies un krītam, un mēs apzināmies, cik spēka ir mums, bet, ja cilvēks ir gatavs solīt kalnus, lai gūtu labumu, bet rezultāta nav… tas ir nepiedodami! Līdz ar to viss kopā radīja šo konflikta situāciju.
H sektora protests.
Pilns vlogs par Latvijas spēli pret Armēniju sekos vēlāk Patreon (https://t.co/fiSdgxseSv). pic.twitter.com/X8OhvCGDtT
— LV_futbols (@LV_futbols) October 12, 2023
Mums, līdzjutējiem, ir bijusi tikšanās ar spēlētājiem, kur situāciju izrunājām un meklējām risinājumus. Vai pēdējā spēle viss bija pa “vecam”? Pie šī jautājuma, visticamāk, atgriezīsimies pirms jaunā cikla.
Zinu, ka tā iemesla (ka daudzi spēlētāji noignorēja aktīvos fanus) dēļ vairāki ilggadēji fani H sektorā tā dēļ neieradās uz pēdējo grupas spēli pret horvātiem. Vai trenera nomaiņa varētu mainīt futbolistu un līdzjutēju attiecības?
Arī par šiem gadījumiem dzirdēju, bet, iespējams, arī tu zini par līdzjutējiem, kas neiet uz izlases spēlēm, jo jau startā ir #AntiDainis. Jebkurā gadījumā treneris ir daļa no komandas, un komandai ir jākrīt par esošo treneri. Vienalga, kāds ir rezultāts. Ja spelētājs būs kaut kāda brīdī pret treneri, es nedomāju, ka viņš būs sastāvā. Jauns treneris būs jauns posms, un tās būs jaunas attiecības savā starpā. Protams, nepatīkams moments, bet ir jārespektē: komanda ir komanda.
[1] Latvijas un Armēnijas spēles LFF fotogrāfiju galerijā gan nevar atrast nevienu foto ar tukšu tribīni un vektora plakātu.
Izceltais foto: Sanita Ieva Sparāne
