“Bałtycki futbol” turpina apkopot statistiku un rakstu sēriju par Latvijas nacionālo futbola izlasi. Šoreiz par to, cik pieredzējusi valstsvienība bijusi dažādos laika periodos.
Dati par to, ar kādu spēļu bagāžu attiecīgajā spēlē bijusi mūsu izlase un pretinieki, ņemti no lieliskās “EU football.info” mājaslapas (tur ir gan katras spēles laukumā izgājušo spēlētāju spēļu skaits izlasē, gan komandas vidējais rādītājs).
Pieredzes uzkrāšana deviņdesmitajos
Loģiski, 1990. gados Latvijas izlase, salīdzinot ar pēc neatkarīgas atgūšanas 32 gadiem, caurmērā bija vismazāk pieredzējusī, kā redzams attēlā zemāk.
Grafikā (un pārējos, ja tikai nav norādīts citādāk) iekļautas atlases spēles un pārbaudes spēles pret Eiropas izlasēm
No 1992. gada līdz 2004. gadam, izņemot 1998. gadu, ar katru gadu pieauga izlases sastāva (to, kuri izgāja laukumā) uzkrātais spēļu skaits. Tātad augstākais rādītājs sasniegts Latvijas futbola lielākā panākuma brīdī. Tad līdz ar gadiem no izlases ardievas teica vairāki futbolisti ar lielu spēļu daudzumu savā kontā. 2008. gads iezīmējās jau ar lielāku kritumu, taču arī aizsākās triju gadu cikls, kurā caurmērā pieredze tikai pieauga. Atceramies, ka 2009. gadā Latvijas futbolisti turpināja veiksmīgo 2010. gada Pasaules kausa atlases turnīru un 6 spēlēs guva 4 uzvaras, vienu reizi spēlēja neizšķirti un vienreiz zaudēja (izbraukumā pret Grieķiju – pēc 1. puslaika 2:1, tomēr beigās 2:5).
Kā redzams, lielākās izmaiņas notika no 2010. uz 2011. gadu – no vidēji 46 aizvadītām spēlēm valstsvienībā līdz 28 spēlēm. Tas izskaidrojams ar to, ka sastāvā arvien vairāk tika iekļauti jauni spēlētāji (Vitālijs Smirnovs, Daniils Turkovs, Artis Lazdiņš, Oļegs Laizāns un citi, debitēja Edgars Gauračs), kā arī karjeru izlasē noslēdza spēlēm bagātais Vitālijs Astafjevs (167 spēles).
Aplūkojot Latvijas uzspēlējušo izlašnieku summāro spēļu skaitu un to salīdzinot ar pretinieku izlasēm, redzams, ka laika posmā no 1997. gada (Jāņa Giļa pēdejais gads) līdz 2012. gadam Latvijas futbola valstsvienībai bijis katrā gadā vidēji pārsvars pār pretinieku šajā rādītājā: no 155 spēlēm (tātad tikai pret Eiropas izlasēm) 136 Latvija bija pieredzējušāka, un tikai 19 gadījumos jeb 12.3% spēļu tādi bijuši pretinieki (šādu desmit spēļu bija J. Giļa pēdējā un Revaza Dzodzuašvili pirmajā gadā). No 2013. gada, kā tas skatāms attēlā augšup, aina ir pretēja – tikai 37.5% nacionālās izlases spēļu Latvijai šajā komponentē bija pārsvars. Runājot par to, vai ir kāda sakarība starp izlasē spēlējošo futbolistu iekrāto spēļu vezumu un to, kādi rezultāti iegūti. Te, visticamāk, jāsaka, ka tāda pastāv, bet tā ir abpusēja – ja komandai ir labs rezultāts, tad caurmērā mazāk tiks mainīts sastāvs un mačos mazāk tiks iekļauti mazāk pieredzējušie spēlētāji, bet, ja komandas sniegums būs slikts, tādā gadījumā gan vairāk dos iespēju tiem, kuriem ir mazāk spēļu Latvijas galvenajā komandā.
Izlase Kazakeviča laikā
2020. gadā, kurā galvenā trenera amatā stājās Dainis Kazakevičs, notika salīdzinoši lielas pārmaiņas – Latvijas izlases sākumsastāvā izgājušajiem un tiem, kuri nāca uz maiņu, caurmērā tā bija 16. spēle nacionālajā komandā (un starpība ar pretiniekiem sasniedza gandrīz -11 spēļu, kas bija lielākā negatīvā atšķirība, kopš mūsu valsts atgriezās Eiropas futbolā). Jāatgādina, ka tajā gadā Latvija grupā ar Fēru salām, Maltu un Andoru spēja uzvarēt tikai vienu reizi un sešās spēlēs saņēma 7 punktus. Tādēļ vērts apskatīt, kādi spēlētāji uzspēlējuši izlasē no 2020. gada.
Te iekļautas visas spēles Daiņa Kazakeviča (2020.–šobrīd) periodā
Daiņa Kazakeviča laikā Latvijas nacionālajai izlasei bijusi 41 spēle – kā redzams tabulā, Andrejs Cigaņiks ir vienīgais futbolists, kurš piedalījies visās spēlēs. Taču visvairāk minūšu laukumā pavadījis Roberts Savaļnieks, kuram, tāpat kā Andrejam, minūšu daudzums pārsniedzis 3 tūkstošus. 16 spēlētāju ir debitējuši valstsvienībā esošā trenera vadībā, vēl 9 futbolistiem spēļu skaits līdz 2019. gadam nepārsniedza desmit vienību. Raimonds Krollis, kurš gan nepiedalījās Kazakeviča pirmajā spēlē pret Andoru (0:0), bet tika izsaukts uz izlasi jau uz otru spēli, kas bija dažas dienas vēlāk, ir ar dalītu otro lielāko spēļu skaitu izlasē kopš 2020. gada. Savaļniekam ir tikpat spēļu, cik Raimondam, taču minūšu – gandrīz 3 reizes vairāk. Vēl viens spēlētājs, kura minūšu un spēļu daudzuma attiecība ir atšķirīga no citiem, ir Dāvis Ikaunieks, kurš vidēji laukumā bijis 21 minūti un pēc spēļu skaita esošā trenera vadībā ierindojas 13. vietā, bet pēc minūtēm – 24. vietā.
Pieredze pa cikliem
Ja atmet pārbaudes spēles un lūkojas tikai kvalifikācijas turnīros, tad lielākā pieredze bijusi atlasē pēc 2004. gada Eiropas čempionāta – gan pēc pašu Latvijas futbolistu, gan pēc starpības ar pretinieka spēļu skaitu. 2006. gada Pasaules kausa atlasē Latvijai bija caurmērā vairāk nekā trīs reizes spēlēm bagātāks sastāvs nekā Nāciju līgas grupā 2020. gadā. Piemēram, nelaimīgajā spēlē pret Andoru, kurā Daugavas stadionā ar tukšām tribīnēm, jo to neļāva ierobežojumi, un Gutkovska noraidījumu latvieši nespēja pārspēt viesus, Andorai laukumā izgāja futbolisti, kuru vidējais spēļu skaits bija vairāk nekā 3 reizes lielāks nekā Latvijas valstsvienībai. Var teikt, ka savā ziņā treneris upurēja Nāciju līgas grupu 2020. gadā, lai dotu spēles laiku futbolistiem, kurus viņš redzēja kā līderus savā komandā. 2022. gadā Nāciju līgā jau spēlētāju pieredze bija gandrīz divtik lielāka un tas deva rezultātu – uzvaru grupā, bet, tiesa, ne līgā. Kopumā uzstādījums, ka tiek dota pieredze mazāk pieredzējušiem spēlētājiem izlasē, ir labs, taču tas, protams, palielina varbūtību, ka vēlamais rezultāts nesakritīs ar faktisko situāciju. Otrajā Starkova izlases vadīšanas periodā daudz tika runāts, ka parāk maz pie teikšanas tiek jaunāki futbolisti, bet tas strauji mainījās (te arī jāatzīmē, ka Starkova pirmajā atgriešanās reizē daudzi pieredzējušie noslēdza savas ilgās karjeras nacionālā izlasē).
Iekļautas tikai atlases spēles A. Starkova laikā (2001.–2004., 2007.–2013. un 2017. gadā, jo 2018. gadā, kaut gan vadīja izlasi pārbaudes spēlēs, Nāciju līgu nesagaidīja)
Kad Marians Pahars atkāpās 2017. gada pavasarī, Starkovs kļuva trešo reizi par galveno treneri izlasē. Tā izlase jau bija daudz atšķirīgāka no iepriekšējām viņa vadītājām – gūta tikai viena uzvara pār andoriešiem “Skonto” stadionā, kas daļēji izskaidrojams ar to, ka izlase bija pēc uzkrātā spēļu skaita iedzinējos pretiniekiem: 2018. gada Pasaules kausa atlasē Pahars pirmajās 5 spēlēs laida laukumā spēlētājus ar caurmērā 32 spēlēm, bet Starkovs – ar 26 spēlēm, kamēr pretiniekiem pieredze pieauga vidēji par 5 spēlēm.
Protams, lai varētu veikt lielākus secinājumus par sakarību starp futbolistu spēļu skaitu un sasniegto rezultātu, būtu nepieciešams vairāk datu (un par visām izlasēm, ne tikai atsevišķi par kādu no tām).
Izcelatais foto: Latvijas futbola izlases sākumsastāvs pret Horvātiju (foto autore: Sanita Ieva Sparāne (LFF).
