LVBET līgas 15. kārtas apskats

Pēc 15. kārtas joprojām neko nevar uzskatīt par drošu, taču pārsteigumu netrūka. Divus no tiem sagādāja Virslīgas klubu dublieru komandas, un tam bija savas sekas turnīra tabulā. Tomēr līdz sezonas beigām vēl ir pietiekami daudz laika, lai situāciju mainītu.

Super Nova-2 – Riga Mariners

Krists Brutāns tieši no stadiona: Karstā piektdienas vakarā Latgales priekšpilsētā, 75. vidusskolas stadionā, tikās Super Nova dublieru un Riga Mariners. Lai gan Super Nova-2 spēlēja mājās, par mača favorītiem bez šaubām uzskatāmi viesi, kas piedalās cīņā par līgas pirmajām divām vietām. Tas arī, pēc manām domām, izpaudās spēles gaitā.

Mariners, kaut gan bez milzīgas dominances, to arī panāca: 15. minūtē Ovusū Ričmonds kreisajā malā piespēlēja Edijam Bokānam, kurš precīzi raidīja bumbu labajā apakšējā stūrī un panāca 1:0 viesu labā. Pirmajā puslaikā ar mainītām sekmēm abas komandas centās izveidot uzbrukumā ko bīstamu, bet, ja Marineram vismaz kaut kas no tā izdevās, tad Super Novai pilnīgi nekā. Ar šādu rezultātu arī noslēdzās pirmā spēles puse. Kas varbūt nezina, šis laukums atrodas tieši blakus Lido kompleksam, kas nodrošina to, ka skatītājiem ir ērti starplaikā vai pirms/pēc spēlēm aiziet 5 minūšu attālumā līdz šai iestādei un ieturēt maltīti (neapmaksāta reklāma!).

Raksta autoram atgriežoties pēc šāda apmeklējuma ar dažu minūšu nokavēšanos otrajā puslaikā, nācās secināt, ka nekas palaists garām nav, kā arī, taisnība, pati spēle neko diži aizraujoša nav. Aizgāju skatīt maču laukuma otrajā daļā. (Tātad, kas nav bijis, jāpastāsta, ka pretī laukuma centram ir ģērbtuvju lielais konteineris, kas atdala skatītājus divās daļās: centrs ir nošķērsots, tur atrodas spēles oficiālās personas un komandu pārstāvji. Manuprāt, ne īpaši sekmīgi izdomāts plānojums, bet ko nu.) Turpināju vērot spēli laukuma daļā, kurā uzbruka Mariners. Un jāatzīst, ka joprojām spēle neitrālam skatītājam bija garlaicīga. Tomēr spēle bija jānoskatās, un pamanīju, ka mazajā tribīnē kāds vīrs pa retam iebļaujas un dod norādījumus. Izrādās, tas bija Mariners galvenais treneris Stefano Greco, kurš šajā spēlē izcieta vienas spēles diskvalifikāciju. Tas gan neliedza viņam samērā aktīvi piedalīties mačā, sazināties pa telefonu ar rezervistu soliņu, kur trenera asistenti izpildīja viņa teikto, dotus 50 metru attālumā.

Tāpat turpat līdzās laukumam vīri apsprieda hokeja izlases galvenā trenera izraudzīšanās procesu, tādējādi kavējot laiku ne tik aizraujošā futbola spēlē. Protams, runāja arī par Riga un Audas Eirokausu mačiem un skatītāju skaitu, kas pabija Skonto stadionā attiecīgi otrdienas un ceturtdienas vakarā. Ja atgriežamies Super Novas dublieru un Mariners duelī, Aļģirdas Gražis 59. minūtē guva komandai otros vārtus. Un šķita, ka mača liktenis ir izšķirts. Pasteidzoties uz priekšu, tā tas arī bija. Vienīgi jāpieraksta, ka 79. minūtē mājinieki beidzot izveidoja pirmo bīstamo momentu spēlē: no vārtu priekšas viens no dzeltenajiem izšķērdēja izcilu iespēju ieķerties un samazināt deficītu līdz vieniem vārtiem. Uz maiņu, nomainīdams Enriko Gauraču, nāca Hugo Beķeris, kurš 85. minūtē izbeidz jebkādas cerības mājiniekiem – 3:0 Mariners uzvara. Līdz ar tiesneša gala svilpi sākās milzīgs gāziens, kas turpinājās aptuveni 20 minūtes.

Šī spēle bija lielisks piemērs, ka futbols nesastāv no tikai galvu reibinošiem mačiem, kā tas bija divos darbdienas vakaros Skonto stadionā iepriekšējā nedēļā, bet ka futbols turpinās un, var teikt, nākamie futbolisti, kuri, iespējams, kaldinās lielas uzvaras, izaug šādās spēlēs – skatītājiem ne tik tīkamās, taču pieredzi un jaunas mācības dodošās.

Atbalsts no I komandas: šoreiz bez.

Skatītāju skaits: 138.

Valmiera FC – RFS-2

Mežs fonā, zālāju laista laistītāji, bet stadiona skaļruņos skan “Sarà perché ti amo”. Ikviens, kurš todien ieradās stadionā, jau no pirmajām minūtēm varēja izbaudīt lielisku atmosfēru. Man tā patika pat caur datora ekrānu.

Uz Valmieru bija ieradušies RFS dublieri, kuri neapšaubāmi bija labā noskaņojumā pēc emocionālās uzvaras pār FK Smiltene iepriekšējā nedēļā. Savukārt mājinieki iepriekšējā kārtā veiksmīgi tikās ar citiem Virslīgas dublieriem, Riga FC-2, un uzvarēja ar 3:0. Jau no pirmajām minūtēm viesi parādīja, ka negrasās vēlreiz pieļaut marta scenāriju, kad zaudēja ar 1:5. Viņi ilgstoši uzturējās pretinieku laukuma pusē, uzbruka pa malām, apmainījās piespēlēm un pirmie nopelnīja stūra sitienu. Tomēr viss labais iespaids pazuda 13. minūtē.

Mahamadu Dembelē saņēma piespēli soda laukumā, pie kuras vēl bija jāpaspēj. Rolands Isaks pieļāva vienkāršu kļūdu, izpildot izklupienu, kurā netrāpīja pa bumbu, bet gan pa Valmiera FC uzbrucēja kājām. Manuprāt, arī Rihards Matrevics, kurš šajā spēlē sargāja RFS-2 vārtus, varēja izskriet no vārtiem un mēģināt bumbu noķert, nevis ļaut Dembelē tai pirmajam piekļūt. Minūti vēlāk pēc 11 metru soda sitiena precīzs bija Frajs Kairmanis. Matrevics uzminēja sitiena virzienu, taču sitiens bija ļoti precīzs, pašā vārtu apakšējā stūrī, un vārtsargs nespēja bumbu aizsniegt. 17. minūtē man radās iespaids, ka Matrevics atkal nespēja pareizi novērtēt situāciju un pats nebija izlēmis, vai doties pretī bumbai vai palikt vārtos. Arī šī epizode būtu beigusies ar Valmiera FC vārtu guvumu, taču Gleilsons atradās acīmredzamā aizmugurē. Pēc gūtajiem vārtiem spēle kļuva līdzvērtīgāka. Gan viena, gan otra komanda centās radīt bīstamus momentus pie pretinieku vārtiem.

26. minūtē RFS-2 bija ļoti tuvu izlīdzinājumam. Duje Koračs apspēlēja mājinieku vārtsargu Haraldu Kalniņu un sita pa vārtiem. Par laimi Valmiera FC, uz vārtu līnijas atradās aizsargs Lenijs Manisa, kurš izsita bumbu uz stūra sitienu. Trīs minūtes vēlāk atkal lieliski nospēlēja Valmiera FC aizsardzība. Šoreiz Ernests Kalniņš bloķēja bīstamu Daniela Rudgaļvja sitienu no soda laukuma. RFS-2 uzbrukumi kļuva arvien intensīvāki. Izlīdzinājumu viesi panāca 35. minūtē. Pēc trīs precīzām piespēlēm daudz brīvas vietas labajā malā ieguva jaunais RFS spēlētājs Alfa Baldē. Portugālis ar sitienu pa zemi tālajā vārtu stūrī bez lielām grūtībām pārspēja Kalniņu un panāca 1:1.

RFS-2 turpināja veidot uzbrukumus, taču piespēlēs arvien biežāk pietrūka precizitātes. Tikmēr 41. minūtē Valmiera FC piespieda pretiniekus kļūdīties. Ivans Galajevs netika galā ar bumbu pie sava soda laukuma un zaudēja to divu Valmiera FC futbolistu presinga dēļ. Pēc vairākām piespēlēm bumba piecus metrus no vārtiem nonāca pie Gleilsona, kurš ar ļoti spēcīgu sitienu neatstāja Matrevicam nekādas izredzes. Brazīlietis nosvinēja vārtu guvumu ar savu ierasto akrobātisko salto, kas šoreiz varēja beigties ļoti neveiksmīgi. Pēc salto viņš nenolaidās uz kājām, taču par laimi neuzkrita ar visu ķermeņa svaru uz rokas, ar kuru atbalstījās pret zemi. Šajā epizodē veiksme nepārprotami bija viņa pusē.

44. minūtē Gleilsons nonāca lieliskā viens pret vienu situācijā ar Matrevicu, un šoreiz aizmugures nebija. Ja iepriekš man bija iebildumi pret viesu vārtsarga situācijas novērtējumu, tad šajā epizodē viņš pieņēma ļoti pareizu lēmumu. Matrevics izskrēja no vārtiem un ar izklupienu ārpus soda laukuma apturēja brazīlieti. Pēc nonākšanas iedzinējos viesi vēl centās radīt bīstamus momentus, taču viss beidzās ar vienu neprecīzu sitienu. Katrā ziņā pirmais puslaiks bija lielisks. Abām komandām bija savas iespējas, cīņas laukumā netrūka, taču tā neaprobežojās tikai ar pārkāpumiem un bumbas iestrēgšanu spēlētāju vidū. Bija gan vārti, gan emocijas, gan periodiskas dominējošās komandas maiņas, lai gan bumbas kontrolē un stūra sitienu skaita ziņā ievērojami labāki bija viesi.

Jau no otrā puslaika sākuma RFS-2 aktīvi devās meklēt izlīdzinājuma vārtus. Diezgan ātri komandai izdevās nopelnīt vēl vairākus stūra sitienus, taču tie lielus draudus neradīja. Viena no labākajām iespējām bija brīvsitiens no aptuveni 18-19 metriem nedaudz ieslīpi pret Valmiera FC vārtiem. Pie bumbas atkal devās kapteinis Aleksejs Bukovskis, kurš pirms nedēļas Smiltenē pēc standartsituācijas guva skaistus vārtus. Šoreiz bumba lidoja garām vārtiem, turklāt sitiens nebija īpaši spēcīgs. Pirmo patiešām bīstamo momentu otrajā puslaikā Valmiera FC izveidoja ap 56. minūti, taču Gleilsona sitiens nebija precīzs. Tieši RFS-2 daudz vairāk koncentrējās uz izlīdzinājuma panākšanu, kamēr Valmiera FC galvenokārt aizstāvēja savu pārsvaru. Ik pa laikam netrūka arī asāku pārkāpumu, un tiesnesis biežāk rādīja dzeltenās kartītes tieši Valmiera FC futbolistiem.

74. minūtē Valmiera FC pēc pretinieku kļūdas un ātra pretuzbrukuma guva vārtus uz 3:1. Gleilsons, saņēmis piespēli soda laukuma malā, ar precīzu sitienu guva savus otros vārtus šajā spēlē. Taču piespēles autors Vladimirs Stepanovs nepamanīja, ka komandas biedrs atradās aizmugurē, tāpēc vārtu guvums netika ieskaitīts un RFS-2 joprojām atpalika tikai par vieniem vārtiem. 78. minūtē ļoti neapdomīgi pie sava soda laukuma nospēlēja Lenijs Manisa, kurš ar izklupienu pārkāpa noteikumus pret pretinieku. RFS-2 ieguva lielisku iespēju, brīvsitienu aptuveni no 17 metriem tieši pretī vārtiem. Valmiera FC mūrī stāvēja pat septiņi futbolisti, bet astotais gulēja aiz mūra, gatavs bloķēt zemu sitienu. Pie bumbas atkal devās Bukovskis, kuram šajā dienā acīmredzami pietrūka precizitātes. Arī šoreiz bumba lidoja garām vārtiem. Neskatoties uz viesu centieniem, rezultāts līdz spēles beigām vairs nemainījās. Valmiera FC uzvarēja ar 2:1 un izcīnīja ļoti vērtīgus trīs punktus pret pretinieku, kurš šoreiz bija ieradies ievērojami spēcīgākā sastāvā nekā ierasts.

Atbalsts no I komandas: Rihards Matrevics, Laša Odišarija, Duje Koračs, Niks Dusalijevs, Alfa Baldē, Kingslijs Emenike, Niks Sliede. Daļa no viņiem tika nomainīti pēc pirmā puslaika, citi devās laukumā tikai otrajā, taču šaubu nav, ka šoreiz atbalsts bija īpaši iespaidīgs. Iespējams, nosaukums “Valmiera FC” īpaši motivēja tos, kuri pieņēma šo lēmumu.

Skatītāju skaits: 269. Tribīnēs bija arī viesu līdzjutēji. Pēc vārtu guvuma bija dzirdams sauciens “RFS!”, taču precīzu viņu skaitu man neizdevās noskaidrot.

Skanstes SK – Mārupes SC

Skanstes SK kārtējo reizi savu mājas spēli aizvadīja Rūpnīcas stadionā. Šoreiz bija gaidāma diezgan līdzvērtīga cīņa, jo viesos ieradās Mārupes SC. Ņemot vērā viesu komandas pēdējos rezultātus, kā arī to, ka tās sniegums mani joprojām nepārliecina, bija gandrīz skaidrs, ka pirmā apļa scenārijs, kad Mārupe uzvarēja ar 4:0, visticamāk neatkārtosies.

Pirmais bīstamais moments radās jau 5. minūtē. Alekss Ščerbinskis sita zemu pa zemi, taču Kristaps Bareika pārliecinoši atvairīja sitienu. Pavisam drīz rezultāts kļuva 1:0. Pēc Ščerbinska centrējuma soda laukumā 7. minūtē pilnīgi nepiesegts palika Deivids Baltrušaitis, kurš bez jebkādām grūtībām ar galvu raidīja bumbu vārtos. Tik labu iespēju nebija iespējams neizmantot. Pēc gūtajiem vārtiem spēles temps kļuva lēnāks. Uzbrukumi, protams, turpinājās, taču tie vairs nebija tik bīstami. Laukumā arvien vairāk bija fiziskas cīņas, pārkāpumu, netrūka arī asākas spēles atsevišķās epizodēs.

21. minūtē notika nepatīkami izskatījusies situācija. Viens no Mārupes SC spēlētājiem, Rinalds Sadovņikovs, paklupa un ietriecās kluba ēkas sienā. Par laimi, viņš ātri piecēlās un varēja turpināt spēli. 29. minūtē Ričards Penka panāca izlīdzinājumu. Viesu spēlētājs ar sitienu pa zemi no distances ārpus soda laukuma guva vārtus, panākot 1:1. Tomēr neizšķirts saglabājās tikai sešas minūtes. 34. minūtē Rainers Urujevs soda laukumā pārāk agresīvi mēģināja ar plecu izstumt Skanstes SK spēlētāju Mohammedu Samaki, un tiesnesis Artūrs Blankenfelds nekavējoties fiksēja pārkāpumu. Minūti vēlāk Ščerbinskis pārliecinoši realizēja 11 metru soda sitienu.

Divas minūtes vēlāk mājinieki izveidoja daudzsološu pretuzbrukumu, taču to neizdevās noslēgt ar sitienu, jo viesu aizsardzība bloķēja mēģinājumu pie pašiem vārtiem. Bareikam savukārt daudz palīdzēja aizsargi arī 39. minūtē, kad pēc haosa soda laukumā Skanstes SK spēlētāja sitiens no pavisam tuvas distances pēdējā brīdī tika bloķēts. Neskatoties uz turpmākajiem mēģinājumiem, līdz pārtraukumam vairāk vārtu netika gūti. Bija redzams, ka mājinieki vēlas palielināt savu pārsvaru un izkliedēt intrigu. Jo īpaši tāpēc, ka Mārupes SC uzbruka reti un vienkārši izmantoja savu labāko iespēju.

Otro puslaiku labāk sāka Mārupes SC, kas 50. minūtē izveidoja labu iespēju mājinieku soda laukumā. Pēc Ričarda Penkas stūra sitiena centrējuma uz maiņu pēc pārtraukuma nākušais Ralfs Spēks ar galvu sita tieši pa vārtu pārliktni. Drīz pēc tam Skanstes SK guva trešos vārtus. 51. minūtē Leonards Livčāns, palicis viens pret vārtsargu, atdeva piespēli Ščerbinskim, kuram atlika tikai raidīt bumbu tukšos vārtos. Bareikam šajā epizodē nebija nekādu izredžu.

58. minūtē rezultāts kļuva jau 4:1. Mohammeds Samake sita no distances ārpus soda laukuma, bet Bareika atvairīja bumbu uz sāniem, diemžēl tieši pie Taivo Abdulraheema, kurš no tuvas distances raidīja to vārtos. Bareika vēl mēģināja glābt situāciju, un viņa roka pat skāra bumbu, taču apturēt to neizdevās. Šoreiz otrajā savstarpējā spēlē tieši Skanstes SK guva četrus vārtus. 60. minūtē rezultāts gandrīz kļuva 5:1, taču Mārupes SC aizsargs, stāvot uz vārtu līnijas, bloķēja Skanstes SK spēlētāja sitienu. Mājinieki arī turpmāk aktīvi uzbruka un izdarīja sitienus, kamēr viesi šķita samierinājušies ar notikumu gaitu. Tomēr 67. minūtē viņiem izdevās atgūt nelielu cerību. Leģionārs Arams Minasjans no tuvas distances guva vārtus, samazinot rezultāta starpību līdz 4:2.

Neskatoties uz mēģinājumiem, Mārupes SC vairs neizdevās gūt vārtus, un Skanstes SK izcīnīja trīs punktus, sekmīgi revanšējoties par zaudējumu pirmajā savstarpējā spēlē. Pēc vienas no epizodēm soda laukumā Mārupes SC spēlētāji pieprasīja 11 metru soda sitienu, taču Artūrs Blankenfelds uzskatīja, ka Gustavs Baltavičs nav pārkāpis noteikumus pret Rūdolfu Zeņģi, un, manuprāt, tiesnesis pieņēma pareizu lēmumu.

Skatītāju skaits: 90.

Riga FC-2 – FK Metta

Jau no pašām pirmajām minūtēm šī spēle man šķita citāda nekā ierasts Mettas izpildījumā. Ļoti bieži, kad Metta ir mača favorīte, kas notiek lielākajā daļā gadījumu, tā jau pašā sākumā dod pretiniekam skaidru signālu ar bīstamu sitienu vai ātru iniciatīvas pārņemšanu. Šoreiz tā nebija. Protams, Metta uzbruka, taču nespēja iespiest pretinieku viņa laukuma pusē vai radīt nopietnus draudus, vismaz spēles pirmajā daļā. Brīžiem bija daudz cīņas, un bumba it kā “iestrēga” laukuma vidusdaļā.

Patiešām laba iespēja viesiem radās 21. minūtē. Variss Lavals no aptuveni desmit metriem spēcīgi sita pa vārtiem, taču lidojošo bumbu ar milzīgu pašaizliedzību ar galvu no vārtu līnijas izsita Abners. Kazainim šajā epizodē bija ko teikt saviem aizsargiem, kuri Lavalam soda laukumā bija atstājuši pārāk daudz brīvas vietas. Riga FC dublieri, kontrolējot bumbu, centās to paturēt savā rīcībā un veidot saspēli, taču izveidot nopietnus draudus pie pretinieku vārtiem bija grūti. Ar laiku Mettas pārsvars pieauga, tomēr Kazainis palika nepārspēts. Tāpēc nebija nekāds pārsteigums, ka pirmie vārti tika gūti tikai pēc ilgāka laika. Tie tika gūti tieši pirms pārtraukuma, 44. minūtē, un diezgan negaidīti tos guva Riga FC-2. Mājinieki pārņēma bumbu, Braiens Peņa izdarīja tālu piespēli uz Mettas soda laukuma pusi, kur viesu aizsargs Ivo Miņkevičs pārāk viegli zaudēja pozīciju cīņā ar Nilu Voitiški. Mājinieku spēlētājs izmantoja šo iespēju un bez problēmām panāca 1:0.

45+1 minūtē Metta bija ļoti tuvu izlīdzinājumam. Rūdolfs Kļavinskis no aptuveni 17 metriem izpildīja brīvsitienu, taču trāpīja pa vārtu stabu. Tā arī noslēdzās pirmais puslaiks ar visai pārsteidzošu rezultātu, 1:0 mājinieku labā.

Bija gandrīz droši, ka Metta otro puslaiku sāks ar intensīviem centieniem panākt izlīdzinājumu, jo pirmajā puslaikā tai piederēja pārsvars, bet vārtus pretiniekiem tā būtībā uzdāvināja pati. Izlīdzinājumu izdevās panākt ļoti ātri, lai gan Riga FC-2 neļāva sevi iespiest savā laukuma pusē un pati arī centās uzbrukt. Pēc Daniela Pētersona centrējuma Ganas leģionārs Princs Apiā ar galvu raidīja zemu sitienu un panāca 1:1. Drīz pēc tam Metta izvirzījās vadībā. Tas pats Apiā 57. minūtē guva savus otros vārtus. Šoreiz rezultatīvu piespēli atdeva Daņiils Čiņajevs, bet Ganas futbolists ļoti viegli tika galā ar Abdulu Turē, panākot 2:1 savas komandas labā. Interesanti, ka, mēģinot glābt sitienu, Kazainis guva nelielu savainojumu, jo viņam sarāva kāju krampis. Tomēr viņš varēja turpināt spēli.

Turpmākajās minūtēs mačs ritēja diezgan mierīgā tempā, un nekas īpašs nenotika. Emocijas atgriezās tikai 76. minūtē. Riga FC-2 ieguva tiesības izpildīt brīvsitienu vairāk nekā 20 metrus no Pļaviņa vārtiem. Sitienu izpildīja Ēriks Maurs-Bokss. Viņa sitiens bija ļoti precīzs, un bumba atrada ceļu vārtos. 2:2. Metta atkal devās uzbrukumā, cenšoties atgūt uzvaru nesošo rezultātu. Lieliska iespēja radās 82. minūtē. Tikko uz maiņu nākušais Kehinde Abdulrahīms soda laukumā apsteidza Kazaini cīņā par bumbu un ar galvu to aizsniedza. Nokavējušais Riga FC-2 vārtsargs sadūrās ar Nigērijas futbolistu, un tiesnesis piešķīra Mettai 11 metru soda sitienu, vienlaikus parādot Kazainim dzelteno kartīti. 83. minūtē pie bumbas stājās ierastais Mettas pendelju izpildītājs Kevins Cēsnieks. Viņš sita uz vārtu sānu malu tuvu stabam, taču Kazainis uzminēja sitiena virzienu un atvairīja bumbu, izlabojot savu kļūdu. Turklāt viņš lieliski tika galā arī ar diviem atkārtotajiem sitieniem. Lielisks brīdis jaunajam vārtsargam.

Rezultāts līdz spēles beigām vairs nemainījās, un mačs noslēdzās ar negaidītu neizšķirtu 2:2. Šim rezultātam ir nozīmīgas sekas turnīra tabulā. Valmiera FC apsteidza Mettu un tagad ieņem pirmo vietu, lai gan abām komandām ir vienāds punktu skaits.

Atbalsts no I komandas: Abners un Brajans Peņa.

Skatītāju skaits: 173, tostarp 8 Metta Ultras grupas līdzjutēji un viens bērns.

Leevon PPK – Rēzeknes FA

Pirmā abu komandu savstarpējā spēle Rēzeknē noslēdzās ar Leevon PPK uzvaru 2:0, taču tā nebija viegla. Arī šoreiz mājinieki tika uzskatīti par favorītiem, tomēr tas vēl negarantēja vieglus trīs punktus. Viesi uz Rīgu ieradās ne optimālajā sastāvā, jo viņu rīcībā bija tikai četri rezervisti, turklāt komandā nebija ne Andreja Kovaļova, ne Ņikitas Bovkuna.

LNK Sporta Parks sanākušajiem skatītājiem nācās nedaudz pagaidīt līdz pirmajiem vārtiem. Tie tika gūti 31. minūtē, kad Kristiāns Ilenāns pēc precīza Šo Aogaki centrējuma ar sitienu ar galvu panāca 1:0. Pirmajā puslaikā tie bija vienīgie vārti. Iniciatīva piederēja mājiniekiem, kuri vēl pirms pārtraukuma centās gūt otros vārtus, taču rezultātu vairs neizdevās mainīt.

Otrie vārti šajā spēlē tika gūti 65. minūtē. Rūdolfs Muižnieks veiksmīgi izmantoja Aleksandra Baturinska centrējumu un ar sitienu soda laukumā panāca 2:0. Šajā epizodē man šķita, ka Rēzeknes FA kreisās malas aizsargs pārāk viegli ļāva piespēlei sasniegt Baturinski, kurš izveidoja komandas biedram labu iespēju, un tā tika izmantota. 79. minūtē Rēzeknes FA izdevās atbildēt un atjaunot cerības. Jegors Karpovs no asa leņķa soda laukumā sita uz tālo vārtu stūri un pārspēja Rūdolfu Solohu, samazinot rezultāta starpību. 81. minūtē Kristiāns Valenieks neatļauti apturēja Leevon PPK spēlētāju, saņēma savu otro dzelteno kartīti šajā mačā un līdz ar to arī sarkano. Kā man pastāstīja Madars Zvagulis no Leevon PPK, Rēzeknes futbolists salauza degunu pretiniekam, kurš vairs nevarēja turpināt spēli, jo visas maiņas jau bija izdarītas. Tādējādi abas komandas turpināja spēli vienādā sastāvā – 10 pret 10.

Līdz spēles beigām rezultāts vairs nemainījās. Nemainījās arī situācija turnīra tabulā. Pateicoties šai uzvarai, Leevon PPK saglabā viena punkta pārsvaru pār Riga Mariners un ieņem trešo vietu. Rēzeknes FA neatkarīgi no citu komandu rezultātiem paliek pēdējā vietā.

Skatītāju skaits: 189.

JFK Ventspils – FK Smiltene

Iepriekšējā abu komandu savstarpējā spēle sagādāja daudz emociju un noslēdzās ar rezultātu 3:3. Kopš tā laika abu komandu gaitas izvērtušās atšķirīgi. Gan vieni, gan otri ilgi gaidīja savu pirmo uzvaru sezonā, taču šīs spēles mājiniekiem tā pienāca agrāk, un viņi paguva izcīnīt jau divas uzvaras, kamēr FK Smiltene bija nepieciešams gandrīz viss pirmais aplis, lai pirmoreiz tiktu pie trim punktiem.

Spēli labāk sāka viesi, kuri jau 10. minūtē izvirzījās vadībā. Valters Gaismiņš saņēma tālu piespēli no sava aizsarga un pēc tam ar precīzu sitienu no sānu zonas raidīja bumbu tālajā vārtu stūrī. Marats Zaščerinskis šo sitienu nespēja atvairīt, un rezultāts kļuva 1:0. FK Smiltene prieki ilga pavisam neilgi. 12. minūtē JFK Ventspils ieguva tiesības izpildīt brīvsitienu no laukuma malas. Centrējuma laikā Rainers Veidemanis tika pagrūsts, un tiesnesis Artis Ķēniņš piešķīra 11 metru soda sitienu. Šo iespēju nekļūdīgi izmantoja komandas kapteinis Valters Liepājnieks. Lai gan Dagnis Sausais uzminēja sitiena virzienu un bija tuvu tam, lai glābtu komandu, sitiens bija ļoti precīzs, tieši pie vārtu staba. 41. minūtē Liepājnieks vēlreiz stājās pie 11 metru atzīmes. Šoreiz Bruno Čākurs soda laukumā nospēlēja pārāk asi un trāpīja pa kāju Aleksam Petrovam, izraisot viņa kritienu. Taču šoreiz kapteinis pendeli neizmantoja, jo spēcīgais sitiens trāpīja tieši pa vārtu pārliktni. Pirmais puslaiks noslēdzās neizšķirti.

Otro puslaiku labāk sāka viesi, kuri 50. minūtē atkal izvirzījās vadībā. Diemžēl translācijas kameras leņķis neļāva pilnībā saprast, kā tieši tika gūti vārti. Katrā ziņā FK Smiltene izpildīja brīvsitienu, pēc centrējuma bumba nonāca soda laukumā, kāds to atsita, un Renārs Rāms ar atkārtotu sitienu pārspēja Zaščerinski, kuram šoreiz nebija nekādu izredžu. 69. minūtē viesu situācija kļuva sarežģītāka. Ne to labāko spēli aizvadošais Bruno Čākurs vēlreiz pārkāpa noteikumus pret Aleksu Petrovu, šoreiz gan ārpus soda laukuma, taču kā pēdējais aizsargs. Tiesnesim nebija citas izvēles kā parādīt sarkano kartīti. Par to nebija nekādu šaubu. Tas nozīmēja, ka pēdējās 20 minūtes viesiem nācās aizvadīt mazākumā.

Tomēr vēlāk izrādījās, ka FK Smiltene negrasās tikai aizstāvēties, un viena spēlētāja trūkums netraucēja veidot uzbrukumus. Ja komandai būtu izdevies nospēlēt precīzāk, trešie vārti bija pavisam reāli. Savukārt JFK Ventspils futbolistiem neizdevās pārspēt pretinieku vārtsargu, un trīs punkti devās uz Smilteni. Pateicoties šai uzvarai, FK Smiltene pietuvojās drošajām vietām turnīra tabulā un pietuvojās JFK Ventspils tikai viena punkta attālumā. Savukārt pārsvars pār pēdējā vietā esošo Rēzeknes FA tagad ir pieci punkti.

Skatītāju skaits: 300.

FK Tukums-2 – JDFS Alberts

Kārtu noslēdza FK Tukums-2 dublieru un JDFS Alberts spēle. Mājinieki iepriekšējā kārtā piedzīvoja sāpīgu zaudējumu ar 0:9 pret FK Metta, kas kļuva par šīs sezonas jauno rekordu. Starp citu, arī pirmajā abu komandu savstarpējā spēlē netrūka vārtu. Toreiz viesi no Rīgas uzvarēja ar 6:1.

Pirmie notikumi šajā spēlē varēja liecināt, ka rezultāts varētu būt līdzīgs. Jau 13. minūtē JDFS Alberts ieguva tiesības izpildīt 11 metru soda sitienu. Rihards Ozoliņš to gan nerealizēja. Tomēr jau piecas minūtes vēlāk viesiem izdevās izvirzīties vadībā, kad vārtus guva Matīss Zēģele. Tie gan izrādījās vienīgie vārti pirmajā puslaikā. 68. minūtē abu komandu spēlētāji saņēma pa sarkanajai kartītei. No laukuma tika noraidīti Mārcis Šusts (FK Tukums-2) un Markuss Prohorenkovs (JDFS Alberts). 90. minūtē mājinieku spēlējošais treneris Toms Aizgrāvis guva vārtus, kas komandai nodrošināja vienu punktu, panākot 1:1. Tas neapšaubāmi bija pacilājošs brīdis, ņemot vērā, ka iepriekšējā kārtā viņš bija raidījis bumbu savos vārtos.

Atbalsts no I komandas: Mārcis Šusts, Martins Štāls, Rūdolfs Meļķis, Daniels Radzenieks.

Skatītāju skaits: 142.

Super Nova-2 – Riga Mariners 0-3

Valmiera FC – RFS-2 2-1

Skanstes SK – Mārupes SC 4-2

Riga FC-2 – FK Metta 2-2

Leevon PPK – Rēzeknes FA 2-1

JFK Ventspils – FK Smiltene 1-2

FK Tukums-2 – JDFS Alberts 1-1

Kārtas pārsteigums: Neizšķirts starp Riga FC-2 un FK Metta.

Kārtas varonis: Alekss Ščerbinskis (Skanstes SK). Viņš piedalījās gandrīz visos savas komandas gūtajos vārtos.

Ir pie kā strādāt: Šī kārta acīmredzami nebija veiksmīga Super Nova dublieriem, kuri piedzīvoja zaudējumu un praktiski nespēja radīt nopietnus draudus pretinieku vārtiem.