Jau pēc trim nedēļām sāksies Virslīga, kuras spēles 100% tiek rādītas vai nu TV, vai internetā. Taču Latvijas futbola atgriešanās iepriekšējā gadu simteņa pēdējā desmitgadē tā vis nebija: kā “Bałtycki futbol” rakstīja gada sākumā par nacionālās izlases spēlēm, mazāk par pusi maču tika pārraidīts Latvijas televīzijās. Šoreiz apskats par pārējām Latvijas futbola spēlēm, kas translētas TV.
Metode datu ievākšanai ir tāda paša, kā bija iepriekš, — tas, vai kāda futbola spēle rādīta Latvijas vietējās televīzijās no 1992. līdz 1999. gadam, noteikts, izmantojot informāciju no laikrakstiem “Diena”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Lauku Avīze” un “Sports”. Tātad šajā rakstā sacensības, kuras neaplūkoja, — Latvijas nacionālās vīriešu valstsvienības, Eiropas čempionāta un Pasaules kausa finālturnīru un Eirokausu spēles, kurās piedalās tikai ārzemju komandas.
Pirmā spēle, kuru rādīja TV ekrānos, bija 1992. gada jūnijā notikušais Latvijas kausa fināls, kurā “Skonto” uzvarēja “Kompar-Daugava”.
Pirmā futbola pārraide laikraksta “Diena” TV programmā 1992. gadā
Pirmā Virslīgas televīzijas spēle bija starp RAF un “Torpedo” tā gada 20. jūnijā. 1992. gadā tika piedāvātas 12 spēles, tajā skaitā astoņas no augstākās līgas. Pārējie trīs bija Eirokausu mači (“Skonto” pret “Klaksvik” un dueļa “Skonto” pret “Lech” abas spēles).
Nākamajā gadā TV programmās tika piedāvātas 18 spēles (taču tālrādē varēja redzēt par vienu mazāk, jo Liepājas “Olimpija” neieradās uz spēli Rīgā [1], ko bija plānots rādīt televīzijā), kas bija rekords aplūkotajā laika posmā. 1993. gadā LTV2 piedāvāja Latvijas U16 jauniešu izlases Eiropas čempionāta atlases spēli pret somiem (kvalifikācijas grupā 4 spēlēs visās zaudēts). Šī spēle, kā tas bija daudzos gadījumos kopumā ar sporta pārraidēm, tika translēta pusnaktī (daudzus sporta notikumus rādīja pēc plkst. 23.00, kā noprotams, atkārtojumā). Šis gads iegāja vēsturē arī ar to, ka debiju, vismaz cik zināms raksta autoram, piedzīvoja sieviešu futbols televīzijā — sieviešu nacionālā izlase piedalījās Eiropas čempionāta atlasē, un maču pret Slovākiju Latvijā ierakstā parādīja LTV 2. kanāls. Nākamgad futbola līdzjutējiem bija iespēja vērot atkārtojumā dienu vēlāk mājas spēli pret zviedrietēm, un šī izrādījās arī pēdējā sieviešu futbola spēle deviņdesmitajos, kas gan izskaidrojams ar sieviešu futbola apsīkumu Latvijā.
1994. gadā, kurā aizsākās TV translāciju kritums (tiesa, togad notika Pasaules kauss futbolā, ko raidīja Latvijā), Virslīgu rādīja maz (5 spēles, kas gan nākamajos gados būs labs rādītājs), bet parādīja, ja nu vienīgi TV programma nemelo, Latvijas U16 izlases Baltijas kausa maču pret lietuviešu vienaudžiem. Togad Eirokausus varēja izbaudīt TV skatītāji: “Skonto” pret “Aberdeen” (mājās 0:0, taču uzvara summā), “Olimpija” pret “Bodo Glimt” (mājās 0:0, 0:6 viesos) un “Skonto” pret Itālijas grandu “Napoli” (0:1 duelī Daugavas stadionā). Rudenī jauniešu U21 jeb, kā tolaik to sauca presē, olimpiskās izlases atlases spēles (jaunieši aizvadīja kvalifikāciju pret tām pašām vienībām, pret ko lielā izlase) mājās pret Īriju (1:1) un Portugāli (0:1) — abas divas LTV2.
Nākamais (1995.) gads iesākās ar U21 maču pret Angliju, turpinājās ar Virslīgas spēlēm (starp kurām togad divas un iepriekšējā gadā vienu nav izdevies identificēt, tieši kas pret ko spēlēja, jo nav norādīts programmā, kā arī tajās dienās bija vairākas spēles), kausa fināls (kopumā LTV no 1992. līdz 1999. gadam translēti 6 fināli un viens pusfināla mačs). Tāpat 1995. gada Virslīgas 9. vietas ieguvējas DAG-“Liepājas” Eirokausu sagrāves spēle pret “Feyenoord” (0:7 Rīgas Daugavas stadionā) un Jelgavas RAF pret Moldovas “Zimbru” varēja vērot televīzijā — turklāt ne LTV, bet gan NTV-5, kas bija pirmā privātā televīzija Latvijā. Šis kanāls pārraidīja vēl vienu Virslīgas spēli (visas pēc pusnakts) togad, kā arī pēdējo, ceturto, maču 1996. gadā — “Universitāte” (bijušais RAF) Eirokausos pret “Vaduz”.
1996. gadā tikai 6 spēles, no kurām piecas ar “Skonto” dalību. Te uzreiz jāizceļ fakts, kas minēts raksta virsrakstā, — skontiešu bagātība un izcilie rezultāti Virslīgā nodrošināja viņiem milzīgu ietekmi, un tā uzskatāmi bija redzama TV spēļu statistikā. No 77 klubu mačiem 50 notikušas, “Skonto” esot mājiniekiem vai viesiem (iespējams, ja iegūtu informāciju par neafišētajām spēlēm, Virslīgas hegemona dalības īpatsvars sasniegtu 2/3).
1997. gadā Virslīgā debitēja futbola klubs “Ventspils” un pirmā pārraidītā spēle televīzijā bija “Baltika” (turpmāk “Liepājas Metalurgs”) pret “Ventspili”. Finālu, kurā “Skonto” pieveica “Dinaburgu”, kas pusfinālā uzvarēja “Daugavu”, ko arī rādīja togad vairākkārt (arī Eirokausos pret Ukrainas “Vorskla”), translēja LTV2. Eiropas klubu turnīru atlasēs atrādīti trīs “Skonto” cīniņi — pret Maltas “Valletta”, “Barcelona” un “Real Valladolid”. Viesus no Grieķijas AEK, kuri divu spēļu summā ar 9:2 pieveica Daugavpils “Dinaburgu”, un spēles apskatu var noskatīties “Youtube” ar Anatolija Kreipāna balsi. 1997. gada septembrī spēli no LU stadiona, kurā Latvijas U21 izlasi parādīja pēdējo reizi 90. gados, mūsējie jaunieši zaudēja igauņiem.
Kopumā Eirokausu spēļu skaits no visām rakstā aplūkotajām spēlēm (kopā 86) bija 30, kas ir apmēram vien trešdaļa. 1998. un 1999. gadā katrā bija pa sešām Eirokausu spēlēm. 1998. gads, kurā tika parādīta pēdējā Virslīgas spēle (“Skonto”—”Ventspils”) 20. gadsimtā, bet kurā plaši piedāvāja sekot līdzi Pasaules kausam vasarā, ieies vēsturē ar “Skonto” spēlēm pret Milānas “Inter” [2], ko daudzi futbola mīļi un ne tikai skatījās Latvijas Televīzijas otrajā kanālā (rādīja arī mājas spēles pret “Dinamo”). Togad metalurgi, pateicoties uzvarai savā Daugavas stadionā pret “Keflavik”, ko daļa Latvijas iedzīvotāju skatījās TV, tika pie iespējas mērogoties pret Portugāles “Braga” (mājās 0:0, ko translēja LTV2).
Pēdējais rakstā aplūkotais ir 1999. gads, kurā 21. martā LTV2 skatītājiem programmā bija ielikts kāds minifutbola fināls. Tālāk sekoja sensacionālais Latvijas kausa fināla mačs — jaundibinātais FK “Rīga” uzvarēja “Skonto”. Tādējādi “Rīga” iekļuva Eirokausu atlasē, kurā spēle pret “Helsingborg” (0:0) arī tika parādīta sabiedriskajā televīzijā. Todien, 12. augustā, tā bija otrā futbola spēle spēle (vienīgā reize) — plkst. 17.25 tiešraidē, kā saprotams, raidīja “Metalurga” cīņu pret Poznanas “Lech”, ko izdevās liepājniekiem pieveikt ar rezultātu 3:2 (te lasāms poļu fanu atskats no šī mača). Un vēl četras mājas spēles “Skonto” Eirokausos: 8:0 pret Luksemburgas “Jeunesse”, 2:1 pret Bukarestes “Rapid”, 0:0 pret “Chelsea” (laikrakstā “Sports” spēles dienā rakstīja, ka “Skonto” vadība LTV esot aizliegusi rādīt spēli pret lielklubu tiešraidē, to atkārtojumā skatītāji varēja baudīt no pl. 22.30) un 1:0, ko, iespējams, sekmēja viesu problēmas ar naudu un tādējādi ierašanās Rīgā ar autobusu, pret “Widzew” no Polijas.
Kopējā statistika (spēļu skaits, kuras rādīja TV): 1992. gadā 12, 1993. gadā 17, 1994. gadā 13, 1995. gadā 9, 1996. gadā 6, 1997. gadā 13, 1998. gadā 8, 1999. gadā 8.
Jāatzīst, ka, izmantojot TV programmas kā datu avotu, nevar iegūt pilnīgi precīzu ainu (taču tuvoties patiesībai gan var), jo daudzās avīzēs publicētas programmas vienreiz nedēļā par TV pārraidēm nedēļu uz priekšu, tādējādi par 1992.—1997. gadu var būt kādas kļūdas, taču 1998.—1999. g. laikrakstā “Sports” katrā avīzē uzskaitīti atsevišķās dienas vai dažu dienu kopā TV sporta notikumi. Nedaudzos gadījumos programmās nav norādīta konkrētā spēle, kas tālāk, ja iespējams, noteikta, izmantojot citus avotus, vai pieļauta kļūda, kas raksta autora novērsta.
Turpinājumā ar sporta, tajā skaitā futbola, TV pārraidēm var strādāt vairākos virzienos, piemēram, salīdzināt sporta veidus savā starpā, kā arī iekļaut statistikā arī televīzijas sporta apskatus.
Izceltais foto: laikraksta “Sports” TV programma (26.08.1998.)
Atsauces
1. Sīkāk par iemesliem, kā dēļ liepājnieki noboikotēja spēli, iespējams uzzināt Andžila Remesa grāmatā “Liepājas futbola spožums un ēnas”. Īsāk sakot, problēma, kā jau tajā laikā visā valstī, bija naudas trūkums.
2. Par spēli Milānā jāmin, ka LTV izdevās iegūt tiesības rādīt daudz lētāk (trīs reizes mazāk), nekā sākumā ticis prasīts (10 tūkstoši dolāru), jo paralēli spēles translāciju nodrošināja “Eurosport”. Avots: Skats no ekrāna otras puses. Andris Ušackis. “Sporta Avīze” (12.1999.).
