Daudz kas liecina, ka pēc FK Jelgava sabrukuma un bankrota vietējiem futbola līdzjutējiem nebūs ilgi jāgaida, kad Virslīga atgriezīsies viņu pilsētā. Par aktualitātēm un nākotnes plāniem runāju ar FS Jelgava treneri, Ervīnu Pērkonu. Pēc piecām kārtām viņa komanda ir uzvarējusi visās līgas spēlēs un ir labā ceļā uz paaugstinājumu!
Īss paskaidrojums: Esošaja FS Jelgava bija FK Jelgava akadēmijas vecākās grupas komanda, kura 2020. gadā sāka startēt 2.līgas čempionātā. Pēc FK Jelgava izjukšanas, tā sanāca, ka galvenās komandas godu bija jāpārņem, bet juridiski komanda ir FS Jelgava, cita biedrība. FK Jelgava titulus un vēsturi līdzi nenes. Komandas vēsture sākās 2020.gadā ar uzvaru 2. līgas čempionātā.
Rafał Kobza (“Bałtycki futbol”): Vēl nesen Virslīgas spēles Jelgavā bija ikdienišķa parādība. Kā pilsēta reaģēja uz sava galvena kluba bankrotu?
Ervīns Pērkons (FS Jelgava): No vienas puses, bēdīgi, ka pilsētā ar tik senām futbola tradīcijām paliek bez Virslīgas.
Bet skatoties no otras puses, tagad pilsētai ir komanda, kura par 80% sastāv no saviem audzēkņiem, vietējiem puišiem.
Tā uzreiz ir papildus motivācija arī tiem, kuri ikdienā trenējas akadēmijā. Viņi redz, ka tikt galvenajā komandā tagad ir reāli. Arī skatītāji pamazām sāk atgriezties stadionā tribīnēs.
Mēs ejam pareizā virzienā.
Citreiz ir jāveic solis atpakaļ, lai varētu veikt divus uz priekšu.
Vai gaidījāt tik labu startu Nākotnes līgā?
Pēc pirmssezonas spēlēm bija redzams, ka esam progresējuši, puiši kļuva pieredzējušāki, nobrieda. Svarīgi bija labi sākt pirmās divas spēles, tas arī deva papildus pārliecību spēlētājiem. Priekš treneriem, spēlētājiem šāds sezonas starts nav pārsteigums.
Es zinu, ka sezona vēl ir diezgan agri, bet vai jūs jūtaties viens no galvenajiem līgas favorītiem?
Ņemot vērā, ka pirms gada bijām 5.vietā un trīs komandas aizgāja uz paaugstinājumu uz Virslīgu, diezgan loģiski, ka mēs varētu šosezon cīnīties par augstākajām vietām.
Noteikti, ka pēc tik veiksmīga starta varam sevi pieskaitīt pie favorītiem, bet šis statuss vēl jāattaisno uz laukuma. Jo tagad visām komandām ir dubulta motivācija apspēlēt čempionāta līderi.
Kā jūs vērtējat koncepciju, ka šogad par Nākotnes līgas dalībniekiem kļuva arī 4 dublieru komandas?
Teiksim tā, pēc iepriekšējās sezonas šo pašu jautājumu mums uzdeva 1.līgas sapulcē. Mana nostāja bija ļoti vienkārša, dublieru komandas ar atsevišķu pieteikumu – par. Dublieru komandas ar kopēju pieteikumu un kaut kādiem ierobežojumiem – pret. Šeit viss ir ļoti vienkārši. Pirmkārt, gatavoties šādām spēlēm ir daudz sarežģītāk, jo Tu nevari zināt, kas pret Tevi spēlēs. Otrkārt, nedaudz zūd sportiskais princips. Personīgi es esmu par to, lai pretinieki izliek pēc iespējas spēcīgāku sastāvu. Bet gribās, lai tā viņi dara pret visām komandām. Nosacīti pret mums dublieru komanda A uzliek spēcīgu sastāvu, jo ir pieejami spēlētāji, bet nākamajā spēlē, pret mūsu konkurentiem uzliek nedaudz vājāku. Un skaidrs, ka mūsu konkurentiem spēle būs nedaudz vieglāka. Vai arī otrādi. Tādā veidā dublieru komandas var tiešā veidā ietekmēt cīņu par iekļūšanu Virslīgā, pat pašiem uz paaugstinājumu nepretendējot. Globāli esmu par, bet man šķiet, ka vajadzēja ieklausīties klubu viedokļos par šo situāciju, lai šī dublieru komandu integrēšana notiek nedaudz savādāk.
Neilgi pirms LFF pieņēma šo lēmumu, es runāju ar Sergeju Vilkovu, kurš tolaik bija RFS trešais vārtsargs, bet spēlēja galvenokārt kluba dublieru komandā. Toreiz viņš sacīja, ka rezerves komandu pievienošana līgas sistēmai būtu izdevīga tādiem jaunajiem spēlētājiem kā viņš, kuriem beidzot būtu iespēja spēlēt futbolu pieaugušo līmenī. Jelgavā jūs daudz strādājat ar jauniešiem. Vai, jūsuprāt, tas ir labs lēmums šajā ziņā?
Tas ir ļoti labs lēmums, ja komandai ir atsevišķs pieteikums un tā tiešām ir kluba dublieru komanda, kas sastāv no jauniešiem. Kā viens no izņēmumiem var būt vārtsargs, kuram vajadzīga spēļu prakse. Bet es personīgi nesaprotu, kāpēc spēlētājam, kuram ir profesionāls līgums un viņš netiek sastāvā jānāk un jāspēlē pie sava kluba dublieriem, ieņemot tieši jauniešu vietu. Nosacīti Garets Beils, netiekot Madrides Real sastāvā negājā spēlēt pie Real Madrid B. Jo viņš ir profesionālis, viņam ir līgums, viņš saņem algu. Netiec sastāvā, trenējies cītīgāk vai maini klubu. Tāpēc atkārtošos, esmu par dublieru komandām ar atsevišķu pieteikumu. Kā tas ir Riga FC, Tukumam. Tur viss uzreiz skaidrs. Tā ir dublieru komanda. Tur ir jaunieši, jaunatnes izlašu spēlētāji, viņiem ir spēļu prakse labā līmenī un neviens netiek sūtīts no augšas ieņemt viņu vietu.
Pārlēciens no 1. līgas uz Virslīgu ir diezgan liels. Kādi būs jūsu galvenie izaicinājumi? Ar infrastruktūru problēmu laikam nav.
No sākuma šis pārlēciens ir jāveic. Ar infrastruktūru problēmu noteikti nebūs, jau šobrīd veicam lielu darbu, lai mūsu bāzes dabīgā seguma laukums atbilstu Virslīgas prasībām. No sportiskā viedokļa galvenais izaicinājums ir pārslēgšanās uz citiem ātrumiem, gan domāšanas ziņā, gan izpildījuma ziņā. Ja izcīnīsim vietu Virslīgā, vēlamies saglabāt savu kodolu, dot iespēju puišiem pierādīt sevi pret spēcīgākajiem valsts futbolistiem.
Komandā ir arī divi ārzemnieki. Kā viņiem patīk Jelgavā? Futbols ir viņu pamatdarbs?
Itālim Olivjēri tas ir pamatdarbs, jo viņš ir profesionāļa statusā un pie mums atrodas īrē. Savukārt Alampasu trenējas uz tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējie puiši. Tāpēc to nevar nosaukt par darbu. Futbols ir viņu dzīves galvenā sastāvdaļa. Bet pagaidām tas vēl nav darbs. Jelgavā viņiem patīk, gan komanda, gan apstākļi. Visi apmierināti.
No kurienes Olivjēri ir izīrēts?
Principā viņš pieder Ascoli, bet pie mums atrodas tā saucamā sub-īrē no AC Legnano Salus.
Jāatzīst, ka tā ir diezgan neparasta īre – no Itālijas uz Latvijas 1. līgu. Vai bija grūti to izdarīt?
Sanāca tā, ka viens pazīstams cilvēks bija vedis spēlētājus uz Virslīgas klubiem, ziemas periodā. Tur kaut kas nesanāca un prasīja vai mēs nevēlamies kādu no viņiem apskatīties. Tā arī parādījās Olivjēri variants, jo viņš meklēja iespēju spēlēt pieaugušo futbolu ārpus Itālijas. Virslīgai viņš vēl nav gatavs, bet mūsu komandā iederās ļoti labi.
Tas fakts. Viņš kļuva par aprīļa labāko spēlētāju čempionātā. Vai tas ir arī signāls, ka Virslīgā vajadzētu vairāk ārzemnieku komandā? Nesaku, ka uzreiz komandas pusei jābūt spēlētāji no ārzemēm, es domāju par tādiem spēlētājiem tikai kā par sastāva pastiprinājumu.
Leģionāri vai pieredzējuši vietējie spēlētāji noteikti ir vajadzīgi. Bet mums ir ļoti svarīgi, lai šie spēlētāji tiešām būtu spēcīgāki par mūsu puišiem un varētu ar savu spēli, ar savu piemēru rādīt priekšzīmi. Būt profesionāļiem gan laukumā, gan ārpus laukuma. Ņemt leģionāru tikai tāpēc, ka tas ir leģionārs neplānojam. Kodolam tāpat jāsastāv no saviem audzēkņiem. Tāds ir mūsu mērķis. Iekļūt Virslīgā un nomainīt gandrīz visu sastāvu negribam. Jāspēlē tiem, kuri izcīna tiesības to darīt! Mēs lepojamies ar to, ka jau šogad mūsu sastāvā ir debitējuši 2006, 2007. dzimšanas gada puiši. Tas ir daudz svarīgāk nekā mistiskā dzīšanās pēc Eirokausiem. Vēlamies pārstāvēt Jelgavu un būt akadēmijas seja, tās lepnums!
Tad cik es saprotu, Eirokausu tuvākajos, teiksīm, 5 gados plānā nav?
Ja mūsu akadēmijas audzēkņi būs tajā līmenī, tad būs. Bet pārmaksāt par leģionāriem, piesaistīt mistiskus investorus neplānojam. Vēlamies attīstī savus spēlētājus, lai viss notiek dabīgā ceļā. Kā jau teicu, redzēt debitējam savus audzēkņus, kurus Tu atceries vēl 10 gadu vecumā ir emocionāli daudz pacilājošāk nekā spēlēt Eirokausos tikai ar leģionāriem sastāvā. Vēlamies panākt to, lai ar mūsu komandu lepojas pilsētā, lai vietējie puiši tiecās uz šo komandu. Akadēmija ar gandrīz 600 audzēkņiem nevar balstīt savu galveno komandu uz leģionāriem. Tāds ir mūsu redzējums.
Pastāstiet par sadarbību ar “Albatroz”. Šāda komandu “apvienošana” uz vienu sezonu Latvijā ir ļoti populāra, un mani, kā poļu, tas vienmēr ir intriģējis.
Sākotnēji šī sadarbība tika plānota ilgtermiņā. Un pirmajā gadā pie mums bija atbraukuši diezgan daudz spēlētāji no Brazīlijas, Japānas. Bet kā jau šādos jautājumus, labi, ja Tu trāpi vismaz ar 1 no 20. Tāpēc pie mums nostabilizējās tikai viens futbolists, kurš palīdzēja uzvarēt 2.līgas čempionātā un aizvadīja pirmo sezonu 1.līgas čempionātā.
Otrajā gadā, pandēmijas dēļ, leģionāru ievešana kļuva ļoti sarežģīta, tāpēc bijā paņēmuši pauzi. Un pa visu šo laiku periodu jau pamazām nobrieda mūsu paši spēlētāji, pamazām sāk pievilkties akadēmijas audzēkņi. Tāpēc pirms šīs sezonas mēs nolēmām mēģināt visu saviem spēkiem, bez sadarbības ar Albatroz SC. Bet noteikti jāmin, ka pirmajā gadā, ja nebūtu šādas sadarbības, diez vai mēs šobrīd būtu 1.līgā. Iespējams, kad situācija Pasaulē nostabilizēsies mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma.
Es varu tikai novēlēt jums veiksmi. Paldies par interviju!
Fot. FS Jelgava
