2024. gada pirmajās dienās mūsu portālā publicējām rakstu, kurā iztirzājām tēmu par Latvijas futbola izlases spēļu televīzijas pārraidēm deviņdesmitajos gados. “Bałtycki futbol” turpina rakstīt par TV translācijām un šoreiz konkrēti par 2002. gadu, kad norisinājās Pasaules kauss futbolā Dienvidkorejā un Japānā. Protams, Latvijas futbola valstsvienība tur nepiedalījās, taču, tāpat kā visi iepriekšējie futbola čempionāti – gan Eiropas čempionāts, gan Pasaules kauss –, interesēja daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Stāsts par to, kā futbola līdzjutēji gandrīz palika bešā un neredzēja sporta lielāko notikumu.
Ir 2001. gada novembra beigas – pēc dažām dienām gaidāma 2002. gada Pasaules kausa grupu izloze. Žurnālists Valters Nikans “Vakara Ziņās”, šķiet, pirmais Latvijas presē paziņo: “Sacensības, kas risināsies no 31. maija līdz 30. jūnijam, Latvijas Televīzijas kanālos redzēt nevarēs.”[1] Turpat savu komentāru sniedza Latvijas Televīzijas sporta raidījumu producents Andris Ušackis, kurš pieminēja jau iepriekš zināmās problēmas ar naudu: “Tikai par raidīšanas tiesībām vien no mums tika pieprasīti 350 000 ASV dolāru (apmēram 210 000 latu). Tas ir kādas sešas reizes vairāk nekā par iepriekšējo pasaules čempionātu. Šī cena ievērojami pārsniedz Latvijas tirgus vērtību. Arī kaulēšanās par mazāku summu (vēlāk bija tāda iespēja) līdz kādiem 200 tūk-stošiem nebūtu neko devusi. Šā pasaules čempionāta spēles nenotiek labvēlīgā laikā, tā sauktajā “prime time”, bet gan no rīta un priekšpusdienā, kas arī nav izdevīgi. Turklāt papildus jāmaksā nauda arī par satelīta izdevumiem, kas varētu būt divreiz lielāki nekā ar “Eirovīziju”. Ir arī citi izdevumi, no kuriem, piemēram, honorārs komentētājam būtu mazākais procents.”
Divas nedēļas pirms lielā turnīra sākuma tas pats V. Nikans zināja teikt, ka Latvija būšot starp nedaudzajām valstīm (to skaits – vienpadsmit), kurās oficiāli Pasaules kausu nebūs iespējams redzēt. “Bet fakts ir tāds, ka Latvija ir iekļuvusi to 11 pasaules valstu skaitā,” aizrautīgais sporta žurnālists rakstīja, “kurām FIFA atsūtījusi ar 8. maiju datētu “līdzjūtību” sakarā ar to, ka neviena no tās televīzijām netranslēs pasaules futbola čempionāta spēles. FIFA atbildīgais par spēļu translācijām Rodžers Feiners Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretāram Jānim Mežeckim adresētajā vēstulē cita starpā raksta: “Vai mēs varētu palūgt jūs informēt par situāciju jūsu valsts televīzijās, īpaši par tiem televīzijas kanāliem, kas sadarbojas ar jūsu nacionālo Futbola federāciju?””[2] Jānis Mežeckis, sniedzot savu komentāru medijiem, divas nedēļas pirms futbola čempionāta teica, ka jau par vēlu ir, ko labot. “Es saprotu, ka televīzijai nav naudas, jo bija jārāda ziemas olimpiskās spēles un pasaules čempionāts hokejā. Taču pasaules futbola čempionāta finālturnīra raidīšana ir arī valsts prestiža jautājums.”
Jāatzīst, ka situācija bija pietiekami sarežģīta un vienlaikus neizprotama. Piemēram, Latvijas Nacionālās televīzijas un radio padomes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis, laikraksta “Diena” vaicāts, atbildēja, ka Latvijas Televīzijas vadība mediju padomi iepriekš par šo jautājumu neinformēja, un pats sacīja, ka par radušos problēmu ar turnīra raidīšanu uzzinājis maija beigās, proti, neilgi pirms Pasaules kausa sākumsvilpes. Tajās dienās sākās aktīva rosība, lai risinātu šo izaicinājumu, kā daudziem patīk aizstāt vārdu “problēma” [3]. Tika secināts, ka Latvijā pārraidītajās krievijas TV programmās atrast Pasaules kausu nevar, jo viņiem nebija tiesību to darīt Latvijā (šo spēļu vietā rādīja filmas un dažādus raidījumus). TEM TV, kas bija vienas krievijas televīzijas (ORT) pārstāvis Baltijas valstīs, īsi pēc turnīra sākuma presē paziņoja, ka ir vēlme translēt futbola spēles, taču tiekot meklēti sponsori.[4]
6. jūnijā, proti, Pasaules kausa 7. dienā, “Rīgas Balss” ziņoja, ka, visticamāk, no 9. jūnija vasaras lielāko notikumu Latvijas skatītāji varēs vērot. “Vienošanās par spēļu translāciju ar “KirchSport Ltd.” panākusi TEM TV, vēl notiek tehnisku parametru saskaņošana, lai varētu parakstīt līgumu, un tad spēles būs skatāmas kabeļtelevīzijā TEM TV – KST kanālā. Spēles, izmantojot LTV tehnisko nodrošinājumu, tiks speciāli translētas Latvijai, nevis “atklāti” KST ēterā translētie mači. Summu, par kādu spēļu translācijas tiesības nopirktas, TEM TV pārstāvis RB atteicās nosaukt,” žurnāliste Lolita Roze rakstīja.[5]
Jāatgādina, ka togad oktobrī bija Saeimas vēlēšanas. Tika nokārtots, ka arī LTV 2. kanāls rādīs futbola turnīru. To izdevās paveikt, pateicoties prokrieviskajai partiju apvienībai “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL). Kā pirmā tika pārraidīta 9. jūnija spēle, kurā Japāna ar 1:0 uzvarēja krieviju. Pirms pirmā mača LTV 2 uzstājās PCTVL pārstāvis Jānis Jurkāns, paziņodams, ka tiešraidi nodrošina tieši PCTVL. Futbola spēles latviski komentēja Anatolijs Kreipāns, bet krievu valodā – Valērijs Karpuškins, krievu laikraksta “Čas” sporta nodaļas vadītājs. Sacensību pārtraukumos skanēja tādas reklāmas kā “nepalaid garām vārtus – balso par PCTVL”. Šī politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka viņi kā partija translāciju nodrošināšanā darbojas “kā starpniece sponsoru atrašanā”. Ministru kabineta vadītājs Andris Bērziņš, jautāts par čempionāta spēļu raidīšanas epopeju, atbildēja – atbildība par šo būtu jāuzņemas Nacionālajai radio un televīzijas padomei. [6] “Sporta Avīzē” Gatis Šļūka izveidoja karikatūru, kurā redzami koalīcijas politiķi futbola laukumā, kuriem uzbrūk bites (tā PCTVL sauca). Viens no deputātiem saka: “Bļin! Tās bites lido, vispār nav iespējams paspēlēt!”
Liecību par šo notikumu var iegūt no Saeimas plenārsēdes stenogrammas. TB/LNNK deputāts Juris Dobelis ierunājās no Saeimas tribīnes, skatot pavisam citu jautājumu, par futbolu: “Cienītie kolēģi! Es savu uzstāšanos gribētu sākt ar nelielu ievadu – pateicību. Izsaku lielu atzinību frakcijai PCTVL, kā viņa vēl tur saucas, un visām partijām, kas ir aiz viņas, par sagādāto lielisko iespēju 14. jūnijā noskatīties varenu futbola spēli starp Beļģiju un Krieviju, kurā uzvarēja neapšaubāmi labākais un spēcīgākais, un es saprotu, ka PCTVL jau to arī bija gaidījuši. Tā ka varbūt jūs vēl kaut ko tik jauku varēsiet man sagādāt.” Tālāk stenogrammā lasāms, ka uzstājās arī PCTVL deputāts Modris Lujāns: “Paldies. Patīkami dzirdēt, ka ne tikai Juris Vidiņš lasa SM vēstis, vai kā te Kalvītis sauca, ka Dobelis skatās arī Krievijas televīziju, it sevišķi paldies, ka, Juri, tu beidzot esi novērtējis arī “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” ieguldījumu objektīvi. Patīkami, ka vismaz “Tēvzemes” pārstāvis arī. Protams, es neceru, kactu balsosi par mūsu sarakstu, bet nu balso, par kuru tu gribi. Patīkami, vismaz tu vari vienreiz iegūt objektīvu informāciju, nevis pastarpinātu no “Dienas” vai citiem Latvijas masu medijiem. (No zāles deputāts Dobelis: “Bet Krievija zaudēja!”)”
Pēc aizvadītā futbola čempionāta komentētājs Valērijs Karpuškins no PCTVL saņēma “atzinības balvu”. “Vakara Ziņu” žurnālists Ingus Kuplais savā rakstā piefiksējis, ka uz jautājumu, kāpēc tikai Karpuškinam piešķirta pateicība, Jānis Jurkāns teica, ka “Kreipāns, lūk, neko labu viņiem neesot darījis un pat ne ar labu vārdu neesot partiju pieminējis”. Citāts no materiāla: “Pateikšanās ceremonija, ja to tā var dēvēt, visai izteikti līdzinājās ainai no kādas komēdijas par politiskajiem līderiem: pasākuma vaininieks goddevīgu un smaidošu minēto organizāciju līderu ielenkumā. Pateicības vārdu plūdus (brīžiem šķita, ka sumināts tiek pirmais Latvijas kosmonauts, nevis sporta notikumu komentētājs) vainagoja nepagurstošais komunisma aizstāvis Alfrēds Rubiks, kas novēlēja “biedram Karpuškinam, mūsu dzīvajai futbola enciklopēdijai”, vēl daudzus gadus pie mikrofona un īstā partijas šūniņas saieta leksikāpauda prieku, ka viņu rindās vēl ir tādi cilvēki kā šis vīrs.”[7] Jūlija beigās iesniedzot partiju sarakstus uz parlamenta vēlēšanām, starp PCTVL kandidātiem varēja atrast V. Karpuškina vārdu, kuru ar apmēram 10 tūkstošiem “plusiņu” ievēlēja Saeimā.
Septembrī avīze “Diena” rakstīja par to, ka PCTVL iesniegtā deklarācija “raisa aizdomas, ka tā nemaz nav maksājusi par pasaules futbola čempionāta translēšanu Latvijā”. “Tajā nav atrodami 50 000 ASV dolāru, ko PCTVL sakās samaksājusi televīzijai Tem TV par futbola čempionāta raidīšanas tiesībām, kaut gan PCTVL runasvīri apgalvo, ka nauda ir pārskaitīta. Ja minētā summa nav deklarēta, iespējams, PCTVL par futbolu nemaz nav maksājis, bet reklamēšanās tiesības turnīra laikā ieguvis kā ziedojumu no Tem TV, min sabiedrības par atklātību Delna un Sorosa fonda — Latvija priekšvēlēšanu kopprojekta direktore Lolita Čigāne. PCTVL šādu iespēju noliedz,” rakstā uzsvērts.[8]
Tajā laikā pēc katrām vēlēšanām tika publicēti dažādi pētījumi, piemēram, kuru ietvaros sekoja līdzi partiju deklarētajiem izdevumiem un tam, vai reāli tie nebija lielāki. Pēc 2002. gada vēlēšanām projekta “Atklāti par 8. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas finansēm” direktore secināja, ka “projekta uzskaitījumā PCTVL izmaksas politiskajai reklāmai bija ievērojami lielākas nekā pašas norādīties izdevumi. Tas sasitīts ar faktu, ka Pasaules futbola čempionāta translācijas laikā PCTVL bija turnīra translācijas sponsors, par translāciju maksājot SIA TEM. Futbola čempionāts tika translēts LTV 2. programmā, tomēr PCTVL par izvietotajām reklāmām LTV tieši nemaksāja”. [9]
Ekrānuzņēmums no “Providus” materiāla “9. Saeimas vēlēšanu izdevumi: partiju un citu personu priekšvēlēšanu kampaņas izdevumi”
Pēc 2006. gada Saeimas vēlēšanām, kuras priekšvēlēšanu kampaņā bija daudz “pozitīvo reklāmu” no trešajām personām, līdzīgā materiālā varēja izlasīt, ka sadaļā “Citu personu izdevumi apmaksātai politiskai reklāmai” 2002. gadā kāds fonds esot samaksājis par PCTVL reklāmu Pasaules kausa futbolā atrādīšanas laikā televīzijā 1093 latus.[10]
2006. gadā viens vēl šobrīd aktīvajā politikā esošs politiķis nosponsorēja krievu valodā raidošajam “Pirmajam Baltijas kanālam” rādīt 2006. gada Pasaules kausu futbolā, līdzīgi kā PCTVL rādoties reklāmās, ka tieši viņš uzsauca rādīt sporta karali. Taču tas jau ir cits stāsts.
2002. gada haoss ar spēļu translācijām pierādīja tikai vēlreiz, ka futbols Latvijā netiek pienācīgi, kā tam būtu jābūt, finansēts.
—————————————————————
Vēres
1. Latvijas Televīzija pasaules futbola čempionātu nerādīs. Valters Nikans. “Vakara Ziņas” (30.11.2001.).
2. Latvija: viena no 11 valstīm bez pasaules futbola čempionāta. Valters Nikans. “Vakara Ziņas” (16.05.2002.) .
3. Čempionātu vēros izredzētie. Guntis Keisels. “Diena” (31.05.2002.).
4. Televīzijas meklē iespēju raidīt futbola spēles. Gunta Skrebele. “Neatkarīgā Rīta Avīze” (04.06.2002.).
5. Futbola līdzjutējiem dod cerību. Lolita Roze. “Rīgas Balss” (06.06.2002.).
6. PCTVL iegriež valdošajiem ar futbola retranslāciju. Baiba Lulle. “Neatkarīgā Rīta Avīze” (13.06.2002.).
7. Politiķi līdzekļus neizvēlas. Ingus Kuplais. “Vakara Ziņas” (08.07.2002.) .
8. Deklarācijā pazuduši PCTVL izdevumi par futbola čempionātu. Dita Arāja. “Diena” (13.09.2002.).
9. 8. Saeimas vēlēšanu izdevumu analīze. Lolita Čigāne. Sorosa fonds – Latvija un Sabiedrība par atklātību “Delna” (03.02.2003.).
10. 9. Saeimas vēlēšanu izdevumi: partiju un citu personu priekšvēlēšanu kampaņas izdevumi. Lolita Čigāne. Sabiedriskās politikas centrs “Providus” (22.02.2007.).
