32 gadus vecais Vitālijs Ziļs izcili uzsāka 2020. gada sezonu, gūstot vārtus savai komandai. Intervijā ar “Bałtycki futbol” Vitālijs pieminēja dažus no saviem iepriekšējiem klubiem un pastāstija par savu pašreizējo darbu Krimuldā.
Rafał Kobza (“Bałtycki futbol”): Intervijas sākumā parunāsim par tavas karjeras pirmajiem etapiem. Kā un kāpēc kļuva par futbolistu?
Vitālijs Ziļs (SK Krimulda): Man vienmēr patika futbols, visu laiku spēlēju uz ielas ar puikām. Un kad atnāca mans pirmais treneris uz sporta nodarbību skolā, un prasīja, kurš grib nodarboties ar futbolu, uzreiz piekritu un sāku nodarboties ar futbolu jau nopietnāk!
Kā atceries savu pirmo klubu – JFK Olimps?
Olimps bija nodibināts kā Skonto farmklubs, un visi jauni, kuriem bija līgumi ar Skonto, sāka spēlēt par Olimpu, vispirms 1 līgā, bet pēc tam arī Virslīgā! Bija labs kolektīvs, jo visi bija gandrīz vienā vecumā, tāpēc arī varejām atrast kopīgu valodu viens ar otru.
Tu diezgan ātri aizgāji no Latvijas – tavs nākamais klubs bija Wigry Suwałki. Kā tu nonāci Polijā?
Bija beidzies līgums ar Skonto, un sāku meklēt jaunu klubu. Es biju aizbraucis uz Ukrainas augstākas līgas klubu uz pārbaudi, bet tur dabūju traumu un nesānaca palikt tur. Pēc tam atbraucu uz Latviju, es izārstēju traumu un caur aģenti parādījās iespēja aizbraukt uz Suvalkus, tā arī tur paliku!
Kā tu vērtēji futbola līmeni Suvalkos tolaik?
Bija zemāks nekā Latvijā, bet gribēju pameģinat sevi ārzemēs, labi nospēlēt un tikt kaut kur tālāk!
Kādas ir tavas atmiņas no Suvalku?
Tikai pozitīvas, bija labs kolektīvs, labi apstakļi priekš treniņiem, spēlēm. Vienīgais minuss bija braukašana uz izbraukuma spēlēm, pa 7 stundām gandrīz katrs izbraukums!
Esi spēlējis arī Igaunijā. Kādas ir futbola atšķirības salīdzinājumā ar Latviju?
Igaunijā spēle atklātāku futbolu, tur nebūs tā, kā pedejā vietā esoša komanda aizsargāsies 11 cilvēki savā pusē! Protams, bija lielas problēmas ar infrastruktūru, spēles laukumi dažviet bija ļoti bēdīgi. Bet par Igauniju man ir tikai pozitīvas atmiņas! Latvijā tolaik bija labāk, bet dzirdēju, ka Igaunijā tagad arī viss maiņas tikai uz labo pusi!
Kuru savas karjeras periodu tu uzskati par labāko?
Es domaju tieši Igaunijā pirmā gada, kad mums bija laba komanda, labs treneris, kurš bija kā treneris ļoti labs, gan kā cilvēks. Bija prieks iet uz treniņiem, un galvenais es guvu baudu no futbola!
Kā tu jūties Krimuldas komandā?
Vajag laikam paskaidrot, ka es jau vairāk kā treneris esmu 3 gadus, un spēlēju tikai prieka dēļ. Un Krimuldu uzskatu kā pirmo posmu sava trenera karjerā. Bet tā viss ir ok! Labs kolektīvs, tas es domāju viens no galvenajiem aspektiem futbolā, it ipaši amatieru limenī, kur mēs spēlējam!
Sezonu sākumā regulāri gūsti vārtus. Vai tu domā, ka vari kļūt par 2. līgas rezultatīvāko spēlētāju?
Kāpēc gan nē… Katrs uzbrucējs grib būt par rezultatīvāko spēlētaju, un katrā spēlē gut vārtus! Ja kāds jums pateiks ka nē, tad viņam vajag iet par aizsargu (smejas). Ja no uzbrucēja būs vārti, tad arī komandai būs punkti! Nē vienmer protams, bet vairāk šanses.
Kā tu jau var zini, tavs klubs nesen ir uzsācis sadarbību ar “Bałtycki futbol”. Vai vēlētos kaut ko pateikt Latvijas futbola sekotājiem Polijā? Pretēji šķietamībai, ir daži no mums.
Pirmkart gribētos pateikt paldies jums par to, ka rakstat par Latvijas futbolu, ka tagad tām var sekot nē tikai Latvijā bet arī Polijā! Gribētos novēlēt, ka tomēr pienāks tas laiks, ka mēs būsim lepni par to kāds mums ir futbols, un kā mēs no šis bedres kļuvam par konkurentspējīgu futbola valsti!
