Virslīgā ir jau nospēlēta aptuveni trešā daļa spēļu un komandu noslāņošanās, lai gan vēl paliek daži jautājumi, ir notikusi.
“Valmiera” turpina uzvarēt jau deviņās spēlēs pēc kārtas, tāpat RFS aizvada labu sezonu, ko parāda abu komandu iespētais – 32 punkti 13 spēlēs jeb 2.46 punkti spēlē. Turpat līdzās – tikai 3 attālumā – ir “Liepāja” un nedaudz tālāk – “Riga” ar 25 punktiem. 5. un 6. vietā esošās “Auda” un “Daugavpils” šķir tikai 3 punkti. Tad “Metta” ar 11 punktiem, “Tukums”, kas kā vienīgā komanda no ne top5 uzvarējusi kādu top5 komandu (2:1 “Audu”), guvis 8 punktus, “Super Nova” – 4 un “Spartaks” – 2 punktus.
Par pēdējo runājot, Pšemislavs Lagožnijs pēc spēles pret “Riga” paziņoja, ka tā bija pēdējā spēle, ko vadījis, un spartakieši jau izziņojuši jauno speciālistu. Varbūt viņam izdosies haizivij atrast zobus.
We are pleased to announce that Portuguese specialist Fabiano Flora has become the new head coach of FK Spartaks.
The coach has experience in the 🇮🇹academies of Lazio and Juventus. His last places of work were the national teams of Madagascar 🇲🇬 and Timur-Leste 🇹🇱. pic.twitter.com/37pHrLaICb
— FK Spartaks Jūrmala (@fkspartaks) May 15, 2022
Bieži var dzirdēt runājam, ka šogad Virslīgā ir liela komandu atšķirība – šī ir patiesība. Pēc pirmā apļa apskatījos, kāda ir top3 un apakšējā trijnieka vidēji spēlē punktu atšķirība, un tā bija lielākā (te gan jāuzsver, ka 2022. gada rezultāti ir ņemti no pirmā apļa, pārējos gados – pilna sezona) Virslīgas vēsturē, tātad kopš 1992. gada.
Par 2022. gada Virslīgu (uzsvars: par pirmo apli) un nevienlīdzību. Augšējais un apakšējais trijnieks – pagaidām lielākā atšķirība (gandrīz 7 reizes vairāk lielajam trijniekam vid. P nekā apakšējam 3-niekam), kāda bijusi 30 gados. Arī "džini koeficients" (+ vēl vārtu starpības). pic.twitter.com/y5acCQP4lJ
— Bałtycki futbol latviski (@BFlatviski) April 29, 2022
Lai gan punktu sadalījums ir nevienlīdzīgākais, tomēr cits aspekts – top3 un apakšējā 3 vidēji spēlē vārtu starpības – nav tik nevienlīdzīgs šogad. Pirmajā aplī šo komandu grupu vārtu +/- starpība bija tikai 9. lielākā (3.43), taču kopš 2010. gada sezonas lielākā.
Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem (2017., 2020., 2021. gadu), kad gan punktu atšķirība, gan vārtu atšķirība bija mazāka, neskaitot 2017. gadu, kurš bija visvienlīdzīgākais (abos rādītājos 31. vieta), 2022. gads tomēr rādītājā “vidēji spēlē vārtu strapība” ir tāds pats, kā bija 2020. un 2021. gadā (zemāk grafikā).

2017. gadā vidēji spēle noslēdzās ar 1.3 vārtu starpību, bet 2020.–2022. g. ar 1.8 vārtu starpību.

Aplūkojot kopumā visas spēlēs pa sezonām, redzams (grafiks augšup), ka 2017. gadā 61% spēļu beidzās vai nu neizšķirti, vai ar 1 vārtu starpību, šogad tādu spēļu bija 51%. Maču, kuros kāda komanda uzvarēja ar 3 vai 4 vārtu starpību, ir kļuvis vairāk, salīdzinot aer 2017. gadu (11% pret 27%), kā arī, atsevišķi apskatot spēles, kurās vārtu strapība bija 4 vārti, aplūkojams, ka no 2.4% audzis līdz 11.1%.
Tāpēc mana doma ir tāda, ka, lai arī punktos atšķirība ir liela, rezultātu ziņā (regulāras 3+ vārtu starpības un lielas sagrāves) vēl nav izmantots viss potenciāls, ko var piedāvāt lielās komandas. Te varētu apskatīt komandu izveidoto xG (pieļauju, ka tas parādīs precīzāku ainu).
Un pēdējais grafiks (skatīt zemāk) – favorītu parādītais sniegums (gūtie punkti) pret vājākajām (un tieši cik ļoti) komandām, ņemot vērā bukmeikeru koeficientus. Kas loģiski, jo lielāka varbūtība uzvarēt (favorīta uzvaras varbūtība mīnus pretinieka uzvaras varbūtība, kas izteikta procentu punktos), jo arī labāks rādītājs “vidēji spēlē punkti”. 46% spēļu bukmeikeri ir uzskatījuši, ka favorītu uzvara ir tik ļoti gaidāma, ka šo uzvaru varbūtību starpība ir lielāka par 0.6 jeb 60 procentu punktiem, bet 59% maču – ka šo uzvaru varbūtības starpība ir lielāka par 40 procentpunktiem.

P.S. Ir iesniegts pēdējais nepieciešamais top5 komandu gada pārskats Uzņēmumu reģistrā, tāpēc drīzumā var gaidīt rakstu par pieaugošajiem top komandu izdevumiem un to, kā tas mainījis komandu spēkus un nevienlīdzību Virslīgā.







