2016. gadā Raivis Vītolnieks aizbrauca no Tukuma uz Poliju, lai spēlēt Kovaru “Olimpiā” 4. līgā (5. pēc spēka). Vēlāk 2018. gadā viņš bija Vācijā un beidzot 2020. gada janvārī atgriezās uz Tukumu. Mēs runājām par viņa spēli ārzemēs, Latvijā, un jauniešu nacionālajās komandās. Es aicinu jūs iepazīties ar Raivi, kurš ir 24 gadus vecs, un vēl daudz pirms viņa!
Rafał Kobza (“Bałtycki futbol”): Sākumā paskaidro man vienu lietu, kuru es joprojām nesaprotu. No kurienes Kovaru pilsētā, Polijas dienvidos, bija 5-6 latviešu futbolistu? Nu, un mēs runājam par 4.-5. līgu. Neparasta situācija.
Raivis Vītolnieks (FK Tukums 2000): 4 gadus atpakaļ tur strādāja ukraiņu treneris, kuram bija labs kontakts ar kādreizējo FK Tukums 2000 treneri Andreju Lapsu. Tā arī es tur nonācu, teiksim tā.
Kā tev tur patika?
Pirmajā gadā, kad aizbraucu bija okey, uzvarējām līgu, viss bija labi, treniņu apstākļi un viss pārējais. Bet kad jau nākamajā gadā vajadzēja spēlēt 3. Līgā, tad sākās problēmas. Lai jūs saprastu tad Polijā no 4. uz 3. līgu ir liels lēciens. Komanda nepastiprinājās var par teikt savā ziņā palika vājāka, jo daudzi spēlētāji nepiekrita par to pašu atalgojumu spēlēt arī 3. Līgā, kur ir tālie izbraucieni pa 500 km. Bet kopumā ar to komandu man ir diezgan patīkamas atmiņas!
Es esmu runājis ar vienu lietuvieti, kurš no Lietuvas 1. līgas nobrauca šogad uz Polijas 3. līgu. Viņš man teica, ka Polijā futbola līmenis un nauda ir augstāki nekā Lietuvā. Un kā bija ar tevi, salīdzinot ar Latvijas 1. līgu?
Jā, piekritīšu viņam, līmenis Polijas 3. Līgā ir augstāks arī nekā Latvijas 1. Līgā. Par naudu nemācēšu teikt, bet tajā gadā, kad tur spēlēju, tad 5-6 klubi bija diezgan profesionāli!
Kā tu reaģēji uz spēles piedāvājumu Polijā? Vai futbols tur bija tavs pamatdarbs?
Es tad biju bez komandas, un tas priekš manis bija kaut kas jauns, spēlēt citā valstī. Jā, mēs leģionāri tikai spēlējām futbolu. Daži vietējie cik zinu pirms treniņa gājā uz savu pamatdarbu.
Tagad atgriezīsimies mazliet atpakaļ laikā. Esi dzimis Tukumā. Tur aizsākās tava karjera?
Jā, sāku spēlēt futbolu Tukumā, 7 gadu vecumā, bet 14 gados pārcēlos uz Ventspili, kur biju trīs ar pus gadus.
Un kā ventspilnieks tu pirmo reizi spēlēji nacionālajā U16, un pēc tam, U17 izlasē?
Nē, pirmā spēle man bija U-15 izlasē, tieši Polijā starpcitu. Tadvēl biju Tukuma kluba spēlētājs. Cik atceros tad zaudējām Suvalkos poļiem 0-1.
Jauniešu nacionālajās komandās tu esi spēlējis, cita starpā, kopā ar Vladislavu Gutkovski. Ko tu domā par šo spēlētāju?
Jā, spēlējām visās izlasēs kopā. Varu teikt, ka viņš jau jauniešu izlašu laikā bija fiziski spēcīgs, un ar labām ātruma dotībām, daudz palīdzēja izlasei!
Pēdējo reizi Latvijas kreklā spēlēji U21 izlasē 2015. gadā, vai ne? Kas tev pietrūka, lai debitētu senioru nacionālajā komandā?
Jā, tieši tā! Pietrūka vairāk spēļu tieši U21 izlasē, un stabila spēle klubā. Tajā gadā biju Jūrmalas “Spartakā” un spēlēju ļoti maz!
Agrāk esi spēlējis Rīgas “Daugavā”. Vai tu zināji, kas notiek šajā klubā?
Man tā bija debijas sezona Virslīgā, treneris uzticējās, es izgāju spēlēt katru spēli uz 100%, mēģināju atdot sevi par maksimumu! Dzirdēju, ka klīst visādas runas par netīru spēli, bet es paldies Dievam neko nezināju. Izgāju un darīju savu darbu!
Vai biji vīlušies, kad izrādījās, ka klubs spēlē netīri? Galu galā tu varēji justies apkrāpts, jo spēlēji par maksimumu un kāds ar nodomu spēlēja slikti.
Nevienā brīdī uz laukuma nejutu, ka spēlētāji spēlētu netīri. Atceros tikai vienu mājas spēli pret Ventspili, kad bija nesaprotami treneru norādījumi spēles laikā.
Ko tieši tu domā?
Negribu izplūst par to, tas laiks sen jau pagājis!
Protams. Pēc spēlēšanas “Spartakā” bija kādi piedāvājumi no Virslīgas, vai FK Tukums bija labākā izvēle?
Īpaši nebija, tāpēc atgriezos 1. Līgā Tukumā.
Tajā laikā (2015 g. – aut.) klubs kandidāts uz paaugstināšanu uz Virslīgu nebija. Ko viņi izdarīja Tukumā, ka 2019. gadā dominēja līgā ar savu jauno komandu un ar dažiem ārzemniekiem?
Manis komandā pagājušogad nebija, bet pieļauju, ka bija profesionālāka pieeja pie visa, treniņiem, spēlēm utt.
Un no 2016. gada bija Polija. Mēs jau runājām par “Olimpia”, bet es gandrīz aizmirsu, ka pēc tam tu spēlēji Jeleņa Guras “Karkonosze” klubā. Kā tu tur nokļuvi?
Uz to klubu pārgāja 2 spēlētāji no Olimpijas un ieteica mani trenerim, tā arī treneris ar mani sazinājās un nonācu tur!
Tā bija spēcīgāka komanda nekā “Olimpia”?
Manuprāt nē. Kad uzverējām līgu ar “Olimpia”, tad mums tik tiešām bija spēcīga komanda, bija daudz labu spēlētāju no labām akadēmijām, piemēram, Liubinas “Zagłębie” vai Vroclavas “Śląsk”.
Un kā tas notika, ka pēc pusgada tu biji jau Vācijā, 6. līga?
Aģents no Polijas palīdzēja. Nospēlēju tur pusotru gadu (Vācijā – aut.) un sapratu, ka varu spēlēt profesionāla līmenī vēl, tāpēc atgriezos.
Spēlējot Saalfeld esi guvis visvairāk vārtu savā karjerā? Vācijā futbols joprojām bija pamatdarbs?
Pirmo pus gadu apvienoju spēlēšanu ar darbu, pēc kā klubs man uztaisīja ļoti labus apstākļus un tad atdevu sevi tikai futbolam.
A cik vārtu guvi?
Cik atceros tad laikam 16 vai 17! (patiesībā 16 – aut.)
Vai spēlēji tik uzbrukumi, vai līmenis bija zems? Jo kreisajam pussargam tie ir ļoti labi skaiti!
Nē, Vācijā es spēlēju kā 9. numurs, dažreiz 10.
Tu atgriezi uz Tukumu no Union Mühlhausen. Mareks Zubs vai Jurģis Kalns – kurš ar tevi kontaktējās?
Neviens no šiem, es kontaktējos ar kluba prezidentu.
Kad tas bija? Akimova kungs priecājās, ka vēlaties atgriezties uz “savu” klubu?
Tas bija decembrī, kad sazinājos ar prezidentu, bet janvārī jau sāku gatavoties sezonai kopā ar komandu. Nezinu vai viņš priecājās (smejas). Bet uzskatu, ka klubam tas ir pluss, ka sastāvā ir sava kluba audzēkņi.
Kā vērtē komandas spēku?
Negribētu neko prognozēt vai spriest kurā vietā būtu tabulā, bet uzskatu, ka spēlēt varam pret visiem.
Runā ar treneri Zubu poliski?
Jā, savā starpā komunicējam poliski.
Es redzēju, ka tu ļoti labi runā poliski. Daudz atceries, vai tu šo valodu lietoji diezgan bieži?
Es diezgan ātri iemācījos šo valodu, jau pēc pusgada visu sapratu un pēc gada jau tekoši varēju runāt. Nezinu kāpēc tā, vienkārši ātri aizgāja. Es vēl joprojām regulāri uzturu kontaktu ar bijušajiem komandas biedriem no Polijas, varbūt tāpēc neesmu aizmirsis.
Ar ko no Polijas tev ir vislabākais kontakts?
Nav viens noteikts cilvēks, ar vairākiem uzturu kontaktu, vairāk tie ir ar kuriem spēlējam kopā “Olimpiā”.
Kopš tavas aiziešanas Tukumā ir daudz mainījās?
Līdz šai sezonas nebija baigi daudz nekas mainījās, bet šogad jā, ir jūtamas izmaiņas. Klubs strādā profesionāla režīmā, tā ir lielākā un būtiskākā izmaiņa, teiksim tā.
Kā jauns futbolists, aizbrauci no Latvijas, esi bijis daudzviet, satikies ar jauniem cilvēkiem. Vai futbols bija labs atjautība un brieduma skolotājs? Neko nenožēloji?
Skatoties kur, piemēram, Vācijā bija nedaudz grūtāk, jo tur ir savādāka mentalitāte un valodu es nezinu, bet Polijā bija diezgan viegli, līdzīga mentalitāte un ļoti ātri iemācījos valodu, kas ir liels pluss. Neko nenožēloju, tikai ieguvu.
Visas fotogrāfijas ir no Raivis.
Attēls augšpusē: nj24.pl
