Latvijas nacionālā futbola izlase ir aizvadījusi pēdējo 2023. gada spēli, un “Bałtycki futbol” apkopo statistiku par valstsvienības rezultātiem 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā un to, kā izlase izskatās Eiropas griezumā gan šobrīd, gan 30 gadu periodā.
Euro 2024 atlase
Latvijas izlase šo atlases ciklu aizvadīja vājāk, nekā tas bija sagaidāms (skatīt grafiku zemāk, kur skaitlis 1.00 nozīmē to, ka iegūto un sagaidāmo punktu daudzums ir vienāds; ja mazāk par 1.00, tad iegūto ir mazāk par sagaidāmajiem punktiem). Lai gan pēc sagaidāmajiem punktiem, kas aprēķināti pēc bukmeikeru 1×2 koeficientiem, Latvijai bija jāiegūst 4 punkti, gūta tikai viena uzvara.
Piemēram, mūsu dienvidu kaimiņiem sagaidāmo punktu bija jābūt praktiski tikpat (4.2 punkti), bet ieguva par 3 punktiem vairāk nekā latvieši. Tātad lietuvieši ieguva par 42% vairāk, nekā pēc sagaidāmajiem punktiem vajadzēja, un šis ir ceturtais labākais rezultāts Euro 2024 atlasē. Visvairāk jāizceļ Moldova un Kazahstāna – divas vislabākās izlases kvalifikācijā pēc šī rādītāja –, kuras līdz pēdējai spēlei cīnījās par tikšanu uz finālturnīru. Negatīvajā (jeb tur, kur iegūto ir mazāk nekā saigaidāmo punktu) grupā ir Latvija un Igaunija, no kuras, lai gan arī maz, visvairāk no Baltijas valstīm sagaidīja punktu, bet kura ieguva tikai vienu punktu. Absolūtajā izteiksmē vissliktāk atlase uz Eiropas čempionātu aizvadīta Šveicei (-6.7 punkti), Bosnijai un Hercegovinai (-6.6), Ziemeļīrijai (-6.1) un Polijai, kas 15 punktu vietā ieguva tikai 10.
Rezultāti atlases ciklos kopš 1992. gada
Rakstā, ko publicējām pirms novembra izlases spēlēm, izklāstīts Latvijas izlases galveno treneru paveiktais dažādos laika posmos. Pēdējais atlases turnīrs, kurā Latvijas nacionālā izlase reāli pretendēja uz iekļūšanu lielajā turnīrā, bija 2010. gada Pasaules kausa kvalifikācija. Tā iemesla dēļ vēlējāmies salīdzināt izlases iespēto dažādos periodos – no 1994. gada Pasaules kausa (PK) atlases līdz pieminētajai, 2010. gada PK kvalifikācijai un no Euro 2012 līdz Euro 2024 atlasei.
Izmantojot visu turnīru katras izlases uzvaru, neizšķirtu un zaudējumu statistiku, aprēķināts gan uzvaru īpatsvars, gan vidēji spēlē punkti. Pirmajā periodā Latvija vidēji 3 no 10 spēlēm uzvarēja, bija vienā līmenī ar futbola zemi Velsu, priekšā tādām neapšaubāmi futbola valstīm kā Ziemeļīrija, Islande, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Gruzija, Albānija un Armēnija.
Taču, salīdzinot ar laiku, kas aizsākās ar 2012. gada Eiropas čempionāta atlasi, Latvija piedzīvojusi vienu no lielākajiem kritumiem starp visām Eiropas izlasēm (te nav iekļauts gan Gibraltārs, gan Kosova, jo piebiedrojās kvalifikācijā tikai otrajā periodā). Kā redzams, attēlā augstāk Latvijas valstsvienība gandrīz par pusi punkta vidēji spēlē iegūst mazāk, nekā tas bija iepriekš.
Latvija pret nomināli vājākajām un stiprākajām
Grozu daudzums un sadalījums kopš mūsu pirmā atlases cikla ir mainījies bieži, un arī Latvija, ņemot vērā iepriekšējos rezultātus, ir rotējusi pa groziem. Pirmajā kvalifikācijā, kas loģiski, Latvija bija pēdējā jeb starp nomināli vājākajām izlasēm izlozes grozā (un vienīgo reizi, neskaitot Nāciju līgu, aizvadīja spēles pret savu grozu). Tikai divas reizes valstsvienība bijusi pēdējā grozā, bet Euro 2024 Latvija bija piektajā, lai gan pēdējā, sestajā, grozā bija tikai trīs izlases. Tā kā mūs ielozēja grupā ar 5 komandām, Latvija bija vājākā izlase D grupā un trešo reizi nebija nevienas izlases, kas skaitītos vājākas par mums.
Kopumā statistika ir tāda, kādai tai jābūt, – pret grozos augstāk esošājām valstsvienībām mums ir mazāk panākumu (vidēji 0.53 punkti spēlē) nekā pret vājākajiem pretiniekiem (26 uzvaras 42 mačos, vidēji spēlē 2.07 punkti). Tā kā 3 punkti 8 spēlēs jeb caurmērā 0.38 punkti tikko pabeigtajā ciklā ir vājāk, nekā iespēts visā periodā kopš 1992. gada. Tiesa, līdz (ieskaitot) 2010. gada PK atlasei pret grozu augstāk esošajām izlasēm Latvijai iegūti vidēji 0.71, bet kopš Euro 2012 atlases – tikai 0.33 punkti.
Par Latviju ir izceļams vēl viens atlases turnīrs – šo ciklu izlase iesāka ar gruzīnu Revazu Dzodzuašvili, bet pabeidza ar angli Geriju Džonsonu. Latvija Euro 2000 kvalifikācijas grupā ierindojās 4. vietā, 10 mačos gūstot 13 punktus. Izlozē Latvija bija ceturtajā grozā, pavisam bija pieci. Šis ir īpašs kvalifikācijas turnīrs ar to, ka Latvija vidēji spēlē pret nomināli labākām komandām paņēma vairāk punktu (1.83) nekā pret vājākām (tās bija Slovēnija, kura ieguva 2. vietu grupā un Play-off kārtā uzveica ukraiņus, tādējādi iekļuva Eiropas čempionātā, un Albānija). Euro 2004 atlasē Latvijai pret grozu augstāk esošajām izlasēm vidēji 1.67 punkti, bet PK 2010 kvalifikācijā – 1.38 punkti.
Izceltais foto: Sanita Ieva Sparāne (LFF)
