The Latvian Football Podcast – intervija

Opublikowano 06.03.2024
o 11:41
przez Rafał

Latvijas līga interesē arī daudzus līdzjutējus ārzemēs. To noteikti palīdz panākt Latvijas projekti, kas par futbolu raksta angļu valodā, lai saturs būtu viegli pieejams ikvienam pasaulē. Viens no tiem ir “The Latvian Football Podcast”, ar kura veidotāju mēs runājām par dažādām tēmām, kas saistītas ar Latvijas fubtbolā un pašu projektu.

Rafals Kobza (“Bałtycki futbol”): Pašā sakumā vai varat pateikt kas jūs esat, ar ko nodarbojaties privāti?

Dmitrijs (The Latvian Football Podcast): Mani sauc Dmitrijs un esmu, teiksim, Latvijas futbola podkāsta idejas autors, kā arī radošais direktors un redaktors. Podkāstu sākām pagājušajā gadā kopā ar Ēriku, kuru iepriekš nebjām pazīstami, bet sekojām viens otram sociālajos tīklos. No tā es zināju, ka, no vienas puses, viņš labi runā angliski, un, no otras, spēlē Mārupē un tāpēc, laikam kaut ko zina par futbolu. Jo es par to zinu ļoti maz. Šogad būs podkāsta otrais gads un mums pievienojas arī Frenks un Gustavs. Frenks ir velsietis, kurš dzīvo Rīgā un pievienosies man pie mikrofona, un Gustavs galvenokārt strādās aizkulisēs, veidojot dažādus vizuālos materiālus mūsu sociālo mediju kontiem. Ikdienas dzīvē esmu biznesa un vadības zinātnes asociētais profesors, kā arī atbildīgais par uzņēmējdarbības izglītību un par citām saistītām iniciatīvām un projektiem savā universitātē.

Kāpēc tad nolēmi interesēties un runāt par futbolu, par kuru līdz šim zināji maz?

Šis ir jautājums, uz kuru ir daudz atbilžu un atbilžu kombināciju. Virspusējā līmenī, pēc Aristoteļa vārdiem, mācīšana ir augstākā izpratnes forma. Līdz ar to, uzņemoties atbildību, lai cik neformālu, publiski pārstāvēt Latvijas futbola kopumu gan vietējai, gan starptautiskajai publikai, izrādījās viens no labākajiem veidiem, kā patiesi uzzināt par Latvijas futbolu. Jā, vēl ir tik daudz, ko nezinu vai nesaprotu, bet atskatoties uz to, kur biju pagājušajā gadā – vienkārši nav salīdzināšanas. Cita atbilde būtu saistīta ar patriotismu. Kā jau minēju iepriekš, ļoti ilgu laiku dzīvoju ārzemēs. Lai arī atgriešanās bija daļēji nejauša un, iespējams, pat nebūtu notikusi vēl daudzus gadus ja nebūtu riebuma no breksita, uzreiz kļuva skaidrs, ka Latvija ir tur, kur man ir jābūt un kur jābūt manai dvēselei. Mana sieva, protams, to visu laiku zināja un īsti negribēja tur būt ilgāk, nekā nepieciešams. Līdz ar to Latvijas futbola popularizēšana starptautiskā mērogā ir tikai viens veids, kā atdot un kompensēt izbraukumā pavadītos gadus. Līdzīgi rīkojos arī savā akadēmiskajā karjerā un privātajā dzīvē. Stāsts par to, kā es vispār uzzināju par Virslīgu un sāku atbalstīt RFS, nevis, piemēram, Riga FC vai kādu citu Rīgas klubu (no kurienes arī pats esmu) varētu būt interesants. Tas bija agrīnās Covid laikos kad mēs dzīvojām Kuldīgā un darbs tika veikts attālināti. Man nebija īsti jābrauc uz Rīgu, ja vien negribējām un, iespējams, tas atbrīvoja laiku, lai pārdomātu dažas lietas. Neatceros, kas to izraisīja, bet kādu dienu atcerējos, ka arī Latvijā spēlē futbolu, un nolēmu paskatīties, kas šobrīd notiek. Atklāju, ka no Virslīgas nekas no tā, ko atcerējos pirms aizbraukšanas, nepalika. Pat toreiz atbalstītās komandas stadions vairs neeksistēja un es nevarēju līdz galam atcerēties, kas tā vispār bija par komandu. Tāpēc uzliku savu zinātnieka cepuri un sāku lasīt par katru klubu pēc kārtas. Nosaukuma, ambīciju un atrašanās Skonto stadionā dēļ Riga FC šķita dabiska izvēle, taču es zināju, ka nekad nevarēšu atbalstīt viņu darbības modeli, pat neskatoties uz to, ka viņi ir pelnījuši tik lielu atzinību par Virslīgas konkurētspējas līmeņa paaugstināšanu. Līdzīgi bija ar Liepāju. Šķita, ka Metta atšķiras no pārējiem ar savu pieeju spēlētāju attīstībai, tāpēc pētīju arī viņus, taču galu galā spēlētāju attīstība nav tas, kas īpaši piesaista manu uzmanību. Un tad pamanīju, ka Māris Verpakovskis ir RFS ģenerālmenedžeris, kas uzreiz izraisīja lielu interesi. Tāpēc sāku sekot RFS tuvāk un ar laiku kļuvu tuvāk klubam. Domāju, ka ticība Verpakovska tēlam, kas tika mantota no bērnības, kā cilvēkam, kurš nevar apzināti nodarīt ļaunu Latvijas futbolam, ļāva man noticēt, ka, neskatoties uz daudziem lietam, kas man tajā laikā RFS nepatika, klubs turpinās attīstīties, manuprāt, pareizā virzienā. Laiks pierādīja, ka šī uzticība bija pareiza. Tātad, mana Virslīgas atklāšanas pieredze atšķiras no tiem, kuri nepameta Latviju. Tā vairāk līdzinās kādam, kurš Virslīgu atklāj no ārzemēm, kas arī dod ieskatu jautājumos, kas varētu rasties cilvēkiem, kuri seko mūsu podkāstam.

Kā ir parādījusies šī doma, ka ir vērts ieinteresēt ārzemniekus Latvijas futbolā?

Tas patiesībā nebija jautājums par vērtību, bet gan par iespēju. Futbols ir kaut kas līdzīgs globālai reliģijai, taču, kad es sāku no jaunas atklāt Latvijas futbolu paši sev, ātri kļuva skaidrs, ka situācija ar informāciju citās valodās ir ļoti švaka. Lielu savas dzīves daļu nodzīvoju ārzemēs un tas likās dīvaini. Īpaši tāpēc, ka es sāku mūsu futbolu ļoti baudīt un kļuvu pārliecināts, ka tas varētu būt tikpat interesants arī daudziem citiem. No vienas puses, mūsu futbolam ir tā romantiska īpašība, kura trūkst spīdīgās un, teiksim godīgi, glancētas spēles vissaugstākajās līgās. No otras puses, daudzu, galvenokārt saistītu ar gadu desmitiem ilgušo okupāciju iemeslu dēļ, mēs sākam futbolu no nulles un man tas šķiet ļoti interesanti. Viena lieta ir lasīt par to, kā vēsturiski klubi izdzīvoja un auga, vai par to, kā attīstījās vēsturiskas derbijas, taču ir pavisam citādi to pārdzīvot.

Kā vari novērtēt interesi par Latvijas futbolu no citām valstīm? No kurienes šī interese ir vislielākā?

To ir grūti pateikt, jo īpaši tāpēc, ka es nevēlos runāt veselu valstu par kurām es varbūt ļoti maz zinu vārdā. No mūsu podkāsta redzamā ir ievērojama interese no Lielbritānijas un diezgan laba interese no ASV, Vācijas, Somijas un Norvēģijas.

Kāpēc tieši padkāsts? Vai esat domājusi arī par citiem variantiem, piemēram raksti, video?

Podkāsts ir jautrs un neformāls medijs, turpretī rakstītais vārds bieži tiek uzskatīts par faktu, neskatoties uz nodomu vai kontekstu. Mūsu projekta priekšnoteikums ir vienkāršs – mēs neesam prese vai kaut kāda ekspertu komanda. Mēs esam futbola fani, kas seko līdzi Latvijas futbolam un piedāvā savas domas par to. Viss. Taču atzīšos, ka mēs, iespējams, tagad vairākos veidos un dažādu iemeslu dēļ tiekam vairāk ievilkti “mediju” virzienā, bet podkāsta pamatā ir un vienmēr būs šis neformālais aspekts. Tas ir galvenais iemesls. Vēl viens iemesls ir tas, ka man ir daudzu gadu pieredze podkāstu ražošanā manā darba jomā, tāpēc šis formāts rodas dabiski, pat ja tas vairs nav tāds, kāds bija agrākajos laikos.

Ko domāji par Baltijas līgu? Vai esi par vai pret? Vai tāds projekts būtu laba iespēja Latvijas futbolam dabūt lielako uzmanību no citām valstīm?

Jā, noteikti! Kādā brīdī pagājušās sezonas gaitā saskārāmies ar šo jaunāko Baltijas līgas versiju bet tas mani īpaši nesajūsmināja. Šķita, ka daudz tur ir pārāk sarežģīts vai pārāk mākslīgs. Arī nevaru pateikt, ka man ir bijusi interese par Igaunijas vai Lietuvas komandām. Kopš šī gada sākumā, kad tika izsludināta Livonijas ziemas līga, mana nostāja ir pilnīgi mainījusies. Manuprāt šis ir lielisks piemērs teicienam “nekad neuzzināsi, ja nepamēģināsi”. Lai arī Livonijas ziemas līga ir tikai maza daļa no tā, kas varētu būt Baltijas līga, es tomēr to izbaudīju no visas sirds. Labākā un negaidītākā daļa bija atklāt Igaunijas futbolu un runāt ar viņu līdzjutējiem – tas bija ļoti jautri! Jautājumi par Baltijas līgas formātu un dažiem hipotētiskiem scenārijiem, protams, joprojām paliek, bet šobrīd esmu pilnībā par to. Futbola ziņā, paplašinātais tirgus, komerciespējas un pastiprināta starptautiskā uzmanība arī nāks tikai par labu gan mūms gan mūsu kaimiņiem.

Drīz sāksies Virslīgas 2024. gada sezona. Kādas ir tavas prognozes? Vai atkal redzēsim ciņu par titulu tikai starp RFS un Riga FC?

Manuprāt ir liela iespēja, ka tomēr redzēsim. Valmieriešiem šogad vajadzētu būt spēcīgākiem, bet vai viņiem pietiks, lai jēgpilni izaicinātu kaut vai par otro vietu? Neesmu pārliecināts. Šķiet, ka Rīga un RFS cīnīsies par titulu, bet nedomāju, ka nebūs līdzīgi pagājušajam gadam. Top 4, punktu ziņā, būs daudz tuvāk viens otram.Tāpat cīņai par izkrišanu vajadzētu būt ļoti saspringtai. Prognozēšu, ka 2024. gadā Riga FC beidzot atkal uzvarēs Virslīgu, bet tikai tāpēc, ka RFS vēlreiz iekļūs kaut kāda Eiropas grupu turnīrā.

Viena no Virslīgas problēmām ir fakts, ka līmeņa atšķiriba starp tās un Nākotnes līgas ir tik milzīga, kā divas citas pasaules. Vai jūsuprāt ir vispār kāds risinājums kā var to salabot?

Tā taču nav problēma tikai starp Virslīgu un Nākotnes līgu, bet pat starp Virslīgas augšējo pusi un apakšējo pusi! Bet tas nav nekas unikāls futbola pasaulē — atšķirība starp Anglijas Premjerlīgu un Anglijas Futbola līgu ir labs piemērs. Piramīdas viena līmeņa atšķirība ir desmitkārtīga. Tāpat kā tur, arī pie mums nauda ir noteicošais faktors. Nākotnes Līga labākajā gadījumā ir pusprofesionāli, bet galvenokārt tā ir amatieru līga. Tāpēc noteikti būs milzīgs lēciens no neprofesionāla līmeņa uz profesionālu, neatkarīgi no tā, vai tas ir futbols vai kaut kas cits. Vienīgais veids, kā to atšķirību samazināt, ir profesionalizēt Nākotnes līgu. Taču tirgus tam vienkārši neeksistē, it īpaši kad pat Virslīgas klubiem ir ierobežota interese un iespējas inovatīvu biznesa modeļu vai alternatīvu ieņēmumu gūšanas avotu izstrādei.

Latvijas futbols: galvenie plusi un mīnusi.

Galvenais pluss ir tas, ka tas ir Latvijas futbols – tas ir mūsējais un neviena cita, un tas jau padara to īpašu. Objektīvākā ziņā, mūsu futbolam ir lieliska cenas un kvalitātes attiecība – tas ir patiešām augsta līmeņa, bet arī neticami pieņemams un ļoti drošs. Galvenais mīnuss ir infrastruktūra – mums šobrīd ir pusotrs specializēts futbola stadions. Viens ir Skonto, kas ir ikonisks, bet ļoti novecojis, un otrs ir LNK, kas ir jauns, bet vēl nav pabeigts.

Vai vari piekrist apgalvojumam, ka vislabākā iespeja ieinteresēt kādu Latvijas futbolā ir ne ar to, kas notiek laukumā, bet ar visu ārpus tā? Piemēram, ar tādiem stāstiem kā “Noah Jūrmala” utml.

Nē, es kategoriski nepiekrītu. Lēta drāma var sagrozīt galvas, taču tā neradīs ilgstošu iesaistīšanos. Manuprāt, viss ir vienkārši – jo redzamāki mūsu klubi būs starptautiskajā arēnā, jo lielāku interesi piesaistīs Latvijas futbols kopumā. KI Klaksvika pasaka no pagājušajā gadā ir labs piemērs. Cilvēkus ieinteresēs stāsti par varonīgām cīņām un negaidītiem panākumiem. Tā ir futbola romantika, un cilvēki to mīl un alkst!

Ja būtu viena lieta, ko tu varētu šeit un tagad izmainīt Latvijas futbolā, kas tas būtu?

Stadioni pilni ar faniem uz katru spēli. Ja ne tas, tad daudz augstāka televīzijas raidījumu kvalitāte. Abos gadījumos, manuprāt, galvenokārt ir vajadzīgs daudz augstāks cilvēku iesaistīšanās līmenis.

Vai, tavuprāt, Latvijā ir pārāk maz informācijas avotu par futbolu? Es pat nedomāju par tādiem profesionāliem medijiem kā Sportacentrs vai Delfi, bet gan par hobiju projektiem, kā, piemēram, mans vai jūsu. Es zināju tikai par vienu šādu – “Pie Sporta Galda”, bet diemžēl tas vairs nepastāv. Jebkurā gadījumā, Latvijas bērni laikam nesapņo kļūt par sporta žurnālistiem?

Manuprāt tas noteikti ir taisnība ja mēs runājam par svešvalodās avotiem. Ārpus sociālajiem medijiem būtībā nekas nav pieejams. Latviski… ir Edmunds Novickis ar savu Patreonu, ir Futbolbumbas podkāsts, ir PPK un, kā jau minēji, profesionālie mediji. Šajā ziņā informatīvās telpas koncentrācija, iespējams, ir atbilstoša mūsu futbola tirgus lielumam. Tas, ko es labprāt redzētu, un tas, par ko šobrīd pilnīgi nav nekas ir sieviešu futbols un zemākās līgas futbols. Mūsu komanda ir pārāk maza, lai šobrīd tam varētu sekot, lai gan ceram, ka varēsim to uzlabot ātrāk nekā vēlāk. Protams, es nevaru runāt par ko sapņo Latvijas bērni, bet tajā pašā laikā es noteikti neuzdrošinātos saukt sevi par sporta žurnālistu. Viena lieta, ko es uzdrošinos pateikt ir ka nekad nav bijis vieglāk izveidot multivides saturu kā tagad. Tāpēc, ja vien ir interese, ambīcijas un vēlme ieguldīt laiku un darbu, kāpēc gan ne? Domāju, ka šeit, iespējams, galvenais ir nebaidīties būt iesācējam – nav jābūt Novicka, Suveizdas vai Birjuka līmenī, lai piedalītos publiskā sarunā par futbolu, ja vien esi ar mieru mācīties un būt godīgam par to, kas esi un ko dari. Varbūt mūsu diletantiskais projekts palīdzēs kādam saprast, ka var arī tā.

Tavs smieklīgākais stāsts par latviešu futbolu?

Tādas nav – viss ir ļoti nopietni!

Visas fotogrāfijas ir no personīgā arhīva

5 1 głos

Article Rating